Iekšējais latvietis
Saistītie raksti
Viedoklis /
26. novembris
Gustava Zemgala bankas namam jābūt valsts dibināšanas un Tautas padomes muzejam
Radars /
20. novembris
Radars Latvijā
Radars /
13. novembris
Radars Latvijā
Afiša /
13. novembris
Kinojaunumi
Redaktores sleja /
13. novembris
Mūsu atbilde
Komentāri (72)
gundega_heiberga 18.11.2012. 00.29
Man simpātisks ir docentes Albertiņas Atmodas laikā teiktais: ” Pēc kailcirtes ierodas pionierkultūras – avenāji, bērziņi u.c., bet pēc 100 gadiem būs grūti pateikt, ka priežu audzē bijusi kailcirte.” Un vēl – neatkarīgi no izcelsmes šī jūra un šie meži veidos šo kultūru, šo raksturu šajos platuma grādos.
0
Ingrīda Circene 17.11.2012. 20.06
Es arī bieži domāju, sapņos redzu, savas dzimtas lauku mājas – zemi, kokus, dzidro upi un pļavas, senās fotokartiņas, smaidīgo sevi un citus basos bērnus dzīvajā dabā. Mūžīgi strādājošos pieaugušos – tas tik bija spēks. Kopumā, manu bērnību balstīja neaprakstāmas, drošuma, dzīvesprieka un vieduma jūtas. Atceros, cik skaists ir dārzs, kad to izravē, cik tīra ir māja pēc tās uzkopšanas – visas segas izpurinātas, grīdas, ar upes ūdeni uz ceļiem izberztas, drēbes, pēc žūšanas uz virves ābeļdārzā, gludi izgludinātās un kārtīgi sakārtotas skapī… Tiek kurināta pirts, tas vectētiņa pienākums, ko viņš veica ar īpašu atbildību, vesels rituāls, bet vecmāmiņa gatavo medus kēksa mīklu…
1
Signija Aizpuriete > Ingrīda Circene 17.11.2012. 22.28
——-
Skaisti – , kas lasījis E.Virzas ‘Straumēni’ – tas arī piekritīs teiktajam par ‘neaprakstāmo drošumu, dzīvesprieku un viedumu’. http://www.jaunasgramatas.lv/wp-content/uploads/2010/03/4516.jpg
0
anrijs 17.11.2012. 13.19
Tieši tā Mūsu Valsts – Latvija, bet diemžēl daudzi lieto “šī valsts” vai “šo valsti”… ja tāpat lietotu šī ģimene(runājot par savu), šis tēvs/māmuliņa … liktos vismaz dīvaini vai ne !
tamdēļ ikreiz kad dzirdu un jo īpaši no politiķiem un valsts amatpersonām “šī valsts” … tas sāpīgi griež ausīs un liek domāt ka tie cilvēki NAV mūsējie, bet kādi importēti no citas valsts … kam vēl ir “tā valsts” un kaut kur ir arī “mana valsts”, kas diemžēl viņiem nav Latvija !!!
0
dro 17.11.2012. 11.20
NA pārliecināta, ka parādījušies jauni fakti, kas varētu nesenajiem skeptiķiem likt mainīt savu nostāju. Kā izrādās, tautības neesamība pasēs neļauj to ierakstīt arī šo dokumentu nēsātāju bērnu dzimšanas apliecībās. Proti, pašreizējais Civilstāvokļa aktu likums nosaka, kāda informācija jāieraksta dzimšanas apliecībā – bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda, bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Vecāku vārds, uzvārds, personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība, kā arī tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā). Taču pēdējā laikā arvien biežāk gadījies, ka vecākiem ir jaunās pases, kurās vairs nav ieraksta par personas tautību. “Tādēļ, piedzimstot bērnam, atbildīgās amatpersonas atsakās bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt tautību, dokumentā patvaļīgi norādot, ka vecāku tautība ir nezināma,” skaidroja autori.
______________________
Vai nav liekiski? Tātad ar šo likumu tiktu likvidēta arī tautība dzimšanas apliecībās! Vienotība rullē…uz elli…
2
Signija Aizpuriete > dro 17.11.2012. 11.38
———
Latvijas varneši un intelektuāļu vairākums cenšas iekļauties globālajā ‘mainstrīmā’, jo viņi labi sajūt no kurienes pūš valdošais vējš, kur tagad sēdēs ”lielais priekšnieks”, kam piederēs noteicošā balss resursu dalīšanā Eiropas Savienības federācijā?
http://www.youtube.com/watch?v=TqspN5MdtDk
0
Signija Aizpuriete > dro 17.11.2012. 11.47
———
Balss no pagātnes, pazīstama demagoģija – kādreiz baidēja ar imperiālistiem-fašistiem, tagad izskaidrošanas runas intelektuāļi vēl papildina ar ‘komunistiem-staļinistiem’.
Baidies, latviet’, baidies:
‘ Cits jautājums ir izskaidrošana. Pilsoņiem nav sniegta izskaidrojoša informācija, ka agrāk pasēs, atskaitot minētos padomju laikus, nekad nav bijusi atzīme par tautību. To neatrast cara laiku pasēs, to velti meklēt Latvijas Republikas 20. un 30. gadu pasēs. 30. gadu otrajā pusē Vācijā šo aili izdomāja Hitlers, bet PSRS – Staļins, lai vieglāk izrēķinātos ar nevēlamām cilvēku grupām. Padomju Savienībā tie bija latvieši, somi, poļi un citi, bet Vācijā – ebreji un arī čigāni.’
Tautības aile un latviskā identitāte
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=365757:tautbas-aile-un-latvisk-identitte&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
dace_ampermane 17.11.2012. 10.41
Ka Santas raksts ir labs to var redzēt no tā kā mūsu valsts ienaidnieki satrakojās. Man personīgi patīk tas paklājs ar ugunskrustiem ko mūsu uzticamais draugs [vernij drugs] supers šeitan tik labvēlīgi ievietojis.
1
Signija Aizpuriete > dace_ampermane 17.11.2012. 11.11
———
Ja ‘iekšējās sajūtas’ parādās, tad vajag uzdziedāt:
http://www.youtube.com/watch?v=yM2mxNB4auw
p.s.
‘Mazu tautiņu mazvērtības kompleksi nāk no vientulības.Un lielu tautu pašiedomība arī ved vientulībā.
Bet VIENTULĪBA nav ne tautu kopības, ne tautu atšķirības zīme. VIENTULĪBA ir tautu nesaprašanās zīme.
Draudzības karogā tā nav ierakstīta.’
( No Imanta Ziedoņa un V.Korotiča grāmatas ‘Perpendikulārā karote’. – priekšvārds gr. ‘Apvāršņa plašums’. Rīga ‘Liesma’ 1982)
0
piziks 17.11.2012. 09.23
EK pārstāvis Emanuels Vallens: Briselē nav vairs īsti pieņemts teikt «dzimtene». Tā vietā tiekot lietots neitrālāks vārdu salikums «valsts, kuru pazīstu vislabāk» (the country I know the best).
Sanita Upleja, ko nu teiksi, — uz Latviju no Dānijas/ES skatoties, uz seno savas dzimtas foto skatoties?
1
Signija Aizpuriete > piziks 17.11.2012. 09.57
———Sanita Upleja: ‘Piederību tautai, valstij un kultūrai rada tikai iekšēja sajūta.’
=============================================================================
Sanita raksta, Larisa dzied,- dīvaini, ja kāds neko nesajūt:
Svešā zemē stādu rozes
http://www.youtube.com/watch?v=tIA9WmfHD5E
0
sanitai19 17.11.2012. 01.53
Izlasot rakstu, – tukša filosofēšana. TUKŠA. No tālienes, pat, dzimtenes dūmi acis negrauž. Esot šeit uz vietas, un izdzīvojot visas negācijas, arī gribas visu pamest un doties prom plašajā pasaulē. Es esmu patriote ne tikai vārdos, bet arī darbos. Rosos un darbojos ap savu dzīves vietu. Bet, redzot dumo prezidentu ( atvainojos, – pat, pēc šīvakara intervijas TV, neesmu spējīga domas mainīt ), niecināšanu pret tautu izrādošā ministriene – viņķeliene un atceroties Vilka izteicienus, lai taču brauc prom tā glupā tauta, rokas nolaižas. Nav redzama gaisma tuneļa galā!!! Vai tādu dzīvi vēlējamies. Man arī fotogrāfijas no pagājušā gs sākuma. Un, kas no tā? Ja šis raksts bija domāts kā pamudinājums ciesties – no Jūsu mutes, Sanita Upleja, tas skan kā IZSMIEKLS.
2
Signija Aizpuriete > sanitai19 17.11.2012. 10.18
——-Skaistule Izlasot rakstu, – tukša filosofēšana. TUKŠA. No tālienes, pat, dzimtenes dūmi acis negrauž.(..)
rokas nolaižas.
==============================================================================
‘Rokas darba nobijās, acis darba nebijās…..’ – nāks laiks, nāks apjēga gan par S.Uplejas ‘filosofēšanu’, gan par tālajā Čikāgā mītošo letiņu ‘iekšējo sajūtu’. Lai vēl 50 gadus god. Albertam Legzdiņam&piecīšiem rokas nenolaižas ‘iekšējo sajūtu’ radot!
http://www.youtube.com/watch?v=1d5k3H5eTQI
10 metri, 10 000 kilometri vai 1 000 000 gaismas gadi nav šķērslis:
‘(..)Pat ziemā, kad sniegs virpuļos / Un ledus lieti līs,
Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz / Tās mani sasildīs.’
0
sanitai19 > sanitai19 17.11.2012. 11.51
edge_indran ——-Skaistule
Sajauci rindiņas, edge_indran. Acis darba izbijās… .
Es darbojos, tici, diezgan radoši. Padies, Čikāgas pecīšiem! Viņi palīdzēja uzturēt garu, kad ticība laimes zemei nebija. Bet, tagad, kad paši letiņi it kā būtu zemes saimnieki, ir izpostīta TICĪBA, CERĪBA. Noplicināta tauta, izpostīta tautsaimniecība. Kā diena, tā jauns skandāls. Kas vēl varētu būt gudrāki par Latvijas rektoriem un augstāko izglītību veidojošiem? Bet, nē! Arī viņi sanāk bariņā un kopīgi shēmo, – kā apkāst pasauli. Nu, kam, lai tic? Vai, tiešām, mūsu valstī nav neviena, kam rūpētu tauta, valsts? No tiem, kas ievēlēti. Der paklausīties Viņķeles vāvuļošanu, Vilka vienaldzību pret tautu -“lai brauc projām”, – iepriekšejos visus, kas tautu saukājusi par reņģēdājiem, pingvīniem, muļķiem. Paši apsaukātāji kļuvuši par bagātniekiem izzogot un izsaimniekojot, prihvatizējot tautas sarūpēto. Mums, diemžēl, nav nākotnes.
0
inesite15 16.11.2012. 22.48
n., sorry – tālāk par mazo pusi nelasījās kaut kā – n., čukča jau …, bet, ja par “Un tad es domāju par to, kas mums, cilvēkiem, vispār liek saglabāt savu valodu, kultūru un valsti?” –
– “mums, cilvēkiem,”
“mums, cilvēkiem,”
“mums, cilvēkiem,” – pavei, kāC fušiers sanāca – “cilvēkiem” !!!!!!!!!!!!!!!
Nevis LATVIEŠIEM, bet CILVĒKIEM ……. ko nu ?!?
1
brigita_damme_rtk_lv > inesite15 16.11.2012. 23.33
Ņem plašāk. Nevis cilvēkiem, bet primātiem. Ko nu? A neko…
0
Kalvis 16.11.2012. 22.28
Jā, lielisks Sanitas raksts. Tieši šī iekšējā, emocionālā, iracionālā pārliecība ir saglabājusi latviešu tautu, novedusi to pie sava valstiskuma, neraugoties uz racionāliem apsvērumiem, ka tas nav izdevīgi. Jo izdevīgāk vienmēr būs “turēt muti un dziedāt līdz” – vienalga krieviem, vāciešiem, Krievijai, ES u.t.t.
