Infografika: Vai dzīvot atjaunotajā Latvijā labāk?

33
⟵ Uz rakstu

Komentāri (33)

Kristīne 05.05.2013. 16.31

Pats salīdzinājums 1938. – 2011. gads nav korekts.
Jāsalīdzina 1938. gada dzīves līmenis Latvijā un pārējās Eiropas valstīs, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā un citās. Latvijā 1938. gadā dzīves līmenis bija daudz augstāks nekā minētajās un citās pasaules valstīs.
Par PSRS nerunāsim, tur Staļins pēdējo maizi atdeva Hitleram, kaut tauta mira badā.
Arī 2011. dzīves līmenis Latvijā nebūtu zemāks, kā citās Eiropas valstīs,ja nebūtu 50 gadu okupācija, kuras sekas izjūtām kā ekonomiskajā tā politiskajā līmenī vēl šodien.

+2
0
Atbildēt

1

    Ansis > Kristīne 16.05.2013. 21.04

    Pilnīgi pievienojos šim viedoklim.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Rita Lazda 04.05.2013. 02.44

HA HA HA :D

Kādreiz bija Sviests – tagad ir sviesta produkts!

Diez cik maksā nobarot suķi ar to barību kādu deva 1938. gadā un cik maksās kilograms barojot tāpat mūsdienās? Tā tak mūsdienās tiek dēvēta par ekoloģisko pārtiku – kas maksā tāpat kā ekskluzīvi nomedīts meža dzīvnieks, jo visiem Latvijas lopiem mūsdienās tiek baroti Vācijas kombikormi. Jau šajās divās pārtikas kategorijās cenas ir jāliek lielākas, kā ir norādītas! Bez tam lauku cilvēkiem pārtika bija vairumā arī pašu audzēta, tāpēc nemaz nebija nepieciešamības to pirkt, tāpēc izdevumus šeit nevar salīdzināt. Kaut gan arī šajos gadījumos ne visiem Ulmaņlaikos bija viegla dzīve.

Vai var papildināt šo informāciju ar īres maksām tajos laikos/tagad, nodokļiem, valsts aparāta izmaksām, utt.? Šāda patēriņu cenu salīdzināšana atsauc atmiņā primitīvo “pētniecību” salīdzinot cenas no 90tajiem :D jo cilvēki ne tikai ēd, bet arī kaut kur dzīvo.

Bez tam ir jāsaprot ar ko tiek domāts pensionārs – mūsdienās šis cilvēks papildus pensijai arī var strādāt un maksāt nodokļus. Un jā – vai Ulmaņlaikos bija arī lielas pensijas saņēmošie, kādas bija bijušo prezidentu izdevumu nodrošināšanas starpības un vēl citi nebūtiski sīkumi?

Tā ka es tā nesaprotu vai šis pētījums ir mājiens ar mietu tai lielajai tautas daļai, kas reāli nopelna Ls 200 :D Interesanti šie pētījumi – vai nu pagātne vai pat Āfrikas valstis, tik reāli Latvija tak iepaliek arī no kaimiņiem.

Man nav nekādu ilūziju par to, ka “Ulmaņlaiki” nebija nekādi ideālie, un ka tajos laikos vasarā bērni pelnīja lai sanāktu mētelim un skolas drēbēm ko vilkt rudenī bet ar tik tāliem laikiem salīdzināt tomēr ir jāmāk… :/ Tajā pašā Anglijā labklājība iestājās tikai ar masveida ražošanas ēras sākumu – līdz tam visā pasaulē nekāda vispārēja pārticība nebija. Korektāk tomēr būtu salīdzināt līdz pagājušā gadsimta 60tajiem – un var neiekļaut PSRS, jo visur citur bija līdzīgi.

+3
-4
Atbildēt

0

efeja60 04.05.2013. 00.23

Jēra gaļa 2,95 ??? Kaut ko tādu var uzrakstīt cilvēks, kas 10 gadus nav pircis jēra gaļu!

+5
-5
Atbildēt

4

    efeja60 > efeja60 04.05.2013. 00.35

    Māra Miķelsones jaunkundze, lūdzu pārdodiet man jēra gaļu par 2,95 Ls. Nekur nevaru tik lēti atrast!

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    andris902 > efeja60 04.05.2013. 01.10

    ….Tev – kā “alternatīvi apdāvinātam” – īpašas cenas…. :)

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    efeja60 > efeja60 04.05.2013. 01.13

    zanE, nosauc adresi, kur es varu jēra gaļu nopirkt par 2,95! Kur?

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    efeja60 > efeja60 04.05.2013. 09.53

    Aha, sapratu! Dati: Labklājības ministrija. Viņķele grib iestāstīt, ka ir veiksmes stāsts.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

andris902 04.05.2013. 00.22

….laikam jau, lielākā atšķirība slēpjas salīdzinājumā – “Pensionāru skaits Latvijā”….un skaitļi ir iespaidīgi!…

1938./39.gadā – 27 966
2011.gadā – 570 200

…un tā ir tikai viena pozīcija no soc.budžeta, bet vēl taču dažādu kategoriju pabalsti, kuri jānodrošina ar strādājošo soc.iemaksām!…..

