Divi nākotnes tehnoloģiju projekti saņem ES miljardu katrs
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Darba vide /
10. marts
Kur strādāt?
Intervija /
6. marts
Alise Brīnumzemē skries ātri
Viedoklis /
8. februāris
Ja gribam iedzīvināt augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecību, jādomā starptautiski
Komentāri (21)
Sandris Maziks 29.01.2013. 11.17
kristaps_freimanis
“un pa vidam šo vajag atsaitēt ar hēlija baloniem”
Vai hēlija baloniem nebūs pārāk maza celtspēja un tie nebūt par dārgu?. Nav jau cepelīns, kur visi pasažieri smēķē cigārus.
0
Sandris Maziks 28.01.2013. 22.29
ex-diena-lasitaji
“Tieši nepieciešamība nest savu svaru ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ neviens tādu liftu nav pat mēģinājis uzbūvēt”
Tur jau tā lieta, ka teorētiski oglekļa šķiedras virve varētu pavilk savu svaru un vēl biški. Tā esot izštukojuši zinātnieki.
1
Kristīne > Sandris Maziks 29.01.2013. 00.28
“oglekļa šķiedras virve varētu pavilk savu svaru un vēl biški”
===
un pa vidam šo vajag atsaitēt ar hēlija baloniem, jo gravitācija vēl nav atcelta, pat ja tā neietekmē galapunktu, bet “tikai” maršrutu…
0
Anna Gaigule 28.01.2013. 15.15
Iemācoties izveidot kilometriem garas grafēna struktūras, varēs izveidot arī kosmosa liftu: http://en.wikipedia.org/wiki/Space_lift
3
ineta_rr > Anna Gaigule 28.01.2013. 19.17
Man tāds profāna jautājums, vai tā lifta kosmosa galam nav jābūt ģeostacionārajā orbītā? Tajā pašā Wikipedia saitē, ko ieliki, lai dabūtu pozitīvisma plusiņus, rakstīts, ka pagaidām izsapņoti grafēna kabeļi ar teorētisko garumu 5000-6000 kilometru – līdz ģeostacionārajai orbītai ar tiem kā līdz… pusmēnesim, ha.
Atvainojos, Mēness perigejs jau ir 10 reizes tālāk par ģeostacionāro orbītu, bet tas tikai pierāda, ka tiešām esmu profāns astronomijā.
0
Sandris Maziks > Anna Gaigule 28.01.2013. 20.35
Neticis
No grafēna “aukliņām” var savīt garu virvi.
0
ineta_rr > Anna Gaigule 28.01.2013. 21.09
Jebkuram materiālam ir jāspēj nest pašam savu svaru. Informēto cilvēku aprindās melš, ka Zelta tilts izliecās tieši tāpēc, ka laikam jau studentiņi, kas to tiltu projektēja, to neņēma vērā (iespējams, aprēķinus veicot pēc veciem padomju grāmatu parametriem nevis konkrētā betona parametriem) un ieprojektēja ne tikai vairāk betona kā nepieciešams, bet vēl vairāk kā rezultātā pie slogošanas notika tas, kas notika. Tieši nepieciešamība nest savu svaru ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ neviens tādu liftu nav pat mēģinājis uzbūvēt – visi patlaban pieejami materiāli nespēj nest savu svaru jau tikai pēc nostiepšanas pārdesmit kilometru garumā. Cik saprotu, bez šī nostiepuma gravitācijas laukā Zemes virsmas tuvumā, pastāv vēl citi līdzīgi ierobežojumi.
0
Sandris Maziks 28.01.2013. 15.02
Grafēnam arī desmit miljardus nevajadzētu žēlot. Likteņa ironija, Nobeļa prēmijas laureātu, bijušo krievijas zinātnieku, Andreja Geima un Konstantīna Novosjolova izgudrojums ir pēdējā nagla fašistu krievijas zārkā.
0