ES “donoru” solidaritāte perifērijai vai palīdzība pašiem sev?

Komentāri (14)

lebronj2356 04.02.2013. 20.33

Žēl, ka Roberts neraksta biežāk, viņa argumentus tiešām ir interesanti palasīt, atšķirībā no vietējo skribentu un LB “gudrinieku” “stiprie Ziemeļi un slaisti Dienvidos”….Būtībā kohēzija stiprina arī stirpo valstu ekonomiku, spēcinot vājāko patēriņu, taču krīzē to ir aizmirsušas arī stiprās un alkatība gūst priekšroku !

-1

Atbildēt

māsa 04.02.2013. 20.17

Ko citu kolonija var gribēt? Bet ir vēl viens neminēts zemūdens akmenis. Ja sākas bankroti, pirmos tie skars tieši banku meitu uzņēmumus. Bet mātes uz meitām virzīs savus zaudējumus. Tas nozīmē, ka mūs izģērbs plikus pirmos. Bet pēc tam ….tad jau mātes zemē skatīsies. Mēs šajā spēlē esam nolemtie.
Ko darī? Likt zviedru/vācu bankām atteikties no krievu naudām, nav mūsu spēkos. Guldīt elektroniskajās bankās, aicināt krievus atvērt bankas un vismaz valsts naudu ātri pārvirzīt uz tām? Ja sāksies jukas, šie varianti noteikti būs mazāk riskanti, kā pacelt rokas un gaidīt…

Atbildēt

lismanis > māsa 04.02.2013. 20.22

nosauc kaut vienu vācu banku Latvijā?
turklāt tās zviedru bankas nav nemaz tik naskas uz to krievu naudu (strādā jau arī tās ar krieviem, bet ne tik izteikti). uz to vairāk strādā tādas bankas kā Rietumu, ABLV.

-1

Atbildēt

māsa > māsa 04.02.2013. 20.40

Jā, ir tikai pārstāvniecība, bet ir virkne citu ārvalstu banku. Kas ir šo banku patiesais īpašnieks, to jau mēs nezinām! Vācijas, Amerikas, Zviedrijas, Krievijas pilsonis. Tātad, ja reģistrētas ES, jāsedz zaudējumi.

Atbildēt

inesite15 04.02.2013. 19.54

kapeika : nu, molodca !…. Kā dziesmā ” Prosnisj i poi ! ”
– Cik vēl papīra ar šitamlīdzīgo var pierakstīt !

A KRIEVI TA KO – NENĀK VAIRĀK ???

-1

Atbildēt

andrejslama 04.02.2013. 19.12

Eiropas Savienība un Eirozona ir pārāk neelastīga. Atcerēsimies kaut vai tos pašus Vācijas izteikumus, ka nepieļaus ne par kādu cenu Grieķijas izstāšanos no Eirozemes. Kaut bija arī eksperti, kuri uzskatīja, ka šāds risinājums būs gan draudzīgāks un labāk kā Grieķijai tā Eirozonai. Nepareizi, manuprāt, ir arī mākslīgā Eiro uzspiešana, jeb, kad Latvija parakstīja līgumu par iestāšanos ES, mums tika uzlikts kā pienākums arī iestāties Eirozonā. Neesmu speciālists, bet domāju Māstrihtas kritēriji pārāk virspusīgi vērtē valsts sniegumu. Netiek ņemts vērā kāds raksturs un situācija. Lai Eiro patiesi strādātu, tai ir jāvērtē rūpīgāk savi biedri. Tas ka tu esi biedrs, nenozīmē, ka tu nekad nevari zaudēt šo statusu. Vislabāk to iezīmē fiskālās politikas filosofijas atšķirība starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. Kāmēr Vācija, Nīderlande, Austrija un Baltijas valstis piekopj vai vismaz sirdī atbalsta stingru fiskālo politiku. Tikmēr redzam, ka Francijai, Spānijai, Grieķijai un Itālijai īsti labi neiet. Vai ir iespējams tik atšķirīgas filosofijas mākslīgi sašūt vienā valūtas savienībā ar cerību, ka viss vienmēr būs skaisti?

Atbildēt

lismanis 04.02.2013. 11.05

“Taču par šo noguldījumu drošību patlaban atbild Latvijas valsts ar savu nodokļu maksātāju naudu.” Kā tad tā? Noguldījumu garantiju likums taču neattiecas uz nerezidentiem, vai ne tā?

-5

Atbildēt

guna_sniedzina > lismanis 04.02.2013. 14.28

Labrīt!

Noguldijumu garantijas atticās vjenādi uz visiem deponentiem, neatkarīgi no izcelsmes.

-1

Atbildēt

lismanis > lismanis 04.02.2013. 19.38

jā, labrīt, tiešām kaut kā biju palaidis garām.

Atbildēt

efeja60 > lismanis 06.02.2013. 10.41

Nerezidenti nemaksā nodokļus, bet mēs, Latvijas pilsoņi, garantējam viņiem noguldījumu drošību? Kas tas par stulbumu?