….interesants Elgas Zālītes pētījums “Sociālā apdrošināšana Latvijā (1920-1940)….pārsteidzošs faktu izklāsts:

http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-127-VESTURE-Zalite.pdf

+4
-2
Atbildēt

1

    efeja60 > andris902 04.05.2013. 00.36

    Piedāvā ragaviņas? Tu varētu Bet aizvest uz mežu.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

efeja60 04.05.2013. 00.22

Cūkgaļa 2,27 ??? Šodien gribēju nopirkt, minimālā cena vismaz par latu lielāka.

+2
-4
Atbildēt

0

janis17 03.05.2013. 21.57

Vajadzēja salīdzināt ar 1990. gadu. piemēram, cik stundas jāstrādā, lai nopirktu SONY televizoru, cik 10. gadus vecu Mercedes…

+2
-7
Atbildēt

0

Uldis Babris 03.05.2013. 17.03

Nekāda medus maize nebija arī toreiz, vienkārši nebija interneta un televīzijas, kur pačīkstēt. Patiesībā arī šobrīd mums iet tīri tā neko un būs tikai labāk! ;)

+12
-1
Atbildēt

1

kristrun 03.05.2013. 16.43

Tiem, kas par par demagoģijas producēšanu starp kafijas pauzēm saņem 4 lati 20 stundā, dzīve “atjaunotajā” Latvijā varētu arī īpaši sliktāka nešķist.

+2
-3
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 03.05.2013. 15.37

Jocīgi – ēst atļāvās vairāk…

+2
-1
Atbildēt

0

nefratete 03.05.2013. 15.17

Jēdzīgs salīdzinājums būtu tā kā ar to sviestu un rupjmaizi – cik cilvēkstundu jāstrādā saņemot vidējo algu, lai nopirktu kilogramu preces 1938.gadā un cik 2013.gadā. Šāds salīdzinājums būtu izmantojams. Bet salīdzināt divus dažādus latus ir bezjēdzīgi, jo tā pat nav viena un tā pati nauda, kurai piemērojama tikai inflācija. Tās pēc būtības ir atšķirīgas naudas vienības, jo pa vidu bija tik daudz valūtas maiņu: lats->rublis->reihsmarka->rublis (tai skaitā liekas divas rubļu reformas PSRS laikā)->Repšes rublis->lats.

0
-1
Atbildēt

2

    lindapastare > nefratete 03.05.2013. 16.04

    Nevarētu salīdzināt, ja būtu norādītas tikai algu vai tikai cenu atšķirības. Saliekot abus kopā, var iegūt pietiekoši uzskatāmu un jēdzīgu salīdzinājumu – neatkarīgi no tā, kā naudu nosauc (kaut vai nosacītās vienības). Attiecīgi – stundu skaits tiek rēķināts matemātiski – tam visi nepieciešamie dati jau ir doti (tas ir tikai vēls viens nosacītās vienības nosaukums).
    Vienīgais iebildums ir par bruto algu salīdzinājumu – pārāk atšķirīgi nodokļi. Neto salīdzinājums būtu ļoti OK

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    nefratete > nefratete 03.05.2013. 23.55

    Domāju, ka patiesībā iebildumus varētu atrast vēl ļoti daudz,kaut vai to, ka lauksaimniecībā darbiniekus līga uz gadu un nodrošināja gan jumtu, gan ēdienu. Tas taču ietekmē algu vai ne? Daudzas lietas, ko mēs šobrīd redzam kā pērkamu lietu, pirmskara Latvijā katrs savām rociņām darīja un daudzu lietu vienkārši nebija.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Ansis 03.05.2013. 14.50

Tas tāds ne visai korekts salīdzinājums.
Tas tikai parāda, ka progress notiek un pārtiku mūsdienās saražo lētāk.
Bet salīdziniet dzīvokļa izmaksas!!!

Jēdzīgāks būtu salīdzinājums, ja salīdzinātu, cik izmaksā dzīvošana(dzīvesvieta + ēdiens + obligātie maksājumi) un cik daudz paliek pāri kultūrai un ērtībām.

NO otras puses – neviens jau arī nesaka, ka pilsētu strādniekiem Ulmaņlaikos bija laba dzīve – taja laikā pilsētu strādniekiem vispār nekādas sociālās nodrošīnāšanas nebija (atvaļinajumi, bezdarbnieku pabalsti, pensijas utml)
Bet tajā laikā lielākā daļa bija zemnieki vai laukstrādnieki.

