Valdības parādi iet roku rokā ar mājsaimniecību uzkrājumiem
Saistītie raksti
Viedoklis /
12. februāris
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā?
1
Viedoklis /
7. februāris
Vai vērts pārfinansēt mājokļa kredītu?
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Komentāri (16)
liene.dz 03.03.2013. 14.33
Aizraujoši paskatīties uz ekonomikas teoriju reālos piemēros + autoru analīzi. Vairāk šādus rakstus, lūdzu! :)
0
lebronj2356 01.03.2013. 15.46
Latvijas gadījumā varētu runāt par to, ka proporcionāli valsts parāda pieauguma samazinājās privātie parādi un iegūtā nauda tika izvesta no valsts Zviedrijas virzienā galvenokārt, arī autora darba devēju labā(šoreiz tiešā nozīmē, bez indīguma :) ). Nekādi grandiozie uzkrājumi vidējam LV iedzīvotājam nav, pat ne rekomendētās 3-4 algas, labi, ja katrs 6-7ais strādājošais ir spējis uzkrāt nebaltai dienai, savukārt svārstīgais patēriņš pieaug lielā mērā uz jauniem kredītiem, jo, ja kāds arī novēro algu pieaugumu, to norij neelastīgo preču inflācija – mājoklis, pārtika un transports. Latviešu turīgums Latvijā diemžēl vai nu staignē, vai arī slīd lejup, atstājot turīgumu ciemiņiem no Skandināvijas un Austrumiem, tieši pēdējo turīgumu ļāva saglabāt pēdējais Latvijas parāda krasais pieaugums !
1
piziks > lebronj2356 02.03.2013. 14.32
Tas, ka vidējais pilsonis.lv kļūst arvien finansiāli nestabilāks/mazturīgāks, netraucē, piem., politretoriķiem pirms vēlēšanām pārmest Ušakovam kā Rigas mērim un RD izpildvarai, ka Rīga nav siltinātu daudzdzīvokļu namu, — pat, ja spetu vienoties un pat, ja ļaudis riskētu/būtu ar mieru riskēt, visā namā vienlīdz nepietiks dzīvoklu īpašnieku, kuri spēs iztikt bez kredīta, vai, ja nespēs bez kredita iztikt, pie tā varēs tikt. Retorikas skaļruņu sāncensībā mačos tas, protams, netiek nemts vērā un tiek radīta propagandas mirāža, ka tad, kad kads cits politspēks nomainīs varu, uzreiz siltināšana skries augšup palēkdamās. Faktiski ir gandrīz vai pilnigi vienalga, kurš vinnēs vēlēšanās tais pasvaldibas, kur daudz daudzdzīvokļu namu — lielajos miestos šai ziņā progress nav gaidāms un ticams. Skalruņiem tas gan netraucē.
0
Bulkujānis www.lasma 28.02.2013. 18.52
Man jau visu laiku likās, ka tie vācieši tādi nabagi un tikai izliekas par pārtikušiem ;-DDD:
It īpaši, ja skatās viņu viduslaiku mājiņu arhitektūru, kur aiz lielas un greznas fasādes nereti slēpjas pavisam neliela ēka. Nu re, tagad mēs viņu noķeram ar statistikas metodēm un korelāciju analīzi.
“Iepriekšējais grafiks arī atspēko joprojām populāro mītu par “bagātajiem vāciešiem un nabagajiem dienvideiropiešiem”. Kā var redzēt grafikā, mērot pēc neto finanšu aktīvu un IKP attiecības, Itālijas mājsaimniecības 2007.gadā bija ievērojami turīgākas par Vācijas mājsaimniecībām”.
Turīgākas? Kāpēc “turīgumu” rēķinot jānormē ar IKP? Tad jau attīstam šo domu tālāk: vēl daudz turīgāks par tiem “vācu pauperiem” ir, teiksim, kādas Mikronēzijas arhipelāga nomaļas saliņas iedzīvotājs, kura finanšu aktīvi ir gadu gaitā sakrāta burka ar daudzām tūristu samestām monētām. Nav jau daudz, bet – tā kā tūristi te parādās reti- tad gada IKP ir tuvu nullei, un mūsu iezemietis pēc godāto ekonomistu metodikas ir turpat vai pasaules čempions turīgumā.
Apgaismības laikmetā tas nav labi, bet tomēr turpināšu ticēt mītiem.
1
kristaps-alsbergs > Bulkujānis www.lasma 28.02.2013. 19.02
Vācijas vidējo rādītāju tiešām noteikti samazina stipri zemāks uzkrājumu līmenis austrumu daļā. Ņemot tikai bijušo Rietumvāciju, vidējais varētu būt aptuveni līdzīgs kā Itālijā. Taču citētais apgalvojums joprojām ir spēkā.
Trešo rindkopu un pēdējo teikumu nekomentēšu.
0
Andžs 28.02.2013. 16.18
„20 miljoni vienā maksājumā vai miljons katru gadu bezgalīgi ilgi (..) ir tieši vienlīdz vērtīgi; bet cilvēki, kuri maksā nodokļus, tos nekad tā neaplēš, un tāpēc savas privātās lietas atbilstoši nekārto” (Ricardo 1888).
Tas droši vien tāpēc, ka cilvēks nedzīvo bezgalīgi. Līdz ar to, viņš dod priekšroku 20 miljoniem šodien. :)
1
kristaps-alsbergs > Andžs 28.02.2013. 18.47
Rikardo piemērā gan runa bija par izmaksām, tāpēc loģika otrāda – cilvēki dod priekšroku gadu no gada maksāt 1 miljonu, nevis uzreiz nomaksāt 20 miljonus un pēc tam vairs neko nemaksāt.
0
Ansis 28.02.2013. 16.15
Droši vien, ka statistiski tā arī ir.
Bet vai Latvijas iedzīvotāji kļuva vairākkārt turīgāki pēdējo 4 gadu laikā, kad Latvijas valdības ārējais (un arī kopējais) parāds kļuva vairrākkārt lielāks?
:)
1
kristaps-alsbergs > Ansis 28.02.2013. 18.56
Latvijas gadījumā aizņemšanās palīdzēja bremzēt ienākumu un tādējādi arī patēriņa un dzīves līmeņa kritumu. Ja 2009.gadā būtu bijis jāveido budžets bez deficīta (un tādējādi bez papildus aizņemšanās), budžeta izdevumus būtu bijis jāsamazina vēl daudz straujāk.
0
dzerkaleliva 28.02.2013. 16.03
http://www.project-syndicate.org/default/images/logo-home-1.png
Simon Johnson
Simon Johnson, a former chief economist of the IMF
Predators and Professors
http://www.project-syndicate.org/commentary/predators-and-professors
0