Vai Latvijas finanšu sistēma pietupusies “izrāvienam”?
Saistītie raksti
Viedoklis /
13. novembris
Neskaidrība aug
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Eksperta viedoklis /
3. novembris
Finanšu neprasme Latvijā
Analīze /
3. novembris
Aiziet pie citas
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Komentāri (29)
simourg 12.12.2016. 14.30
Cityfinances ir finanšu konsultācijas uzņēmums, kas palīdz piesaistīt naudu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, attīstot to uzņēmējdarbību. Vairāk šeit: http://www.cityfinances.lv
0
manatuja 01.11.2012. 10.59
http://www.youtube.com/watch?v=AKmyM9Z2eq0&feature=rellist&playnext=1&list=PL8D020338B76CBA8E
http://www.youtube.com/watch?v=0_eKvQ2JeDs&feature=autoplay&list=PL8D020338B76CBA8E&playnext=2
http://www.youtube.com/watch?v=EYeja_BAXuE&feature=relmfu
1
Sandris Maziks > manatuja 02.11.2012. 09.57
Jānis
По мнению Пономарева, больного Путина могут прикончить его подельники
http://www.specletter.com/obcshestvo/2012-11-01/istorija-bolezni-putina-vv.html
0
Ieva 31.10.2012. 18.51
Šveicei vajadzētu dikti satraukties- tai tak vairāk par 50% ir nerezidentu ieguldījumu. A kaut kā tā to nedara, bet Latvijai vajadzētu…
Vienkāršotā valodā runājot – Latvijai vajadzētu satraukties par to, ka nauda, kas ir tās rīcība, vienā brīdi vairs var nebūt. Sveša nauda! Tad labāk būtu, ja tās nebūtu vispār? Tak ne. Jo svešo naudu var apgrozīt, likt tai strādāt. Ar naudu pelnīt naudu… Vai nu civilizēti ar kredītiem, vai spēlējot uz cilvēku vājībām – ar ātrajiem aizdevumiem.
Tad kāpēc Šveicei sveša nauda ir laba, a mums nav? Tāpēc ,ka var nākties adot to, kas vienalga nav mūsu?
Iestādiet muļķītim smadzenes..
3
kreëstliv > Ieva 31.10.2012. 19.16
“Tad kāpēc Šveicei sveša nauda ir laba, a mums nav? Tāpēc ,ka var nākties adot to, kas vienalga nav mūsu?”
Krājbanka un Parex precīzi Jūsu aprakstītais gadījums – visi atdeva to, kas “vienalga nav mūsu”. Un turpina atdot, apmaksājot valsts parādu, vai tad to nezinājāt?
0
Ieva > Ieva 31.10.2012. 19.42
Bet jautājums jau bija, kāpēc Šveice to drīkst, a mēs ne.
Un vel – cieta atsevišķas bakas, bet vai kopumā peļņa no ieplūdušās naudas nebija lielāka par krīzes laika izraisītajiem zaudējumiem? Kopumā! Vai “grozot” svešu naudu, nenopelnijām vairāk par radušos “caurumu”? Jo atdevām tak ne mūsu, bet nerezidentu naudu. To, kas mums nemaz nepiederēja..
0
dzerkaleliva > Ieva 31.10.2012. 19.56
Rimšēvica gatavība krievu mafijai aizpludināt miljardu 1.000.000.000.00Ls Latvijas nodokļu maksātāju naudas, kuru KK bija nospēlējuši pasaule biržās un izdalījuši sev un vietējai politmafijai, protams, ir izraisījuši lielu uzticamību, gan rietumos, gan austrumos. Peļņa, protams, arī bija neslikta, gan KK, gan poltimafijai.
—————————
Savukārt bauriem peļņa jāatpelna ar konsolidāciju, ar veiksmes stāstu un ar rukāšanu valstīs, kurās tik augstu netiek vērtēta šādas peļņas iespējas.
—————————–
Pasties, vepris Dombrovskis arī paliek arvien smaidīgāks, apaļāks un drīz vispār neko neredzēs kā tikai sevi no varenās peļņas, turpinādams gvelzt savas glupības katru dienu.
0
dzerkaleliva 31.10.2012. 14.19
Savukārt tā nerezidentu nauda, protams, ka viņa kādu dienu plūdīs prom. Ne jau no režīma tā nauda mūk, bet no nodokļiem un finanšu un krimināl polcijas, tāpat kā uz Šveici no Vācijas un Francijas.
