Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?
Saistītie raksti
Radars /
9. oktobris
Radars Latvijā
Analīze /
9. oktobris
Nekrīt!
Viedoklis /
20. septembris
Kāpēc dzimtene nav mīļa?
Radars /
7. augusts
Radars Latvijā
Komentāri (61)
Estere Urbančika 03.05.2013. 00.00
Jocīgi, lasot šim rakstam komentārus, liekas, no tiem var izsecināt, ka pie visa jāvaino kapitālisms un labējo partija politika (ilgstoša), kas daļēji ir arī patiesība.
Latvijas lielākā problēma ir tā, ka mums pie varas vienmēr bija un iespējams, ka kādu laiku arī būs labējas partijas. Tas nozīmē, ka tiek virzīts viens mērķis (uz uzņēmējdarbību bāzēts), kurš nebūt nav 100% pareizs (nestrīdēšos par to cik tas pareizs vai nepareizs). Normālā valstī vajag sabalansētu politiku. Tas ir, vienu laiku jāiet pa kreisi, citu – pa labi. Ir nepieciešams atsvars labējas politikas negatīvu seku labošanai, tāpat kā tādam jābūt arī pretēji. Taču pie mums tā nav, jo nav kas atsver labējo partiju pielaistās kļūdas. Tās pašas savas problēmas neredz (kaut kas par smilgām un baļķiem acī…). Līdz ar to, kaut arī viens no mērķa punktiem ir galīgi idiotisks, tas tiek tā vai tā virzīts un bieži izpildīts un savārītas ziepes.
1
Rita Lazda > Estere Urbančika 04.05.2013. 07.19
Man gan neliekas, ka Latvijā vispār ir kāds mērķis bijis – pat skaidri saprotams un definēts. jums ar tādas pašas šaubas… Un pie kādiem kritērijiem kaut kas var tikt uzskatīts par uzņēmēju Latvijā?
0
Sandris Maziks 02.05.2013. 19.57
raitis_licitis
Vai Hārvestera iegādei, lai Latvijā ir vējam kur skriet. Meži saauguši, cauri neredz.
0
maris_tipsis 02.05.2013. 15.10
Es 3. grafika neredzu korelaciju par ko runa Strazds. Tadas nav! Varbut kads var paskaidrot?
0
esmeralda_se 02.05.2013. 14.44
Cien. Strazda kungs varētu, kā nozares speciālists, pastāstīt vienu interesantu lietu, runājot par visu veidu kreditēšanu – kādēļ Latvijas komercbankas kā sazvērējušās negrib Latvijas privātpersonai dot kredītu pret lauksaimniecības vai meža zemes ķīlu? Ir bijusi zināma saskare ar šāda veida nekustamo īpašumu pirkšanu/pārdošanu, un pilnīgi noteikti var apgalvot – šāda ķīla ir neskaitāmas reizes likvīdāka par purčika blokmājas dzīvokli, kurš kā ķīla banku apmierina…
Šī attieksme ir viens no faktoriem, kas “apcērt spārnus” tam jaunajam censonim, kas labprāt Latvijas laukos audzētu tās jūsu visu piesauktās aitas, karpas, mežu visbeidzot, bet sākumkapitāla 50 vai 100 tūkstošu LVL nav.
0
inesite15 02.05.2013. 14.02
Āfrika un Āzija … un Tuvie Austrumi – busim nu mierīgi – par maz neliksies ! Un krievu nebūs. Un baltkrievu arī . Tikai visi mumsējie
0
Leons Rapiņš 01.05.2013. 12.18
Optimismam – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Nebūs Latvija tukša. Bet neizskatās arī, ka tā būs latviska. Bēdīgi, protams, bet ar to nu jāsamierinās (jo saukļi vairoties, par naudu vai bez, acīmredzami nestrādā.)
Jautājums vairs nav vai, bet kad. Ekstrapolācija :(.
Bet nevajag izsamist. Paskatoties no drusku augstāka skatu punkta, Latvija nav nekas diži vairāk kā dzimtais Pampāļu pagasts. Un latviskuma faniem vienmēr paliks iespēja pētīt vērtīgo latviešu gēnu pēdas visu 6 (sešu) kontinentu dižāko pārstāvju biomateriālos.
0
Juris Dzelme 01.05.2013. 11.22
pirmkārt ir jādomā par mitekļiem jaunatnei.
bet vēl svarīgāk ir iemācīt dzīvot ! piem. jāmāca tādas prasmes, lai ar tām varētu būt noderīgs sabiedrībai , nopelnīt algu . nevis kā tagad skolās- vienu gadu māca krāsot bildes, otro līmēt, trešo gudri muldēt, ceturto līferēt , uttt…
0
dzerkaleliva 01.05.2013. 09.43
Between 1820 and 1930, approximately 1.3 million Swedes, a third of the country’s population, emigrated to North America, and most of them to the United States.
