Kurš sabojāja Latvijas izglītības slavu?

Signija Aizpuriete > BaleLiina 07.05.2013. 13.27

——-
“Esmu meitai atdāvinājis no vectēva mantoto īpašumu Rīgā” G.Kings-Ķēniņš (“Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās”,07.07.2010,LatvijasAvīze)

– Visu cieņu profesoram G.Kingam-Ķēniņam par spēju pārliecināt Latvijas jaunos censoņus “auseklīšus” 1991.g. izvēlēties tieši “Amerikas liberālās saimniekošanas ceļu” (J.Stradiņš). Ne bez iemesla jau “auseklīši” šoruden ar vērienu atzīmēs LTF 25. dibināšanas gadadienu, ne bez iemesla leposies ar sasniegto “aitu cirpšanā”:

“Lai cik nīgri daži vērtē Latvijas ikdienu tagad, LTF dibinātāji, ja 1988.gadā būtu gaišreģi, pēc gadsimta ceturkšņa pieceltos kājās un ilgstoši gavilētu par savu brīvo valsti.”
http://www.ir.lv/2012/10/9/bagataka-maizes-kumosa-del-ltf-nedibinaja

+1

-1

Atbildēt

0

janis17 > austrisv 08.05.2013. 10.11

pēc definīcijas – mācīties ir labi! Un nevajag pārmest kādam, ka viņš mācās vienā, trijās vai piecās augstskolās. Problēma ar darba atrašanu ir ne jau TIEŠI izglītībā, bet valsts KOPĒJĀ attīstības līmenī. Pie rūkoša iedzīvotāju skaita un IESALDĒTAS ekonomikas (paldies valdītim lācītim) nekādas darba vietas MASVEIDĀ jaunas neradīsies. ECB šodien aizdod naidu ar 0,5% likmi pie dažu % inflācijas, respektīvi PIEMAKSĀ, lai kāds naudu aizņemtos attīstībai. Vācija to dara, bet mēs? Mēs laužam savas mašīnas uz sabrukušajiem ceļiem un ik dienas pārskaitām miljonus vāciešiem par detaļām un krieviem par degvielu! 2007.g. izglītība nebija labāka, bet darba pietika visiem marketinga, politisko zinātņu, būvniecības utt. specialistiem – par bezdarbu nežēlojās. kāpēc? Tāpēc, ka ekonomikā bija nauda. Kur tā nauda tika izmantota ir PILNĪGI CITS jautājums. Nauda ir VAJADZĪGA, tikai jādomā, kur to ieguldīt un Latvijā tā ir infrastruktūra – ceļi, sakari, enerģētika (lai mazinātu atkarību un taupītu siltumresursus) utt.
Šī nauda nav tēriņi -šī nauda ražo naudu, ražo ietaupījumu.
Ja ar siltumu var ietaupīt līdz 50% no zudumiem, tads tā ir valsts NODEVĪBA neveikt, piemēram, siltināšanas pasākumus masveidā.

+1

-2

Atbildēt

0

austrisv > austrisv 08.05.2013. 14.14

Tu nu gan Aivar dzīvo laikam aizkrāsnē, ja nezini, ka tā vienkārši neviena valdība darba vietas nevar saradīt!
Pašiem ir jākustas, jo valdība sdarbs nav veidot ražošanu kā tādu, bet vienīgi radīt tai labvēlīgākus nosacījumus privātbiznesam, kas arī nav viegli, kā zināms, tad privātbizness pārsvarā ir pārcēlies uz Āzijas reģionu- Ķīnu, Indiju, Banglodešu, kur ir lētāks darba spēks un nav nekādu sociālo garantiju. Vai tad Tev nav redzams, kas notiek un notiks Eiropā ar darbaspēku, kurš priekš privātbiznesa ir par dārgu, jo privātbizness dzena spēc peļāna spar katru cenu, un nenodarbojas ar labdarību.
Vai zini, par cik $ cīnījās Banglodešas strādājošais? Tāpat gan jau zini, ka Ķīnā pensijas nemaksā- tātad darbaspēka izmaksas ir daudz lētāks, nekā pie mums.
Kā vispār var izdomāt, ka Dombrovskis var saveidot te darba vietas pa 20 katrā pagastā vai? Pasakas laikam esi salasījies un nedzīvo realitātē. Arvien smagāk klāsies Eiropai! pagaidām ķīnieši nevar iztikt bez modernajām tehnoloģijām, un tikai tāpēc vācieši vēl ir uz zaļa zara, jo viņiem ir laba izglītība un vēlme akurāti strādāt

+1

-1

Atbildēt

0

dro > austrisv 08.05.2013. 14.31

Bet…neviena valdība darba vietas nevar saradīt!…
__________________
To Tu pastāsti ASV, kur visas valdības cenšas parādīt, cik darba vietas radījušas. Vienkāršākie piemēri būtu finansējums ceļiem, mājokļu siltināšana, programmas mājokļiem jaunajām ģimenēm u.t.t..

+2

-2

Atbildēt

0

austrisv > austrisv 08.05.2013. 17.55

Lno, standarta frāzes: ceļi, skolas, māju siltināšana, bet vai tas ir ilglaicīgs process un vai tas vairo ieņēmumus valsts budžetā, jo cik pastiepsi to deķīti uz vienu pusi, bet cita daļa paliks plika!!! Valsts budžets var radīt darba vietas, bet vai tas ko dos kopumā.
Lūk, ražošana un eksports kaut ko dod vairāk, lai ir ko dalīt. Ne jau valsts sektors papildina budžetu! Tad jau iznāk , ka arī atjaunosim valsts iestāžu padomes un valdes kā treknajos gados, un atkal jaunas iestādes, ka svisus uzrauga un darba vietas būs bezjēgā, bet cik ilgi, jo no tā budžets neko neiegūst! Lai iegūtu naudu ceļa remontiem ir jāsakārto visa ceļu un tiltu būve un to izmaksās , kā arī ceļi ir jāvēlas taisīt patiesi uz ilgiem, ilgiem gadiem, nebvis jāpārklāj ar plānu asfaltu par dārgu naudu, pie tam no valsts budžeta.

+1

-1

Atbildēt

0

garausiitis > Sandris Maziks 07.05.2013. 10.28

articulus – matemātika nav jākaļ, ta ir lielākā kļūda :)

+5

0

Atbildēt

0

BaleLiina > Sandris Maziks 07.05.2013. 13.15

klusajam – matemātika skolā (it sevišķi aritmētika, bet arī vidusskolas priekšmeti) ļoti lielā mērā ir jākaļ: kā reizrēķina tabula vai Pitagora teorēma. Cits jautājums, ka vienlaicīgi – jā, vienlaicīgi – var un vajag attīstīt spriestspēju, prasmi izprast likumsakarības, salīdzināt dažādus risinājumus. To var sākt jau ar 2×2 un 2+2. Ņūtona binoma formulas apguve tieši tāpat prasa gan vienkāršu mehānisku atmiņu (`iekalšanu`), gan augšminētās spējas un prasmes.

+2

-1

Atbildēt

0

garausiitis > Sandris Maziks 07.05.2013. 13.38

jaanisj – viena lieta ir formulu iekalšana , cita to pielietošana, lai atrisinātu uzdevumus. Cik atceros no senajiem laikiem , tad matemātikas olimpiādes uzsvars tika likts uz loģiku nevis formulu zināsanu , ka tik ne bija pat atļauts izmantot formulas, kas noteikti bija atļauts fizikas olimpiādes. Tu varēji nākt apkrāvies ar formulām , bet ja nezinaji ka tās pielietot, tad nekas tur nesanāca.
Un atsevišķs stāsts – reizem jocīgi , ka vienciparu skaitļus pat reizina ar kalkulatoru … nē nu var protams arī tā, bet vai tas liecina par labu izglītību ?

+5

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > Sandris Maziks 07.05.2013. 22.43

klusais
Ieskaidro. Daļai matemātika liekas tik pat sarežģīta un viltīga, kā šodienas divu padumjo miļicioņeru Lukstiņā un Zivtiņa izlolotie eksāmenu jautājumi CSDD.

0

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > juhans 07.05.2013. 10.04

——–o_ja3_14: “(..)
Par izvēli un par Piebalgu un matemātiku jāpiekrīt „klusajam”. ============================================================================ Ne Piebalgs, ne slavenais integrators Muižnieks, ne LV ekonomikas “prihvatizētājs” Godmanis, ne….n-tie letiņi ar “zelta rokām” augstos amatos šodien nesēdētu – ja būtu Amerikas un Briseles onkuļu padomus un ieteikumus 1990-o gadu sākumā ignorējuši. Bāleliņi precīzi izpildīja uzdoto, tāpēc šodienas LV ministri var turpināt iesākto reformāciju (lasi – “muļķa laišanu”):
“Rūpniecības politikas 20 gados nav bijis…..” Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
Kas podā, kas saslaucīts un kas radīts

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=370418:kas-pod-kas-saslaucts-un-kas-radts&catid=95:intervijas&Itemid=439 class=

0

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Una Grinberga 07.05.2013. 09.58

——–Nasing spešal! Šeit minētie cēloņi un interpretācijas ir visiem zināmas…Varbūt LZA varētu uz 3 lapām “uzlikt” izglītības un zinātnes situācijas analīzi un jaunajam IZM ministram piedāvāt ļoti konkrētus …..
============================================================================
Mulķa laišana turpinās….Zinātniekus jau neaicināja slavenā nākotnes plāna NAP 2020 izstrādes laikā, tāpēc tagad to fantāziju īstenošanai padomus var pat Amerikas gudrajiem onkuļiem kingiem neprasīt. LZA akadēmiķi par eirokrātu sarakstīto nemaz nesmejas:

“Pret šo stratēģiju nav ko iebilst. Paliek tāds “sīkums” – kā tas notiks? Par to NAP plānotāji vēl nav pastāstījuši.” bij. LZA prezidents JURIS EKMANIS

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361983:humanitr-joma-akadmijas-rpju-brns&catid=95:intervijas&Itemid=439

0

0

Atbildēt

0

Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 09.36

@klusais
Atdot varu vienam pašam Ulmanim arī bija kļūda, vai tādēļ mēs skatīsimies visu laiku pagātnē un nedomāsiem par rītdienu?

+1

-9

Atbildēt

0

garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 09.39

Rakstu izlasīji ?

+10

-2

Atbildēt

0

dro > garausiitis 07.05.2013. 09.43

klusais. Piebalga ideja par matemātikas eksāmena statusa noteikšanu kā neobligātu bija lielākā kļūda .
___________________
Par kuru maksāsim vēl ilgi…

+10

-1

Atbildēt

0

Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 09.44

@klusais
Izlasīju, izlasīju… Un atšķirībā no Tevis sapratu, ka pa lielam jau vienalga, ko māca, ja tas iemāca domāt nevis atražot zināšanas. LV sistēma atražo zināšanas nevis iemāca domāt! 10 matemātikas stundas neko nemainīs, ja tiks izmantotas tās pašas iekalšanas metodes.

+4

-6

Atbildēt

0

dro > garausiitis 07.05.2013. 09.49

Nasing spešal. Matemātiku nevar iekalt, tā jāsaprot.

+10

-1

Atbildēt

0

elinaliepina > garausiitis 07.05.2013. 09.49

@NS
Tādā gadījumā “jādrāž” skolotāji, nevis jādiskutē, kurus mācību priekšmetus atmest kā pārāk grūtus…

+3

-1

Atbildēt

0

garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 10.11

NaSp – trīs piebildes
a) Ķēniņš Kings būtībā attaisno Piebalga lēmumu par matemātikas eksāmeniem
b) par domāšanas attīstību – domāju ,ka matemātika starp citu ir tieši tā sfēra ,kas attīsta domāšanu , nevajag lietām pieiet vienkāršoti. Un tas , kas ir problēma ir veids ka to pasniedz. Savulaik Dr. Ranķis uzrakstīja interesantu grāmatu – Eksaktā zinātne kultūras vēsturē. Stāsts par divu kultūru – eksaktās un humanitārās – vienotību kā garīguma izpausmi.
c) nesen kur lasīju interesantu info – izrādās Lielbritānijas augstskolās tikai divu valstu skolēniem mēģinot iestāties ir jabeidz sagatavosanas kursi , jo netiek atzīti vidusskolu diplomi – Pakistānai un Latvijai , jo Latvijas vidusskolas matemātikas kursā nav augstākās matemātikas sadaļas.

+9

-1

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > garausiitis 07.05.2013. 10.29

——–klusais NaSp – trīs piebildes
a) Ķēniņš Kings būtībā attaisno ….
============================================================================
Loģiski, – nesāks tak’ Amerikas onkulis par savas valsts izglītības probļēmām stāstīt:

“U.S. Education: The Real Reason America’s Schools Stink”

http://www.huffingtonpost.com/2012/08/20/us-education-the-real-rea_n_1811085.html

