Atbalstīt lokālo, nevis globālo

Globāli raugoties, produktus mēs ražojam, sadedzinot ogles, bet pārvietojam tos, sadedzinot naftu. Un šobrīd ogles izmantojam vairāk nekā naftu (skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Fossil_fuel#Environmental_effects ). Tā kā ogles ir vislētākais resurss pret iegūto enerģijas vienību, ražot Ķīnā un pārvietot ar kuģi pa visu pasauli ir izdevīgāk gan korporāciju īpašniekiem, gan arī patērētājiem.
Būtiski nemainot spēles noteikumus — ekonomikas pamatlikumu, ka “nepārtraukta izaugsme” (t.i. arvien lielāka resursu tērēšana) ir “laba”, un nodokļu sistēmu, kurā nerēķina iztērētos Zemes resursus, neko vairāk par runām nepanāksim.

Lai būtu vēl jautrāk- ne vienmēr tuvāk ražotā transportēšana nozīmē mazāk izmešu!

Patērētāju sabiedrība nav savienojama ar ilgspējību !
Un visādām mediju agentūrām ir vislielākā ietekme uz ” smadzeņu skalošanu” no sērijas, ja tev jaunākā modeļa ” i” “e” u.t.l. mantiņa tad tu esi atpalicis !
Pārāk daudzu produktu gala cenā dominējošā komponemte ir tās reklamēšanas izdevumi !

lno
Kavacs izlidzeja ar aizdevumu draugam Amerikam gruta bridi, tas tacu ir tikai apsveicami

Interesanti, kādēļ joprojām nav ziņas par NP vakardienas sižetu – Kavacs – Ameriks? Nesvarīga tēma?:)

Labs raksts. Diemzel jaatzist, ka musu uznemeji, neveledamiem optimizet razosanu nespej pardot letak ka importeto, pat neskatoties uz musu darba speka zemam izmaksam un ietaupijumiem uz transportu. Pluss vel otkati ierednu armijai, kas vel joprojam pastav.

Mes perkam tekstil preces no Kinas, tai pasa laika nenodarbinam noziedzniekus cietumos un ekonomiskos beglus no tresam valstim. Tiem pec taisnibas butu jastrada 26 stundas diena un astonas dienas nedela, lai nenospragtu bada.

Musu lauķi, ta vieta lai pasi audzetu, novac sampinjonus Irija, tai pasa laika Latvija tos importe no Polijas.

Apkurei izmantojam nenciem nolaupito gazi, valsts algo t.s. simtlatniekus, kas visu dienu noslaistas, bet mezos un gravjmalas pust kritalas, kuras varetu parstradat siltuma un elektroenergija.

Visu laiku tiek pratots tikai par eksportu, atstajot bez uzmanibas importa aizstasanu, ipasi energetika un partika.

.
Tēma interesanta.

Starp citu, kafija ir labs un derīgs dzēriens, vai stipri kaitīgs?
Palūkojoties resursos, iegūsim gana galējas, un visi teiks, ka zinātniski pamatotas, atbildes. Tad atliek vien noskaidrot, kurš pasūtīja “zinātnisko” pētījumu.

CO2. To piemin arī raksta autore. Apskatīsim kādu klasisku piemēru – elektroautomobilis. Ļoti mīļš zaļuma un lokālās domāšanas piemērs. Piemērs labs, kamēr neapskata, kā te, rakstā, tika piesaukts – pilno ķēdi. Bet ķēdē ir liels, un ne visai draudzīgs materiālu daudzums akumulatoriem. Akumulatoru ražošana ir videi īpaši nedraudzīga. Tieši tāpat kā to utilizācija. Arī elektroenerģijas saražošana nav nemaz tik zaļa. Un vēl tas Alstom, un Siemens arī.

Stāsts par visas ķēdes izvērtēšanu ir skaists. Tikai reāli grūti realizējams.
Riskanta ir arī pārāk nekritiska priekšrokas došana lokālajam. Tas nestimulē to vietējo censties. Tiek deformēta elementārā konkurence.

Man joprojām šķiet, ka jebkura galējība, lai arī kādi saukļi un “zinātniski” pētījumi to nemēģinātu attaisnot, nav labāka par lietu dabīgo kārtību.

Var jau piekrist rakstītajam un pirkt , piemēram, pārtikas produktus, kuri ražoti Latvijā, un es arī to daru, ja tādi tiek ražoti, bet ko lai dara ar apaviem un apģērbu, kuru cenas ir vienas no augstākajām ES dalībvalstīs?
Bez tam mūsu uzņēmēji ,to lielākā vairumā, neprot pelnīt uz apgrozījumu, bet tikai ceļot cenas. ja kādu preci pērk, tad droši var gaidīt, ka tai pacels cenas, jo gribas tak pelnīt tūlīt un daudz!
Bez tam ,piemēram,runājot par granulu katliem, tie ir kļuvuši pārāk dārgi un zemas kvalitātes! Tas tāpat par rezerves daļām un kādas ķibeles sagaida patērētāju, ja kaut kas katlam jāmaina! nevienam to nenovēlu, jo mūsu uzņēmēji lielākoties strādā slikti ar retiem izņēmumiem! Krīze neko nav iemācījusi lielai daļai vietējo uzņēmēju.