Man vectēva ģimene strādājot kā laukstrādnieki nopelnīja naudu ar ko nopirkt zemi un uzsākt savu saimniecību … pamēģiniet tagad…

+11
-1
Atbildēt

1

    lindapastare > Ansis 03.05.2013. 15.09

    Senos laikos pašas zemes vērtība pret darba vērtību bija krietni mazāka – bija vajadzīgs ļoti liels cilvēkstundu skaits viena hektāra apstrādei, respektīvi, zemei kā tādai vērtība nebija liela – tikai tik, cik cilvēki tajā lika iekšā darbu. Attiecīgi arī zemes cena bija relatīvi neliela.
    Mūsdienās zeme pati par sevi ir finansiāla vērtība, tās apstrādei nepieciešams mazs cilvēkstundu skaits, līdz ar to tās cena salīdzinoši ir daudz, daudz augstāka.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

lindapastare 03.05.2013. 14.07

Jautājums infografikas autoram: salīdzinājums ir neto vai bruto algām? Pēc skaitļiem spriežot, tā ir bruto alga. Diemžēl nav veikts salīdzinājums nodokļu apjomā. Nez kādēļ šķiet, ka mūsdienās nodokļiem vajadzētu būt par kārtu augstākiem.
Bet kopumā piekrītu! Vajadzētu iekļaut arī mobilo telefonu, televizora un interneta cenu salīdzinājumu. Respektīvi, vajag salīdzināt arī to laiku “cilvēka cienīga” dzīves līmeni ar mūsdienu prasībām. Ja kādam mūsdienu čīkstētājam vajadzētu padzīvot tā, kā to darīja parastais cilvēks tolaik, tad viņš jau nākamajā dienā sāktu revolūciju :)

+1
-3
Atbildēt

2

    juhans > lindapastare 03.05.2013. 15.44

    Šādi algu salīdzinājumi ir pavisam neatbilstoši. Vispirms jau pirmskara Latvijā praktiski nebija sociālā nodokļa, kurš sastāda šodienas algas ievērojamu daļu. Nezinu, vai ienākuma nodoklis toreiz bija tik augsts kā šodien. Bez tam, jājautā, vai šodienas cenas tabulā uzrādītas ar PVN? Droši vien, ka ne.Un pats pēdējais – pavisam cits algas izlietojums. Kaut arī trīsdesmito gadu beigās, kad palaida Ķegumu, Latvija visā visumā bija elektrificēta, kur toreiz aizgāja mājsaimniecību elektrības patēriņš? Apgaismošanai un radio utvērējam. Un šodien? Ledus skapis, veļas mašīna, televizors, ūdens sildītājs, par datortehniku un sīko sadzīves tehniku nemaz nerunājot.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristīne > lindapastare 03.05.2013. 17.17

    “Šādi algu salīdzinājumi ir pavisam neatbilstoši. Vispirms jau pirmskara Latvijā praktiski nebija sociālā nodokļa”
    ==
    tātad jāsecina, ka salīdzinājuma demonstrētā tendence ir vēl izteiktāka…

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 03.05.2013. 13.46

…http://www.youtube.com/watch?NR=1&feature=endscreen&v=alTAayAuenk

+2
-2
Atbildēt

1

Ieva 03.05.2013. 13.35

Tā arī nesapratu- vai tad 38. gada lats bija tikpat vērtīgs ka 2011. gada lats? Kaut kā te iztrūkst vērtības izlīdzināšana

+4
-4
Atbildēt

2

    Kristīne > Ieva 03.05.2013. 16.26

    Domāju, ka vidējais darba stundu ilgums ir ļoti universāls salīdzinšānas mērs.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Ieva 03.05.2013. 20.36

    ——-S&M Pēc vērtības izlīdzināšanas sanāk, ka esam turpat 1938.gadā, jo visām pamatprecēm cenas ir kādas 3-4x augstākas. ============================================================================ “Turpat” Latvijā nav vēl pāris valstij svarīgas lietas -, kā piemēram LV zelta krājumi (moderno LB ēku priekš kam uzcēla-?):
    “1993. gada 19. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā tika parakstīts līgums par to, ka Lielbritānijas valdība nodod Latvijai piederošo zeltu Latvijas Bankai. 1993. gada 31. martā zelts tika ieskaitīts Latvijas Bankas kontā Anglijas Bankā.” http://www.bank.lv/publikacijas/averss-un-reverss/zelts-un-ta-nozime-valutas-stabilitates-nodrosinasana/4708?pop=1&tmpl=component

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Kristīne 03.05.2013. 13.23

Fakti gan diez vai mainīs cilvēku attieksmi pret Ulmaņlaikiem kā latviešu Ēdenes dārzu…

+10
-3
Atbildēt

3

    Kristīne > Kristīne 03.05.2013. 19.25

    Tas jau nemaina būtību. Faktiski tagad ir DAUDZ labāk, relatīvi (skaitot, cik kumosus apēd kaimiņš u. tml.) varbūt arī nav…

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > Kristīne 04.05.2013. 01.20

    Faktiski tagad ir DAUDZ labāk,..
    ____________________________ nekā AleksandramIII un Nikolajam II-šiem pat tv kastes nebija!!!

    Un neviena gudra padomdevēja- kā piem Kristaps Freimanis.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Ivo Kiršblats > Kristīne 07.05.2013. 14.52

    draudzene ieteica, jo tas esot pats labākais variants…. http://www.bildites.lv/images/h8puleuy1viwxvec75e.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Viedoklis / 15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
blank-post-image
Redaktores sleja / 13. novembris
Mūsu atbilde
Viedoklis / 13. novembris
Neskaidrība aug
Viedoklis / 8. novembris
Divdesmit gadi ES: ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību