Par nacionālās zinātnes stabilu un ilgtspējīgu attīstību
Saistītie raksti
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Intervija /
30. oktobris
Jāfokusējas!
Viedoklis /
22. oktobris
Kā sekmēt sieviešu lielāku iesaisti zinātnē?
Dzīve /
16. oktobris
Zvaigžņu putekļi
Viedoklis /
15. oktobris
Zinātne ir pieejama ikvienam, kurš gatavs izmantot iespējas
Komentāri (35)
Juris Dzelme 17.01.2013. 21.31
vai latviešu zinātnieki var uztaisīt projektu lai LV kļutu bagāta ???
vai humanitārā zinātne var izgudrot godīgu politiku, netizlas pašvaldības, normālas tiesas, utt…
vai zinatnieki var zaļos resursus pārverst LV enerģētiskai neatkarībai ?
uttt…
vai tik nav kā tai aņukā- ēvelē , dēls, ēvelē, es ar cirvi pielīdzināšu…
0
oskaar 17.01.2013. 02.47
Atzīšos, ka esmu pilnīgs nejēga tēmā “latviešu valodas, literatūras, folkloras, filozofijas, socioloģijas, sociālās politikas, vēstures, arheoloģijas un citu sabiedrības jomu nepārtraukti pētījumi”.
Nebūt nenoliedzot šādu pētījumu nozīmi- no šīs jomas speciālistiem vēlētos dzirdēt ne tikai sūrošanos par naudas trūkumu (180 Ls alga zinātniekam laikam pat nav uzskatāma par naudas trūkumu, bet par absolūtu ņirgāšanos, un to, ka šis zinātnieks rīt pievērsīsies kādam citam naudas pelnīšanas rūpalam), bet arī tīri populāras, man kā patrulam pilsonim saprotamas atbildes uz jautājumiem –
Kas augstākminēto pētījumu jomā ir izdarīts līdz šim?
Ko šie pētījumi nozīmē Latvijai un tās iedzīvotājiem?
Ko mēs zaudēsim, ja šie pētījumi tiks pārtraukti?
Domāju, ka uz visiem trim jautājumiem Atklātās vēstules parakstītāji, ja vien to vēlētos, spētu dot itin iedvesmojošas un pamatotas atbildes.
Pati vēstule man- kā absolūtam nejēgam attiecīgajā nozarē- izskatās tikai pēc populistiskas naudas… kā lai to pasaka… izprasīšanas (pat ne izspiešanas) no valdības. Bet droši vien tā ir pamatota un sabiedrībai to vajadzētu atbalstīt! (finansējuma apmēru varētu apspriest tad, kad būs saņemtas atbildes uz trim augstākminētajiem jautājumiem:) )
2
Ieva > oskaar 17.01.2013. 10.10
Institūta bāzes finansējums ir kalkulēts it kā būtu universitātes fakultāte ar tik un tik BA, MA vai PHD studentiem. Ja studenti nav, tad finansējums sedz tikai administratīvos izdevumus. Tur nav paredzēts maksāt pētniekiem kam nav studenti. Budžetā ir paredzēta nauda maksāt algas pētniekiem ne tikai no projekta līdzēkļiem, bet šī nauda nav pieejāma līdz ko pabeigs izvērtēšanas process. Cik ilgi tas prasīs neviens nezina. Ar to ir ļoti spējīgi cilvēki, kas ir ļoti svarīgi Latvijas nākotnei, atstāti bez paredzāmiem ienākumiem. Nav pat nauda ar ko viņus varētu atlaist, tā lai viņi varētu saņemt bezdarba pabalstu. Spējīgi darbinieki šādā situācijā ir spiesti savu personīgo problēmu atrisināt un nopietni domāt meklēt darbu citur, kur ir stabilāka situācija viņiem strādāt. Vairāk par šo tēmu var atrast – http://vidbeldavs.wordpress.com/2013/01/09/the-crisis-in-latvian-science/
0
Līga > oskaar 17.01.2013. 10.20
Atskaites par paveikto ir jāiesniedz katru gadu, turklāt jāpublisko iestādes mājas lapā.
