„Rīgas pilsētbūvnieks” izsludina skandalozu konkursu

bet vai Latvijā ir kāds neatkarīgs/profesionāls žurnālists?
Varbūt Melbiksis?

Kurmītis
„…kā jau iepriekš rakstījis žurnāls „Ir”, dome un tās uzņēmumi savai reklamēšanai medijos atvēlējuši vismaz 600 000 latu….”
Kura nu gove māvuse būtu par citu grēkiem … takš ne jau nu jenotības politbiznesa rupors IR – vistendenciozākais un pērkamākais Latvijas medijs …

P.S. Starp citu – tā summiņa tāda inčīga – 600000 Ls – cik saprotu – runa iet par viena gada budžetu? Tad jau nu cipars sanāk gandrīz tieši tāds pats kā IR bilance – starp 500-600 000, kurus šim medijam VIENAM PAŠAM un bez jebkādiem iepirkuma konkursiem gadā sarūpē „pateicīgā” jenotība … : )))

Ka tik nu gala beig’as neizr’ad’adas, ka 4-t’a vara ir vispuvu’s’ak’a no vis’am..

vienkāršiem ļautiņiem dumjas ir galviņas.Veidenbaums.
VISU var nopirkt.Galvenais iestāstīt,ka esi neatkarīgs…
Neatkarīgā pētnieciskā žurnālistika.?!

P.S. Kļūdas lajoJums. III-daļigaja viedokli visur Andas Rožukalne vietā, lūdzu, nepieciešams lasīt ex-dienas Dita Arāja!
(A kāpēc Anda Rožukalne iegadijās?! Laikam pēc svētku rīts. Zombējums, vai?)

Īpaša atvainošanās Andai Rožukalnei = atsevišķi.

III

Tomēr tas pozitīvisms, — neizdodas savu tiesiskuma koalīcijas superpozitīvismu nošķirt no ienaidnieku tēlainības pozitīvisma. Nekā laba pie rokas, — e, nu labi, derēs arī Rožukalne: ja duravas pavērsim, pati atskries un visu putrā salaidīs, formāli tomēr ar labiem tīrasiņu izglītibas papīriem, ķīlēšanai noderēs ari tad, kad cita ķīļa nebūs — vismaz apjukumu kādu laiku radīs, a laiku vilkt ir svarīgi, vispirms dzīviem jātiek pāri 2013. gada 1. jūnijam, kas … mums te vispār nav vajadzīgs, — priekš kam mums tā Rīga, — galvenais ir tehnoloģiskā vara valstī… Vienīgi Sprūdžs ar saviem oblomiem… tas ķīlē uz nepreizo pusi… un partija viņam tāda.. tankiem dzelžaina no skata, toties ar blondām tankistēm, kas vismaz šobrīd neredzamas, — nemāk kāpurķēžu trakus mainīt, — negrib arī — gēla nagus nomaitās.

Rožukalne… tā gan laba… ar to putru, bet cik labi, ka visu tikai ideoloģiskie politpretinieki ari viņai vainīgi, a mēs pašī balti, pūkaini, un = vienmēr, kā parasti! Jo Rožukalnes putra pāri visiem atjaunotās Latvijas gadiem nosedz valstiski un sistēmiski veidoto korupcijas un nelegālo sabiedrisko attiecību lecekti.

Kad Lembergs kā pilsētas mērs nevarēja attīstīt ostu, likumu nebija nekādu. Kad sapelnīja, lai apmaksātu/ieinteresētu likumu rakstītājus, tad gan paveicās, jo Lembergs, objektīvi attīstot ostu pēc labo likumu uzrakstīšanas, neaizmirsa sevi subjektīvi un no stipendiātiem pa iestaigāto taciņu sapirka arī sev un savām daudzajām kabatām vajadzīgos likumus, tā stiprinot valstisko vajadzību pēc Jaunā Laika, kas tādus Lembergus (… izmantos pa kluso vai uz “papīra”/oficiāli likumīgi (!) — arī no Saeimas stipendiātiem: uz to mēs tagad spiedīsim, uz to otro punktu, to pirmo neļausim atcerēties — pē, neder. Ar Grūtupu tāpat, — kad nebija neviena, kurš varētu atļauties — par velti vai paša piemaksu vēl labāk būtu! — atjaunotajai valstij uzrakstit jaunus likumus vai nostaļģijas labad no jauna pārrakstīt veco Civillikumu, Grūtups malacis — pārrakstija un izglāba/no rakstīšanas i Saeimu, i prokuratūru utt.u.c. izglītibas un zinātņu iestādes ar tur palikušajiem nespējniekiem un mazspējniekiem — smadzenēs perspektīvākie finansu mazspējnieki privātbiznesos tikmēr no sevis “sef-made man-us” taisīja… Un, ja Grūtups pa vidu valstiski labajiem likumiem… varbūt… nu arī savām vajadzībām kādu juridisku caurumiņu ierakstīja, — vieni nepamanīja, citi — ari izmantoja… Toties nebija Grūtupam jāmaksā oficiāli: padlaikos bija pašapkalpošanās, — baigi labs servisa princips!

Un paldies Andai Rožukalnei, kas te un tagad tik slavējami visur vaino Ušakovu — visaz līdz jūnijam lai vaino, atliek cerēt, ka Ušakovs pats aizrausies un savu malku salauzīs, jo labi sazvaigžņojas reizēm, — tad nu mēs tās zvaigžņosanās drumslas sev par labu kārtīgi no-pī-ār-ēsim! A ko? Nedrīkst? Pats vainīgs. Gan jau tāpat tai Rīgā paliks, — galvenais, lai Latvija… ui, mūsu valstī ar savu SC un Lindermanu netraucē… LIndermans, kā savulaik, Lembergs — gan vēl nesaprot, ka Lindermanam nevajag iet uz Daugavpili, tāpat kā Lembergam nevajadzēja lauzties ārā no Ventspils un mēģināt par daudz lielas platibas Rīgā ieņemt. Katram suņam jābūt pie savas ķēdes.

Un re, cik labi Anda mauc, — a kur liksies, publicitāte patīk: pašai labi, i mumsim izdevīgi. Lai tik klusē un nevienam — vismaz skaļi! — nestāsta, ka publisko attiecību pirkšana ir valsts mērogā sistēmiski iedibināta kā paralēlais tirgus. Daudz jau mums to savējo pasvaldību priekssēdētāju/pagastveču/novadveču pašvaldībās nav, bet tie, kuri ir, taču koalīcijas partiju ieksējās disciplīnas dēļ! — neteiks, ka paši ari savu labu darbu publicitāti ražo, un, ja nepērk, cenšas ierunāt, iemānīt, iespiest vai uzspiest: ja ne par naudu, tad sīku variņu, vai nelielu draudzību, manīšanos un mānīšanos. Daži — citās partijās un vecpartijās, protams — pat cenšas būt elementāri lepni par padarīto. Nu stulbi jau, ja nav pie mūsu partijas, — toties labi, ka nav pie nevienas citas. Finministrs Vilks gan aizvakar… tā nesmuki… pateica, ka Alūksnē nav partijiskas pašvaldības, tādēļ tur pat eironaudas un eiroprojektu neesot, — nekas, lai paspēlē labo zēnu, arī pašiem mums tik izdevigs kāds ārišķīgi naivs viedokļīc.

Nuja, bet tā Rožukalne… Nu, labi, ka Sandru Veinbergu var diskreditēt kā tanti blondīni no Zviedrijas, — neteiksim nevienam klusu, kura Zaķa laikā klaču tantes to Sandru izēda no LU, tikko vienu tādu “zaķīti” jau atkal savēlējām tieši tur, kur … i mums ļoti vajag, i šim zaķīšam pašam ļoti patīk… Kaut kas mainijies pa pedējiem 30 gadiem? Nafig mainīt, — vajag mācēt labi izlikties, ka vajag mainīt. Un Anda Rožukalne mums izlikties palīdzēs. Vismaz uz pāris nedēļām noturēt apjukumu palīdzēs, tad jau cits kadfs paligs atnāks. Vislabākā — pašu rentabilitātē, protams! — pārvalde ir vadāms, pašiem pārskatāms un kontrolējams haoss un izglītibas trūkumnesēju brīvprātīgi pastiprināta kamuf… kamuf.. kamuf-Laža!

Priecīgus Ziemsvētkus visiem!

II

Lai visa šī vingrošana izdotos, protams, tika izmantoti arī masu mediji, jo īpaši sabiedriskie. Lai valdibas un Saeimas labo puišu imidžam netraucētu, tika novākti šķēršļi, — i naudas nebija, i to nedeva ari sabiedriskajiem radio un TV. Kas nepieciešams, lai sabiedriskie mediji skaidrotu patiesības? Ne tikai nauda un ari laiks! Ētera laiks. LTV Panorāma ēteriski ir fragmentārisma koncentrāts, — lai dvašo: tāpat tiem nav laika rakt pa īstam. Radio prasa klausītāja uzmanību, ko var atļauties vienigi slimie un pensionētie, kurus publiski taču var neņemt pierē, toties radio tik grūti citēt! Yee-ss! Mediji it kā ir un reizē to nav! Privātie mediji ražo pieprasījumu un privātražotāju apmaksātais pieprasījums lielākoties ir gan dzeltens, gan sievišķīgs, — attiecigi: izslēgts no sabiedribas ietekmēšanas! Forši… Privātie izdevēji… kā Slakteris Blomberg-am “we are.. taupīgi”, godīgi — ari skopi, lidz ar to atmirst dārgo izmaksu — pētnieciskā — žurnālistika kopā ar pašiem dārgumiem/pētītājiem, kurus neitralizē izdzīvot ļaujošais PR tirgus un žurnālistikie pētnieki — gan loģiski, gan pētijumu mērķa vidēm izdevīgi! — vienkārši pazūd…

Kas vēl traucē? Traucē De facto 1. komanda, — meitenes pārsvarā, pietiek ar uzspēlēšanu uz nestipriem nerviem un… aiziet pašas! Citas traucē — varam paaugstināt par priekšniecēm — nebūs vairs ne laika, ne gribēšanas rakt! Un nav arī. Un, ja tādas meitenes vēl pašas apprecas, demogrāfija pati izslēdz, — no demogrāfijas reizēm var dabūt polittehnoloģiksu labumus! Atliek fanātiskais un darbaholiskais idiots Domburjans, — da lai tinas kaut uz krogu klavieres spēlēt. Kaut ne spēlēt, tomēr aiztinās ar’, jo cik ilgi barosi sabiedrību ne tikai par mazu atlīdzībnaudu, bet arī par lieliem nervu krenķiem(, ko Domburs neizrādit mācēja labāk par meitenēm)?!

Nu ir no LTV1 veiksmīgi izmārrutkots/nahrenizēts ari Arnis Krauze, — nepietika šam, ka — labajiem politķiem par prieku un sajūsmu — taranēja Buldozeru Šleseru, a šis vēl sagribēja publiski izģērbt arī fuktuka Krūmmani un parādīt kā cilvēciskas aprobežotības simbolu/zīmi/zīmolu?! Kurš to piedos — no tiem, kas banķieriem tuvi?! Da jūs ko-a?! Nesteidzīga, klusa izspiešana no sabiedriskā medija ar mazu samaksu ir va-a-arens paņēmiens. Slikti gan būs, ja medijos zviedri spēlēs zviedru demokrātiju un TV3 par zviedru naudu sāks darboties patiesi zviedriski nevis baņķierzviedriski…. Par to jāpadoma nopietni. Redz, cik neizdevīgas jau norvēģu bankas DNB lokāplētijumu izpausmes, bļin! Traucē. Gan jau ar baņķieriem kaut ko izdomāsim, — varbūt tomēr pataisīsim filiāles tomēr par “savējiem”. Pasolit kaut ko? Dārgi būtu… Kādu godavietu iesmērēt? Tik turigi vēl nav banku publicitātes nodaļās. Gan jau. Varbūt. Jācer.

Tā, tiktāl labi, bet vajag vēl labāk. Nākamais… kas?

Ļoti laba ir gan labo zīmju un simbolu diskreditācija. Ja labās zīmes un simboli ir ienaidnieka vājums, tas ienaidnieks jāizmanto, lai publikai sajauktu galvu! Tautas partija sacūkāja oranžās krāsas tēlu? It kā nevainīgi, — pašu LNNK/TB/NA jaunieši ar Emīlīti Jakrinu tomer naidīgā Dienvidu tilta vantis sava logo dzeltanajā krāsā pārkrāsot ar pindzeli sagribēja. Oblomčiks, štrunts. A vot… dranijs pozitīvisms… To palidzēja sacūkāt Stendzenieks ar Šlesera politpasūtijumu, tomār tas pozitīvisms ir cūciga lieta, — tautai vajag pozitīvisma gaišumu. Jopcik, tagad valdības koalīcija tik pozitīva… fui, laba, gādīga. Tomēr traucē Ušakovs, — ar’ maita, grib būt gādīgs, labs — sacerējies pozitīvs hrenovs?! Un Ameriks turpat?! Un Mērsraga Ļoņa Rīgas brīvostas pārvaldē?! Visi tik pozitīvi grib būt, ka riebj! O.K., — vismaz no Lemberga uz vienu gadu atpirkšanos izgādāja krustdēls… nu labi, ne miesiskais, — politiskais… krustdēls Edgars, — kamēr pats nesagribēja miljonāros palauzties: nācas aizrepšēt atpakaļ, mazliet donatējot — vismaz prom no acīm un partijas kongresa tribīnes… RD opozīcijā? Tur Edgaram nav interesanti un garšīgi, lai termiņu pasēž/atsēž/daveģetē uz plānas RD deputātbulciņas.

I

Kad strīdi bija ap izglītības skaļruni Ķīli, tika pieminēta izglītības kvalitāte.

Kad tiek kritizētas pašu latviešu valdošās koalīcijas partijas, tiek pieminēts atbilstoši gudru un tikpat izglītotu kadru rezervju trūkums/nepietiekamība darbiem Saeimā un parvaldē. Valdību ieskaitot. Papīra Ķīlis un puspapīra Sprūdžs to labi ilustrē nu jau veselu gadu.

Kad Inga Sprinģe kopā ar kolēģi Lāsmu IR-sī publicēja ar BICEPS un Alfa Vanaga koppētijumu par nabadzības aktualizēšanos Latvijā, tika pieminēts attālums starp iedzīvotājiem/vēlētājiem un valdību/ievēlētajiem, — attālums, kas palielinās.

Kad tiek analizēti valdibas/koalīcijas šāgada panākumi, tikai izretis un lielai publikai tālos virtuālajos stūros paspīdējušas neitrālāko/objektīvāko analitiķu konstatācijas, par pēdējo gadu tendenci = arvien pelnošākas un veselīgākas kļūst Latvijas privātbankas, kam pārsvarā svešzemju izcelsme, un Latvijas turīgāko cilvēku sarakstu spicēs īpašī spilgti pieaudzis vietejo “baņķieru”/attiecīgo banku darbinieku turības/bagātību īpatsvars.

Kad tiek publiski runāts par publisko skandālu — starp vēlētājiem un ievēlētajiem! — skandalēšanas publiskajā pārvaldē iemesliem, atklājas ne vienmer objektīva un simpatiska vingrošana ar un ap skaitļiem, kam vajadzētu raksturot pārvaldību. Pārvaldibu, kam vajadzētu būt labai. LTV1 De Facto vakar beidzot koncentrēti un atklāti sabiedriskajā TV lika saprast bez aplinkiem: Gaismas Pils būvniecības tāme faktiski atgriežas pie sākotnējās tāmes — 200 mil. Ls — apjomiem, pie kuriem, visticamāk un galu galā, būs objektivi jāpieskaita inflācijas reālā daļa, tādēļ galasumma var loģiski sasniegt — kaut citu valdību laikos — arī nepatīkamos Ls 250 muļļjonus. Visi skaitļi un orientieri, kas bijuši pa vidu, ir bijušī tikai PR un apbudžetvingrotāju aritmētiskie sasniegumi: atdalot, piem., pliku bibliotēku no bibliotēkas ar infrastruktūru: kad tika runāts par izmaksu dalīsanu ar 2, LNB statistiski tika pasniegta kā rumpis ar amputētam rokam un kājām — kā griešanas un amput-Ēšanas rekords nevis īstenības atainojums. Tai paša De Facto ari bija iespējams — ne pirmoreiz — saprast, ka daļa pedējos 3 gados politelites izteikto pārmetumu operas, vairaku teātru vadītājiem, faktiski ir valdošo partiju PR/publicitātes daļa, kam nekāda sakara – vai minimāls sakars! — ar konkrētiem vaininiekiem, kurus saražoja valdības fasāžu mālētaji. Nebija politizdevīgi atgādināt, ka naudu vajadzēja, naudu nogrieza — gan pusi, gan vairāk nekā pusi. Valdibas pašreklama pateica: nemākat strādāt, slinki esat uz pelnīšanu — super! Tikmēr gāja laiks un… kas mainijās Dailes teātrī, kur Līni nomainīja ar Vītolu, — salīdzinot ar operas Žagaru, kuru nenomainīja ilgaku laiku neka nenomainija ari Nacionālā teātra Rubeni? Nekasīpaši nevarēja mainīties, ja mazāki nepalika iestažu būvapjomi, uzturēšanas izmaksas, apkopjamas platības. Skandalejot ap personībam, kam savu uti atrast var vienmēr valdība un Saeima, zem deka turēja — cik ilgi spēja — materiālas objektivitātes atgādināšanu. Protams, ja valdību vada viens un tas pats premjers jau 3 reizes pēc kārtas, premjers var turpināt klusēt ar slaomista apskaužamo veiklību, tomēr klusībā valdība nu jau visu saprot, un — tikpat klusi… pirms gada beigām… zināma mērā godīgi, nepazemojot vaditajus, kuri savus darbiniekus izglābuši kau vajus un asiņainus, pašu atņemto budžetdaļu palielina un situāciju normalizē…

Kapitālsabiedŗibām nav virkne ierobežojumu un tāpēc tās arī tiek izmantotas> tā tas notiek RS ar savām apakštruktūrām un tā tas plānots arī RP.
Pēc būtības šādas kapitālsabiedŗibas darbojas monopola apstākļos un tām nav nepieciešams savus pakalpojumus reklamēt !

Sī problēma jāskata plāšāk jo pati RP eksistneces pamatojums ir apšaubāms, jo to, ko vajag pašvaldībai – sociālās mājas – var nodrošināt konkursa kārtībā izvēlēts privāts komersants !

Главное, чтобы налоги были уплачены. А их Ушаков платит.

Можно подумать, что Единство рекламируется честно. Вместе с Дзинтарсом Закисом.

Par to, ka RD cenšas ietekmēt mēdijus, sen zināms.
Bet, ko darīt tiem mēdijiem, kas neļaujas uzpirkties, un, tādā veidā, zaudē reklāmas naudu, un, tātad, zaudē konkurencē ar tiem mēdijiem, kas pārdodas?
Kā parasti, atkal sanāk negatīva selekcija – izdzīvo ne jau tie objektīvākie un godīgākie, bet, “elastīgākie” att. uz ētikas kritērijiem, jo reklāmas nauda ir tas, kas ļauj dzīvot att. mēdijiem.
Iespējams, RD drīz vien varētu vēl plašāk pārņemt Kremļa pieredzi – piem., “iesakot” privātuzņēmējiem neievietot reklāmu pret RD negatīvi noskaņotiem mēdijiem, RD taču ir pietiekami daudz veidu, kā ietekmēt arī tos.
Taisni “neoficiāli” iesakot reklāmas devējiem neievietot reklāmu opoz. “Novaja Gazeta” un “New times” Kremlis mēģina tās iznīcināt, it kā taču nekāda tieša spiediena uz presi nav, viss likumīgi, jo uzņēmēji, protams izturas ļoti saprotoši, kur tad tu paliksi.

Neiedziļinoties morāles un ētikas problemātikā par mediju prastu uzpirkšanu, man rodas jautājums: ko tad “Rīgas Pilsētbūvnieks” grasās pirktajās ziņās atspoguļot? Neticami dārgo sociālo māju celtniecību? Varbūt to, kāpēc RP apsaimniekotajās mājās apsaimniekošanas maksa ir tālu virs vidējās līdzīga tipa mājās? Vai varbūt savu nu jau “slaveno” PARK-AND-RIDE stāvvietu Pļavniekos?