Kamēr mums būs šī iekšējā pārliecība – tā teikt, lai velns par stenderi paliek, bet latviet`s esmu, latviet`s būšu…, tikmēr Latvija, latviska Latvija būs un dzīvos. Kā tā dzīvoja okupācijas laikos, kā mēs neraugoties uz vietējo krievu un ES spiedienu, neatkāpjamies no savas iekšējās būtības un nopietni ceram uz Latviju.
Protams, daudziem ir bijis un ir primārais tas materiālais un ka man “valsts nedod”. Tā jau ir bijis visos laikos un būs arī. Vilinoša tā pārtikusī dzīve tūlīt un tagad.
Jā, bet Jēzus teicis – kas to glabās, tas to zaudēs; kas atmetīs iegūs.
Protams, te nevajag vulgarizēt un uzskatīt, ka latvieša vieta ir klosterī. Runa te ir par prioritātēm – iekšējo pārliecību, kas ir pamats visam.
2
Signija Aizpuriete > Kalvis 16.11.2012. 23.57
——–
Realitātē iet runa par ‘iekšējās pārliecības/sajūtas’ pārveidošanas pasākumiem – par patērētāju ‘kultūras’ veidošanu, atmetot to, kas traucē koncentrēties uz ‘pirkt-pārdot’ nodarbēm.
Atklāta vēstule Latvijas masu medijiem un izglītības ministram Robertam Ķīlim
(..)
Mākslas priekšmetiem – mūzikai, vizuālajai mākslai – viena stunda nedēļā! Bez mākslas priekšmetiem nav iespējama vispusīgas personības izveide. Ar vienu stundu nedēļā nebūs iespējams pat radīt priekšstatu par kultūras norisēm gan Latvijā, gan Eiropā, kur nu vēl to padziļināti apgūt.(..)
Esam pārliecināti, ka īstenojot šo IZM projektu, tiks iznīcinātas saknes Dziesmu svētku nepārtrauktībai un saglabāšanai, jo koncertu, kur 15 tūkstoši dalībnieku Mežaparka estrādē dzied tikai vienbalsīgi, nevarēs vairs saukt par Dziesmu svētkiem. ‘
http://www.diena.lv/kd/atklata-vestule-latvijas-masu-medijiem-un-izglitibas-ministram-robertam-kilim-13976288
0
Kristiāna Krastiņa > Kalvis 17.11.2012. 13.38
gluži otrādi mazputniņ,mums vissenākās un visjaunākās vēstures pieredze liek būt racionāliem un saprast,ka mums visiem šī zemes stūrīša cilvēkiem,kas dabiski grib sasniegt augstāku labklājību,materiālo stāvokļi ir visizdevīgāk turēties,citiem pieņemt to latviskumu,latvisko dzīves ziņu,latvisko kultūru,kas šodien jau bagātīgi piesātināta augstākajiem zinātnes sasniegumiem un attīstītu domāšanu.
0
dace_roze_lmt_lv 16.11.2012. 19.34
http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn42.gif
Европейский Центробанк заставит Латвию называть евро — «euro», а не — «eiro»!
http://www.ves.lv/article/231251
1
Jānis > dace_roze_lmt_lv 18.11.2012. 05.24
http://bank-stories.blogspot.com/2008/03/blog-post_09.html
0
mary75 16.11.2012. 19.06
Latvietim jājūtas gan kā latvietim un Latvijas pilsonim, gan kā eiropietim un ES pilsonim, un pat kā pasaules pilsonim, tas absolūti neizslēdz cits citu, un tad viss būs OK.
7
Signija Aizpuriete > mary75 16.11.2012. 19.40
——
Ailītes ‘Tautība’ svītrošana no jaunajām ‘Made in EU’ pasēm ir tikai pirmais solis ‘fīlinga’ paaugstināšanai. Drīz, pavisam drīz 2020.gadā vairs atšķirt nevarēs – kurš grieķis, spānis vai latvietis. Ne velti tak’ LTV1 svētku programmā atkal iekļauta k/f par pirmskara laikiem, kad pasēs arī nebija ailītes ‘Tautība”. Tie tik bija laiki, to tik tagad daudzi sāk ne tikai apjēgt, bet arī sajust. Saules mūžu nodzīvoja 18. novembra republika – saules mūžu dzīvos 4. maija režīms:
http://www.youtube.com/watch?v=-qmEcMUOu-U
PIE BAGĀTĀS KUNDZES
Rīgas kinostudija,1969 / Režisors Leonīds Leimanis
Lomās: Eduards Pāvuls – Kurmis, Kārlis Sebris – Frīdis, Zigrīda Stungure un Luijs Šmits – Kalnkāju laulātais pāris, Lilija Žvīgule – Kārkliene, Rūdolfs Kreicums – Kārkls
http://www.ltv1.lv/lv/filmas/11445/
0
Andris > mary75 16.11.2012. 22.12
Kāpēc gan sīkumoties, dzeri49? Kas ir Eiropa, kas – pasaule? – nav pat smilšu graudiņa vērtē. Cits skanējums: dzeris49 – Visuma pilsonis! :-)))
Lai gan man nez kāpēc labāk gaumē Brigaderes Karalis Brusubārda – “Te zemes vidus, kur es stāvu”.
0
mary75 > mary75 17.11.2012. 09.55
Jā, jā, latvietim jau galvenais “savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, mēs tādi piezemēti, “zemnieku tauta”, utt., ko tad vēl mums vajag, kāda tur Eiropa, mums tepat labi, mums ir sava gudrība!
0
dro > mary75 17.11.2012. 11.04
dzeris49. Esi nu piedodošs pret tiem infantīlajiem, kuriem nav tavas gudrības. Tie, kuriem galvenais “savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, nesaprot, ka dzimtene ir tur, kur desa:)
0
mary75 > mary75 17.11.2012. 11.27
Un mīlēt Latviju, justies kā latvietim, un, tai pat laikā, justies kā eiropietim – tas viens otru izslēdz?
Būt eiropietim nenozīmē gribēt treknāku desu, bet gan atbalstīt att. vērtības, vai tad tiešām nav skaidrs, par ko es te runāju?
0
janis17 > mary75 17.11.2012. 17.04
Eiropa ir tik dažāda un raiba, tieši tāpat, kā nav Eiropas virtuves, nav tādu Eiropas vērtību, jo tas, kas labi itālim, tas nederēs zviedram. Labāk turies pats pie latviešu vērtībām – tās jau tāpat ir “eiropeiskas” un neviens Eiropā nav teicis, ka visiem jābūt vienādiem. “Eiropas vērtības” ir derīgas tirdzniecībā, jurisprudencē, kontraktos un kontaktos, bet holandietis tu vai dānis – atšķirības ir milzīgas un neviens tās netaisās ar buldozeru mīcīt, tik tu tāds aktīvists.
0
mary75 > mary75 17.11.2012. 17.19
Tas, par ko tu runā, ir etniskas atšķirības, ES vērtības ir izteiksmes un individualās brīvības, demokrātiska valsts pārvalde, varu dalīšana, tiesiskums, likumība, kompromisu meklēšana, tolerance, pilsoniska sabiedrība, solidaritāte.
Vairums no šīm te demokrātijas vai Eiropas vērtībām NA, SC un ZZS nav pieņemamas, un tos, kuri tās atbalsta, tavējie lamā par “sorosītiem”.
0
dace_roze_lmt_lv 16.11.2012. 18.58
“Tā ir latviešu kultūra un valoda, kas iznesta cauri dažādiem laikiem un grūtībām un savu mērķi sasniegusi pašu dibinātā valstī.”
Nekas:-) Nav tomēr uz ilgu laiku:-)
Mums visiem jābūt pazemīgiem, un jābūt gataviem pazust no Zemes virsmas. Tāds, lūk, ir gan kristietības, gan arī islama kopējais uzskats. Starp citu, islams kļūst jo īpaši populārs latviešu vidū, par musulmani kļuvusi bijusi latviešu ministre Mūrniece, šobrīd Abu Meri, par musulmani arī kļuva latviešu rakstniece Laima Muktupāvela, viņas jaunu vārdu gan nezinu, arī kaut kāda šobrīd Fatima vai Aziza.
Lai viņām labi klajas! Viņas uzrāda pareizu ceļu pārējiem tautiešiem!
Jo islamā nav latvietības. Islamā ir tikai Dievs, jeb Allahs. Par latviešiem un latvietību jāaizmirst, ja vēlies, lai tevi mīlētu pārējie, vīru ieskaitot.
Un tā šīs sievietes arī dara, ar to rādot priekšzīmi mums, visiem pārējiem latviešiem.
0
dagne7 16.11.2012. 16.55
Latvietis sevī ir kaut kas ļoti būtisks.
Tas ir bijis tabu 50 gadus un nez kāpēc ir neērts temats arī šodien, bet tas ir tas, dēļ kā pastāv Latvija, dēļ kā viņai vispār ir jēga, tas ir karodziņš pie sirds, nevis svārku atloka.
Runā, ka stiprs latvietis sevī ir bijis tajos latviešos, kuri aizbrauca 1944.gadā. Tad 50 gadus latvietis latviešos tika plānveidīgi nīcināts, bet tomēr izdzīvoja un “atmodās”.
Kas noticis ar latvieti latviešos pēdējos 20 gadus, neviens nav pētījis, taču nav kara un briesmu dzīvībai, bet daudzi latvieši aizbrauc uz turieni, kur biezāka maizes šķēle, un bieži uz neatgriešanos.
Iespējams, ka būt un palikt par latvieti Latvijā tagad ir grūtāk nekā 1909.gadā, arī tāpēc, ka mēs esam tikai ap 60%.
Vai šeit būs Latvija arī pēc 100 gadiem, nav atkarīgs no ekonomikas, bet no latvieša mūsos un mūsu bērnos.
2
Signija Aizpuriete > dagne7 17.11.2012. 01.17
——–Arimands (..)
Kas noticis ar latvieti latviešos pēdējos 20 gadus, neviens nav pētījis….
==============================================================================
Pēta nepārtraukti: Tautas attīstības pārskata projekts
http://www.lu.lv/par/projekti/citi-projekti/tautas-attistibas-parskata-projekts/
0
Kristiāna Krastiņa > dagne7 17.11.2012. 14.23
Viss ir bijis ir un būs labi gan ar latviskumu gan ar Latviju un nav ko vaimaņot.Ir bijuši laiki,kad kaimiņu kultūra ir diezgan diametriāli mūsu ziņu ietekmējusi, it kā mūsu tautu atškaidījuši ar citu tautu kultūru,bet tas ir bijis un tas vēl nenozīmē ka mūsu nākotnei,mūsu iespējas tas ietekmēs uz sliktāko pusi.Pēdējās 10 gados arī mūsu latviskuma kultūras cilvēki ir padevušies uz Rietumiem,iespējams,ka arī tur viņi kādu labāku ietekmi atstās to ļaužu kultūras dialektiskajā attīstībā.Dabā tādas lietas notiek,jo mēs pārtiekam viens no otra.
0
juhans 16.11.2012. 15.45
„…Kamēr mēs, iegūstot maksimālu indivīda brīvību, vairs it kā nezinām, ko iesākt ar iekšējo latvieti…”
Tomēr to „kā mēs zinām”, Jūs jau pati iepriekš esat pateikusi –„tā ir latviešu kultūra un valoda”, kas savukārt balstās (vai nebalstās) ģimenē, kurā nu kurais audzis. Bērnības vide ir tā, kas nostiprina galvenos kritērijus visam mūžam.
0
Aivars Lasmanis 16.11.2012. 15.10
Raksts ir par labu tēmu. Mazliet uzkacināja “iekšējā sajūta”. Kas tā tāda atšķirībā no sajūtām, teiksim ārējām. Var teikt poētismos “dzimtenes smarža”, “rūgtā Dzimtenes garša”, bet mīlestība (pret dzimteni, sievieti, zemi), cēlsirdība, smalkjūtība,patriotisms,lokies kā gribi, ir tomet jūtas. Atā! Kafija būs dzeršanai atdzisusi.
4
dagne7 > Aivars Lasmanis 16.11.2012. 17.27
Ārēja sajūta būs, teiksim, atdzisušas kafijas smarža, bet iekšēja sajūta, sajūta – “es esmu latvietis”, jo, šī sajūta, kā teicis Šlesers, nāk “no iekšām”.
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 16.11.2012. 18.05
“Es esmu latvietis”ir imperatīvs. Pie jūsu sprieduma sakāms “es sajūtos latvietis” vai varbūt labāk “es jūtos latvietis”.
0
dagne7 > Aivars Lasmanis 16.11.2012. 19.24
Man šķiet, galvenais šeit ir sajūta, pārējais ir otršķirīgs.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 16.11.2012. 20.11
——–Arimands Man šķiet, galvenais šeit ir sajūta, pārējais ir otršķirīgs.
==============================================================================
Ja valstsvētkos noskatīsies LTV1 demonstrēto ‘Kad lietus un vēji sitas logā’
(19.nov.,plkst.15:30), tad vairs nešķitīs. Padomju Latvijas propaganda 4. maija republikā?! Kur skatās iesalnieki-parādnieki un ”tīrie dzintari” – ‘meža kaķu’ un pagrīdnieku idejiskie pēcteči?!
KAD LIETUS UN VĒJI SITAS LOGĀ
Drāma.Rīgas kinostudija, 1968. Režisors: Aloizs Brenčs
Lomās: Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Juris Pļaviņš, Uldis Pūcītis, Lilita Ozoliņa, Māra Zemdega, Alfrēds Videnieks, Nikolajs Mūrnieks
http://www.ltv1.lv/lv/filmas/10124/
0
Ojārs 16.11.2012. 14.46
Nacionālā vēstures muzeja un „Latvijas Avīzes” sadarbībā tapušo grāmatu „100 Latvijas vēstures relikvijas”
—
Nu johaidī – lasa Latvijas Avīzes paspārnē izdotu grāmatu. Tad jau nav tālu arī līdz NRA lasīšanai. :)
0
Sanšains 16.11.2012. 14.34
Katra cilvēka iekšēja, emocionāla un garīga, bet ne jau materiāla, vajadzība lika saglabāt latvietību un cerību atgriezties dzimtenē. Runāt ar saviem bērniem latviski, stāstīt viņiem par mūsu zemi un kultūru.
Tāpēc arī latviešu tautas un valsts nākotne ir atkarīga tikai no tā, kāda ir katra mūsu tautas pārstāvja iekšējā motivācija un individuālā atbildība par savu tautu, kultūru un valsti.
=============================================
“KATRA cilvēka” Skaisti vārdi, kuri dzirdēti ne reizi vien, un kuriem it kā varētu piekrist.. ja tos uztver pavirši.
Jo gan pirms 100 gadiem, gan tagad latvietības saglabāšana balstījusies TIKAI uz tiem, kuri izvēlējās saglabāt latvietību un radīt bērnus.
Tie, kuri pārkrievojās, pārvācojās, aizbrauca prom, nav devuši neko. Tie, kuri neturpinājās, neradot bērnus, ar dažiem izņēmumiem (kultūra, izglītība, utt.) devuši maz.
Tāpat arī, runājot par mūsdienām, es apšaubu, ka nākotnes Latvijas labā objektīvi darbojas, piemēram, bezbērnu Iveta Kažoka (“Rokas nost no manas personiskās izvēles!” http://politika.lv/article/demografija-ka-pseidoproblema ), kura gan nav emigrējusi, bet tomēr visu savu enerģiju velta dažādu pretrunīgu ideju un fantāziju popularizēšanai. Es domāju, ka viņas “devums” labākajā gadījumā būs vien neitrāls, nekaitīgs. Pēc simt gadiem atskatoties, par tādām kā viņa nevarēs teikt, ka Latvija joprojām eksistē, jo kādreiz bija tādas kažokas. Nē, Latvijas nākotne ir izšķiroši atkarīga tikai no tiem, kuriem šobrīd ir bērni un kuri noturēs latviskumu pret kažoku fantāzijām un kremlinu tīkojumiem.
Un tie tomēr nav “KATRS latvietis”. Tikai daļa.
P.S.
Gribu piebilst, ka, protams, bezbērnu dzīve var arī nebūt IZVĒLE, un tādā gadījumā tā pat var būt cilvēka traģēdija, tomēr tas nemaina objektīvā “devuma” apmēru.
0
mariam 16.11.2012. 13.58
Prātīgi vārdi – no mums pašiem jau arī tas visvairāk ir atkarīgs. Taču tādai apzinātai latviskuma kopšanai jau droši vien nav daudz vairāk par simts gadiem, nu labi – simtpiecdesmit. Ilgu laiku pirms tam jau tas vienkārši bija pats par sevi – radās, veidojās, tika konstruēts utml. bez tādas noteiktas apziņas, ka tas nu ir tas latviskums, bet drīzāk kā reakcija uz kaut ko, piemērošanās tādiem vai citādiem apstākļiem.. Tā nu tagad ir laiks saprast, ka “latviskuma komplektā” ietilpst ne tikai kopjamas un saudzējamas lietas, bet arī kādas kritiski izvērtējamas un pat ārā metamas.
4
buchamona > mariam 16.11.2012. 14.06
žorž…Tā nu tagad ir laiks saprast, ka “latviskuma komplektā” ietilpst ne tikai kopjamas un saudzējamas lietas, bet arī kādas kritiski izvērtējamas un pat ārā metamas…++++ gribētu no katra plaukta pa konkrētam piemēram, lai saprastu Tava komenta “slēpto” saturu :)
0
mariam > mariam 16.11.2012. 18.34
Nu, var jau droši vien daudz par to diskutēt, kas ir tās tipiskās lietas un īpašības, kas ietilpst latviskumā un latviskajā identitātē. Bet nu viena, man šķiet ir tā nosliece uz sentimentu, iracionalitāte, pragmatisma trūkums – kaut kādi pārmantoti domāšanas modeļi, kas izpaužas līdz ar to arī valodā un darbos (nu, piemēram, mākslas darbos). Var to saukt par poētikas un tēlainības meklējumiem, bet tādās galējās formās tas izpaužas kā salkanība, tieksme uz misticismu utml. Protams, labākajos piemēros tas mēdz rezultēties labās lietās (nu, piemēram, tautas lietišķā māksla, vai mūsdienīgākās lietās piemēram – kino – poētiskais dokumentālisms, vai piem., Iļģu utml. mūzika vai Zaigas Gailes arhitektūra), bet tur, kur nav tās gaumes un samēra, tur tas izpaužas kā šlāgeri, vai kaut kāds salkans rokdarbnieču stils dizainā, vai samuļlātā latviešu arhitektūra utml. Nu – tā latviešu tradīcija, ka dizains nav vis kaut kas funkcionāls un ikdienā lietojams, bet kaut kas pārlieku sadomāts, nefunkcionāls un vēl dārgs – tas ar ar šo saistīts. Un tā neskaidrā domāšana un tieksme uz visādām metaforām, – tā arī rezultējas neskaidrā valodā un galu galā – neskaidrā rīcībā un politikā. Nu varētu teikt – pragmātisma trūkums, ja salīdzinātu kaut vai ar kaimiņiem igauņiem. Pēdējā laika piemērs tam ir, kaut vai tā pases romantizēšana – ka funkcionāls dokuments tiek iztēlots kā nezkāds identitātes garants, piedēvājot tam kaut kādu mītisku spēku, nu, smieklīgi, bet reizē nožēlojami tas, ka 21. gs. tā. Bet identitāte jau ir arī tās izvēles, ko izdarām. Tāpēc gribu sacīt, ka ir jau iespēja apzinīgi izvērtēt un izvēlēties, ko paturēt un ko nē.
0
buchamona > mariam 16.11.2012. 22.12
Žorž. Vasks, Plakidis, Kalniņa 4. simfonija, Belševica, Ojārs Vācietis utt. Tā ir salkanība – 4.simfonija? :) Vilhelms Purvītis, Voldemārs Irbe, VEF līdz 40 gada okupācijai ražoja lidmašīnas, un pasaulē atzītu mini fotoaparātu Minox uc :)
Latviešu strēlnieki bija pavisam konstruktīvi :) un bez kāda misticisma sasita savus ienaidnieku tā, ka par šīm kaujām vēl joprojām stāsta leģendas un ne tikai Latvijā vien.
Bet pats galvenais, mēs pārcietām 50 gadu okupāciju, nežēlīgu mēģinājumu iznīcināt, vai vismaz morāli degradēt mūsu tautu, taču mēs atguvām savu neatkarību un izdarījām to ļoti racionāli, lai kā mūs centās izprovocēt mūsu ienaidnieki.
Negribu te pārrakstīt mūsu tautas vēsturi, būs vērtīgāk, ja lasīsi Tu pats orģinālā :)
0
Kristiāna Krastiņa > mariam 17.11.2012. 13.25
cony visādi var fantazēt,moralizēt,bet kā jau dabiski dialetiski ir izveidojies,ka dzīvojot,strādājot šajā zaļajā,brīžiem no dabas skarbajā zemes stūrīti un domājot, kā sasniegt augstāku labklājību,materiālo nodrošinājumu,taisni un nepārprotami ir visizdevīgāk pieņemt latvisko kultūru skaistu mērķu sasniegšanai.Protams,citos tālākos platuma grādos ir cita dzīves ziņa un cita kultūra.
0
Inna Jagņuka 16.11.2012. 13.48
Paldies Sanita!
Un priecīgus svētkus visiem, kam tie ir svarīgi! :)
1
Signija Aizpuriete > Inna Jagņuka 16.11.2012. 13.55
———
”Mēs” bijām vareni – un būsim vareni! Kas tika solīts dziesmotās revolūcijas laikā 1988. – 1991.gg., tas ir izpildīts un pārpildīts.
Saules mūžu 4. maija režīmam!!!
Infografika: Nevienlīdzības plaisa Latvijā
http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa
0
Signija Aizpuriete 16.11.2012. 13.30
——–Sanita Upleja: ‘Piederību tautai, valstij un kultūrai rada tikai iekšēja sajūta.’
==============================================================================
”Mēs strādājam 24h diennaktī, lai iekšējo sajūtu radītu – un mūsu ‘veiksmes stāstu’ daudzi pamana:
”(..)Latvijā pieaug narkotiku patēriņš, un popularitātes ziņā pirmo vietu ieņem sintētiskās narkotikas, atzina narkologs Jānis Strazdiņš.” (Delfi.lv)
http://www.youtube.com/watch?v=idZOVqdcqno
2
Ieva > Signija Aizpuriete 16.11.2012. 13.35
Vai nevarētu, lūdzu, par tēmu?
0
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 16.11.2012. 13.42
——-Ķīps Vai nevarētu, lūdzu, par tēmu?
=============================================================================
Lūdzu: http://www.youtube.com/watch?v=Zh2Ey474Bz0
‘Latvijā arvien vairāk jauniešu lieto marihuānu’
LETA. 2012. gada 15. novembris
http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvija-arvien-vairak-jauniesu-lieto-marihuanu-13978426
0
buchamona 16.11.2012. 13.26
Varu tikai piezīmēt to, ka autore savā rakstā runā par tām mūsu tautas vērtībām, kuras vairs neiederas šīs dienas Latvijas Republikā, ja gribam redzēt savu Latviju kā modernu, mūsdienīgu un eiropeisku valsti. :) Autore vismaz šajā rakstā ir ieņēmusi pārliecinātas tumsones pozīciju…:))
10
Ieva > buchamona 16.11.2012. 13.34
Jūs sakat, ka īsts latvietis nevar būt moderns, progresīvs un demokrātisks? Muļķības. Pretrunu te nav.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 16.11.2012. 13.35
——-
Latvijas gudrākie prāti lepojas ar panākto Latvijas tautas mentalitātes pārveidošanā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu par modernu, īsteni Rietumniecisku? Kad ielās iziet protestētāji ar katliņiem un karotēm, nevis lāpstām – , tad skaidra bilde, tad arī 4. varas pārstāvji saņem prēmijas:
‘Pētnieces: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību ‘
http://www.diena.lv/latvija/zinas/petnieces-latviesu-darba-tikums-musdienas-kluvis-par-mitu-un-netiek-uzskatits-par-vertibu-13930961
0
buchamona > buchamona 16.11.2012. 13.35
Ķīps Kā mēs izprotam jēdzienu ” progresīvs”? :) Kas slēpjas zem šī vārda?
0
buchamona > buchamona 16.11.2012. 13.41
egde. Tavā vietā, es nebāztu degunā okupācijas sekas, par kurām ir rakstīts Tevis piedāvātajā rakstā. Tev galīgi nav izdevīgi provocēt ļaudis, lai tie sāktu salīdzināt mūsu tautas 700 gadu ilgo “verdzību vācu laikā”, ar to Kremļa perverso režīmu, kurš pārvaldīja okupēto LR teritoriju 50 gadus un kuros mūsu tauta zaudēja savu ” darba tikumu”, par kuru ir stāstīts Tevis piedāvātajā materiālā.
0
Ieva > buchamona 16.11.2012. 13.45
Uz Edge -un to, kas tam pretojas, nosaucat par tumsoni..
0
Signija Aizpuriete > buchamona 16.11.2012. 13.47
——–rinķī apkārt egde. Tavā vietā, es nebāztu degunā okupācijas sekas, par kurām ir rakstīts Tevis piedāvātajā rakstā…
==============================================================================
Ak, patiesība par ”brīvības cīnītāju” 20 gados panākto cīniņā ar ‘sekām’, tagad sāk acīs kost? Būs jākasās ar daudziem, kas domāt sākuši:
‘ Turins: Šī iekārta Latvijā nevar eksistēt kā pašpietiekama autonoma valsts, vismazāk – kā nacionāla valsts. Jo mums jau nav pat valstiskā pamata, šī “brīvvalsts” vienkārši ir uzpotēta iepriekšējai iekārtai. Vēsturiskās pārmantojamības ar kādreizējo Latvijas valsti šeit nav nekādas; ja šī iekārta kaut ko ir pārmantojusi, tā ir to pārmantojusi no Padomju Latvijas, tagad tikai piesedzoties ar brīvvalsts vērtībām un simboliem. ‘
Fragmenti no intervijas ar Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta docētāju Valdi Turinu
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=9&article=4
0
grislits > buchamona 16.11.2012. 14.04
Cik saprotu, R.A. teiktais bija jāsaprot kā sarkasms, ka tagad daudzi uzskata, ka būt eiropeiskam un mūsdienīgam/modernam ir kaut kā pretrunā ar latviskumu.
Bet ja paskatāmies vēsturē, tad tā nemaz nav. Kaut vai papētot vēsturi par 19.gs. un 20.gs. līdz 40. gadiem – latvieši bija diezgan naski uz modernu iekārtu iepirkšanu kaut vai tai pašā lauksaimniecībā. Tos pašus Straumēnus palasot redzam, ka tiklīdz bija līdzekļi, saimnieks iegādājās kuļmašīnu un cilvēku darba spēks kulšanai netika izmantots. Arī mājas tika celtas modernas, ja varēja atļauties, un tika aizgūti Eiropas arthitektūras elementi.
Tāpat ar izglītību. Tā tika uzskatīta par civilizēta cilvēka un eiropieša nepieciešamību (vienu no eiropeiskuma priekšnoteikumiem), un tiklīdz bija iespēja, latvieši visus bērnus sūtīja skolās. To apliecina arī lasītpratēju skaita statistika 19.gs. beigās (procenti no iedzīvotāju skaita):
– Kurzeme (kopā ar Zemgali) – 90%
– Vidzeme – 94%
– Latgale – 50%
– Pēterburga – 63%
– Maskava – 56%
– Krievijas impērija kopā – 27%
kā redzam, latvijas zemnieki bijsa stirpi izglītotāki par krievijas lielpilsētu iedzīviotājiem, mazliet tikai atpaliekot Latgalē (arī šeit redzam vienu no latgales atpalikšanas iemesliem – atrašanos tiešākā Krievijas ietekmē).
Domāju, ka Latvijā cilvēki 19.gs. beigās bija izglītotāki kā Francijā, Anglijā vai Vācijā.
Latviskums nenozīmē dzīvot dūmistabā un staigāt pastalās. Tas pieder pie vēstures un etnogrāfijas, un tam ir sava vieta. Latviskums ar mūsdienīgumu un eiropeiskumu ļoti labi iet kopā.
0
buchamona > buchamona 16.11.2012. 14.45
roberts_j . Es savā komentā nedomāju ” dūmu istabu un skalus” :). Latvija arī ilgi pirms valstiskuma nodibināšana ir bijusi gaišu ļaužu apdzīvota zeme, kā Tu to arī parādi savos piemēros. Taču tik pat mēs varam atrast arī traģiskas kļūdas mūsu tautas vēsturē – piemēram, aizraušanos ar kreisajām idejām, Stučkas valdība un ar to saistītās slepkavības utt. Zvaigznes toreiz laimīgi sakrita tā, ka visi šie mūsu tautas meklējumi, klupieni un kūleņi 20.gs sākumā beigu beigās materializējās Latvijas Republikā. Arī sarkano strēlnieku cīņas pilsoņu kara frontēs Krievijā, lai arī varbūt pat diezgan neapzināti, bet sekmēja mūsu valsts izveidošanu, nebūtu sakuti baltgvardi, nebūtu šodien atjaunotās Latvijas Republikas.
19.gs. beigās un 20.gs sākumā marksisms ar visiem atvasinājumiem daļai pasaules sabiedrības likās kaut kas īpaši progresīvs. Ar kādām šausmām un kādiem upuru laukiem tas viss beidzās, nav tas jāatgādina.
Šodien, 21.gs sākumā daļa Eiropas, tajā skaitā arī Latvija, atkal ir nonākusi jau cita izaicinājuma priekšā. Šoreiz runa ir par tādu jēdzienu apstrīdēšana, kā tauta, valoda, vīriešu – sieviešu dzimte valodas gramatikā, tradicionāla ģimene utt. Viss tas par ko mēs te jau kādu laiku IR – diskutējam :) Un briesmas ir gluži tādas pašas, kā tajā laikā, kad proletariāts taisīja savu revolūciju – tolaik neviens nevarēja paredzēt ar ko tas beigsies.
0
dro > buchamona 16.11.2012. 15.58
riņķī apkārt. Šodien, 21.gs sākumā daļa Eiropas, tajā skaitā arī Latvija, atkal ir nonākusi jau cita izaicinājuma priekšā. Šoreiz runa ir par tādu jēdzienu apstrīdēšana, kā tauta, valoda, vīriešu – sieviešu dzimte valodas gramatikā, tradicionāla ģimene utt. Viss tas par ko mēs te jau kādu laiku IR – diskutējam :) Un briesmas ir gluži tādas pašas, kā tajā laikā, kad proletariāts taisīja savu revolūciju – tolaik neviens nevarēja paredzēt ar ko tas beigsies.
_________________
Labs:)
0
Sleepwalker > buchamona 17.11.2012. 00.59
Revolūciju, kā zināms, patiesībā taisīja tolaiku Vācijas vēstnieks Turcijā, kurš tika atsaukts un dots uzdevums nodibināt ciešus sakarus ar Ļeņinu. Tas arī tā notika – bijušais vēstnieks organizēja finanses revolūcijas organizēšanai Krievijā. Viņš atvēra birojus Dānijā, Zviedrijā.
Ļeņins t.s. revolucionāriem – fabriku un rūpnīcu strādniekiem, kuri bija spējīgi nest durkli, katram maksāja vairāk dienas naudu par iziešanu ielās, nekā tam stāvot 16stundas pie virpas.
0
Ieva 16.11.2012. 13.21
Domāju, ka piederības līmeni var izteikt ar apgalvojumu ķēdīti “mans”, “mūsu”. Ar to, cik daudz no tā ir patiess, un, cik dziļi iekšā tam esam.
Mani vecāki, mani bērni, mana ģimene, mani draugi, mans darbs, mūsu daba, mūsu tradīcijas, mans novads, mana tauta, mana valsts… Tas, kur es esmu daļa, nevis svešķermenis.
Jo mazāk tas ir mans, mūsu, blakus, jo mazāka piederība. Un nav svarīgi, ka “viņu” ir labāks. Svarīgi , ka tas nav mūsu.
1
anrijs > Ieva 17.11.2012. 13.17
Tieši tā, bet diemžēl daudzi lieto “šī valsts” vai “šo valsti”… ja tāpat lietotu šī ģimene, šis tēvs/māmuliņa … liktos vismaz dīvaini vai ne !
tamdēļ ikreiz kad dzirdu no īpaši jau no politiķiem un valsts amatpersonām “šī valsts” … tas sāpīgi griež ausīs un liek domāt ka tie cilvēki NAV mūsējie, bet kādi importēti no citas valsts … kam vēl ir “tā valsts” un kaut kur ir arī “mana valsts”, kas diemžēl viņiem nav Latvija !!!
0
Jānis Jukna 16.11.2012. 13.19
Iekšējais latvietis vairākumam latviešu kaut kādā mērā latvisks ir, ja vien ir bijusi pat visniecīgākā saskare ar to kultūras daļiņu, ko varētu dēvēt par “latvisku”. Daudziem iekšā mīt arī tas ideālais, teiksmām apvītais seno latviešu atstātais mantojums. Problēma rodas kaut kur posmā starp “iekšējo latvieti” un “ārējo latvieti”. Cik daudziem “iekšējais latvietis” reālā rīcībā izpaužas uz āru? Kādam ir svarīgākas materiālās intereses, kādam nepārvaramas varas apstākļi spiež ne-latviskam būt. Bez tam tas lielais “gļēvlatviešu” pulks, kam latvju gara stāja vien lancetnieka līmenī… Ne miņas no mugurkaula, ne kripatas pašapziņas un latvju tautas goda jūtu.
2
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Jānis Jukna 17.11.2012. 10.49
———
20 gadi ‘brīvajā un neatkarīgajā’, kad visi kultūras ‘filtri’ tiek apzināti noņemti, lai amerikanicājas pseido-kultūras straume bez ierobežojumiem plūstu – lielu ‘iekšējās sajūtas’ nav radījuši. Reformācijas sērgas pārņemtie neapstājas arī pašlaik, jo tas ”gļēvlatviešu” pulciņš vēl dikti maziņš – , jāturpina laušana, jāturpina ķīļu dzīšana kultūrā:
Grib apgriezt mūziku, mākslu un literatūru skolās
‘ (..)Turpretī Ķīļa kunga stūrētais resors palaikam uzvedas kā “šamaņu” tēju maisījumu nobaudījis tīnis, kuram apreibinošu vielu lietošanas ietekmē jau sākusies personības dalīšanās. Cik pareizi un atbilstoši laika prasībām skan ministra vārdi par nepieciešamību celt izglītības kvalitāti, tik mulsinoši ar viņa vēlību zīmētie izglītības satura nākotnes meti. ‘
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366067:grib-apgriezt-mziku-mkslu-un-literatru-skols&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
Kristiāna Krastiņa > Jānis Jukna 17.11.2012. 13.01
cony Pēc manām domām,viss ir daudz vienkāršāk arī par latviskumu,īsi sakot,gandrīz visiem,kas šīs zemes stūrītī ir piedzimis,dzīvojis protams ir rūpējies par materiālam vērtībam un par izdzīvošanu.Un lai pēdējās svarīgākās kategorijas labāk sasniegtu bija ir un būs izdevīgi pieņemt latviešu valodu,latviešu dzīves ziņu vai vienkārši apvienojoši latviešu kultūru.
0