Bet plašas sabiedrības masas nereti neuzzina par pētījumiem, kas tās varētu interesēt, jo grāmatu un rakstu izdošana notiek zinātniskās izdevniecībās (lai tā skaitītos “zinātniska” publikācija!), kur par reklāmu sevišķi nerūpējas. Un arī pašiem pētniekiem nav nedz laika, nedz vajadzības, nedz arī iemaņu veidot savu PR. Un publicējas arī ārvalstīs svešvalodā, kas, kā noprotams, pēc zinātnes politikas kursa turpmāk notiks arvien biežāk. Publicēties LV vairs nav sevišķas jēgas, jo viss, kas notiek ārpus LV un citā valodā no politikas virzītāju puses tiek uzskatīts par labāku, profesionālāku, izcilību apliecinošu.
Lai būtu lielākas finansējuma iegūšanas iespējas, jaunie pētnieki uz publicēšanos latviešu valodā vispār vairs neskatās – neredz jēgu tērēt laiku.
0
anesteeziste 16.01.2013. 23.56
Kaspar, ja paskatāmies rūpīgāk, neatradīsiet nevienu valsti Eiropā, kur humnitārās zinātnes finansē lielākoties privātais sektors. Ir pa kādam izņēmumam, kur kāds miljonārs pirms miršanas uztaisījis fondu dzimtās valodas pētniecībai, bet tādi izņēmumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi un tie ir izņēmumi nevis pieņemta prakse.
Par dzīvošanu no projektiem arī nav gluži taisnība. Ja kaut kur Rietumeiropā ir nodibināts zinātniskais institūts, tad parasti pie nodibināšanas tiek atrunāts uz cik ilgi laiku un kas to finansēs. Nenotiek tāk, ka gada sākumā vēl nezinām vai šogad vispār būs finansējums un cik. Protams, ka pēc norunātā laika finansējums beidzas, tad visādi var būt – jāmeklē jauns finansētājs utt.
0
janisholsteins 16.01.2013. 17.24
Bet kur ir starptautiski atzītās publikācijas, dārgā “nacionālā zinātne”?
Pat ES SF naudu dabūjāt un netipiski lielas stipendijas doktorantiem, bet kur ir tās publikācijas?
BTW painteresējieties pie saviem Eiropas kolēģiem – lielākā daļa Eiropas pētnieku dzīvo no projektu naudām. No viena projekta uz nākošo. Kamēr ir projekti, tikmēr dzīvo tīri normāli. Kad nespēj paņemt, tad vai nu pārdomā, kur kļūdījies, vai saprot, ka zinātniski produktīvais laiks beidzies un jādodas mācīt, vadīt vai konsultēt.
8
janis17 > janisholsteins 16.01.2013. 19.04
https://lira.lanet.lv/F/3BLUIN9DRG85EMJCJLFS3BBXY6QP9VADNGVMH56DAKK1HQGJIH-66596?func=find-b&request=&find_code=WVA&adjacent=N&x=43&y=8&filter_code_1=WLN&filter_request_1=&filter_code_2=WYR&filter_request_2=2010&filter_code_3=WYR&filter_request_3=2012&filter_code_4=WLUV&filter_request_4=&filter_code_5=WNZ&filter_request_5=&filter_code_6=WSTR&filter_request_6=&filter_code_7=WLUI&filter_request_7=
0
loptik > janisholsteins 16.01.2013. 19.22
Ieteikums airvarsk pieverst uzmanibu ailei pa labi un tad, ja nav buuts shados pasakumos, vai nav redzeti shie izdevumi (“Playboy. 1691-693X Nr.24 (2012, sept.), 32.-38.lpp. : ģīm. ” kaa publikacijas avots man likas seviski simpatisks, ‘The Onion’ cieniga atsauce), lietot izteli, ko nozimee, piemeram, uzstasanas kaut kaadaa konferencee. Ok, zinatniskaak – var arii paskatities, kas shajas jomaas ir top zhurnali…
Par humanitarajam zinatnem un “latvieshu valodas un kulturas kopshanu”. Kaa amatieris esmu lasijis vairakas gramatas par baltu valodam. Kas mani parsteidza, ka labaakaas bija arvalstnieku uzrakstitas un tur bija pagalam maz references uz Latvijas zinatniekiem (viena no taam ‘Baltu valodas’, izdota ari latviski, sarakstijis liekas italis Pjetro Dini). Lidzigi vestures jomaa pagalam reti ir nacies lasit darbus, kuros aprakstitaiss jau nebutu trimdas latvieshu un baltvacieshu jau sen analizets un diskutets. Nenemos spriest vai tas ir reprezentativi un neparzinu specifiski shis jomas, tachu ir kaut kaa man aizdomas, ka pat shajas jomaas nekada specifiski “latviska zinaatne” neeksistee, pat par latvieshu valodas un vestures jautajumiem zinatniskaa diskusija ir starptautiska. Ja taa nav – ielieciet komentaru un apgaismojiet ari tautu.
