Labai deflācijai sekos laba inflācija

Latvijas iedzīvotāji vēl 20-30 gadus turpinās maksāt savus parādus, valsts šeit neko darīt netaisās. Tas ir skaidrs. Pasaulē sadrukātās naudas daudzums var aizstāt devlācijas spirāli, kas draud izveidoties, beidzoties īpašumu pārdošanai, sms kredītiem un ārzemju naudas pārvedumiem. Savukārt konsolidācija, jauni nodokļi, jauni tarifi un jaunas cenas, var aizskalot podā atlikušo Latvijas iedzīvotāju mēģinājumus izdzīvot Latvijā.
——————————–
Līdzšinējā izaugsme pēc 2010.gada – atsitiens no bedres, pateicīga pasaules konjuktūra, īpašumu pārdošana, jauni kredīti, vergu darbs un ārzemju naudas pārvedumi. Algu izaugsme un darba vietu pieaugums – slima suņa murgi, ja atņem nost uzņēmumu īpašnieku algas, valsts pārvaldi un padomes.

Un, kas tad ir? Kā gribu, tā atpūšos. Var jau arī lasīt Strautiņa naivos spriedumus par apģērbu tirgu, kur ir divi lieli spēlētāji, un kur H&M ienākšanai vispār nav nekādas nozīmes. Cenu samazinājums apģērbu tirdzniecībā, tā kā bizness un tā cenu veidošanas politika ir pietiekami sarežģīta, tad drīzāk ir jāpēta statistika, kas šo samazinājumu ieguvusi. Savukārt globāli novērojamā devlācija arvien vairāk apstiprina ieiešanu Japānas tipa 20 gadu periodā ar 0% vidējo izaugsmi. Balansējot uz vienu un otru pusi. Latvijā tāpat kā pārējā pasaulē. Strautiņš var atdzist un sākt skatīties uz reālo situāciju, nevis pieņemt vēlamo par esošo un gaidīt to, kas nebūs.

Monetary easing does not necessarily lead to inflation–at least not as soon as most people expect. Evidence of this can be seen in the effects of the monetary policies that Japan has engaged in over the last two decades. Japan was the inventor of quantative easing back in 2001 and has engaged in more than eight rounds of QE since, yet it has not had even a hint of inflation.
http://www.telegraph.co.uk/finance/economics/9554131/Japan-launches-QE8-as-20-year-slump-drags-on.html

Vital Signs Chart: Household Incomes Treading Water
Real median annual household income in January was $51,584 — or 92.7% of the level in January 2000. Incomes inched up early in 2012 but have been treading water since May, according to the Household Income Index. While household income ticked up slightly in the past year, it remains below the $54,008 level seen at the start of the recovery roughly 3.5 years ago.
http://si.wsj.net/public/resources/images/P1-BK512_VITALS_NS_20130301142715.jpg

The fact is that we are in a long-term de-leveraging cycle from the over-expansion of credit that took place over the last three decades. This credit super-bubble started to burst in late 2005 with the housing bubble. As we go forward, the Fed along with most of the other central banks in the world, are fighting a massive deflationary cycle that is the result of the credit super-bubble bursting. This is further complicated by the demographics of the baby boomer generation retiring at 10,000 per day and a comparative lack of productive workers coming on-line to fill their shoes.

In order for real inflation to take place, the people have to have money to spend to the point where they can bid prices up. The opposite is when people have less and less money and contract their spending as a result (deflation). The latter case seems to characterize the average consumer’s financial position as of late.

Helicopter Ben says inflation is mild but many people’s wallets say differently. Turns out, they’re both right – the unseen problem is that real wages and incomes are falling, so that while prices may be rising modestly, consumers have less and less money with which to buy. “Fixing” one problem causes a different one – surprise!

Jauki, ka autors cita starpā mazliet arī iepazīstina ar ekonomikas teoriju.

Izlasīju un biju šokā par Strautiņa kunga zemo ekonomikas pamatsakarību izpratni.

Deflācija nekad nav “laba”.

——-
Baņķieru pīĀristiem – kapitālisma mīlniekiem,lai “pietupien-deja” lustīgāka:

http://www.youtube.com/watch?v=jalXhiVmP3o

——-
Sandra Veinberga, Zviedrijas profesore,kas par mediju būtību grāmatu sarakstījusi, – tā gan neklusē, itin bieži liek pēterīšiem u.c. baņķieru izpalīgiem pietupiendejā (kazačoks) laisties :

“Kā zviedru bankas kļuvušas par ekonomikas un demokrātijas draudu”

http://sandraveinberga.lv/2013/02/15/ka-zviedru-bankas-kluvusas-par-ekonomikas-un-demokratijas-draudu/

———- Labai deflācijai sekos laba inflācija ============================================================================ No sērijas “Mēs mīlam kapitālismu”, kad baņķieriem pēc labajiem (treknajiem) gadiem neizbēgami iestājas pus-treknie gadi:

“Latvijā caur skandināvu bankām ieplūda milzīga naudas masa, ko mēs nespējām absorbēt. Tas dzina uz augšu inflāciju un ietekmēja arī valsts budžeta veidošanu,” atceras toreizējais premjers Ivars Godmanis.

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/krizes-rugta-maciba-13994946

– Lupata brīvā lidojumā – kā nu nokritīs, tā i būs :) – ilgi jau nelidos :)