Tā nerezidentu nauda pārsvarā ir netīra, nevis tīrā no sliktā Putina aizmukusī. Kā zināms, tad te bankās ir Āfrikas, Afganistānas, Krievijas, Kazahijas, Ukrainas un kāda vēl tik asins un mafijas nauda.
Tas ir kā 2 X 2 = 4 un, kad tas notiks, kad tā naudas plūsma apstāsies un muks arī no šejienes. Tad tam šeit neviens nebūs gatavs. Nav te nekāda Šveice un nebūs un arī Šveicei pogas tiek piegrieztas.
Kad un kā tas notiks, tas ir paredzēt neiespējamo, iemesli var būt visdažādākie. To ir simtiem un tūkstošiem.
0
dzerkaleliva 31.10.2012. 14.12
Komercbankām ir pētījums cik Latvijas ģimeņu klasificējas hipotekārajiem kredītiem, pēc fuktuka un pašu banku prasībām. Tās ir aptuveni 60.000 ģimeņu.
http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=74354&lang=LAT
Jautājums vai šīs ģimenes grib to kredītu un vai ņems uz piedāvātajiem noteikumiem.
Doma ir tāda, ka bankas nav absolūti ieinteresētas šeit kādu kreditēt, jo nekāda peļņa no esošo parādnieku kreditēšanas nespīd. Līdz ar to banku darba režīms ir vienkāršs, izsniegto iekasēšana + piedziņa, depozīti un nerezidenti.
Savukārt sms tas ir cits bizness un citi noteikumi. Tā ir nabadzīgo valstu un nabadzīgu iedzīvotāju prerogatīva. Pēc šī pakalpojuma masveidības mēs arī varam spriest par reālo iedzīvotāju ne-turību, kas ir noslēpums tikai valdībai, politiķiem un Latvijas bankai.
————————————————–
Valstij ir izdevīga sms aizņemšanās. Valsts tur neko neregulē un ne par ko neatbild. Tā ir mazturīgo iedzīvotāju problēma un kā zināms, tad valstij uz viņiem nospļauties no augsta koka.
————————————————-
Savukārt par valsts garentētiem hipotekārajiem kredītiem nesapņosim. Tam nav gatavas ne valsts, ne valdība, ne bankas, ne sabiedrība. Mūsu iekārta un sabiedrība vēl ir diezgan mežonīga un galvenais ir, lai kāds kaut ko nedabon, nevis, lai kāds kaut ko dabūtu. Fakts.
0
Sanšains 31.10.2012. 13.40
Tikko Ilmārs Rimševics Latvijas Radio apgalvoja, ka nav pamata satraukumam par nerezidentu naudas apjomu Latvijā – tās esot mazāk par pusi noguldījumu.:)
Nu ja, pareizi, arī Zīle raksta, ka TIKAI 49,6%.
Vēl Rimševics apgalvo, ka neesot jāauztraucas arī par nerezidentu naudas piepešu aizplūšanu – tieši rezidentu nauda esot nedrošāk kustīgāka, jo pie mums, kad izplatās kādas baumas, daudzi steidz izņemt savu naudu. Tie nerezidenti uz to nereaģējot, tāpēc viss OK.:)
Vēl Rimševicam ir zināms, ka nerezidentu nauda tiekot izsniegta kredītos Latvijā, lai gan Zīle apgalvo pretējo.
Man arī šķiet interesanti, kā gan nerezidentu nauda varētu tikt izsniegta kredītos, ja, kā raksta Zīle, 78,7% šīs naudas ir noguldīta “līdz pirmajam pieprasījumam” un vēl 12,9% tikai uz vienu gadu?:)
Bet, ja nu tomēr šī “ātri izņemamā” nauda tiešām tiek izsniegta kredītos – kā gan tas var NEBŪT potenciāls APDRAUDĒJUMS mūsu ekonomikai?
4
lebronj2356 > Sanšains 31.10.2012. 13.49
Hari, Jūs Rimšēvicam ticat ? :)
0
Jean > Sanšains 31.10.2012. 14.22
Nav naudas slikti, ir nauda atkal slikti! Nekad latvietim nav labi.
0
Sanšains > Sanšains 31.10.2012. 14.37
Krix –
Nepavisam ne.:) Nepatīkami glums, ar fantastisku apmēru algu ērti iekārtojies Frankfurtes ampelmanis. Tāpēc arī nepieskaramais.
Bet varbūt viņu rausta arī no citas debespuses.
0
unknown > Sanšains 31.10.2012. 15.56
Diemzel nav ticibas Rimsevica un LB viedoklim.
