Kurš sabojāja Latvijas izglītības labo slavu?
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. aprīlis
Vai esam slinkāki par skandināviem jeb Kā paaugstināt darbaspēka produktivitāti?
4
Viedoklis /
10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Aktuāli /
7. aprīlis
Just temperatūru
Tēma /
7. aprīlis
Tiešām lieki?
Komentāri (69)
Elina 14.04.2013. 07.33
Domāju, ka budžeta vietas augstskolām vajadzētu noteikt konkursā, izvērtējot visu augstskolu programmas un budžeta vietas piešķir labākajai programmai katrā nozarē, neatkarīgi no augstskolas lieluma, ranga vai kā citādi. Piemēram, valstī esot 48 juristu programmas dažādās iestādēs. Izvērtējot vienu labāko, tai piešķir valsts finansējumu, bet pārējās lai māca par naudu, ko samaksā studētgribētāji. Valstij gan tad būtu jānosaka, cik speciālistu katrā nozarē būtu vajadzīgi…
Par vidusskolas gala pārbaudījumiem – no comment! Pēc neatkarības iznīcināja arī to labo, kas bija iepriekšējā sistēmā izglītībā…
0
Kaspars 10.04.2013. 09.28
no sovdepa laikiem labā slava? “soviet English” Москоу пронаунсиэйшен’ā, kuru māca skolotājas, kuras 3. paaudzē dzīvu angli tikai Tv redzējušas, okupācijas armijas oficūcieru sievu un meitu ievazātā Ļepeckas paidagōģijas sistēma un “only in Latvia” – cilvēks ar 2 augstskolas izglītībām, kurš bez kalkulātōra neprot ar 10 sareizināt un deputāti, kuri ar apskaužamu vieglumu jauc kW ar kWh un miljōnus ar miljardiem?
0
janis17 08.04.2013. 21.33
Ja par kritērijiem, lai sarindotu pasaules augstskolas TOP 1000, tiek pielietoti tādi rādītāji, kā finansējums uz 1 studentu, Nobela prēmijas kandidātu skaits, S&P 500 uzņēmumu vadītāju skaits utt., tad var saprast, cik tieši absurda ir šāda vēlme redzēt Latvijas augstskolas šajā topā!
http://www.slideshare.net/kakirin/university-ranking-criteria
0
Timurs Čuntonovs 08.04.2013. 18.00
Ārzemēs strādājot “pirmās šķiras’ speciālisti… Kuri? Tie, kas noliktavās preces pako vai viesnīcās istabas slauka?
1
Kaspars > Timurs Čuntonovs 10.04.2013. 09.34
zinko. es tepat iekšzemēs esmu strādājis par gruzčiku kantorī, kurā visiem, izņemot mani, šopieri un apkopēju, darba vietas bija pie PC. bet ne-1 no tautas saimniecības speciālistiem neprata ne wallpeiperi apmainīt, ne datumu uzlikt. un 1/2 no hudožniekiem (от слова “худо”!) neprata CMYk’u par RGB konvertēt un vienīgā tautas saimniecības speciāliste ar augstskolas izglītību ar kalkulātōru rēķināja 5X ilgāk, kā es galvā un “MaXima” izrunāja “MaHima” un Kurtu Vonnegūtu dēveja par Kurtu Vonnengūtu. tā gadās.
0
inesite15 08.04.2013. 17.17
I*eskaite…-eksamens ……. puppu mizas … pa sīkumiem un detaļām VISS IR PEĻU MĒSLI – ja organizētie imbeciļi ievēlējuši visslīpētākos no virsorganizētākajiem likumus maherēt, tad PAR VISU PĀRĒJO VAR tālāk NERUNĀT …
0
Ilze Nagla 08.04.2013. 15.46
Autoram, matemātikas eksāmens vnm ir bijis obligāts šajā valstī. Arī, kad Piebalgs bija ministrs.
2
Signija Aizpuriete > Ilze Nagla 08.04.2013. 15.57
——-
Šajā valstī vnm viss ir “obligāti”, tikai katram “matemātiķim” sava reizrēķina tabula. Mācās, študenti, mācās no “veiksmes stāsta” radītājiem!
„Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” („How Latvia Came through the Financial Crises”)
http://www.youtube.com/watch?v=Iy8AVH4uH0c
0
Una Grinberga > Ilze Nagla 08.04.2013. 16.15
@deis
Maldies. Nejauc parastu ieskaiti ar eksāmenu!
0
ineta_rr 08.04.2013. 15.32
Pasaulē pa retam piedzimst ģēniji, kuri ar 4 klašu izglītību būtu Arhimēdi, bet ar nopietnu skološanu pat pārspētu visus iepriekšējos dižgarus, un krietni biežāk piedzimst vienkārši spējīgi cilvēki, kas arī daudz sasniegtu, lai kam arī pievērstos, un, jādomā, ka RTU robotiķi, kas piedalījās mums nezināmajā olimpiādē visdrīzāk bija šādi spējīgie, kuri tikpat labi būtu varējuši kļūt par izciliem virpotājiem dzērāja fedjas vadībā, un tas galīgi nenozīmētu, ka dzerājs fedja pats būtu izcils virpošanas instruktors.
Kāpēc somu izglītības sistēmu, tiesa, pamat- un vidusskolas līmenī, sauc par labāko pasaulē? Tāpēc, ka viņiem ir spēcīgas viduvējības nevis daži glorificēti izcilnieki, kuri būtu nesamērojami labāki par vidusmēru arī tad, ja viņus no mazotnes neizglītotu valsts labākie matemātiķi. Un, lai arī Somiju parasti nemin kā augstākās izglītības paraugu, tā tomēr ir zeme, kurai agrāk bija Nokia un joprojām ir Nokian. Somija ir arī zeme, kas pasaulei deva Linux, un pagājušajā nedēļā ierakstīja savu vārdu http://almamater.xkcd.com
Tādēļ atkārtošu vēlreiz, izglītības sistēmas mērķis nav izglītot ģēnijus – tiem vajag īpašu, individuālu programmu, bet izglītības konveijera mērķis ir no ganiņiem uztaisīt maksimāli spējīgus indivīdus, kas spētu sekmēt sabiedrības attīstību, un Latvijā esošo būs ļoti grūti nosaukt par sevišķi labu.
