FOTO: Cik tālu ar darbiem Gaismas pilī?

Ceru, ka dizainu pievienos… savādāk…

Kādā pelēkā, pelēkā pilsētā
Bija pelēka, pelēka iela.
Uz tās pelēkās, pelēkās ielas
Stāvēja pelēks, pelēks nams.
Šajā pelēkā, pelēkā namā
Bija pelēka, pelēka istaba.
Tajā pelēkā, pelēkā istabā
Stāvēja pelēks, pelēks krēsls.

Šajā pelēkā, pelēkā krēslā
Sēdēja pelēks, pelēks cilvēks.
Viņš pastiepa pelēku, pelēku roku
Un ieslēdza krāsaino televizoru.

Mans labs paziņa pavisam nesen dabūja darbu Gaismas pilī. Sākumā bija dikti priecīgs, ka beidzot varēs strādāt “pēc augstākajiem organizācijas/kvalitātes standartiem”. Diemžēl aplauziens nāca jau pirmajā dienā – darbu zona ir, materiālu nav (un otrādi), ir materiāli, ir darbu zona, bet atbildīgais darba drošības speciālists ir kaut kur izskrējis “steidzamās darīšanās”. Un tā visu dienu. Tā kā atalgojums bija paredzēts pēc izstrādes, tajā un nākamajās dažās dienās, ko paziņa izturēja, nopelnīta bija apaļa nulle! Pavisam cita lieta bija tiem, kas strādāja pēc stundas likmes. Galvenais bija nenokavēt darba sākumu – to čekoja stingri! Pēc tam pāris stundas ģērbtuvē, pāris stundas pusdienām, pāris stundas garām gudrām sarunām – ko un kā darīt, un redz – darba diena ir galā, un savs ceinerītis ir nopelnīts. Nav daudz? Bet izdarīts nav ne tik! Paklausoties paziņas vērojumus, es vispār brīnos, ka lietas virzās uz priekšu, un nemaz nebrīnos, ka nepārtraukti vajag papildu finansējumu. Jo maksā par nodirnētām stundām, nevis par padarīto darbu.

Lieki teikt, paziņa no Gaismas pils aiztinās. Bet viss šitais PR ar bildēm un žurnālistu vizītēm ir fufelis. Darbi virzās gliemeža ātrumā. Visentuziastiskāko un čaklāko strādnieku var nogalināt elementāras darba organizācijas neesamība, toties visādiem sliņķiem šāds objekts ir tīrā paradīze. Valsts jau par visu samaksās.

Ar darbiem aizkrāsnī. Es to paredzēju, kad čekas pederasti un kleptokrāti steidzamā kārtā parakstīja līgumu ar čekas firmu, ierakstot līgumā valsti pazemojošus punktus.