———————————
Spriežot pēc pasaules pieredzes, tad šis emigrācijas vilnis turpināsies vismaz līdz 2100.gadam, cerams, ka ap to laiku pēdējais liberasts būs miris un, tad lietas varētu mainīties, ja kāds latvietis te vēl būs palicis.
0
dzerkaleliva 01.05.2013. 09.34
Visu Latvijas baņķieru maizes tēvi vēl tagad gaida, kad viņu iedzīvotāju skaita samazināšanās tiks apturēta un vakaros pa teļuku porņukus rāda, lai taču glupā tauta sāk vairoties. Bet nekā, kā visiem europišiem nācās pie imigrācijas ķerties, lai darba spēku un valsti uzturētu.
—————–
Between 1820 and 1930, approximately 1.3 million Swedes, a third of the country’s population, emigrated to North America, and most of them to the United States. There are more than 4.4 million Swedish Americans according to a 2006 U.S. Census Bureau estimate.[141] In Canada, the community of Swedish ancestry is 330,000 strong.[142]
There are no official statistics on ethnicity, but as of 2011, a Statistics Sweden report showed that around 1.858.000 (19.6%) inhabitants of Sweden had foreign background, defined as born abroad or born in Sweden by two parents born abroad.[7][8]
http://en.wikipedia.org/wiki/Sweden#Demographics
——————————————–
Bet tikmēr vietējo baņķieru pakalpiņus nekas netraucēs pūst tautai zinātniskas pīlītes ala Strazdi un Putniņi un citi dziedātāj zvēri.
0
Ainārs 30.04.2013. 19.04
Abiem dižpētniekiem paslīdējis garām, ka latviski saka Čehija, nevis Čehijas Republika (kā angļu valodā).
0
Ansis 30.04.2013. 18.49
Šo raksta daļu neapstrīdu, bet ir daži komentāri:
1. sasniedzot IKP/uz personu vairumam Latvijas iedzīvotaju labklājības līmenis tik un tā nebūs tāds, kā vidēji E-15 valstīs:
1) jo mums ir sabrukusi infrastruktūra (ceļi nepaliek labāki un kilometru skaits nesamazinās no tā, ka daļa cilvēku emigrē prom) . Mums būs nežēlīgi lieli valsts administratīvie, ceļu uzturēšanas utml izdevumi uz cilvēku.
2) Mums ir Āfrikas veida Gini indekss – bagātākie saņem būtiski lielākus ienākumus, un trūcīgie ļoti mazus – tā ka apmierinātyi ar dzīvi mums būs mazāk cilvēku pat pie līdzīga IKP uz personu
2.reālais IKP jau mums neko strauji nekāpj (ja skaitam klāt to, cik tas krīzes gados nokrīt) – reāli mums IKP uz personu aug pārsvarā dēļ cilvēku emigrācijas. Bet darbaspējīgo cilvēku emigrācija krietni samazinās nākotnes iespējas kāpināt ražošanu un IKP.
3.Bet ja paskatītos tieši Latvijas pilsoņu īpašumu un parādu kopsummas, tad domāju, ka mēs kā nācija grimstam parādos. Aizvien vairāk īpašumu nonāk ārvalstnieku rokās. Bet tad padomajiet, kādas būs paģiras, kad beidzot secināsim, ka Latvijas pilsoņi ir parādos līdz ausīm un visus īpašumus notirgojuši ārvalstniekiem – jā IKP droši vien joprojām būs kaut kāds, tikai Latvijas pilsoņiem no tas vairs nebūs nekāds glābiņš.
2
Leons Rapiņš > Ansis 30.04.2013. 21.11
>edgarsav
“padomajiet, kādas būs paģiras, kad beidzot secināsim, ka Latvijas pilsoņi ir parādos līdz ausīm un visus īpašumus notirgojuši ārvalstniekiem” –
paģirainajam pilsonim pilnīgi vienalga, ārvalstniekam vai bāleliņam. Tam, kas vairāk maksā. Un pilnīgi loģiski.
0
inesite15 > Ansis 02.05.2013. 14.05
nu, jaaa – za chto barolisj :P – karaliskās paģiras sākas ? – Švaki jau, vai … tas vēl tik nāks laikam – tās KARALISKĀS
0
brigita_damme_rtk_lv 30.04.2013. 17.57
Var jau arī veikt pētījumu no šāda – seku viedokļa. Ja nepalielinātos obligāto, izdzīvošanai nepieciešamo izdevumu sadaļa, tad diez vai lielākajai daļai būtu nepieciešams strauji audzēt ienākumu sadaļu.
0
Ieva 30.04.2013. 17.06
Īstenībā doma ir vienkārša- jo vairāk varēs pelnīt Latvijā, jo mazāk brauks prom.
Vēl man patīkami pārsteidz secinājums par Gini indeksa rādītājiem – te daudzi to viennozīmīgi sasaista ar ekonomiskajām problēmām, nemaz nepadomājot, ka GINI indekss ir labs arī tad, kad visi ir nabagi (vai visi ir bagāti). ASV Gini indekss ir daudz sliktāks kā pie mums, bet viņu nabags ir bagātnieks pie mums.
Nekādas direktīvas, pabalsti, NA ultimāti, Meža emocionālie traktāti ne apturēs ne palielinās emigrantu plūsmu. To tikai un vienīgi ietekmē dzīves līmenis. Ja būsim čaklāki, darbīgāki, gudrāki, ražīgāki.. ja mazāk gaidīsim, ka mums “kāds maksās”, bet vairāk pelnīsim paši,jo vairāk paši savu dzīvi veidosim, jo ātrāk tas augs, un plūsma pagriezīsies uz otru pusi.
Beidzot taču ir jāsaprot, ka nav tāda viena sliktā, kas nemaksā mums rietumu algas, jāsaprot, ka esam mēs paši, kas ražojam, un strādājam slikti, jo mūsu darba ražīgums ir švakāks kā rietumos, un tas nebūtu loģiski, ka par kaudzi saskaldītas malkas Latvijā maksātu tikpat, cik par divām Īrijā. Vai tad ne tā?
2
Ieva Priedenfelde > Ieva 01.05.2013. 22.13
Beidz muldēt glupības, jau tagad latvietis par 1€ neto algas ir ražīgāks, nekā vidējais ES strādnieks.
0
Ieva > Ieva 02.05.2013. 11.14
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00116
Atkal visi melo, un Jūs zinat labāk?
0
Janka, Janic 30.04.2013. 16.36
aizbraukšanu no valsts manupraat aptureet vareetu meeris , cits nekas šo procesu nez vai apturees…., praktiski liidz ienaakumu izliidzinaašanai austrumiem ar rietumiem veel paies simts gadu.
2
Ieva Priedenfelde > Janka, Janic 01.05.2013. 22.09
nodokļu izlīdzināšana
0
inesite15 > Janka, Janic 02.05.2013. 14.08
– precizi – robežas ciet – dezinfekcija un dezinsekcija – un kazarmu režīms par Jeuropas naudu :)))
0
kadrija 30.04.2013. 16.03
1)Ja ‘Produktivitātes celšana’ ir atslēga, kādēļ rakstā par to nekas netiek teikts?! No rītdienas visi strādājam ilgāk, ātrāk un gudrāk. Tur jau tā lieta, ka to ir tik grūti pacelt.
2)Pietiek minūti padomāt, lai taptu skaidrs, ka aiz tā, kā minimums, stāv milzu ieguldījumi visāda veida izglītībā, pārkvalifācijā un nodokļu politikas maiņā.
3)Un vipār, tā ir vienkārši fantāzija, ka valsts nevardarbīgiem līdzekļiem spētu mainīt pilsoņu gribu (strādāt vairāk).
2
kristaps-alsbergs > kadrija 30.04.2013. 16.32
Raksts pamatā bija par to, kas nosaka atšķirīgo iedzīvotāju skaita dinamiku. Produktivitātei ir vismaz trīs aspekti – individuālais (izglītība, t.sk. profesionālā, kas vērsta uz iemaņu apguvi uzņēmumos), institucionālais (darbinieku atlase un atalgojums valsts pārvaldē, tiesu sistēmas efektivitāte, utt.) un telpiskais (resursu koncentrācija attīstības centros pretstatā līdzsvarotai stagnācijai >64 tūkstošos kvadrātkilometru).
3) gan nesapratu
0
Ieva Priedenfelde > kadrija 01.05.2013. 22.08
Strādāt vairāk nav jēgas, jo lielākā daļa nopelnītā aiziet nodokļos, līdz ar to nav nekādu cerību uzlabot savas dzīves līmeni vai iekrāt biznesam. Tāpēc vienkāršāk ir aizbraukt un krāt naudu tur.
0
Leons Rapiņš 30.04.2013. 15.31
“Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?” – acīmredzot imigrācija.
Nekādi ienākumi nogurušās tautas vaislību neatjaunos:(
Latvijas klimats un ģeogrāfija ir par labu, lai zeme tukša paliktu. Minimāli nāks no Rietumiem (kas no arājtautas paliekām par lēto zemīti iepirkuši), bet vairums – no Austrumiem (tie, kas tālāk netiek).
Reemigrācija būs minimāla, galvenokārt neveiksminiekiem. Bet enerģiskie (nenodzērušies) austrumkaimiņi pratīs izmantot iespēju.
Un valodas jautājums atrisināsies automātā.
5
austrisv > Leons Rapiņš 30.04.2013. 15.45
Es nu gan neredzu, ka tie, kas atgriežas būtu neveiksminieki! Manējais dēls atgriezās un strādā tepat Latvijā IT jomā! Malacis, jo paši te vietējie kopā ar angļiem izveidoja firmu un strādā! Daudzi ir patrioti un tādi ir audzināti.
Tikko atgriezās no Anglijas arī mana dēla klases biedrs ar ģimeni, bet bija ilgi tur prom un iekrāja naudu dzīvoklim!