4
Signija Aizpuriete > ineta_rr 08.04.2013. 15.52
——–
Atkārto cik vēlies, jo A.Piebalga&Co 1992.g. “importētais izglītības sistēmas konveijers” turpina darboties vairāk kā 20 gadus, bet apturēt to neviens nespēj un/vai nevēlas…..
Starp citu, Latvija bija zeme, kurā bija VEF – to der ATCERĒTIES, jo šogad tiks slavētie tie LTF “auseklīšu mafijas” pārstāvji, kas sasniegto “svētu mērķu” labā prihvatizācijas gaitā sagrāva.
Lauzt, tas nav celt.
http://www.youtube.com/watch?v=xyyZ7DUH0Bs
0
ineta_rr > ineta_rr 08.04.2013. 16.05
Par padumjo inženieriju, īpaši mikroelektronikas, būtu paklusējis! Kāpēc padumjo datorus programmēja angliski? Tāpēc ka padumjie no “sapuvušajiem Rietumiem” atpalika par gadiem 10, kad pēc destaļinizācijas vispār sāka datorzinātņu jeb, šķiet, kibernētikas, kā to tad sauca, attīstību, turklāt eksponenciālais attīstības ātrums nozīmēja, ka starpība nevis saglabājās 10 gadi, bet gan visu laiku pieauga, rezultātā nekas cits neatlika, kā legāli un nelegāli tikt pie nīsto kapitālistu tehnoloģijām, kuras no sākuma mēģināja pielāgot padumjajiem, bet beigās arī no tā atteicās. 80. gados jau pat vidusskolās sāka parādīties BASIC ar tam līdzi nākošo angļu valodu.
Par VEF un Alfa tehniskajām spējām nebija pieklājīgi smieties pat vēl PSRS laikos, bet tagad kauns noskatīties, jo Ķīna mūs apsteidz par gadiem 20-30, un viņiem neviens nedod aktuālās ražošanas iekārtas, jo procesoru ražošana ir burtiski lēta kā smilts pat vecajā Eiropā, bet izstrādāt un ieviest ražošanā vajag tikai vienreiz.
0
garausiitis > ineta_rr 08.04.2013. 16.28
nu tik traki jau nav , bija jau arī ģeniāli veči . Viens piemērs – pirms gada runāju ar vienu pasaulē pazīstamu bioķīmiķi ,kas 90-tajos aizbrauca uz štatiem. Tad nu viņš bija nesekmīgi mēģinājis atrast inženierus konstruktorus štatos ,kas varētu atkārtot vienu mērierīci, ko viņa džeki vēl 80-tajos ar to tehnoloģisko bāzi bija uzbūvejuši :)
0
ineta_rr > ineta_rr 08.04.2013. 19.33
Un kā tas saistās ar ražošanu? Darbā ar šķidru nātriju Salaspils reaktora darbinieki bija, iespējams, labākie pasaulē, pirms reaktoru neslēdza un viņus neaizdzina pensijā, bet mums ne tad, ne tagad nav cilvēku, kas spētu uzbūvēt AES, tādēļ jāpiesaista japāņu Hitachi. Viena lieta ir augsto plauktu zinātne, kurā PSRS bija puslīdz pasaules līmenī, vismaz daļā jomu, bet ar atklājumu ieviešanu ražošanā un lumpena izglītošanu gan nevedās ne uz pusi tik labi, kas ir īstais izglītības mērķis. Savukārt datorzinātnes tāpat kā ģenētikas attīstību stipri nobremzēja to aizliegšana Staļina laikā, no kā PSRS nekad neatguvās, un, nemānīsim sevi, arī mēs vēl pilnībā neesam atguvušies no staļinizācijas sekām uz sabiedrību, un, ja paskatās uz romiešu ietekmi uz visu Rietumu pasauli, par kuras lielākās daļas eksistenci romieši vai nu nezināja vispār vai arī zināja no dažu cilvēku stāstītā, bet vienalga vēl tagad, piemēram, vīriešiem norma ir leģiona stila īsi apgriezti mati, tādēļ man ir bail, ka no staļinizācijas varam arī nekad pilnībā neatgūties.
0
brigita_damme_rtk_lv 08.04.2013. 15.22
Pieprasījums pēc papīriem radīja papīru piedāvājumu. Kad būs pieprasījums pēc speciālistiem, tad būs piedāvājums. Tikai ar laika nobīdi, jo izglītība ir noreformēta līdz pat tās sākumam.
0
maracecina 08.04.2013. 13.38
Lai cik titulēts nebūtu autors, tomēr iemanās saskaitīt govis ar cāļiem. Kā lielisko piemēru min RTU un pretī nostāda privātās mācību iestādes, kas pa lielam visas štancē grāmatvedības juristus. Kā šīs lietas traucē viena otrai, nav saprotams. Reitingi? Kungam ir svarīgi reitingi un viņš uzskata, ka juristgrāmatvežu rūpnīcas šo ciparu laiž zemē? Pilna pasaule ar lētām augstskolām bez reitinga. Vērtē jau galvenās – LU, RTU, LLU… un ar tām arī ir cīņa dēļ tā tusiņa, kas tur ir aizsēdējies.
Kā arī ir tāda plānveida eknomikas dvesma sūcās cauri, kad nu galīgi nav aktuāla šobrīd. Studenti aizbrauc, jo tur ārā maksā. Un viss. Nekāda valdība neko nevar mainīt. Tirgus. Ļoti daudzus pazīstu tieši ar tehniskām specialitātēm, kas pelna ārvalstīs. 6. vieta “gadžetu” izstrādē nodemonstrē, ka spēju ziņā LV inženieri ne ar ko nav sliktāki par ārzemju. Mūsējie vienkārši ir lētāki. Bet ne tik lēti, kā tiem ir gatavi maksāt šeit.
Reāli pārāk neiedziļinoties konfliktos starp Ķīli un LV izglītības “ortodoksālo establišmentu”, izlasot šo viedokli, nostājos Ķīļa pusē. Ja lielākā daļa izglītības sistēmas “krējuma” domā šādi, tad reformas jāsāk ir ar to, ka jāmaina ir “krējums”. Morāli novecojuši. Cilvēki ar skatu pagātnē. Tāpēc jau viņi tā nervozē, saprot, ka problēma ir viņos. Valstij nav nekas jāorganizē, jāveido un jādod. Valstij ir tikai jānodrošina visiem vienādas iespējas un apstākļus (likumdošana, nodokļu politika), kurā uzņēmējdarbībai attīstīties. Un, ja Latvijā būs kādam ģeniāla biznesa ideja, finasējums izveidot ražotni, tad sliktākā gadījumā viņi nopirks radošo darbaspēku ārzemēs – Lietuva, Krievija, Ukraina utt. Resp, ja kāds čīkst, ka viņš ir nabags, jo viņa mājas pagalmā nav naftas, zelta un dimantu… khm khm…
2
Signija Aizpuriete > maracecina 08.04.2013. 15.25
——–marlix:”(..)
Reāli pārāk neiedziļinoties konfliktos starp Ķīli un LV izglītības “ortodoksālo establišmentu”, izlasot šo viedokli, nostājos Ķīļa pusē. Ja lielākā daļa izglītības sistēmas “krējuma” domā šādi, tad reformas jāsāk ir ar to, ka jāmaina ir “krējums”. Morāli novecojuši. Cilvēki ar skatu pagātnē.”
============================================================================
“Every generation imagines itself to be more intelligent than the one that went before it, and wiser than the one that comes after it. / Katra paaudze iedomājas, ka ir daudz gudrāka par to, kas bija pirms tās, un viedāka par to, kas nāk pēc tās.” Dž.Orvels
p.s.
– Šodienas (homo-consumer) jaunatne vēlas kaut ko reālajā pasaulē mainīt?!
“Lielīb’ naudu nemaksā, paņem labāk bikses……” Latviešu tautas teiciens
0
maracecina > maracecina 08.04.2013. 15.52
Viena lieta ir paaudžu konflikts, otra, kad PSRS sistēmā audzēti cilvēki turpina noteikt lietu kārtību vidē, kura ir pilnīgi atšķirīga no viņu pierastās. Ignorē apstākļus, rūpējas tikai par savu krēslu saglabāšanu. Piemērs ar lielāko daļu iepriekšējo valdību, kuras sastāvēja no komjauniešiem, psrs kp piedriem, VDK ārštata cilvēkiem jums droši vien neko neizsaka. Paaudžu konflikts? Vai vnk nekompetence un pieredze, kura šodien ir nekam nederīga. Viena lieta gan psrs bija labi iemācīta – nozagt to, kas slikti stāv un pārdot pa lēto. Ar ko arī šie “speciālisti” nodarbojās visu karjeras laiku. Mūsu “profesori” ir ražoti CCCP. Tākā ko no viņiem gaidīt? Darīs to ko pieraduši. Un ja uz viņiem nespiedīs, nekas nemainīsies.
Tikko kādam pieduries, tā izdomās sazin kādus tradīcijas, veco kārtību un vēl sazin ko, lai tik nekas nebūtu jādara. Galvenokārt savu priekštetu mainīšanai atbilstoši aktuālajai situācijai.
Un šis Orvela domu grauds šoreiz neiederas. Viena lieta ir iedomāties, otra zināt. Cilvēki kas vnk mētājas ar citu domām varbūt varētu sākt domāt savas.
0
Baiba Eglâja 08.04.2013. 11.37
Izglītība ir grāvī jau gadiem. Nezin kam bija vajadzīgs kaut projekts – katrā pagastā savu augstskolu. Tie “gudrie analizētāji”, kas dzīvo tikai pagātnē, lai tur arī paliek. Viņiem neiedomāties, ka mācīšanās procesā ir vajadzīgi divi – viens, kas grib mācīties un otrs, kas prot mācīt. Abas tās lietas šodien vairs nav. Cītigais reformators varbūt varētu pateikt, no kurienes rodas agresīvie skolēni. Labie pasniedzēji, skolotāji arī palikuši tikai daži, tiem atlikušajiem jāiztur visādi vārdu dakšu dūrieni.Ja tāda organozācija kā valsts izglītībai dotu pietiekami daudz naudas, nezin vai IZM vajadzētu baidīt ar prokuratūru AIP. Runā gan par citiem iemesliem. Runāt un solīt te prot, apgalvojot, ka “rīt būs labāk”… Bet kas labos pēd divdesmitgadē pieļautās kļūdas? Tas, kas uzdrošināsies visu izglītības sistēmu veidot no jauna? Un rangu noteikšana diezin vai atšķiras no statistikas noteikšanas. Es arī šodien varu teikt, ka nosistais vīrs, kurš bija doct, hab. paed, gurdi izdarīja, ka pēc titula iegūšanas tūlīt pēc skolas aizgāja, nebija viņam jācīnās ar visādām morālām muļķībām, kaut aiziesanas iemesls bija nauda.
1
Signija Aizpuriete > Baiba Eglâja 08.04.2013. 11.51
——-gunta_leona (..)
Tie “gudrie analizētāji”, kas dzīvo tikai pagātnē, lai tur arī paliek.
============================================================================
Bijām, esam – un ilgi vēl būsim kopā, galu galā 4. maija režīms ir visas (gandrīz visas) Latvijas tautas radīts:
http://www.youtube.com/watch?v=7wbocbGWM-U
0
Irina 08.04.2013. 11.14
Pat visjēdzīgākie un saprātīgākie priekšlikumi Latvijā vairs nedarbojas jo visa mūsu domāšana ir tik institucionalizēta un formalizēta, ka mēs paši sev vairs neticam. Esam nolikuši sevi pilnīgā atkarībā no ES direktīvām, visādu ekspertu un firmu pakalpojumiem (kas dārgi maksā), sociālo partneru (t.i.draugu) ieteikumiem un ierēdņu neprofesionalitātes. Kur ir izeja Dievs vien zina.
1
Signija Aizpuriete > Irina 08.04.2013. 11.46
——-
Sakārtot smadzenes.
Laiks tā kā būtu pirms leģendārā 1988.g. 1.- 2.jūnija Radošo savienību plēnuma un LTF 25.gadadienas sākt zinātniski izvērtēt paveikto?
No patiesības jau neaizbēgt:”Simtos veidos mainoties,tas pats ir pretnieks.»
Savu traktējumu šim sarežģītajam tematam deva arī dzejniece M. Zālīte.
(..)
Latvieši šobrīd ir uz izzušanas robežas, viņa turpināja. Vai par to cīnījās latviešu sarkanie strēlnieki? Vai par to iestājās Rainis, formulēdams savu politisko ideālu — «Brīva Latvija brīvā Krievijā»? Vai par to buržuāziskās Latvijas cietumos sēdēja L. Paegle, L. Laicens, A. Balodis, V. Kalpiņš? Vai tādēļ Latvija iestājās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā? Un vai ar šādu domu, ka esam iznīkstošas tautas pēdējā inteliģences paaudze, mēs varam dzīvot tālāk?
Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties
«Padomju Jaunatne», 1988. gada 10. jūnijā, Nr. 112
http://www.barikadopedija.lv/raksti/303485
0
TanteSidra 08.04.2013. 10.21
Talāk par virsrakstu nelasīju. Pamanījis vārdus “labo savu”, nospriedu, ka rakstījis dziļi krievināts padomju cilvēks. Tāds pats kā es.
0
Una Grinberga 08.04.2013. 10.12
Par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti jau liecina šis raksts – populisms, puspatiesības un loģiskas struktūras trūkums. Tad nu par dažām no tām detalizētāk:
1) Kā jau daudzi iepriekš min, tad specializētas olimpiādes rezultāti absolūti neliecina neko par kopējo izglītības līmeni.
2) Tas, ka Latvijas medmāsas tiek pieņemtas darbā REiropas valstīs ir ne jau tādēļ, ka tās ir izcilas, bet tādēļ, ka tajā tirgū tās pietrūkst. Pie tam medicīnas studijas Latvijā tiek novērtētas augstu gan studentu, gan ekspertu līmenī, bet tās ir grūti salīdzināt starptautiski, jo medicīna pārsvarā sagatavo speciālistus vietējam tirgum.
3) Autors tā arī nav pamanījis, ka ir atpakaļ ieviests obligātais CE matemātikā un dažas vēsturiskās kļūdas tiek labotas.
4) Pēc autora sanāk, ka LV ražo inženierus ārzemēm, bet vietējie uzņēmumi saka, ka nav iespējams atrast inženierus. Kurš melo? Ja cienītais Zelmeņa kungs nav pamanījis, tad centralizēta ekonomikas plānošana un piespiedu darbs jaunajiem speciālistiem ir jau vēsture, bet dažiem tomēr patīk dzīvot senā vēsturē…
5) To var tikai izdomāt EKONOMIKAS pasniedzējs, ka ir jāpārbauda nevis 60 augstskolas, 28 mācību virzieni vai 836 mācību programmas (šo skaitli ieguglējot var atrast 30 sek. laikā!), bet 26 tūkst. absolventu. Priekšstats par efektivitāti un caurskatāmību ir skaidrs!
6) Izskatās, ka daudzām lielajām augstskolām Melnava ir kā tāds dadzis acī. Pirmkārt, IZM nekādu reitingu netaisīja. Otrkārt, jebkuram, kas virspusēji iepazinies ar AIP pētījumu, ir zināms, ka punkti nav salīdzināmi starp programmām, bet atspoguļo to, cik programma ir laba pēc tiem mērķiem, kas ir uzstādīti.
7) Autors maldās par IZM virsmērķi: IZM ir jāveicina, lai sabiedrība iegūtu labu izglītību. IZM nav “jāpiegādā” klienti LV augstkolām it sevišķi, ja IZM nav nekādas iespējas ietekmēt augstskolu darbību. Līdz ar to IZM ir jānodrošina vienādas informācijas iespējas par izglītības iespējām gan Latvijā, gan ārzemēs.
8) Ko autors piedāvā emigrācijas apturēšanai? Viens ir konstatēt faktu un to mēs labi zinām, bet otrs ir piedāvāt risinājumus. Populisms un tukšvārdība.
9) Cienītais vaimanā par zemo pētniecības finansējumu. Ja finansējums atrastos, tad šaubos vai autors ko spētu pētīt, jo vienīgais akadēmiskais pētijums ir doktora disertācija tālajā 1975.gadā.
Nākamajiem blogotājiem no akadēmiskās vides ieteiktu sagatavot rūpīgāk argumentāciju par AI problemātiku, jo bieži vien tā pati par sevi liecina par to, kādas raudzes pasniedzēji (nemaz nerunājot par mācību programmas vadītājiem!) māca jaunos speciālistus.
1
Ieva Kokle > Una Grinberga 08.04.2013. 11.34
Interesants viedoklis arī par tiem aizbraucējiem. Jā, daudzi ar augstāko izglītību ir izceļojuši uz Īriju, utml zemēm, un lasa tur sēnes. No tiem 200 tūkstošiem, cik reāli strādā nozarē, kuru mācījušies augstskolā?
Un tas, ka robotu izstādē dabū 6to vietu vispār nepārsteidz. Ir daži aktīvisti studenti un profesori, kuri izstrādā interesantus nieciņus (diskutabli arī cik daudz no tā pēc tam realizējas īstajā dzīvē un dod praktisku labumu), bet lielais vairums iet cauri tām augstskolām kā konveijerī. Plaģiātisms, bezjēdzīgi darbi (kauns nosaukt par pētījumiem), 95% studentu špiko pārbaudes darbos un eksāmenos. Par kādu top 1000 var runāt? Augstskolām ir peļņa no studentu daudzuma, nevis no studiju kvalitātes, patiesībā, ja centīsies uzlabot kvalitāti, tas prasīs izmaksas, kas attiecīgi mazina peļņu. Jebkurš, kurš ir pēdējos gados beidzis RTU vai LU (atšķirībā, protams, no fakulatātēm kvalitāte svārstās) droši vien piekritīs, ka pārsvarā tā ir cīņa par tā noslēguma papīra iegūšanu, jo pasniedzēji reti kurš ir zinošs speciālists savā jomā, vai vismaz seko līdzi laikam un attīstībai sevis pārstāvētajā nozarē.
