Eirozona un SVF vienojas par Grieķijas parādu

Ne su griekiem, kamer vini nav pardevusi visas kulta celtnes un baznicas ipasumus un popus – pederastus, alkasus un sadistus, sadzinusi akmenslauztuves un plantacijas, bet mukenes publiskos namos, vai mazgat atejas, lai pasi pelnitu sev iztiku.

Pieņemtie pasākumi mīkstinās parāda atmaksu (samazināti procenti par pirmo aizdevuma daļu, procentu maksājumu atlikšana par otro aizdevuma daļu), tomēr tas neatrisina Grieķijas parāda dilemmu. Pēc trim gadiem, kopš Grieķija atzina budžeta deficīta patieso un milzīgo apmēru, diviem starptautiskiem aizdevumiem, privāto aizdevēju parāda norakstīšanas un taupības pasakumiem Grieķijas valsts parāds tomēr turpina pieaugt un nākamgad tiek prognozēts 190% no IKP. Visticamāk, ka Grieķijai palīdzētu vēl viena parāda norakstīšana, bet šo pasākumu Eirozonas finanšu ministri vakar noraidīja. Jo tas pirmo reizi nozīmētu iegrāmatot aktuālus zaudējumus saistībā ar aizdevumu Grieķijai,faktiski uz nodokļu maksātāju rēķina.

Vajag laiku pavilkt ? Cik ilgi vēl un priekš kam ?
Ir varianti. Grieķi saņem aizdevumus un
a) nokaunās un sāk rubīt kā vācieši, lai tos atmaksātu.
b) protestē pret dzīves līmeņa pazeminašānu kaut vai par dažiem eiro un grib saglabāt savu “šoferu dēlu” darbavietas par katru cenu.
Ja “b”, tad cik ilgi vēl turpināsies cirks un vai mums arī tajā obligāti jāpiedalās ?

Maksās atkal mīkstināti, tātad turpina ripot gigantisks vāveres ritenis – jo vairāk samaksās, jo grūtāk būs pārtraukt, tātad turpinās un tā līdz… jā, līdz kam?
(Redacijai – latviešu valodā vārdu “grieķi” sāk ar mazo burtu)