Atgriezās man vienas paziņas bijusī vedekla ar ģimeni no Somijas, bet vīrs braukā pastrādāt uz Somiju! Tāpat par sava dēla klases biedriem , kuri atgriezušies varu vēl un vēl rakstīt! Galvenais viņiem bija atrast kaut cik labi atalgotu darbu: ja atrada- tad palika tepat. Ne jau visi ir pasaules skrējēji, kam galvenais ir nauda!!! Ir , protams, arī tādi, un tie aizskries. Svarīgākais nosacījums ir stabils darbs ar normālu atalgojumu, ne tāds kā tajās zivju fabrikās, kur darbs nenes nekāda sizdzīvošanas iespējas un cilvēka cienīgu dzīvi. Tad labāk prom!
0
Leons Rapiņš > Leons Rapiņš 30.04.2013. 16.13
>Bet
Prieks par taviem radiem-draugiem. Man arī ir šādi paziņas. Bet ar to nepietiks. Situācija mainās pašos pamatos – darbs nosaka dzīves vietu, ne otrādi. Šis princips ASV dominē jau kādus 100 gadus, tur nav dzimto māju jēdzina. Mūsdienu cilvēks ir mobīls un atvērts. Kosmopolīts, lai arī kādam tas skan kā lamas. Un tādi dominē pa visu pasauli, ja nu vienīgi valsts vara šur tur vēl aizslēdz robežas.
Pasaule atveras, un tas ir labi. Bet tur rullē citas vērtības, un to grūti pieņemt. Bet izvēles nav. Laiks rādīs. Katrā gadījumā Laiks uzvarēs.
0
efeja60 > Leons Rapiņš 30.04.2013. 23.23
Bet, alojies. Cilvēki bēg no Latvijas dēļ Vienotības nodokļiem.
0
ilmisimo > Leons Rapiņš 01.05.2013. 09.13
guste >Bet
… Bet izvēles nav. Laiks rādīs. Katrā gadījumā Laiks uzvarēs______
Jā,
Visi tur būsim.
Apkop savu namu, guste.
Tā stunda nāks kā zaglis.
0
Ieva > Leons Rapiņš 02.05.2013. 12.38
Guste, diemžēl Jums taisnība. Pie kam izolacionisms ne pie kā laba nekad nav novedis. Ziemeļkoreja šķiet ir pēdejā laika labākais piemērs tam. Kosmopolītisms ir labs dzinējspēks, lai arī tam ir daudz negatīvu aspektu. ASV, savulaik, izveidoja emigranti no visām valstīm, Rīgas kosmopolītisms pievelk biznesu, ne atgrūž no tās. Jautājums būtībā jau nav kā ar to cīnīties, jo globalizāciju un kosmopolītismu uzvarēt nav iespējams, jautājums, kā ar to efektīvāk sadzīvot un likt strādāt tam savā labā. Dānija, škiet, varētu būt labs piemērs. Kosmopolītiskāka par mums, bet arī nacionālāka par mums.
Un nodokļi jau ar mums nav tie augstākie:
http://www.ir.lv/2012/5/24/infografika-latvijas-smaga-nodoklu-nasta-ir-puspatiesiba
0
lebronj2356 30.04.2013. 14.36
Tabulā apkopoti IKP dati, ir OK – 10 gados dubultojās…bet nekur nav apkopoti Nacionālā kopprodukta dati – jo tur parādā vietējās turības izmaiņas, ko būtu interesanti uzzināt !
Man komentārs par turību…nav arī veiktas pētījums cenu dinamikai 2001.g. un 2011.g. – man ir ļoti nelabas aizdomas, ka cenas daudzās pozīcijās ir pieaugušas vairāk kā divas reizes – lūk tas bija jānovērš, iestājoties ES. Nav jau tik daudz nozīme cik pelna, cik ir nozīme ko par to var nopirkt, pēdējais pēckrīzes periods ir bijis slavens ar rāvieniem pirmās vajadzības preču grupu cenās – nav jau viss dēļ naudas drukašānas. Jaunajām dalībvalstīm bija kolektīvi jāiegrožo dažādi kaitīgi ES noteikumi par akcīžu apjomiem, dažādām nodevām – kamēr šo dalībvalstu turība pieaugs tādā mērā, lai šo mākslīgo cenu rāvienu absorbētu. Kā redzams LV šo neabsorbē un pirktspēja ir vāja !
Mūsu iedzīvotāju skaita dinamikas ziņā, vēlētos teikt, ka Latvijā ir absolūti neatbilstošas cenas mūsu algu līmeņiem, kas padara valsti par tipisku lēta eksporta zemi !
1
kristaps-alsbergs > lebronj2356 30.04.2013. 14.55
Nacionālais kopienākums Latvijā ir gandrīz vienāds ar IKP, tostarp tāpēc, ka no ārvalstīm saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem lielā mērā kompensē ārvalstniekiem veiktos maksājumus par kapitāla izmantošanu (procenti, dividendes, utt.).
Par cenām – atšķirības cenu līmenī (un tā izmaiņas) jau ir ņemtas vērā, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju.