0
Aleksejs Dimitrovs 08.04.2013. 08.50
Malači studenti, ka guva tādus rezultātus rotaļlietu olimpiādē, bet nav dzirdēts, ka RTU absolventi būtu pieprasīti robotu izstrādē vai ražošanā.
Runājot par augstskolu rangiem, cienījamais autors jau varēja arī pieminēt kritērijus pēc kuriem tie rangi tiek noteikti, tad nevajadzētu tik ļoti raudāt par mūsu postsovjetu nenovērtēšanu. Pamatā kritēriji taču tiek balstīti uz augstskolu sasniegumiem zinātniskajā darbā, bet cik zināms Staļins ieviesa kārtību, ka ar zinātni PSRS nodarbojās pamatā ZA institūti, kas ir nodalīti no jauno cilvēku audzināšanas, jo nedod dievs, ka kāds akadēmiķis, kas nosēdējis gadus 10 šaraškā lasītu lekcijas jaunajiem. Mēs tikai veiksmīgi turpinām Staļina iesākto, jo neies tas pats Kalviņš pakļauties LU rektoram vai kādam tur dekānam.
Bet par to Piebalgu un 60 austskolām tiešām jāpiekrīt.
1
garausiitis > Aleksejs Dimitrovs 08.04.2013. 09.10
Kamielis – es jau tik nievājoši neizteiktos par “rotaļlietu” olimpiādi :)
0
Laura 08.04.2013. 08.47
Man tāds jautājums: vai tas, ka Rīgas vsk skolnieks iegūst pasaules matemātikas olimpiādē otro vietu, padara šo vsk par pasaules ranga top vsk? Manuprāt, nē. Tad kāpēc lai RTU pēkšņi būtu pasaules ranga augstskola? Izvērtē taču visu augstskolā studējošo sniegumu, nevis pāris studentu sasniegumus Vienā zinātnes nozarē.
Palabojiet mani, ja esmu kaut ko ne tā sapratis.
26
Dace > Laura 08.04.2013. 09.18
Gluži manas domas, ir pagrābts viens konkrēts gadījums, no kura nekādus secinājumus nevar izdarīt. Augstskolu reitingus sastāda lielākoties vadoties no konkrētās augstskolas darbības pētniecības jomā: zinatniski recenzejamās publikācijas, patenti. Kā mums ir ar šīm lietām? Par publikāciju tiek nosaukts viss iespējamais, bet ne tas, kas tā patiešām ir. Jo īstu publikāciju ir ļoti maz. Es pieņemu, ka daudzi spējīgi studenti vienkārši apstājas savā progresā Latvijā ( īpaši maġistrantūras un doktorantūras līmenī ), jo viņiem nav iespēju smelties zināšanas no top līmeņa pasniedzējiem, viņi neredz kā notiek reāla pētniecība. Protams ir izņēmumi, tas var variēt no jomas uz jomu, bet izraujot vienu piemeru, kurš nav reprezentatīvs par AI kopumā, neko labu par autoru neliecina. Tas drīzāk ir vēl viens mēġinajums, kuru stingri tur virkne AI darboņu: ka augstskolu reitingi ir mārketings, ka mums viss ir ok, jo akreditācijas iet uz urā un tā tālāk.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 09.47
par zinātniskām publikācijām labs paraugs ir AI galvenais reformātors :)
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 10.16
@klusais
Nezināju, ka politiķiem ir jāraksta arī zinātniskie darbi. Tad jājautā, kurš no valdības ministriem, pēc Taviem standartiem, var vispār būt valdībā?
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 11.01
NaSp – ne jau vienmēr Ķīlis bija politiķis :) Vienkārši fragments no RL intervijas :
RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas – cik tev ir akadēmisku publikāciju?
Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā.
RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos?
Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā… protams… Man piemēram… teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas…
RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti.
Ķīlis: Protams, protams.
RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju?
Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs…
RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi…
Ķīlis: Pag, pag, pag!
RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums.
Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1]
RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā?
Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam “Countries and cultures”.[2]
RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.
Ķīlis: Es esmu rakstījis… Ir tāds izdevums… Bija viens projekts… Gana garš nosaukums. Es varu tev atsūtīt to nosaukumu. Par kultūras lomu starptautiskajā diplomātijā, kas tika izdots Amsterdamā, Eiropas kultūras fonda finansēts izdevums. Tur bija gabals par Latviju.[3]
RL: Vai tas bija recenzēts izdevums?
Ķīlis: Tur ņemšanās bija diezgan ilga, kamēr to visu…
RL: Ņemšanās vēl nenozīmē…
Ķīlis: Paga, paga, paga, bet te ir izkritis viens specifisks fokuss. Es diezgan agri izvēlējos darbību, kas ir vairāk orientēta uz pietiekami praktiski pielietojamu jomu. Tā ir apzināta izvēle.
RL: Bet tu esi asociētais profesors Zviedru ekonomikas augstskolā, un tu teici, kabūt par akadēmisku cilvēku ir viena no tām lietām, kas tu esi.
Ir jau turpinājums -tikpat haotiska atšaudīšanās :)
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 11.19
@klusais
Tu Ķīli uzrādī kā unikālu gadījumu, bet patiesībā viņš ir viens no ļoti lielas masas pasniedzēju, kas pēc doktorantūras pabeigšanas ar zinātnisko pētniecību nenodarbojas. Kādēļ viņš būtu jākaunina vairāk par šī raksta autoru? Pie tam Ķīlis pasniedz tikai bakalauriem.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.00
NaSp – es Ķīli nemaz nekauninu , varbūt nepamanīji , bet pie komenta bija pielikti klāt smaidiņi. Es Ķīli patreiz uztveru kā lielisku šovmenu ,kas izklaidē publiku pats to nemaz neapzinoties. Nelaime tikai tā ,ka šīm izklaidēm ir ļoti augsta cena. Tas ko viņš patreiz ir panācis ir haoss , domāju , ka pēc pāris gadiem ,kad emocijas būs rimušās gan jau kāds to izsvērti arī izanalizēs.
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 12.05
@klusais
Augstāka cena būtu, ja funkcionāri turpinātu smaidīt un teiktu, ka viss ir lieliski! Ja neesi pamanījis, tad nekāds haoss nav radīts, jo jebkāda virzība ir bloķēta. Haoss valda fukncionāru argumentācijā, kas mainās pa 180 grādiem katru mēnesi. Šis raksts ir tipisks piemērs – haoss, loģikas trūkums un populistiski “nodrāztas” frāzes.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.11
NaSp – ar haosu es domāju IZM un pakļauto nozaru attiecības . Runa nav tikai par AI .
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 12.32
Tā jau ir – līdz šim IZM kalpoja nozares funkcionāriem – līdz ko atnāca ministrs, kurš klientu (sabiedrību) ielika pirmajā vietā, tā uzreiz slikta komunikācija un savstarpējās attiecības. Zini, kas Latvijā ir galvenā problēma? Tas, ka valsts pārvalde strādā valsts pārvaldes labā nevis sabiedrības labā. Piem.:
1) Sabiedrības interesēs ir samazināt skolotāju skaitu, radīt konkurenci un celt algas līdz ar kvalitāti. LIZDA ir pret to.
2) Sabiedrības interesēs ir samazināt augstskolu skaitu, koncentrēt resursus un infrastruktūru vienkopus un padarīt programmas starptautiski konkurētspējīgas. AIP ir pret to.
Ja piem. Skandināvijā nozaru organizācijām ir jāieliek daudz pūļu lobijā, lai ieklausītos arī nozares ne tikai sabiedrības interesēs, tad Latvijā ir absolūti otrādi. Nozares un valsts organizācijas patur lielāko daļu no labuma, kamēr sabiedrībai vienai pašai jācīnās par savām interesēm.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.43
NaSp – nu skaisti uzrakstīji :) Tikai aiz visas tās vicināšanās ar saukļiem nav redzams loģisks un izsvērts plāns . Ķīļa rosīšanās nozarē atgādina viņa atbildes augstāk ievietotajā RL intervijā . Protams ja ļoti patīk rosīga, bet maz efektīga darbība, tad varam stāties Ķīļa atbalstītāju pulciņā . Mums trūkst Latvijas Pasi Sālberga un Ķīlis ne tuvu nestāv viņam līdzās.
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 13.10
@klusais
Efektīvāk būtu skolotājiem algas dubultot, nemazinot kadru skaitu. Dubultot budžetu augstskolām. Nozare būtu apmierināta. Valsts budžets patukšots. Vai augstskolās mācības būtu kvalitatīvākas? Vai mums būtu mazāk jauniešu, kas aizbrauc mācīties citur?
Tu runā par politikas procesa efektivitāti, bet kas paliek ar reformu efektivitāti? Es dodu priekšroku 4 kvalitatīvām reformām, kam ir ilgtermiņa ietekme nekā 16 nekvalitatīvām reformām. Var jau protams likties, ka viss velkas ļoti lēni, bet, ja paskatās reformu plānu, tad Ķīlim ir grūti pārmest kādu termiņu nepildīšanu (ja vien tas nav saistīts ar nekvalitatīvo nelaimīgo pētījumu, kas bremzē akreditāciju). Un nevajag arī uzskatīt, ka viņš ir kāds trakais, kas atnācis ar trakām idejām – visas reformas ir saskaņā ar iepriekšējās valdības izstrādāto AI reformu plānu un EK ieteikumiem.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 13.27
NaSp – neuztver nopietni, bet pirmais sauklis ar ko Ķīlis nozīmējās bija par maksas augstāko izglītību – tas kontekstā ar prom mācīties braucošiem studentiem :)
Galvenā nelaime Ķīļa tā sauktajās reformās ir sistēmas trūkums . Ne velti minēju Pasi Sālbergu . Latvijā nekad nebūs normāla AI , ja netiks sakārtota vidējā izglītība.
P.S. Par termiņiem – vai nebija jābūt gatavam pētījumam par macību noslodzi skolās un brīvlaiku garumiem ?
0
Ieva Kokle > Laura 08.04.2013. 13.58
Vai ir kaut kur pieejami izlasāmi šie Ķīla plāni? Esmu 100% reformām un esmu Ķīļa pusē, bet godīgi sakot, man nav īsti skaidrs kas notiks un kad notiks…
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 14.35
ir,ir pieejamas . Pagajušā gada beigās izdevās izspiest to uzrakstītu arī uz papīra. Vajag paguglēt , var atrast , es sev biju noladējis to brīnumu . Man piemeram patika ideja par finanasējuma modeļa maiņu- ” Atbilstoši VRP dotajam uzdevumam, ministrija plāno izstrādāt un līdz 2014.gada septembrim ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli (turpmāk – AIFM), kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību.
Ministrija ir sagatavojusi nepieciešamo dokumentāciju, lai izsludinātu iepirkumu konkursu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi, kas veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu.”
Vienuvārdu sakot ir zināms, ka jāmaina modelis , bet ko un kā neviens nezin, tapēc izsludinās konkursu . Interesanti kurš rakstīs konkursa nolikumu, kurš vertēs un kas notiks ,ja viss būs šķērsām kā ar citiem konkursiem :)
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 14.38
@Kristaps
Valdības rīcības plāns: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/ricibas-plans-dv/
IZM reformu plāns AI: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/2013/IZMZino_121212_AIZref.pdf
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 14.47
@klusais
1) Nevajag jaukt maksas izglītību ar valsts galvotu kreditēšanas sistēmu – modeļi ir dažādi, bet tas arī nav normāli, ka LV ražo citām valstīm darba spēku, kuriem nav nekādas atbildības par valsts budžeta līdzekļiem pēc studiju beigām. Projām brauc ne jau maksas dēļ, bet sliktās izglītības un mazo darba iespēju dēļ! Kāpēc tad visi raujas uz Harvardu, kur par studiju programmu jāatdod vismaz 100 tūkst. USD? Kvalitātes un darba iespēju dēļ. Ja visu noteiktu nauda, tad tur neviens nemācītos!
2) Vidējās izglītības reformu var veikt tikai pēc profesionālās izglītības reformas pabeigšanas. Kāda jēga celt prasības vidējai izglītībai un papildināt to rindas, kuriem nav ne profesionālās, ne vidējās izglītības?
Protams, ka stratēģiski visgudrāk ir reformas veikt sākot no bērnu dārza, bet vai tiešām bez jebkādām reformām AI mums augstākā izglītība maz būs pēc 10 gadiem?
