Digitālā komunikācija nav utopija
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Intervija /
6. novembris
Mums ir laba riska apetīte
Viedoklis /
23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Viedoklis /
15. oktobris
2025.gads var kļūt par izrāviena gadu valsts pārvaldes un uzņēmumu digitalizācijā
Komentāri (10)
♥Solvita Ābola♥ 02.11.2012. 02.09
Ir 2012. gads. Mazliet jocīgi, ka tiek runāts par digitālās saziņas revolūciju kā par sagaidāmu notikumu. Manuprāt, jārunā par slinkuma atmešanu, ar kaunu jāatzīst sava tumsonība un jāsāk normāli lietot digitālās tehnoloģijas. Bez revolūcijām u.c. postulātiem. Piemēram, citās valstīs jau sen parasta e-pasta sarakste kalpo par pierādījumu tiesās.
1
nefratete > ♥Solvita Ābola♥ 14.01.2013. 15.44
Vai tad pie mums elektroniskā sarakste neder par pierādījumu tiesās? Vismaz pats esmu izmantojis ne vienu reizi vien, un nekad nav bijis tā, ka attiecīgā sarakste būtu atmesta atpakaļ kā nepieļaujams pierādījums.
0
ineta_rr 01.11.2012. 15.36
Infografiku var izveidot arī uz papīra ar krāsainajiem zīmuļiem, ja vien ir talants, kuru tāpat vajag arī ciparu versijai. Čivināšana vispār ir nevis vienkārši solis atpakaļ, bet gan nogāšanās pa trepēm divus stāvus zemāk. Viens saturīgs, nesalikts teikums jau aizņem vairāk par pusi no 140 vai cik tur zīmju limita. Nolaist saziņu līdz primitīviem teikumiem ar saīsinājumiem un slēptām URL ir katastrofa, turklāt nereti tos čivināšanas kontus apkalpo nevis politiķis, bet PR kantoris, tā kā tieša savienojuma nav. Nesalīdzināmi lielāks efekts būtu, ja politķus ievēlētu pa tiešo no konkrēta apgabala, kurā tad arī politķim jādzīvo, lai varētu tajā kandidēt – būtu gan skaidrs, no kā prasīt atbildību, gan būtu viņi tuvāk tautai, lai nav katru trešdienas vakaru krāmīgā “šovā” jāskatās, kā amatpersonas dzīvo paralēlajā pasaulē, kurā puse radu nav ārzemēs, krievu valoda ir nevajadzīga svešvaloda, publiskās apspriešanas notiek pa īstam nevis ķeksīša pēc, bet cilvēka cienīgu darbu un atalgojumu ir nevis jāmeklē, bet gan tas pats atskrien un vēl neiet prom.
“Viens saturīgs, nesalikts teikums jau aizņem vairāk par pusi no 140 vai cik tur zīmju limita.”.length
=> 93 #ko es teicu?
0
Aldis Rutkis 01.11.2012. 15.33
A varbūt kāds var atbildēt pa kuru laiku tas ierēdnis darīs tiešo t.sk. tehnisko darbu, ja viņam varēs uzplīties jebkurš, kas grib parunāt par savu sāpi. Man tas intuitīvi velk uz kaut kādu izdegšanu darbā, kad cilvēkam, lai arī viņš ir ierēdnis:, ir nepārtraukti jābūt stand-by režīmā. Un kā tas viss ietekmē darba ražīgumu? Vai tik uz tā rēķina nepieaugs ierēdņu skaits? Nīderlande to var atļauties, bet mēs?
1
peteris_urtans > Aldis Rutkis 02.11.2012. 00.06
Nevajag jau nu pārspīlēt. ja salīdzina nīderlandes miljonus un Latvijas, būsim reāli, miljonu, no kura tāpat liela daļa ir ierēdņi, tad nekāda dižā noslodze te nesanāks. Nu nav cilvēki tik ļoti griboši komunicēt par visu, attiecīgi negāzīsiesnekādas masas pār ierēdņu galvām. bet patiesībā ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka ir jābūt jebkāda veida viegli uztveramam dialoga, starp sabiedrību un pārvaldi. Blogošana, tvītošana, infografikas un video ir veids, kā vienkāršā veidā komunicēt ar sabiedrību par nopietnām lietām un skaidrot savu darbu. Spilgts piemērs tam ir Ķīlis. Un nešķiet, ka cilvēks izdegtu. Pie kam, kam gan citam ierēdni ir domāti, ja ne strādāšanai sabiedrības labā un vistiešākajā veidā viņa pienākums ir komunicēt ar sabiedrību un skaidrot pārvaldes darbu. Un tas tehniskais darbs ļoti daudzos gadījumos nemaz nav nepieciešams, bet ir tikai tukša birokrātija, kuru arī var modernizēt. Lūk vēl viens piemērs – e-veselibas projekts. Gaidit nevaru sagaidīt, kad vairs nevajadzēs ar papīrīšiem skraidīt no speciālista pie speciālista, kur labā roka nezina, ko kreisā dara un katrā iestādē ir oavisam cita pacienta slimības vēsture, kas nemaz neļauj ārstam pieņemt objektīvu lēmumu, ņemot vērā visus apstākļus. Un šādu piemēru ir daudz. Piemēram, ka viena valsts iestāde, kas pie kam atrodas blakus adresē, nezina datus, kas atrodas blakus iestādē. Nu absurds 21. Gadsimtā. Un tad nu cilvēkam ir jāskraida no kabineta uz kabinetu ar lārtējām lapelēm, jo, redz, ierēdņi dara savu “tehnisko darbu” tā vietā lai sistēmas saintegrētu un paši sev atvieglotu darbu.
0
Janka, Janic 01.11.2012. 13.29
tad jau teju puse iereedņu , kuri paraziteejuši valstij uz kakla jau vairaak kaa divdesmit gadu , buus jaapatriec , to arii vareetu saukt par revoluuciju ,jo aatraak , jo labaak .
0