0
Signija Aizpuriete > janisholsteins 16.01.2013. 20.52
———-Gundars Dāvidsons:”Ieteikums (..)
Kaa amatieris esmu lasijis vairakas gramatas par baltu valodam. Kas mani parsteidza,……”
==============================================================================
Pirms ieteikumu rakstīšanas amatieriem tomēr vajadzētu ieskatīties latviešu valodas gramatikas ābecē – , tad, iespējams, prāts nedaudz apgaismosies? Visiem LB “pidžiņ-valodas/ķīļķēn-klimpu” praktizētājiem iesaku:
“Materiāli par latviešu valodu”
Materiāli par latviešu valodas gramatiku. Tēmas: vispārīgi atzinumi par valodu, fonētika, ortoēpija jeb pareizruna, morfoloģija, ortogrāfija jeb pareizrakstība, sintakse, interpunkcija, teksta uzbūve un veidošana, latviešu valodas stilistika, leksikoloģija un leksikogrāfija, latviešu literārā valoda, pārskats par latviešu valodas datorapmācībā izmantojamo programmatūru.
http://www.vvk.lv/index.php?sadala=14&id=235
0
runivs > janisholsteins 16.01.2013. 23.36
Jūs (acīmredzot apburts no Ķīļa kunga retorikas) pieprasāt zinātniskas publikācijas starptautiskajos zinātniski- pētnieciskos žurnālos par latviešu valodu un literatūru? Pie tam svešvalodās?
Projektu naudām arī ir savas robežas.
0
Ieva > janisholsteins 17.01.2013. 09.56
Tas ir vienalga vai ir vai nav starptautiski atzītas publikācijas vai patenti un izgudrojumi. Ja Latvijai tādi nebūs, tad NAP mērķi nebūs sasniedzāmi. Latvijai vajag rosīgu zinātni un inovāciju, kas prasa investīciju. Ideali liela tiesa no investīcijām pētniecībā & attīstībā (P&A)nākt no privāto rūpniecību. Lielā mērā Latvijas rūpniecība tika iznīcināta, tā ir jāveido no jauna. Latvija ir pēdējā vietā ES Ietvaru programmas līdzēkļu piesaistīšanā. Valsts varētu veicināt, ka Latvijas zinātniekiem būtu lielākas sekmes iegūt ES FP7 un Horizon 2020 līdzēkļus, kā to dara Igaunija. Bet, tas prasīt valsts investīciju. Ko nedrīkst darīt ir atstāt kompetentus zinātniekus bez jeb kādiem ienākumiem, jo tad viņi ir spiesti meklēt darbu citur. Mazā Latvija to nevar atļauties. Vairāk par šo tēmu var atrast manā blogā – http://vidbeldavs.wordpress.com/2013/01/09/the-crisis-in-latvian-science/
a
0
juhans > janisholsteins 17.01.2013. 10.25
Gundars Dāvidsons “…Lidzigi vestures jomaa pagalam reti ir nacies lasit darbus, kuros aprakstitaiss jau nebutu trimdas latvieshu un baltvacieshu jau sen analizets un diskutets… apgaismojiet ari tautu.”
Tauta varbūt nav jāapgaismo, bet par Gundaru Dāvidsonu gan diez vai to varētu teikt. Pēc viņa teiktā tādās grāmatās, kā “Latvijas senākā vēsture”, “Ceļvedis Latvijas senvēsturē”, “Arheoloģiskais ceļvedis Latvijas un latviešu vēsturē”, “Latviešu folklora mītu spogulī” un daudzās citās līdzīgās aprakstītais esot “trimdas latvieshu un baltvacieshu jau sen analizets un diskutets”.
Slikti ir, ja laika pietrūkst, bet vēl sliktāk, ja tā ir pārāk daudz un tas kaut kā jāaizpilda.
0
Aleksejs Dimitrovs > janisholsteins 17.01.2013. 18.42
Vai kāds nezina, kur publiski būtu pieejams vismaz vienas zinātniskas iestādes (intitūta) budžets. Trakoti interesanti būtu paanalizēt, kur tā nauda paliek, savādāk visi tik runā, runā…? Vai Neo nevar līdzēt?
0
Līga > janisholsteins 18.01.2013. 08.25
Vajadzētu būt publiskajos gada pārskatos, kuriem savukārt jābūt publicētiem institūtu mājas lapās.
0
janazakovica 16.01.2013. 16.31
zinatnieki ir zinatnes nav..ari makslinieki ir bet makslas nav..politiki ir un t.t.
0
māsa 16.01.2013. 13.00
Zinātne nevar pastāvēt par sevi, ne no viena neatkarīga, bet zinātne! Nav tādas pasaulē! Humanitārā zinātne vēl jo vairāk! Humanitārās zinātnes rada valsts ideoloģija un tās balsta pastāvošo ideoloģiju, sniedz pakalpojumus, un par to atļaujas sevi dēvēt cēlā – zinātnes vārdā.
Vairāk jau kā 20 gadus mums nav savas idejas un ideoloģijas, ideoloģiskā zinātne, uz trīcošām kājiņām velk eksistenci tādā kā dziestošā inercē, ar pasviestām dāvanām, pastutēta. Nevar taču uzreiz un kā ar nazi! Bet stutes šķiebjas un līkst, un tūlīt, tūlīt sagāzīsies! Mēs ieskrējušies ar visām savām parpalām grasāmies iekļūt Eiropā! Mums savu naudu nevajag, savu valsti nevajag! Kur nu vēl ideoloģiju!
Vienīgais, ko ieteiktu, kad viesīsim eiro – atgādiniet, lai Dombrovskis zaudējumu grāmatā pieskaita jūsējos, kādu zinātnieku! Ka nepiemirst! Varbūt Kursīte deputēšanas starplaikā pie austiņas var pačukstēt?
1
Signija Aizpuriete > māsa 16.01.2013. 14.04
———indulisri:'(..) Vairāk jau kā 20 gadus mums nav savas idejas un ideoloģijas, ideoloģiskā zinātne,……’. ============================================================================== ”Mēs”, kā vakar atklāti pateica arī Roņa kungs (TV3 ziņas) – vēlamies ‘savienoties ar ES kodolu’. Savienošanās (saplūšanas) process bez ideoloģijas un Latvijas ideologu palīdzības nenorisinātos tik sekmīgi, tā kā, cerams, ka 4. maija sapludināšanas liel-meistari arī pēc 2014.g.1.janvāri bez atalgojuma visus vis-mežonīgākā kapitālisma demokrātijas ”sargsuņus” neatstās:
‘[ 04.05.2012 ] – direktore, prof. Maija Kūle saņem LR Triju Zvaigžņu ordeni LU FSI direktore Maija Kūle saņem Valsts augstāko apbalvojumu: Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru. LR Ordeņu kapituls ir novērtējis profesores, akadēmiķes, LU FSI direktores zinātniskā veikuma augsto starptautisko līmeni, nesavtīgo darbošanos valsts un sabiedrības labā, veiksmīgo un un interesanto publikāciju kopu, tajā skaitā grāmatu “Eirodzīve”, starptautiski nolasītās lekcijas ārzemju universitātēs, ilgstošo darbību kā prezidentei “Latvijas inteliģences apvienībā”, LZA Senātā, Latvijas zinātnes padomē un institūtā. SVEICAM UN PRIECĀJAMIES!
http://www.fsi.lu.lv/?sadala=1&id=246
0
Ieva 16.01.2013. 11.26
Tas ir pat absurdi. Izvērtējumam ir jābūt, korekcijām ir jābūt, bet tas nedrīkst būt par iemeslu nemaksāt algas tagad. Pie kam nauda jau kopumā ir, tik tā netiek novadīta līdz zinātniekiem. Domāju, ka tas ir kārtējai Ķīļa organizatoriskais feileris. Jau teicu, ka pilnībā atbalstu Ķīļa koncepciju, bet uzskatu, ka Ķīlis ir ļoti slikts nozares vadītājs. Ceru, ka ar jaunās valsts sekretāres parādīšanos radīsies tandēms, kas turpmāk strādās efektīvi. Ceru, bet nezinu, vai tā būs…
6
Līga > Ieva 16.01.2013. 12.53
Tas ir fakts, ka šogad lērumā institūtu cilvēki, kas ir vēlētajos amatos, parakstījuši darba līgumus par 80-150 latiem uz papīra. Citos institūtos – piespiedu “brīvprātīgie” bezalgas atvaļinājumi.
Piekrītu, ka institūtu darbības izvērtējumam ir jābūt un izmaiņas ir nepieciešamas, bet ko darīt cilvēkiem tagad? Pensionētie pētnieki ir labākā situācijā, viņi saņem vismaz pensiju. Bet ko darīt, piem., vecākiem ar bērniem? Sniegt atlūgumu un iet uz bezdarbniekiem var tikai tad, ja atmet pētniecībai ar roku pavisam, jo tiek zaudēts vēlētais amats.
Tā, lūk, sācies šis gads…
0
Signija Aizpuriete > Ieva 16.01.2013. 14.42
——- IngaE Tas ir fakts,…
=============================================================================
Taisni kā Imanta-Babīte – , es ir mēms……
http://www.youtube.com/watch?v=FKuZD5y5tUU
0
Egitazz > Ieva 16.01.2013. 20.26
tas īsti nav Ķīļa feileris, jo šī problēma jau bija pārredzama dažus gadus atpakaļ, kad algas veidojas no ES naudas, bet nez kāpēc nevienam neienāca prātā plānot finanses uz 2013.gadu, ņemot vērā, ka algas beigsies.
iespējams, paši zinātnieki arī vainīgi – ko neteica šo agrāk? viņi paši nezināja, ka ES nauda ir līdz 2013.gadam?
0
Signija Aizpuriete > Ieva 16.01.2013. 21.14
——-kolpants: “(..) iespējams, paši zinātnieki arī vainīgi – ko neteica šo agrāk? viņi paši nezināja, ka ES nauda ir līdz 2013.gadam? ” ============================================================================= Gadās, ka pat lielus meistarus kāds pamatīgi “apčakarē”. Latvijā metodes “paņem un uzmet” pielietotāju roku veiklība tiešām ir Eiropas līmenī:
Saruna ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju akadēmiķi Andreju Siliņu
– Kāpēc zinātnieki neko nedarīja tajā brīdī, kad tika mainīts Zinātnes padomes statuss? Necēla trauksmi, nesita bungas?
– “Tas tika izdarīts pietiekoši viltīgi, iestāstot, ka būs ļoti labi, jums taču viss būs, joprojām varēsiet teikt savu vārdu. Pārmaiņas ir vajadzīgas tikai tādēļ, lai ierakstītos kaut kādā skalā. Kad nu tas tika izdarīts, mēs sākām apjēgt, ko tas nozīmē. Zināmā mērā tā bija zinātnieku apšmaukšana, lai viņus noliktu pie vietas…..”
“Zinātnes politika – uz papīra un dzīvē”
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1323&Itemid=47
0
Egitazz > Ieva 16.01.2013. 21.43
edge_indran
viens ir kaut kādas administratīvās izmaiņas utt., kur zinātnieki tiešam var ko nogulēt. Bet projektos viņi taču paši raksta atskaite, gatavo plānus un redz, kurš projekts kad beidzas.
0
Ieva > Ieva 17.01.2013. 09.32
Ja zinātniekam ir ģimene viņam ar visu nopietnību ir jāmeklē cits darbs, jo valsts ir izteikusi, ka šeit zinātnei nav nākotne. Ja 2013.g. zinātnes budžets ir samazināts no 2012.g. tas izsaka ka IZM un valdība neplanoja nekā būtiski darīt šajā jautājumā jo jeb kāda rīcība prasa investīciju.
Ja vadošie pētnieki atstāj Latviju, cik tas prasītu, ja tas būtu pat iespējams, viņus atvietot? Lai atbūvēt sagrautu zinātni, lai varētu piepildīt NAP mērķus varētu prasīt pat miljardu Eiro.
0
janis17 16.01.2013. 10.54
RP ar IZM ministru ķīli ir TIEŠI atbildīgi par notiekošo zinātnē. Bet viņa redzes leņķis ir tik “plats”, cik ir un koncentrēšanās uz “lielāko” Latvijas problēmu – to vai tik nav par daudz privātu augstskolu, aizņem pilnīgi visu ministra laiku un abas smadzeņu puslodes.
Citām vēl svarīgākām lietām – kremļa aģentu audzināšanai krievu skolās ar rafaļski priekšgalā, vai zinātnes finansējumam laika un resursu šim tukšās mucas skandētājam nepietiek.
0
Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 09.56
Ievadiet Google “EU science GDP” vai vēl tiešāk
“File:Gross domestic expenditure on R&D, 2000-2010 (% share of GDP).png”
un aplūkojiet pirmajā sameklētajā lapā
labajā pusē tabulu ar Eurostat datiem par zinātnes un pētniecības (“R&D”) finansējumumu Eiropas valstīs 2000-2010. gadā.
Lūdzu aplūkojiet uzmanīgi šos oficiālos skaitļus. “IR” pēdējos mēnešos ir pārpludināts ar rakstiem un komentāriem, kuros vīd doma, ka galvenā Latvijas zinātnes problēma ir nevis totāls līdzekļu trūkums – un līdz ar to arī motivētu jaunu cilvēku – trūkums, bet gan to sadale “nepareizajiem”, un ka galvenais šķērslis zinātnes uzplaukumam ir dažādu auditu un vēl biezāku un vēl bezjēdzīgāku atskaišu trūkums.
Oficiālās personas varētu izskaidrot, kāpēc Latvija šajā 27 Eiropas valstu sarakstā kopā ar Bulgāriju ieņem godpilno 3. vietu no beigām, vien piekāpjoties Kiprai un Rumānijai. Un kā tas ir savienojams ar visu, atvainojiet, …. runāšanu par inovācijām, zinātnes-intensīvu ražošanu, gudru attīstību, universitātēm pasaules “top-100” un citām jaukām vīzijām. Vīzijām – un tikai.
7
+3
-8
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 10.16
——Ievadiet ‘Latvijas veiksmes stāsts’, lai Latvijas zinātnieku paveikto kopš 1990.g.4.maija objektīvi novērtētu. Kāds darbs – tāds arī atalgojums.
Ko nu ‘gudrās tautas’ gudrajiem skolotājiem žēloties…..
Lieliskais Latvijas veiksmes stāsts
http://www.youtube.com/watch?v=zDLmuCQWj_k
– ‘Lai cik nīgri daži vērtē Latvijas ikdienu tagad, LTF dibinātāji, ja 1988.gadā būtu gaišreģi, pēc gadsimta ceturkšņa pieceltos kājās un ilgstoši gavilētu par savu brīvo valsti.’
http://www.ir.lv/2012/10/9/bagataka-maizes-kumosa-del-ltf-nedibinaja
0
janisholsteins > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 17.32
Pameklē GERD rādītāju – valdības izdevumus. Citu valstu kopējajā R&D/GDP privātais sektors stastāda 80%, bet valsts tikai 20%. Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai? Vai arī privāto izglītība pārāk draņķīga lai spētu ņemt pretī?
Vēl pameklē pensijas/GDP, valdības izdevumi (nodokļi)/GDP, un sarēķini, cik % no valdības izdevumiem aizņem zinātne, izglītība, sociālais atbalsts utt dažādās valstīs. Būs interesanti.
0
Signija Aizpuriete > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 21.05
——–Kaspars Bērziņš: “(..) Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai?” ============================================================================= God. kungs droši vien neko nav ne dzirdējis, ne arī lasījis Nacionālo attīstības plānu, tāpēc tādus jautājumus uzdod, uz kuriem nespēs atbildēt pat visas Eiropas zinātnieki.
Valsts ir apņēmusies izpildīt ( valsts pārvaldes līgums ar sabiedrību ) noteiktus uzdevumus, sasniegt konkrētus mērķus – , to izdarīt bez zinātniskas pieejas (risinājumiem) un zinātniekiem ir neiespējami ( NAP 2013 izgāšanās piemērs ). Ja valsts nefinansē zinātnes sfēru, tad Saeimas apstiprināto dokumentu jau šovakar var izmest atkritumu tvertnē:
“Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020.gadam”
http://www.nap.lv/319-saeima-apstiprina-nacionālo-attīstības-plānu-2014-–-2020-gadam
0
Ieva > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 09.22
Latvija 1990.gadā varētu būt Eiropas priekšgalā ar investīciju zinātnē un ar tās integrāciju ar rūpniecību. Latvijā bija 30,000 zinātniskie / tehniskie darbinieki. Tagad ir ap 4,000 kad investīcija zinātnē ir ap 0,60 ka % no IKP. Tad bija VEF, ALFA, ELLAR un citi zinātnes intensīvi uzņēmumi. Lielā mērā šie tad veiksmīgi uzņēmumi tika iznīcināti. Lai būtu investīcija no Latvijas rūpniecību ir tāda jārada. Somija, ar 20+ gadu valsts investīciju zinātnē paspēja radīt Nokia. Ja Somijas valsts nebūtu atbalstijusi zinātni ar valsts investīciju, tad tāda Nokia nebūtu tur izveidojusies. Ja Latvijai nebūs sava Nokia līdzīgi uzņēmumi ta nevarēs pacelties no savas nabadzības uz turīgās valsts līmeni.
0
juhans > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 11.42
vidbeldavs
Salīdzinājums ar 1990. gadu nav īsti korekts. Kas bija VEF un it sevišķi Alfas produkcijas galvenais noņēmējs? Vai Komutātora? Cik procenti no Jūsu minēto 1990. gada 30 000 zinātnisko un tehnisko darbinieku izstrādēm bija tieši vai netieši saistītas ar (ne jau Latvijas) kara resoriem. Sākot no „sputņiku” detaļām un beidzot ar šoseju projektiem?
0
efeja60 > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 14.04
Tāpēc balso pret eiro. http://manabalss.lv/pret-eiro-ievie-anu-latvij-/show?mode=all&type=top
0
efeja60 > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 14.06
Kaspars Bērziņš Pameklē GERD rādītāju – valdības izdevumus. Citu valstu kopējajā R&D/GDP privātais sektors stastāda 80%, bet valsts tikai 20%. Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai? Vai arī privāto izglītība pārāk draņķīga lai spētu ņemt pretī?
Vēl pameklē pensijas/GDP, valdības izdevumi (nodokļi)/GDP, un sarēķini, cik % no valdības izdevumiem aizņem zinātne, izglītība, sociālais atbalsts utt dažādās valstīs. Būs interesanti.
==============================
Valdības izdevumi? Latvijas budžetu uztur nabagi, atšķirībā no labklājīgajām Eiropas valstīm. Tu vēl gribi lai nabagi finansē zinātni priekš uzņēmējiem?
0