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 16.16
NaSp – vai tad valsts galvojums nozīmē ,ka tā nebūs maksas izglītība? Un ko teikt zviedriem, somiem ,dāņiem , kur jau cik sen ir bezmaksas augstākā izglītība ne tikai savas valsts pilsoņiem? Nesen bija interesanta infografika par AI izmaksām un to finansēšanu ES , ceru ,ka paskatījies :)
Par vidējo izglītību nevajag otreiz izgudrot divriteni, blakus ir labs piemērs Somija:)
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 16.37
@klusais
Zviedrijā un Somijā kopējais nodokļu slogs ir 46% no IKP, Latvijā – 28%. Nezinu nevienu valsti ar zemu nodokļu slogu, kur ir bezmaksas sabiedriskie pakalpojumi (izglītība, veselība). Ja valdība vēlas zemu nodokļu slogu, tad ir jāceļ mācību maksa, jo tā ir neadekvāti zema un turpina graut izglītības sektoru.
Es jau kaut kad iepriekš rakstīju, ka Somija sāka izglītības reformas tālajos 1980.gados. Ja sāksim šodien, tad pēc 15 gadiem sāksim just rezultātus. Apmierina temps? Ķīli tad jāpatur par ministru vēl 15 gadi, lai varētu redzēt viņa reformu rezultātus.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 17.18
NaSp – un Somija sāka ar pamatiem, bet te kaut ko mēģina sakārtot pa augšu , pie kam haotiski , vesels gads bija vajadzīgs, lai darbības plānu uzrakstītu . Starp citu nezin kapēc igauņi ar uzņēmuši kursu uz bezmaksas izglītību , interesanti cik viņiem liels nodokļu slogs ?
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 17.23
@klusais
Igaunija jau tagad ir 10 gadus priekšā Latvijai izglītības jomā – koncentrēti resursi un liela daļa reformu jau veiktas, kas mums vēl tikai uz papīra. Viņiem slogs ir 32%, zemāka korupcija, zemāka ēnu ekonomika un finansiāli nezaudēti 5 gadi no attīstības, ko Latvija zaudēja Parex un SVF-EK aizdevuma dēļ.
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 18.06
Kas ir tuvāk 32% – 46% vai 28% ? Pie 32% sloga domā par bezmaksas izglītību, bet mēs pie 28% sloga par principā maksas ? Interesants domu gājiens :)
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 22.24
Latvijas izglītības sistēmu ideāli noraksturoja šodienas LTV1 raidījums – VIP – veiksme,intuīcija, prāts … Ja cilvēki, kas piedalās erudīcijas spēlē nezin ,kas ir Mendeļējeva sistēmas 2 elements , tad grūti ko vēl piebilst …
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 22.32
@klusais
Es jau teicu, ka Igaunija ir 10 gadus priekšā – izglītības infrastruktūra modernizēta, cilvēkresursi optimālā skaitā, … katrs ieguldītais lats tur dod 2x lielāku atdevi. Plus 32% no 120 tomēr ir stipri vairāk nekā 28% no 100 (ja runājam par IKP uz cilvēku).
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 22.49
Un 46% no 200 ir vēl stipri vairāk kā 32% no 120 . Vai ne ? Un tapēc igauņi uzņem kursu uz bezmaksas izglītību , bet mēs funktierējam par maksas :)
0
Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 23.32
@klusais
Nu, nomierinies! Priekš tam tiek algoti konsultanti, kas arī izvērtēs, kāds finansēšanas modelis varētu būt ilgtspējīgākais Lēmumu jau nepieņem vienbalsīgi ministrs, bet gan valdība un koalīcija. Es Tev varu pateikt, ka esošā koalīcija nekad neparakstīsies uz maksas izglītību – droši vien būs kāds kompromiss piem. budžeta vietas tikai jomām, kas pārsvarā strādā valsts pasūtījumam; prasība budžetniekiem atstrādāt konkrētu laiku Latvijā; vai tikai valsts garantēti kredīti mācību maksai visiem studentiem, kas nav budžetā… Variāciju ir ļoti daudz un jāsaprot, kāds finansēšanas modeļa hibrīds Latvijā ir izdevīgākais, efektīvākais un ilgtspējīgākais… bet tas ir noteikti jāmaina, par to nav šaubu!
0
garausiitis > Laura 08.04.2013. 23.46
NaSp – es esmu absolūti mierīgs , es vispār reti esmu satraucies :) vai tiešām nejūti, ka Tevi nedaudz ķircinu :) Vienkārši zināšanai – jau 2011. gada novembrī bija skaidrs ,ka te neviens netaisās akceptēt maksas AI :) Pēc pusotra gada ir izgaismojies ,ka ar Ķīli ir pat trakāk kā sākumā šķita :)
0
Aga 08.04.2013. 08.19
http://vilniskazaks.blogspot.com/2012/11/liela-kivina-neredzama-dala-sobrid-izm.html?spref=tw …
http://vilniskazaks.blogspot.com/2011/11/kas-ir-slikts-un-ko-labot.html
Te vēl veci, bet aktuāli viedokļi!
1) Lielā ķīviņa neredzamā daļa
2) Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā ?
0
Sanšains 08.04.2013. 08.02
Mazliet par autoru Daini Zelmeni –
(a) «Krievu spiegs» Stokholmā
Saskaņas centrs daudzsološi noslēpumainā klusēšanā droši vien iestigtu līdz pat vēlēšanām, ja vien redakcijas rīcībā nenonāktu kāds materiāls, kas gan nav tiešā sasaistē ar SC nodomiem iegūt senilgoto varu, toties paskaidro vienu otru šīs partijas pozīciju. Tas ir zviedru laikraksta Expressen 1984. gada 13. jūnija numurs, kurā trīs lappusēs risinās stāsts par «krievu spiegu» Daini Zelmeni, kas, būdams PSRS vēstniecības Stokholmā darbinieks, naski fotografē zviedru sociāldemokrātu organizēto 1. maija demonstrāciju, kurā piedalījās latviešu bēgļu kontingents.