0

0

Atbildēt

0

Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 10.51

@klusais
Tu trivializē problēmu…
a) Piebalga lēmums nedarbojas jau 5 gadus, bet neesmu dzirdējis par to, ka vairāk studētu dabaszinātnes un būtu mazāks jauno studentu atbirums pirmajos kursos, kas būtu indikators, ka obligātais matemātikas eksāmens uzlabo skolēnu sagatavotību augstskolai; Pie tam dabaszinību izvēle nebija ilgāka par pāris gadiem – pēc tam matemātika bija obligāta.
b) Aritmētikas uzdevumu risināšana neattīstā domāšanu. Paskaties matemātikas mācību programmu – automātiska algoritmu iekalšana un pielietošana. Nestandarta un ģeometrijas uzdevumus spēj risināt ļoti maz skolēnu. Kāda jēga no prasmēm, ko kalkulators vai dators izdara mazāk nekā sekundes laikā?
c) …un mēs atkal nonākam pie satura!
Es esmu par obligāto matemātikas eksāmenu un par augstākās matemātikas tēmu iekļaušanu mācību saturā, bet tas nebūs izšķirošs, lai vairāk skolēni izvēlētos eksakto nozaru studijas un to kvalitāte būtu augstāka. Piebalga lēmumu sekas ir pārspīlētas, bet citu lēmumu sekas nav ņemtas vērā.

+2

-3

Atbildēt

0

garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 11.39

NaSp –
a) Ja lemumu laboja, tad acīmredzot atzina kļūdu …
b) Matemātikas uzdevumi neattīsta domašanu ? Par kāda līmeņa uzdevumiem Tu doma ? Par 7+5=12 , tad piekrītu , bet neaizmirsti , ka matemātikā ir arī sarežģītaki uzdevumi un tur gan ir jāmak redzēt shēmas ka tos atrisinat . Es atceros savas sajūtas pec otra kursa augstskolā , kad biju izdzinies smagam augstākās matematikas kursam , kas bija speciāli pakārtots radiotehnikas specialitatei – galvenais ko iemācijos – apskatot uzdevumu atrast risinājuma metodes ( jeb vienkārši domāt ) un tie nebija ar kalkulatoru risinamie uzdevumi , tur bija arī jāpakustina smadzenes :)
c) Cilvēkam ir jābūt harmoniski attīstītam un tapec ir svarīgi zinat tadas lietas kā matematika, fizika, filosofija , vēsture , ģeogrāfija u.t.t. un arī mūzika tai skaita ( kaut kur pavīdēja doma, ka Ķīlim bija doma arī to pataisīt par brīvo priekšmetu ) un sports starp citu arī ka nodarbības …

+6

-2

Atbildēt

0

lindapastare > garausiitis 07.05.2013. 11.51

Faktiski bērnam pašam nepieciešami ir tikai 3 obligāti priekšmeti: matemātika, mūzika un sports. Pārējie ir ekstra, ko valsts/skola var noteikt pēc savām vajadzībām.

+1

-1

Atbildēt

0

ineta_rr > garausiitis 07.05.2013. 13.00

Un ko jūs darīsiet ar tiem, kuri kādu no tiem nespēj apgūt? Es no hieroglifiem saprotu vairāk nekā mūzikas ķeburiem, un iemācīt tos man būtu kā iemācīt kurlajam runāt. Sanāk obligātais priekšmets, kurā var būt n.v.? Vai arī tad uzreiz sūta uz palīgskolu, lai arī visur citur atzīmes ir teicamas?

+2

-3

Atbildēt

0

garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 13.40

ex-diena-lasītāja – tad jau sportu arī pieliekam pie nevajadzīgām nodarbībām un tās aizvietojam ar ekskursiju uz McDonaldu

+3

-2

Atbildēt

0

ineta_rr > garausiitis 07.05.2013. 14.06

Neredzu saistību, sporta nodarbības ir pavisam cita lieta. Tiem, kas nespēj, jau tagad nav obligāti, bet no pārējiem neprasa neiespējamo. Atšķirībā no mūzikas, kur pasniedzēji ir bijuši neskaitāmi, bet varbūt trīs var nosaukt par labiem, un patiešām izcils skolotājs ir bijis tikai viens. Lielāko daļu laika mūzika kā mācību priekšmets ir bijis neciešamas šausmas, kur prasa neiespējamo, neiemācīto, kas it kā esot pašsaprotama cilvēka īpašība, un vēl jāmācās visa tā mūzikas vēsture, gan skaņdarbi, gan komponistu un atsevišķu izpildītāju dzīvesstāsti. Esmu tagad nedaudz kulturāls, bet diez vai Latvijai no tā labāk paliek.

+1

-2

Atbildēt

0

garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 14.26

ex-diena-lasītaji – vai kaut kas ir dzirdets par muzikas klausīšanās ietekmi uz smadzeņu atevišķu zonu attīstību un ta ietekmi uz vispārējo smadzeņu darbību . Manuprat ir ļoti slikti, ka skolās iet mazuma tada lieta ka koru kustība vai deju grupas. Ir atrodami arī nopietni petījumi par šo tēmu .

+4

-1

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam