It’s now or never … not in a long time

33

Komentāri (33)

simpsons 20.02.2013. 01.11

The green line in figure 2 looks indeed low. It is surprising that with 2% inflation Latvia can barely squeeze in the Maastricht criteria.
In future there are still two instruments how to manage the inflation.
1)Increase Lat/Euro fluctuation corridor to the maximum permitted 2% and make Lat appreciate. All imports will become cheaper.
2) Make Statistics bureau issue ‘appropriate’ inflation numbers. Given that Italy achieved ‘right’ deficit figures and Greece decreased government debt to acceptable level with creative accounting, generating ‘appropriate’ inflation figure would be in European traditions.

0
0
Atbildēt

0

Iluta Jurēviča 19.02.2013. 14.15

The whole Euro entry is in perils until I.Rimševics is a head of Bank of Latvia. His monetary policy of 2002-2005 was simply brilliant to destroy any hope for accomplishment of inflation criterion. It is nice to ask this gentleman – what are his masters in GRU thinking now about Latvia entering EMU? In 1993 he was more outspoken. Think in real terms, in Latvia you can see only a certain reflection of geopolitical reality. And start with Judy Shelton book The Coming Soviet Crash, sucker.

0
0
Atbildēt

3

    Pastniece > Iluta Jurēviča 20.02.2013. 00.18

    Vai Jūs varat, lūdzu, paskaidrot sīkāk? Kādā veidā LB monetārā politika no 2002. līdz 2005. gadam bija nepareiza un kas bija jādara savādāk?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > Iluta Jurēviča 20.02.2013. 08.43

    mūsu valstī visi telo muļķus, lai gan dara elementāras lietas. Lats bija piesaistīts SDR, kas faktiski ir USD. Jau 2002.gadā bija skaidrs, ka LR ceļš ir uz ES, tāpēc kā minimums bija jānofiksē LVL pret EUR kā to izdarīja Lietuva, Igaunija jau no laika gala bija DM piesaistīta. Bet tā vietā LB izdarīja visu, lai devalvētu LVL. Gaidīja līdz EUR/USD attiecības pīķim 2005 gadā. Un pēc piesaistes EUR, LVL kopā jau ar EUR kritās attiecībā pret USD. Tas nozīmēja, ka mēs vēl dabūjām inflāciju uz degvielu un kurināmo. Bet LB uzaudzēja savas valūtas rezerves tādos tempos kā Ķīna. Viss pārējais jau ir monetārās politikas klasika, kas notiek ar inflāciju, kad devalvē valūtu, utt. Vārdos LB ar visu sirdi gribēja eiro, bet darbi liecina par pretējo…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > Iluta Jurēviča 20.02.2013. 08.59

    Viss Rimšēvica vadības periodu var raksturot tā – LB uzvedās kā LR ekonomikai un tautsaimniecībai sveša banka, kas uzvedās kā komercbanka. Tikpat labi centrālās bankas funkcijas varēja nodot Swedbankai vai SEB bankai, rezultats būtu tāds pats, iespējams pat labāks. Centrālā banka ierobežo inflāciju ar monetāro politiku vai ar kreditēšanas ierobežošanu (banku rezerves). LB nedarīja ne vienu, ne otru, bet peldēja kā austrumu spekulanti un skadināvo oportunisti to vēlējās… Visi aktīvi ir pievilcīgi spekulantiem, ja to valūtas vērtība ir devalvēta par 25%. Domāju, ka inflācijas vilnis Igaunijā un Lietuvā bija ļoti spēcīgi refleksēts no Latvijas, jo Baltijas tirgus ir mazs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 18.02.2013. 14.15

Операция Ы – лучшие диалоги!
http://www.youtube.com/watch?v=BrUTgOF3r9Y

0
-3
Atbildēt

0

dzerkaleliva 18.02.2013. 14.13

Все уже украдено до нас!
(Операция Ы или другие приключения Шурика)
http://www.youtube.com/watch?v=EN-n9GLfOKI
Veiksmi EURO pašnāvniekiem!

0
-5
Atbildēt

1

    Nika > dzerkaleliva 19.02.2013. 01.21

    Pasnavnieki ir tie, kuri grib latu paturet.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 18.02.2013. 13.41