0
lebronj2356 31.10.2012. 12.52
Ļoti interesanti būtu uzzināt kur paliek banku peļņa..? Vai tik nav tā, ka mēs audzējam Zviedrijas IKP un visa šī peļņa nogulst svešu pensionāru kontos…Pirmā Zīles problēma ir tiešas sekas tam, ka LV nav savu krājkašu un banku, kas sildītu ekonomiku – esam nodevušies zviedru banķieru gādībā, HZB arī tika noprivatizēts, par ko šausmās bija K.Āboliņam :
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359621:jkop-vcijas-finanu-modelis-saruna-ar-krli-boliu&catid=95&Itemid=439
Par dzīvojamo platību runājot, vai pareiza ir Zīles pieeja, bet fakts, ka dzīvojamo platību cena ir neadekvāta saņemtajam atalgojumam LV, kas daudzos gadījumos cilvēkus spiež doties peļņā uz ārzemēm, lai sakrātu kaut pirmajai iemaksai, īpašumu andele Austrumu spekulantiem šo tendenci tikai pastiprina. Jauna ģimene ar bērniem un vidējo atalgojumu vai nedaudz zem tā un bez uzkrājumiem ir ilgus gadus iespiesta uzpūstajā īres dzīvokļu tirgū, kur nodokļi netiek maksāti ! Izlikties, ka viss ir labi un veiksmīgi vienlaicīgi rakstot reemigrācijas plānu ir muļķīgi maigi izsakoties !
1
ilmisimo > lebronj2356 31.10.2012. 14.49
! Izlikties, ka viss ir labi un veiksmīgi vienlaicīgi rakstot reemigrācijas plānu ir muļķīgi maigi izsakoties !
____________________
toties- stratēģiski.
Cik bieži mums vispār muļķīgi=pareizi?
0
Sanšains 31.10.2012. 12.32
Labs raksts. Paldies!
Neprotu neko piebilst.:)
1
Signija Aizpuriete > Sanšains 31.10.2012. 12.35
——–
Vai Latvijas finanšu sistēma pietupusies “izrāvienam”?
==============================================================================
Valdība arī neguļ, lai 2014.g. eiro Latvijā ieviestu:
Rīga, 17.okt., NOZARE.LV. Ja valsts iepirkuma darījuma summa pārsniegs vienu miljonu latu, līgumu vispirms izvērtēs Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija un to atzinums tiks izskatīts valdībā. To paredz Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) izdotā rezolūcija, kas nosaka, ka turpmāk pirms saistību uzņemšanās notiks visaptverošs valsts interešu izvērtējums un konstatēti iespējamie riski, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
=============================================================================
Precīzi prognozēja pirms 20 gadiem filosofs&sociologs A.Zinovjevs, kad vēroja demokrātu-reformatoru privatizācijas u.c. pasākumus pārejai uz Rietumu soc-ekonomisko sistēmu (organizāciju):
«Из обломков сарая небоскреб не построишь. У вас получится другой сарай, только хуже»
0
Baiba Eglâja 31.10.2012. 12.27
Šitā valsts ir kā komercbanka. Tikai politikāņi to nav pamanījuši. Un cik komercbanku te ir pazudušas, bankrotējušas, apvienojušās?..
0
Ieviņš 31.10.2012. 11.33
Privātā parāda līmenis (% no IKP) patiešām ir salīdzinoši zems, taču jāņem vērā tas, ka LV šī rādītāja pieļaujamam slieksnim ir jābūt zemākam nekā valstīs, kur ir augstāks ienākumu līmenis (un attiecīgi – kredītspēja). http://data.worldbank.org/indicator/FS.AST.DOMS.GD.ZS?order=wbapi_data_value_2011+wbapi_data_value+wbapi_data_value-last&sort=desc Tāpēc arī šobrīd kredītu apjoms samazinās un pārstrukturējas, jo LV banku sektorā kavējumu līmenis joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā, kas saistīts arī ar pārāk lielu kredītu īpatsvaru mājsaimniecībām, NĪ u.c. nozarēm, kas patērē, nevis nopelna.
Problēmas parasti nerisina tādā veidā, kādā tās ir radušās. Ja valstij ir līdzekļi kredītu veicināšanai, tad ar tiem nav jāstimulē jauna hipotekārā aizņemšanās, bet gan ražošana u.c. „tirgojamās” nozares, kurās cilvēki varētu nopelnīt.
2
Signija Aizpuriete > Ieviņš 31.10.2012. 12.01
——-
Ja valstij ir līdzekļi kredītu veicināšanai, tad ar tiem nav jāstimulē jauna hipotekārā aizņemšanās, bet gan ražošana u.c. „tirgojamās” nozares, kurās cilvēki varētu nopelnīt.
==============================================================================
O, cik gudri daudzi palikuši pēc ‘grīdā gāzēšanas’, kad nauda plūda uz būvniecības un nekustāmo īpašumu nozari. Pats Godmanis ‘atjēdzies’:
‘(..)nav pieļaujama situācija, ka Latvijā nav neviena, kas patiesi uzrauga, kā tiek apgūti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi.’
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/godmanis-premjeram-jauznem-virsvadiba-par-es-fondu-apguvi-13969826
0
manatuja > Ieviņš 02.11.2012. 16.37
http://www.youtube.com/watch?v=PQJ31wiiljo&feature=BFa&list=PL648F8C4697D04EA9
0
lauma48 31.10.2012. 11.33
Es ļoti gribētu, lai tiktu ieviestas dažādas de minimus tipa atrunas likumdošanā, kas ne tikai finansiāli, bet tīri procedurāli atvieglinātu mazo uzņēmēju darbu. Šādi tie varētu ne tikai radīt darba vietas, bet pieļauju (drīzāk- ceru), ka tas mudinātu rasties citiem mazajiem uzņēmumiem. Iespējams, ka tādējādi tiktu realizētas riskantākas inovatīvās uzņēmējdarbības idejas, nevis atvērts kārtējais riepu e-veikals, kurš pārdod par 1 santīmu lētāk.
Protams, de minimus atrunām jābūt gudrām, lai pēkšņi visi lielie uzņēmumi nesairtu mazo uzņēmumu kopumos “optimālākai” darbībai.
0
Signija Aizpuriete 31.10.2012. 11.29
——
Tas viss liecina, ka attīstība nenotiek pareizajā virzienā.
==============================================================================
Vēl viens ”bāleliņš/pus-vadītājs”, kas turpina ”muļķa laišanu”, jo jautājumus virziena noteicēji ne bez pamata uzdod. Muklājā ieveduši Latvijas valsti, sāk aizmirst savu izvēlēto virzienu pēc 1991.g.21.augusta:
‘ Zīle: pēdējais laiks doties Rietumu virzienā ‘
http://www.robertszile.lv/2010/09/zile-pedejais-laiks-doties-rietumu-virziena/
0
rasakatrina 31.10.2012. 10.20
Valsts galvojumi mājokļu kredītiem ir slikta ideja, tas tikai novedīs pie vēl vienas nekustāmā īpašuma krīzes, jo tad atņems bankām risku un ieganstu izskatīt potenciāla kredīta risku.
Tomēr, problēma noteikti ir, jo īpaši ar nerezidentu depozītiem. Labāk ieviest nodokli, kaut maziņu (0.5%-1% gadā) par nerezidentu depozītu, kas tad dotu budžeta līdzekļus citām vajadzībām (varbūt jauno mazo uzņēmumu nodokļu slodzes samaziņašanu lai tie var radīt jaunas darba vietas)?
2
+6
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
@lismanis > rasakatrina 31.10.2012. 13.34
man arī liekas, ka valsts galvojums mājokļu kredītiem nav laba doma. galu galā, tā bija tieši tā recepte, kas noveda pie ASV hipotekārās (subprime) krīzes. ASV valdība galvoja (netieši) mājokļu kredītus, bankas dalīja kredītus pa labi un pa kreisi, vēlāk investīciju baņķieri šos kredītus vērtspapirizēja dažādos finanšu instrumentos un pārdeva Beļģijas zobārstiem.
tāpat notiktu arī Latvijā. bankas atlaistu grožus piesardzībai, paļaujoties uz valsts galvojumu, un tad, kad izrādītos, ka kredītņēmēji nespēj maksāt, tad visa šī smirdošā kredītu massa kļūtu par valsts problēmu, Latvijai atkal būtu nepieciešams aizņemties no ES vai SVF.
0
Sandris Maziks > rasakatrina 31.10.2012. 13.56
Svins
“galu galā, tā bija tieši tā recepte, kas noveda pie ASV hipotekārās (subprime) krīzes.”
Krīzes cēlonis, bija ASV demokrātu(Klintona) valdīšanas laikā veiktā mājokļu kredītu dalīšana afro-nēģeriem, kuri jau trešā paaudzē nebija gājuši darbā.
0