0
manatuja 30.04.2013. 14.28
nevaram mēs ar hops ielekt rietumu algā, bet varam samazināt savus tēriņus zeme jaunajām ģimenēm piemēram.(ai tas tač trieciens bankām ko te sapņot…. tas nekas ka valstij gana daudz brīvas zemes priekš ciematiem)
15
kristaps-alsbergs > manatuja 30.04.2013. 14.34
Ja ar to domātas subsīdijas hipotekāro kredītu ņēmējiem vai tamlīdzīgi pasākumi, tad pieredze citviet pasaulē rāda, ka tas tikai par attiecīgo apjomu palielina nekustamā īpašuma cenu. Bankas no tā gūst minimālu labumu (pamatā par tik, par cik palielinās procentu ieņēmumi, ja izsniedz lielāku kredītu). Galvenie ieguvēji ir nekustamā īpašuma pārdevēji.
0
lebronj2356 > manatuja 30.04.2013. 14.41
Šeit, diemžēl var pievienoties A.Strazdam – ļoti ticams, ka cenas kāptu par palīdzības tiesu jau īsā laikā pēc tās sākšanas. Ja kas nosistu zemē tirgus cenas, tad tas būtu uzturēšanās atļauju tirdzniecības beigšana, augstāki nodokļi par tukšiem īpašumiem(mazos zemju īpašniekus ar gādīgu lielsaimnieku lobiju jau spiež laukā uz urrā), utt. Reāli runājot, ģimene ar vidusmēra ienākumiem var 25 gadu laikā nomaksāt 2ist dzīvokli Mikrorajonā, ar nosacījumu, ka tas nav pārcenots un ir iekrāti pāris tūkstoši latu, nekas vairāk arī nesanāk, ja radi nesponsorē !
0
austrisv > manatuja 30.04.2013. 15.23
Bet, jaunajiem vajag kur dzīvot, un viņi neprecas un ģimenes neveido, jo gribas labi dzīvot, ne tā kā padomju laikos: viss notika un daudz nedomāja, jo neko ne redzēja ne dzirdēja kāda dzīve ir rietumu valstīs.
Tagad vispirms gribas dzīvokli un labu darbu, un tikai pēc tam ģimeni un bērnus.(es spriežu pēc savējiem)
0
ineta_rr > manatuja 30.04.2013. 17.07
Varbūt negribas, lai bērniem būtu jāmirst badā, bet jaunajiem vecākiem jāsēž uz kakla saviem vecākiem?
0
manatuja > manatuja 01.05.2013. 01.41
Problēma – cilvēki brauc prom un atpakaļ nedomā atgriezties (vairums)
Valstij ir gana daudz zemes. Valsts var veidot ciematus, kur piešķir zemi(nevis subsidē kredītu)un mūža lietošanas tiesības, kuras var tikt nodotas mantojumā, zemi nevar dalīt vai transformēt, zeme nevar tikt privatizēta utt
Cik lielu un ilgu slogu ciparos mēs noņemam no jaunajām ģimenēm.
Kā lietderīgāk naudu tērēt. Piešķirt katram pa smieklīgam bērnu pabalstam, vai veikt lielu pasūtījumus un pabalstu izņemt graudā – autiņbiksītes, pārtika utt. (vēl labāk, ja tas viss tiktu Latvijā ražots, bet kliedzējiem par tirgus bojāšanu, parādīt ciparus par nācijas izmiršanu)
0
ineta_rr > manatuja 01.05.2013. 12.58
Un ko viņi tajos ciematos darītu? Turētu katrs pa govij? Vai, lai sametas un taisa kolhozu? Nu, jā, ko citu no kremlina sagaidīsi. Un vai gadījumā nesanāk tāda kā dzimtbūšana, kur zeme pieder baronam (valstij), bet dzimtcilvēks to apsaimnieko?
Labi, zinu jau, ka faktiski arī parasto zemi valsts tikai izlienē. Respektīvi, tas, ka uz privātas zemes ir spēkā konkrētās valsts likumi un tā vienalga paliek kā daļa no valsts, nozīmē, ka reāli arī privāta zeme pilnībā nepieder privātpersonai vai uzņēmumam. Bet šajā gadījumā zeme tiktu apgrūtināta tik tālu, ka nebūtu nosaucama pat par privātīpašumu, kas reāli ir gluži kā pirms 200 gadiem.
0
ineta_rr > manatuja 01.05.2013. 13.01
Nulle, ja nepamanīji, tas ir kārtējais kremlinu demagogs, kas maitā gaisu un pūderē smadzenes ar sliktām un pat bīstamām idejām.
0
manatuja > manatuja 01.05.2013. 13.51
Īrijas okupantam
Esmu pabraukājis gana pa Latgali, kur no divām sabrukušām ēkām var uiztaisīt vienu. Ir liela atšķirība, vai tu dzīvo viens kaut, kur tālu no skolas, slimnīcas utt vai ir ciemats , kur dzīvo 200 līdz 300 ģimenes un ir netālu no pilsētas.
P.S. paskaties vācijā tagad populāras kļust mājas ar salmu siltinājumu mums ir gana daudz vietas kur to resursu ņemt, tik pirmajās konsultācijās bankā uz manīm paskātījās kā uz no viduslaikiem izlīdušu cilvēku. Salmu siltinājums, niedru jumts – tipa trīs siventiņu māja. Bet ekobūvniecība ir gana perspektīva.
0
manatuja > manatuja 01.05.2013. 13.57
dieniniekam
Ciemats nenozīmē ka viņam ir jābūt kaut kur tālu prom no civilizācijas. Un ko tagad dara cilvēki, kas brauc uz Rīgu katru dienu vairāk kā 50 km. Būtu iespēja izvēlēties iet dzīvot uz noteiktiem noteikumiem vai ņemt kredītu un iegādāties kure sirds kāro zemi.
P.S. man joprojām atšķirībā no tevīm ir 1988 gadā no avīzes izgriesta un ierāmēta bilde, kad sarkanbaltisarkanais atgriežas Svētā gara tornī.
0
ineta_rr > manatuja 01.05.2013. 14.29
Vācija ir liela un plaša, ir reģioni, kur taisa vīnu, ir reģioni, kur Latvijai normāls sniegs ir stihija, ir Bavārija, kur ziemā katru dienu snieg, bet vai ir arī reģioni ar -30°C un pat -40°C kā Latvijā? Domāju, ka nav. Varbūt gribi pamēģināt Latvijā uzbūvēt ciematu ar zaru būdām kā džungļos? Ja indiāņiem gana labi, kāpēc ne mums? Es vēl saprastu, ja pilsētas pakāpeniski izplestos, būvējot jaunas ielas ar privātmājām, bet speciāli izveidot kaut 20 km attālumā ciematu ir stulbums, saku no pieredzes, jo sanāk regulāri aptuveni tādu distanci nobraukt. Jā, laika patēriņš nav tik liels, ja prot gāzt un ir iekšas to darīt arī ziemā, bet vienalga izmaksas ir pietiekoši lielas, lai lētāk būtu dzīvot pilsētā, turklāt, ja to dara katru dienu, beigās tā tiek zaudēta apmēram 15. daļa no nomoda laika. Un vēl ir nedrošība, vai katru dienu varēs izbraukāt, jo ciems ir ciems, pēc sniegputeņa var paiet diena vai vairākas kamēr iztīra ceļus. Buržujam vēl tā, bet parastajam plebejam priekšnieks to nepiedos.
0
manatuja > manatuja 02.05.2013. 01.33
http://www.youtube.com/watch?v=nEdDfGg5ngA
0
manatuja > manatuja 02.05.2013. 01.37
http://www.youtube.com/watch?v=EbEXfPB_6ck
0
ineta_rr > manatuja 02.05.2013. 13.33
OI, TAS TAČU IR KAUT KĀDA PUS-TUKSNEŠA VIDŪ!!!!!!!!!!!!!!!! Kad Latvija būs Teksasa, un dabas stihija būs nevis sals un sniegs, bet virpuļviesuļi, tad arī mēs varēsi būvēt mājas no salmiem. Nebrīnītos, ja Latvijā tāds māla un salmu ūķis neizturētu pat vienu gadu, ne jau velti mūsu senči salmu vietā izmantoja baļķus. Kādreiz vajag izņemt vīzu un atbraukt no Krievijas, apskatīt mūsu Āraišu (nē, tie nebija ārieši) ezerpili netālu no Cēsīm. Atjaunotas seno laiku guļbūves tur ir pa pilnam, bet māla un salmu būvju nav nevienas.
0
manatuja > manatuja 02.05.2013. 14.05
O cik tu aprobežots…. dieniniek esi…. paskaties , kas ir Latvijā
http://www.youtube.com/watch?v=InUXqOH9_xA
0
manatuja > manatuja 02.05.2013. 14.10
http://www.youtube.com/watch?v=JMfHypK6KIc
0
Baiba Eglâja 30.04.2013. 14.21
Kas pateiks, kur no valstīm pazidušie miljardi naudas palika, bet aizdevējiem ir, ko aizdot? Ja pateiks, varbūt ekonomiskā migrācija apstāsies. Uz laiku.
0
Sandris Maziks 30.04.2013. 14.13
Pie visa vainīga ir padumjā domāšanā. Cilvēks, kam pieder divdesmit hektāri zemes, neattīsta lauksaimniecisko ražošanu un nealgo darbiniekus, bet žēlojas, ka nevar sameklēt darbu, vai, labākā gadījumā, emigrē. Neaudzē aitas un no to sūdiem sliekas vai šampinjonus, bet lasa šampinjonus Īrijā.
6
austrisv > Sandris Maziks 30.04.2013. 15.20
Jā, nu tur Tev ir taisnība, jo labprātāk slauc govis Vācijā vai Norvēģijas kalnos, nekā paši veido uzņēmumus Latvijā, bet ir jau arī labi izņēmumi.
Laikam jau labi iznīcināja to saimnieka garu PSRS laikos.
0
Ansis > Sandris Maziks 30.04.2013. 19.22
Nav tik vienkārši tās aitas vai govis uzsākt:
lai varētu nopelnīt kaut kādu iztiku, tad jāaudzē kādas 1000 aitas, vienu aitiņu nopirkt maksā virs 50Ls. Vai nu sākumā jāiegulda 50000Ls vai arī dažus gadus jādzīvo neēdušam, kamēr aitas savairojas.
(tas nemaz nerēķinot, ka vajadzīga arī zeme, tehnika siena vākšanai, nauda kūts būvniecībai utt)
Otrkart – ir šādi tādi birokrātiski šķēršļi – droši vien pamatoti, bet …
Piemēram – līdz 10 nosacītajiem liellopiem nekādu ekoloģisku prasību gandrīz nav, bet virs 10 liellopiem jau vajag mēslu krātuvi, skābbarības suliņu krātuvi utt
Man tuvākajā apkārtnē visi arī ir apstājušies uz šiem 10 – nav tik viegli tikt šādām robežām pāri. Jā – protams, ka uzbūvejot lielaku kūti un pakāpjoties uz vismaz 50 govīm jau būtu daudz rentablāka saimniekošana, bet atkal tas lēciens ir ļoti grūts.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 30.04.2013. 20.14
edgarsav
Viss ir nesalīdzināmi prozaiskāk. Pēc imperiālistiskā WWI kad Latvija bija pilnībā izpostīta, jo pārsvarā mūsu zemē notika karošana, cilvēki sākot ar mazumiņu, ātri tika uz kājām. Pats vērtīgākais, kas Latvijā bija palicis, tā bija cilvēku racionāla domāšana, nebija okupantu izdrāztās smadzenes un čekas kalpi, politiķi.
0
tuba76 > Sandris Maziks 01.05.2013. 11.49
Par aitām jeb ārzemēs strādājošiem zemes īpašniekiem runājot. Jau dzīvojot Zviedrijā, kļuvu par zemes īpašnieci Latvijā – apstākļu sagadīšanās dēļ. Mērķis – es īpašniece un vecāki saimniekotāji. Es pat māju uzcēlu uz šīs zemes, lai vecākiem vieglāk. Tagad dažus gadus vēlāk vērojot iznākumu, kaķim smiekls, bet man – asaras. Mājā dzīvo radu ģimene, jo viens no vecākiem aizgāja aizsaulē, bet otrs vairs neko negribēja dzirdēt par lauksaimniecību un dzīvo pilsētas dzīvoklī. Radi strādā pilsētā par principā minimalo algu, bet maksimālu darba laiku. Un te nu es sēžu Zviedrijā ar labu algu, bet kredītu un zemes īpašumu Latvijā, kuru neviens negrib palīdzēt apsaimniekot un pārdot par normālu cenu arī nevaru. Protams, ka domāju, ko darīt tālāk. Viena ideja bija – investēt aitkopībā. Lasīju literatūru, taisīju budžetus, rēķināju un plānoju un nonācu pie secinājuma, ka lai varētu finansēt nepieciešamās investīcijas un algas, vajadzēja stipru pretimnākšanu no to pašu radu puses, bet no turienes – negribīguma pilns klusums. Un kurlums – par manām izmaksām iesaistītie negrib neko dzirdēt.
Lai ko arī nepasāktu – visam ir vajadzīgs money, money, money. Pēc pēdējās sarunas bankā Latvijā varu pēc izvēles tikai histēriski smieties/raudāt – lai dabūtu palielinātu patreizējo kredītu papildus investīcijām saimniecībā, pastāv man nepārvarams slieksnis – man nepieciešams bankas akceptēts līdzaizņēmējs, kurš ir Latvijas rezidents. Bet pat, ja es būtu ar mieru piekrist šai prasībai, man tāda nav tik un tā – neviens no iespējamajiem kandidātiem – Latvijas rezidentiem – nespētu izpildīt šīs bankas prasības.
Bet nežēlojos – aitas var būt reizēm stulbas, bet arī stūrgalvīgas. Turpinu meklēt izeju no šaurās bezizejas Latvijā, nezaudējot cilvēcīgumu, un vienlaicīgi noturēt grožos ikdienu Zviedrijā, kurā arī netrūkst izaicinājumu. Galvenais noturēties damage control režīmā – laicīgi maksāt kredīt- u.c. maksājumus, nekrist izmisumā un turpināt meklēt izeju.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 01.05.2013. 12.50
Vita
Lai cik dziļas brūces nebūtu padumjā iekārta cirtusi latviešu apziņā, lai kā arī čeka un tās struktūrvienības, SC un ZP, nerautos, pie mazvērtības kompleksa veidošanas latviešiem, aitu ganāmpulki būtiski palielinājušies pāris gadu laikā un tās gaļas cenas ir kritušās. Ne visi saskata tikai divas iespējas, būt lielsaimniekam, vai kalpot citiem. Ir arī ģimenes laukos, kas pamazām attīsta savas saimniecības, pabaro un izaudzina četrus bērnus un no mazotnes tiem iepotē darba tikumu. Tie ir tādi pat latvieši, kuri šodien pasniedz Rietumu augstskolās, sasnieguši izcilus panākumus medicīnā, mākslā, kļuvuši par lieliskiem inženieriem vai karavīriem.
0
austrisv > Sandris Maziks 02.05.2013. 09.50
Vita, izlasīju un izskatās , ka būs pamatīgi grūti, bet to viens nevar pacelt- vajag atbalsta biedrus!
Manuprāt, viens nav karotājs…
0
austrisv 30.04.2013. 14.03
“Vienkārša hipotēze saka, ka vidējais iedzīvotājs migrē cerībā palielināt savus ienākumus.”
Tā arī ir, un būs tik ilgi līdz Latvijā strādājošie saņems vismaz pirmskrīzes līmeņa algas, bet ir arī virziens, kad jaunie censoņi atgriežas Latvijā, kaut arī alga ir mazākas, jo patiesībā jau nevajag nemaz tik daudz, ja nu vienīgi normālu uzņēmēju normālu attieksmi pret strādājošiem un normālas algas,(izmaksātas algas) kā arī jumtu jaunajiem virs galvas, lai var vīt ligzdu dzīvošanai dzimtenē!
Domāju, ka būs labi, jo gājputni atgriežas Dzimtenē, jo nekur nav tik labi kā mājās pie radiem un draugiem.
4
+8
-2
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@kristaps-alsbergs > austrisv 30.04.2013. 14.29
Emigrācija bija arī pirms krīzes, tiesa gan, mazākā apmērā nekā krīzes laikā. Ienākumu līmeņa atšķirība no ES-15 bija pārāk liela arī 2007.gadā. Taču balstoties uz mūsu analīzi varam izvirzīt hipotēzi, ka sasniedzot apmēram 70% no ES-15 vidējā ienākumu līmeņa, varētu apturēt emigrāciju.
0
austrisv > austrisv 30.04.2013. 15.18
Vienmēr būs kāda daļa, kas gribēs emigrēt, jo tam būs vairāki iemesli. Domāju, ka jaunie vienkārši meklē padzīvot un gūt jaunus iespaidus ārzemēs, kā arī vairāk naudas. Man tā izskatās, ka pabūt ārzemēs liekas stilīgi.
Bez tam cik zinu, tad daži jaunie, kurus patiešām zinu, atbrauca 2008. atpakaļ Latvijā un mēģināja atrast darbu tepat tas pats arī 2011. gadā, bet neizdevās, jo darba vienkārši nav. Te es domāju cilvēka cienīgu darbu, ne par grašiem. Tāpat jau tai Vācijā arī nemaz nav tik viegli.Arī no Anglijas cik zinu atgriežas jaunie latvieši ar visu ģimeni, tāpat no Somijas un Norvēģijas. Tas nav masveidā, bet ir, un domāju, ka atgriezīsies arvien vairāk, ja Latvijā beidzot iestāsies kārtība un vēl šis tas, ko nevaru šeit rakstīt, bet ka daudziem latviešiem šeit nepatīk, it sevišķi Rīgā.
0
efeja60 > austrisv 30.04.2013. 23.16
Latvieši atgriezīsies, kad tiks padzīta Vienotība.
0
Rita Lazda > austrisv 04.05.2013. 07.09
Es gan nevaru piekrist, jo emigrēju tieši gadu pirms krīzes: liela daļa paziņas kas bija ārzemēs, emigrēja pat vēl agrāk. Kaut kādu jaunu latviešu pieplūdumu krīzes un pēckrīzes laikā neesmu novērojis – visi sastaptie latvieši ir UK ilgāk par mani. Varbūt viņi vienkārši normalizēja savu statusu, kas iepriekš bija tikai sezonas – un pirms krīzes algas arī UK bija daudz lielākas, lai būtu jēga strādāt un nedzīvot pastāvīgi – krīzes laikā daudzi izdarīja tieši tādu izvēli un tās dēļ jau bija ļoti grūti kaut kur vēl emigrēt darba meklējumos, jo ar tā atrašanu bija jau problēmas, tā ka visticamāk max 30% no izbraucējiem emigrēja pēc tam kad krīze trāpīja Latviju, bet ne lielākā daļa.
ES-15 vidējais ienākumu līmenis ir samazinājies. Latvijas cenas un izdevumi nebūt nav samazinājušies – dzīve tāpat lētāka nav kļuvusi, tā ka diez vai tik rupji var rēķināt.
Kas attiecas uz mani – mans vienīgais iemesls atgriezties būtu, ja būtu iespēja normāli dzīvot pēc iespējas tālāk no Rīgas(man veselība neļauj tur atrasties), tas nozīmē, ka ja ārpus Rīgas nav normālu ceļu, tad acīmredzami ne tik drīz…
0