Briseles un neoliberāļu okupētā Latvijas Republika
Stāsts par veiksmes stāstu, euro ieviešanas stāsta vārdā.
——————
Atrunāšanās, ka algu paaugstināšana varētu kaitēt ekonomikai, ir absurda, jo drīz vien ekonomikas attīstības vārdā ļaus cilvēkiem par darbu nemaksāt neko, pirmdien intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” sacījis tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons intervijā skaidrojis, ka ir par taisnīgu atalgojumu visiem cilvēkiem.
—————————-
Tiesībsarga birojs uzskatot, ka jānodrošina princips – tiesības uz taisnīgu samaksu un tas ir valdības ziņā, kā to nodrošināt, vai ceļot minimālo algu, vai kā citādāk. Valdībai jābūt reālam risinājumam, kas ļautu cilvēkiem ar viszemākajām algām samaksāt savus ikdienas izdevumus. “Te runa ir par viszemāko līmeni – par ienākumiem, kas nodrošina izdzīvošanu,” laikrakstam uzsvēris Jansons.
———————————
“Domāju, ka nevar nepiekrist, ka kaut kas neatliekami, steidzīgi ir jādara, ja vairāk nekā 40% valstī dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, kas ir 147 lati mēnesī. Turklāt ir Latvijā vietas, piemēram, Latgalē, kur nevis 40%, bet pat 70% dzīvo zem šī nabadzības riska sliekšņa,”
————————————
Komentējot izteikumus, ka minimālās algas celšana negatīvi ietekmētu valsts ekonomiku, Jansons norādījis, ka tas ir absurdi. “Nevaram paaugstināt algu, jo tas kaitēs ekonomikai? Manuprāt, tas skan absurdi jau pašā pamatā. Tad jau nākamais solis ekonomikas attīstības vārdā ir veidot tādu uzņēmējdarbību, kur cilvēkiem par darbu neko nemaksā. Es negribu konkrēti nosaukt to, kas ir cilvēku nodarbināšana bez atlīdzības, bet var saskatīt zināmu paralēli,”
http://nra.lv/latvija/89433-tiesibsargs-nevaram-paaugstinat-algu-jo-tas-kaites-ekonomikai-absurds.htm

+1
-6
Atbildēt

2

    lindapastare > dzerkaleliva 18.02.2013. 15.44

    Minimālās algas palielināšana piespiedu kārtā liek paaugstināt produktivitāti. It kā jau pareizi, bet tam līdzi nāk lielāks bezdarbs – vismaz sākumā, jo visi uzņēmumi, kas nemācēs/nevarēs optimizēt savus procesus, bankrotēs – īpaši reģionos. Rīgā jau tāpat minimālo reti kur maksā – ja nu kādām pārdevējām/sētniekiem.
    Varu 100% apgalvot, ka visi “normālie” uzņēmumi jau tagad maksā krietni virs minimālās – tiem, protams, ir izdevīgi, ja arī pārējie tiek spiesti paaugstināt algas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > dzerkaleliva 19.02.2013. 16.55

    Aizver muti… tagad jūs visi pseido patrioti, kā sēnes pēc lietus, protams pēc maskavas pasūtījuma, dir*at… cik var mūldēt par masoniem, iluminātiem… kad apzog mūs reāli austrumu aziāti

    0
    0
    Atbildēt

    0

kristrun 18.02.2013. 11.50

Mācies rakstīt latviski, skolmeistar!

+2
-10
Atbildēt

4

    Dzintars > kristrun 18.02.2013. 13.23

    I am actually interested in having this available also for a non-Latvian speaking audience (however small that might be).

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    lindapastare > kristrun 18.02.2013. 13.32

    What about international audience? Do your publications get quoted (or replied to) in foreign press somewhere?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dzintars > kristrun 18.02.2013. 13.53

    Just so that it is potentially available for whoever might care…

    The web is a bit bigger than Latvia…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mara_kakse_inbox_lv > kristrun 19.02.2013. 17.26

    Macies lasit angliski!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 18.02.2013. 11.10

This is nice analysis, but it raises a question – whether inflation criterion in its current form has been reasonably selected. Why do we compare our inflation to the average of 3 countries with the smallest inflation (rather than, say, EU median inflation; or, perhaps, lower quartile – i.e. the level that is surpassed by 75% of the eurozone members)? Any computation involving the “lowest three” variables in a large population may lead to large effects caused by a few outliers. If some EU members are experiencing heavy recession, or they are not eurozone members themselves (as is the case with Sweden)- they can easily spoil the chances for every other country aspiring to fulfill the euro convergence criteria.

Or, perhaps, the inflation criterion is perfectly fine, but Latvia is unfit to join the eurozone in a sustainable way? Would it make sense to create Europe with two types of euros – one for countries with strong exports (and accordingly – high prices and low inflation), another one – for countries with weak exports, low prices and a potential for higher inflation (Latvia, Greece, Slovakia, Romania, Cyprus, Portugal, etc.)?

Some 30 years ago USSR had introduced at least 3 different types of rubles – one was the regular ruble used by Soviet people, another was a currency unit used for internal trading between Comecon countries, and the third kind of ruble was “the foreign exchange ruble” used to account for the stuff that had to be purchased for hard currency.

+2
0
Atbildēt

3

    kristrun > aivarstraidass 18.02.2013. 14.08

    Sorry, Morten! Just similar comments always take place, when somebody tries to put out his mind in russian. Also, entweder alles oder nichts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dzintars > aivarstraidass 18.02.2013. 15.25

    No problem and no offense taken. Just feel tempted to write a bit in Danish to add to the linguistic confusion…. :-)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > aivarstraidass 18.02.2013. 18.33

    I don’t see any advantages of “two different EUR” strategy.
    Main concept of working money is “trustable value”. We can remember soviet rubles, “black market prices” etc. – and compare with USD per example.
    In some countries outside USA USD is national currency without possibility to make their own monetary policy. But it’s still better then russian rouble types.
    Only problem with EUR in Latvia I see that “money runs to rich” – it means exporting countries (as Germany) sucking out EURs from not so strong exporters (as Latvia). Normally we can regulate this with exchange rate and/or emitting of LVL. In EUR case there must be some adjustment fund as Kohesian fund but quite bigger for long term development problem solving I think. Otherwise foreighn debts will rise sky high together with all problems they can bring.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam