Nauda jātērē tikai tam, kas tiešām uzlabos mācīšanos

tehnoloģiju pielietošana nevietā. Viens ir prast apieties ar dažādām tehnoloģijām, bet pavisam cits, mērķis šo tehnoloģiju pielietojumam. Šajā gadījumā tehnoloģija vēl uz kādu laiku pagarina “faktoloģiskās izglītības” izdzīvošanu. Tanī pat laikā šī un citas tehnoloģijas saražo faktu gūzmu, kas tik un tā šāda veida izglītību nobeigs. Jo vēlāk pāriesim uz metodoloģiju balstītu izglītības sistēmu, jo konkurētspējīgāki būsim. Arī metodoloģiskā pieeja paredz tehnoloģiju pielietojumu, tikai ne papildus faktu iekalšanai.
Guru paliek guru – tā ir viņa biznesa niša un viņš izmantos jebkuru iespēju piedāvāt savu produkciju.

Par kādu ačgārnu loģiku mēs sajūsmināmies tā dzenot Latvijas izglītību purvā !!! Tas ir vienkārši ārprāts un bezjēdzība.

Latvijas nākotni tagad noteiks “prasmju summa” nevis plašs un daudzveidīgs prasmju un spēju spektrs.
Ar jēdzienu “interaktivitāte” vajadzētu saprast komunikāciju, saskarsmi starp cilvēkiem, kas ir visas attīstības atslēga nevis attiecību cilvēks – dators, t.i. cilvēks – mašīna.
Tas ir patiesi brīnišķīgi, ka bērni vismaz skolas laikā izslēdz datorus un kontaktējas kā cilvēki ar cilvēkiem.
Tehnoloģiju uzdevuma – atvieglot skolotāju darbu nevis uzlabot bērnu izglītības līmeni.
Ja “vairs nav roku darba” tad nav arī normālas smadzeņu attīstības, jo viss, kas ir cilvēka galvā tur nonāk tikai caur rokām. Darbs dara darītāju.
Ja jau skolas solā tiek skaidri nodalīti “labie” un “vājākie” un šim dalījumam pielāgotas tehnoloģijas nevis šis dalījums tiek maksimāli izlīdzināts kā Somijā, tad ir skaidrs kāda sabiedrība tiek būvēta.
Vai tā ir “investēšana skolotājos” ja viņiem izglītošanas vietā, t.i. neizglītotiem tiek dotas rokā mašīnas – interaktīvās tāfeles ????

Intervijas tulkojums latviešu valodā ir smieklīgs.
Šeit labi redzams, ka curiki vairs nemaz nespēj domāt dzimtajā valodā.
Toties viņi ir gatavi mācīt pārējos latviešus, kas un kā pareizi jādomā.