Žurnālists Juris Kaža, kas tolaik vēl dzīvoja Zviedrijā, atceras: «Ielas malā ieraudzījām Daini Zelmeni, kurš cītīgi fotografēja gājienu. Es, zinādams, ka Zelmenis strādā PSRS vēstniecībā, nobildēju arī viņu pašu. Atis Lejiņš [sabiedriskais darbinieks, latviešu trimdas aktīvists] filmiņu aiznesa uz laboratoriju, kur to attīstīja. Kvalitāte nebija diez ko laba, tomēr bildes iesniedzām laikrakstam Expressen, kas nebija padomju varai nekāda draudzīgā avīze. Tā nopublicēja mūsu fotogrāfijas, pievienojot tām arī pagaru stāstu par «krievu spiegu» Zelmeni.»
Juris Kaža šodien atzīst, ka abi ar Lejiņu nav vēlējušies pataisīt Daini Zelmeni par «ļauno zēnu», gribējies viņu vienkārši «iznest cauri», jo tādi toreiz esot bijuši «spēles noteikumi». Kā stāsta zinātāji, pēc preses skandāla no labajiem vēstniecības amatiem esot nācies atvadīties vairākiem cilvēkiem, taču pašu Zelmeni represijas neesot skārušas. Vai tas skaidrojams ar to, ka Zelmeņa kungs bija neaizstājams darbinieks, vai arī ar ko citu, šobrīd nav izzināms lielums. «Manuprāt, Zelmeņa kungs joprojām ir dusmīgs uz mums, jo avīzē viņš tika nosaukts par krievu spiegu,» piebilst Juris Kaža, paskaidrodams, ka uzsvars ir likts uz vārdu «krievu». Acīmredzot nacionālās jūtas tomēr neļāva Zelmeņa kungam pakļauties šādai etniskai šantāžai.
http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54736-cekisti-pieloka-vederus.htm
(b) “Tautas Saskaņas partijas biedrs kopš 1994. gada.”
http://www.rsu.lv/fakultates/eiropas-studiju-fakultate/pasniedzeji/2148-dainis-zelmenis
Tomēr DIEMŽĒL jāpiekrīt vairākām rakstā paustām tēzēm – piemēram, par Piebalga savulaik sastrādāto.
1
Signija Aizpuriete > Sanšains 08.04.2013. 11.35
—–Haris (..)
Tomēr DIEMŽĒL jāpiekrīt vairākām rakstā paustām tēzēm – piemēram, par Piebalga savulaik sastrādāto. ============================================================================ Kāpēc “DIEMŽĒL”-? Galu galā bez Godmaņa, Repšes, Piebalga u.c. “auseklīšu mafijas” pārstāvju aktīvās darbības pēc 1991.g.21.augusta nebūtu bijis iespējams tik ātros tempos sagraut padomju sociālo sistēmu – tas ir, visu to, kas tika radīts Latvijā laika posmā no 1945.g.9.maija līdz 1990.g.4.maijam.
Slava Padomju Latvijas grāvējiem un lauzējiem! Saules mūžu 4. maija režīmam!
0
kaps 08.04.2013. 07.47
Kāda labā slava? PSRS laika tukšā propaganda par skaisto dzīvi, izglītības sistēmu ir lielāks burbulis par trekno gadu gāzēšanu grīdā. Kartējais raksts, kur homo-sovieticus raud par to ka nedod vairāk naudas, a ko jūs paši spējat piedāvāt pat par tiem 0.3% IKP pat te investīcīja valstī neatmaksājas no mana skatu punkta.
3
+3
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > kaps 08.04.2013. 11.30
——
No homo-consumer skatu punkta nav vajadzības ieguldīt zinātnē, jo tāda tipa post-cilvēks savas smadzenes nevēlas ar kustināšanu/domāšanu nodarbināt.
Starp citu, homo-sapiens Latvijā varēja daudz ko piedāvāt – arī priekš homo-sovieticus:
“Kā tas varēja notikt, ka krievs bija pirmais pasaules telpā. Cilvēku izšaut kosmosā varēja gan krievi, gan amerikāņi. Bet dabūt atpakaļ uz Zemes nebija iespējams. Pasaulē neeksistēja viegls materiāls nolaižamajam aparātam, kas varētu mehāniski izturēt triecienu pret atmosfēru, tūkstošgrādīgo sakaršanu, piedevām izolēt kosmonautu ārkārtīgi augstās temperatūras dēļ, šķērsojot atmosfēru. Tādus materiālus izstrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā. Daudzi latviešu zinātnieki saņēma slepenās valsts prēmijas. Visbeidzot Latvijas Zinātņu akadēmijas toreizējais prezidents akadēmiķis Aleksandra Mālmeisters saņēma darba varoņa Zelta zvaigzni. Viņam piešķīra arī kosmonautikas pioniera latviešu izcelsmes zinātnieka Frīdriha Candera prēmiju. Visbeidzot Aleksandrs Mālmeisters pirmskara Latvijā bija valsts vienības spēlētājs basketbolā un vēlāk liels tenisa atbalstītājs. Arī tagad amerikāņu NASA kosmiskajā programmā latviešu zinātniekiem ir sava daļa.” Zigurds Mežavilks.
Pirmais cilvēks pasaules telpā un latvieši
http://www.diena.lv/blogi/pirmais-cilveks-pasaules-telpa-un-latviesi-661931
0
kaps > kaps 08.04.2013. 12.26
Kārtējais padomju propagandas upuris, nekas traks, mums tādi latvijā gaužām daudz, satraukties nevajadzētu.
Par homo-consumer,cilvēkam ir izvēle par ko kļūt, sekot kādai kultūrai vai nē, padomju sistēma savas vērtības uzspieda un atšķirīgos bez žēlastības sodīja, tādas politikas negatīvās sekas mēs jutīsim vēl ļoti ilgi.
0
Signija Aizpuriete > kaps 08.04.2013. 22.23
——-Artūrs:”(..)
, tādas politikas negatīvās sekas mēs jutīsim vēl ļoti ilgi.”
============================================================================
“Jūs” vēl mazi bijāt 1988.gadā, toties “mēs” jau toreiz labi sapratām – , jo
vairāk doļāru, jo lielāka “mīlestība” pret rietumu demokrātiju un kapitālismu. Audz, študent, audz:
“Capitalism – A Love Story”
http://www.youtube.com/watch?v=-YuxAYnX_jY
0