“New York Times” raksta par Latvijas sāpīgo taupības ceļu

Tādos rakstos pārdomā katru teikumu un to izvietojumu, sāka ar SVF success story, beidza ar ridiculous.

Nekā jauna, labāk jau skarba patiesība, nekā salti meli. Protams, ka vajadzēja nodevalvēt, pārvēršot kredītus latos, nekur tās Skandināvu bankas nebūtu pazudušas un to vairs neviens neslēpj. Tagad visi centīsies no sevis noņemt vainu, būs interesanti.

Lasu, ka viens LB baņķieris kaut kopa twitteri ņemas, saucot NYT par Gelbelsiem un ko tik vēl ne, cenšoties pierādīt, ka lielākais IKP kritums tajā gada tomēr bija tāds maziņš un ka attēli ir kaut kas šausmīgi neredzēts. Man izskatījās normāli, nekā tāda, kas būtu tik neparasts šodienas Latvijas sadzīvei, protams, saņemot mega algu LB un dzīvojot savā pasaulē var likties savādāk.

Man gan raksts patika. Gan pats notikumu izklāsts, gan tas, ka autori mēģinājuši saprast, kāpēc mēs esam tik pacietīgi. Var jau būt, ka nav pieminētas visas detaļas… piemēram tas, ka Dombrovskis cilvēku uzticību saglabāja arī tāpēc, ka nebija ne zaglis, ne krāpnieks un cītīgi strādāja. Iespējams, ka emigrācija ir sarežģītāks stāsts nekā tikai bēgšana no krīzes (tā taciņa uz Īriju un UK jau bija labi iestaigāta iepriekš). Bet ja ņem vērā to, ka raksta auditorija ir tālumā un par Latviju vispār neko nezin, tad NYT publikācija nebūtu bargi kritizējama. Bet par pievienotajām fotogrāfijām gan man sāp sirds, jo tās mūs rāda pasaulei kā tādus žēlojamus nabadziņus drūmā zemē. Bet tā jau gluži nav. Mēs esam dažādi, un mūsu zeme ir skaista un vispār…es nejūtos kā tāda nabadzīte pasaules aizkaktā un negribu, ka mani par tādu uzskatītu amerikāņi.

…Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens NYT teicis, ka … “Tā mācība, ko izdarījusi Latvija, ir tā, ka mācības nav” ….

Savukārt “Melnā gulbja” autors Nasims Nikolas Talebs par ekonomikas “zinātni” ir teicis: “In financial ecoonomics, particularly in a field called risk management, the predictive value of the models is no different from astrology. Indeed it resembles astrology (without the elegance)” /Nassim Nicholas Taleb. Earning to expect the unexpected/.

Ne IR komanda tirgus apstākļos — auditorija taču nes arī mazliet naudas, vai ne? — un IR cienītaji “saņem ļoti apšaubāmus signālus”, ja būtiska NYT publikācijas daļa, lai iegūtu prieksstatu par NYT attieksmi, angliski nelasosajiem jālasa pie konkurentiem — “Dienā”.

IR starp domajošākiem lasītājiem diez vai pacēla sava gara reintigu, necitētjot kaut vienu no dažām citām NYT publikācijas būtiskajām rindkopām:

Tātad NYT +:

” (..)smagi materiālie apstākļi” joprojām ir 30,9 procentiem Latvijas iedzīvotāju un ES šis rādītājs ir sliktāks tikai Bulgārijai „Bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20 procentiem 2010. gada sākumā, taču 2012. gada trešajā ceturksnī joprojām bija 14,2 procenti, atbilstoši Eurostat informācijai, un gandrīz 17 procenti, iekļaujot arī slēpto bezdarbu. Tas ir daudz mazāk nekā 25 procenti bezdarbnieku Grieķijā un Spānijā, taču tā jebkurā gadījumā ir nopietna problēma,” raksta The New York Times.”

grieķi nebija gatavi protestēt “ar kājām”, izbraucot no valsts, tāpēc izgāja ielās. tur tā vienīga starpība i ir. Nebūtu aizbraukuši tie 200 000-300 000, bet sēdētu šeit neapmierinātie, gaidītu un prasītu palīdzību, kas zina, kas mums tagad būtu.

Kurmītis

Raksta „nagla” un būtībā kvintesence ir šī te rindkopa:

„Latvia has certainly had plenty of those, enduring Soviet, Nazi and then renewed Soviet rule, learning that discontent is best kept quiet.”

Citiem vārdiem sakot, dombrovska „Latvijas glābšanas” scenārijs NT analītiķa ieskatā ir pielīdzināma padomju represijām un nacisma noziegumiem … un tas ir tas, par ko te jenotu klaķierīši sajūsmā spiedz un lauž krēslus ???

II

Premjers lieliski izrāvās sarunā ar žurnālistiem LTV (Sastrēgumstunda? 100. pants? Noteikti — ar Rederu par moderatoru) pirms Jaunā gada, — atbildēja uz lielāko daļu jautājumu raiti un vietām pat spoži, arī uz tiem, kurus Otto Ozols bija pa tiešo, tomēr kļūdaini un vietām neprecīzi pārtvēris no IR komentos Optiskā tēmekļa tīši vairākkārt 1,5 gadus drillētajiem faktiem. (Derētu ļoti lielu un ļoti labu datormonitoru dabūt, lai parraides atkārtojumā ļoti uzmanīgi pavērotu Otto Ozola tovakar acu zīlīšu, iespējams dīvaino kustību, iespējams, kavēto reakciju u.c. jocibas.) Tomēr, atbildot uz Otto Ozola špikotajiem jautājumiem, premjers izmantoja izdevibu pateikt daudz labu lietu, ko no viņa gaidīja tie skatitāji, kuri labi lasa starprindās un redz starpkadros: ar līkumu, tomēr publiski, V-partijas spožākā lokomotive it kā neuzkrītoši nomazgāja V-partijas kaunu par sava kādreizējā partijas kasiera un reketiera mazjaunupa tirgošanos ar Lembergu, tērējot LVM ziedojumnaudu. Otto Ozola tovakar divainais vizuālais agregātstāvoklis gan mazliet samaitāja avenes, jo nepieminēt Ls 450 000 dāvanu BK Ventspils bija liela dāvana tiem V-partijas glumiķiem, kuri nepiedodami ilgi piesedza sev izdevīgo kasieri, — tieši tai laika, kad vajadzēja svīstot palīdzēt VD lokomotivei, aiz kuras V-partijas slinkais un nekaunīgais balsts sapņo vilkties ari uz nākamo Saeimu.

Articulus100, — nez kādēļ Otto Ozols nepieminēja Tev tuvo leksiku (par PLL čekistiem, liberastiem, pederastiem, anusiem utt.) Un, ja pieminetu, laikam pat mazveselam OO-MB nebutu skaidrs, ko pieminējums būtu labu devis. :)

Žēl, bet pēc lieliskā uzrāviena sparingā ar žurnālistiem LTV studijā, premjera progresu gadumijā — tomēr/iespējams :) — pārspēja prezidents (vecs, neskaidri runājošs, tomer labāks organiozators ar uzlabotu atbalsta komandu). PrezKanceleja acīmredzot saņēmusi bosa licenci palīdzēt prezidentam pašam, gan mācõt pārliecinoši lasīt ar daudz labāku diksciju un piesaistot runrakstniekus ar humanitārām zināšanām un domāšanas ievirzi.

Salīdzinot ar aizpērno gadu, labojušies bija abi. MP un LVP mikromačā — būtu smieklīgi, ja ne… — abi sāncenši runuvārdos attapušies, ka Latvijai vajadzīgi Latvijas cilvēki — gan tie, kas iekšpusē, gan tie, kuri ārpus! — kāds progress valstvīru publicitātes stila maiņā! Oppā! Kurš vairāk samīlēs sociālekonomikas.lv ierindniekus, kam VD ar AV ceļarulli pāri pārbraukuši.

Protams, Bērziņš šai ziņā pārsteidz mazāk, bet, — kurš iepriekš būtu, VD iepriekšējo stilu neaizmirstot, iedomājies, ka Valdi Dombrovski vai viņa partiju interesē Latvijas cilvēki un viņu viedoklis par Veiksmes stāstu?!

Jācer, ka VD pats šo savu runu neaizmirsīs un turpmāk ne tikai sava publiskā tēla veidošanā izmantos Latvijas cilvēkus, bet pat pats pacentīsies un citus V-partijniekus rosinās (nē, diez vai tas izdotos… bezcerīgi)padomat, ka LV politiku cilvēciskot attiecibā pret LV cilvēkiem.

Vienigais — no galvenajiem noteicējiem šai ziņā — vēl stipri atpaliek finanšu ministrs Vilks kopā ar savu ministriju un VID galvgali, — tiem vēl turpinās “kosmonautika”, bez cerībam ieraudzīt tuvāk zemei. Finministrijas izdarības ar cilvēcisku seju laikam daudzi nesagaidīs — nodokļu politikā un saistošo noteikumu sacerēšanā jau vispirms.

I

He-he, rietumnieki — labākie starp viltīgajiem no amerikāšiem un daži avīžvācieši slavē premjeru Dombrovski. Ir jau, par ko. Nebūtu par skai apjaust, ka, pelnīti slavējot Dombrovski, viņi neuzskaita visus savējos pamācitājus, kur te rindā stāvēja pie Dombrovska durīm ar ļoti nelabām receptēm, ko premjers uzklausīja, bet neņēma vērā.

Tomer. Uzmanīgi, vietām ledus plāns. Dombrovska kabinetu — par V-partijas uz premjera ādas šļūcošo partei genosse eliti i nerunājot — vēl arvien turpinātā kaite ir pilniga nespēja un neprasme sarunaties ar plašāku Latvijas publiku. 2 gadus nācās gaidīt, kamer VD pirmo paldies pateica cilvekiem, kuri taupību iztur, — lidzjūtibu tiem, kuri neizturēja un nomira, nav vēl gadījies dzirdēt.

VD valdībam vēl dažas mīnas priekšā, un derētu tās laikus neitralizēt, “savējie”, V-partijas fani, palidzēt savai lokomotīvei i negrib, i nemāk, ko ērti un silti, kamēr pārvalde u.c. buzetbiroji netiek samazināti vairāk, kur nepieciešams, un palielināti tur, kur jāpērk citi — dārgāki, gudrāki un mazāka skaitā.

Gan jau plaša publika aizdomāsies pati, jo, visticamāk, ne premjers VD, ne LB vadonis Rimševics (kurš aizmirsts par aizpērn pašreklāmiski skaļo valsts attīstibas pesimismu pret pērnajām prognozēm?) un eurozonas plakanākie pi-ār-isti.lv neattapsies publiski prognozēt, kur pēc 2014. gada un eiro ieviešanas strādāt dosies Valdis Dombrovskis un Ilmārs Rimševics?

Karjeras loģika prasa augstākus amatpakāpienus un lielākā daļa no viņu abu pakāpieniem ir, visticamāk … ārpus Latvijas. Un tad var gadīties dramatiski komiska ludziņa, — lai dzēstu savas — Dombrovska k-dzes un Ilmārkunga paša — kreditsaistibas par savulaik HZB ņemtajiem kredītiem…, iespējams, ka abi dosies peļņā uz Eiropu principiāli tikpat līdzīgā “Latvijas nodevēju” stilā, kā te pārak daudzi sauc citzemēs strādājošos, un tieši tad V. Dombrovskis un Ilimārs Rimsevics taču dalu nopelnītā sūtīs arī uz Latviju te palikušajiem radiem, no kuriem daži nespēs strādāt Eiropā un diez vai varēs ko pilnvērtīgu atrast Latvijā. Un, ja kāds noslepenojis citzemju strādnieku.lv sūtijumu kopapjomu ES statistikā bez VD un IR ziņas, — kaut PB dati ir gana viegli pieejami, — vajadzētu laikus sākt publikai un vēlētējiem teikt, ka strādāt ārpusē nav Latvijas nodevība, bet gan atbalsts! Un, ja āŗpus Latvijas — ari ES, EK vai PB, vai SVF augsgalos parādisies pospadomju Latvijas cilvēki, vecEiropas iedomīgie pūšļi būs spiesti pierauties ar saviem daudzreiz aplamajiem padomiem un augstprātību, kādu Latvijā bieži izrādījuši.

Piekrītu Riņķī apkārt – ir tāds parupjš un pastulbs teiciens, kas ir visiem zināms – “gudri d…. nav malku cirst”, kas raksta kontekstā ir kā naglai uz galvas.

Daudz piemērotāks ceļš Latvijai būtu bijusi valūtas devalvācija, uzskata ekonomists.+++ šādi var atļauties runāt cilvēks, kurš ne par ko neatbild, arī par saviem vārdiem nenes nekādu atbildību. Tas jau kļūst apnicīgi, lasīt visādus gudrus prātuļojumus pēc tam, kad smagākais Latvijā jau ir aiz muguras. Patiesībā šāda spriedelēšana ir spekulācija uz cilvēku jūtām ar mērķi gūt sev kaut kādu, kaut vai lētu, bet labumu- “publicitāti” uz cita rēķina. Sausais atlikums no šādas muldēšana, ar kuru nodarbojas piemēram A. Vanags uc gudrīši, ir tiešs kaitējums valstij, kurš var kļūt neprognozējams tad, ja Latvijas iedzīvotājiem, pakļaujoties šādai demagoģijai, pašā pēdējā mirklī pirms finiša pietrūks pacietības pabeigt iesākto ceļu ārā no krīzes.

Rūgts un sāpīgs atzinums. Latviešu tauta ir un paliek kalpu tauta savā brīvajā Latvijā. No vienas puses Maskavas vasaļi (LTF funkcionāri, utt), kuri ik pa mirklim, itkā netīšām kādu miljardu aizsūta austrumu virzienā, no otras puses skandināvu bankas, kuras ir savārījušas te milzīgu putru, un pašas to neēd, bet pelnuputra atkal jāstrēbj latviešiem.

Pašā notikumu pīķī bija arī šāda reportāža http://www.robertoboccaccino.it/index.php?/features/ritdiena/

augstu sapju slieksni mums sarupeja padomju vara ar savu naves skolu..bet valsts izzadzeji joprojam ir brivibaa kargins krasovickis godmanis slakteris un vel vairaki simti uzvardu..no zidu komjauniesu partijnieku sarkano direktoru cekistu klikes..