Kā palīdzēt Latvijas zinātnei pildīt tās uzdevumus

19

Komentāri (19)

Bulkujānis www.lasma 02.09.2012. 20.51

Kaspar, nu kur tad Jūs palikāt ar savu atbildi, lūdzu. Tā gribējās uzzināt tās nabadzīgās valstis ar perfekti organizēto zinātnes finansēšanu, kuras atvēl zinātnei vēl mazāku % no IKP, bet salīdzinājumā ar kurām Latvijas zinātnieki ir katastrofāli.
Klusums ēterā, ipv4 un pat ipv6 adrešu telpā…laikam jau būs jāsaka kā Cimmermaņu Robertam:
The answer my friend
Is blowin’in the wind
The answer is blowin’ in the wind.

P.S. Starp citu, tas pats Slava Kačejevs, kurš atstāja atzinīgu komentāru augstāk, fiziķis teorētiķis otrajā paaudzē, ir diezgan stipri nekatastrofāls.

0
0
Atbildēt

0

kreëstliv 30.08.2012. 20.21

Īstenībā Latvijā ir pasaules klases zinātnieki, kas dara tādas lietas, kuru dēļ visbagātākās Eiropas valstis būtu gatavas viņiem dot pilsonību un lielu labklājību.

Nav labi tik pārdroši izdarīt spriedumus, ja nav pilnas informācijas par situāciju. Reālā dzīve un valsts politiku īstenošana ir lieta, ko nevar iemācīties tikai no grāmatām, taču, protams, pie cita finansēšanas un motivācijas mehānisma mēs uzzinātu par mūsu zinātnieku sasniegumiem.

0
0
Atbildēt

5

    rencisv > kreëstliv 30.08.2012. 21.08

    Es ticu ka mes visi gribam par to zinat. Vai varat dot 3-4 piemerus?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > kreëstliv 30.08.2012. 22.34

    http://www.lzp.gov.lv/parskati/Fin-2012.htm

    Kaut ko var atrast Izglītības ministrijas mājas lapā arī, ilgi meklēju, atradu šo – http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/zinatne/valsts-petijumu-progr/8028.html

    Tur Jums vairāk kā 3-4 piemēri.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    janisholsteins > kreëstliv 30.08.2012. 22.53

    Econ, pirmais links ir “grantu” programma, tur naudu saņem atsevišķi pētnieki, principā dod “visiem mazliet”, augstskolu ieņēmumus tas maz ietekmē.
    Otrais links ir “stratēģisko pētījumu” programma, tā jau ir labāk uzbūvēta, jo jaunāka. Finansējumu saņem specifiski institūti, atkal – tas neietekmē augstskolu ieņēmumus.
    Kā rakstīju – jā, LV ir atsevišķi pasaules līmeņa pētījumi, bet kopējais līmenis ir katastrofāls. Tas ir daudz sliktāks, nekā varētu sagaidīt no finansējuma starpības. Izskaidrojums – nemotivējošās finansēšanas politikas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > kreëstliv 01.09.2012. 14.20

    Nevajag pārspīlēt – kopējais līmenis ir pat ļoti labs valstij ar Latvijas labklājības līmeni un iedzīvotāju skaitu. Agrāk es domāju tāpat kā Jūs, bet nācās savu viedokli mainīt diezgan būtiski.

    Protams, finansēšanas sistēma visās strukturālās reformās ir pamats, taču diezin vai ir labi tikai tā vienkārši “nolikt” Latvijas pasaules līmeņu pētnieku sasniegumus kā katastrofālus. Lai kaut ko tādu pateiktu vispirms pašam ir kaut kas jāsasniedz – pētniecībā, biznesā vai valsts pārvaldībā, citādi diezgan augstprātīgi un muļķīgi sanāk.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Bulkujānis www.lasma > kreëstliv 01.09.2012. 17.36

    Kaspar, jūs rakstījāt: “.. jā, LV ir atsevišķi pasaules līmeņa pētījumi, bet kopējais līmenis ir katastrofāls. Tas ir daudz sliktāks, nekā varētu sagaidīt no finansējuma starpības. Izskaidrojums – nemotivējošās finansēšanas politikas.”

    Acīmredzot, Jums ir pieejami kādi piemēri – virkne valstu, kurās ar daudz mazāku finansējuma līmeni ir sasniegts daudz labāks kopējais zinātnisko pētījumu līmenis. Lūdzu nosauciet kādu no pārīti no šīm valstīm, ļoti konkrēti! Tiešām būtu interesanti uzzināt. Un, ja tās eksistē, tad taču kāpēc mēs laužamies atvērtās durvīs, mēs taču varētu pārņemt šo naabadzīgo, taču teicami organizēto valstu zinātnes finansējuma sadales principus un pieredzi. Tāpēc lūdzu, nosauciet šīs valstis!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ivetao2007 30.08.2012. 15.58

Pieteik atgādināt, ka Gagarins nebūtu ticis ārpus Zemes gravitācijas lauka bez latviešu zinānieku radikālas palīdzības. Pasaulē un tepat Latvijā iz pasaules klases zinātnieki. Tada avīze ka LATVIAS AVĪZE pieķēza savas lappuses ar naudas izškērdētājie čeksistu aģentiem ģinamo, bet daudzi tās rakstāītāji ir tik lieli muļķi, ka nepēj atšķirt sālskābi no sērskābes, virpu no frēzes utt. Vienīgais Pulicera premijas laureāts ar latviesū izcelsmi ir beidzis Prinstonas universitāti un tikkai tad ķēries pie žurnālistikas apgūšanas. Te Latvija avīžu un žurnālu rakstītāji nespēj redzēt pat savu degungalu. Latvijas Ordeņu kapitulā nav neviena zinātnieka. Mans piedāvājums vēl VVF bija akadēmiķis Tālis Millers, pasaules klases lietpratējs nanotehnoloģijā, bijis izcils sportists un ir vērā ņemams muzikas pazinējs. Tādu Kapitulam nevajadsēja. Tur tika ieliks bijušais komunistu ideologs. Tas ir tikai viens gadījums. Vai vēl vērts pieminēt kā zinatnieki meta naudu muļķs Kalvīša valdibas tautpatijiešiem. Kamēr izglītība nebūs Latvijas prioritāte Nr 1, tikmēr velti sapņot par Latvijas labklājību. Ar muļķiem nevar grāvi izrakst, kur vēl Latviju uzcelt!

+2
-2
Atbildēt

0

rencisv 30.08.2012. 15.48

Loti pardomats raksts.
Nauda kas pieskirta zinatnei NEDRIKST sadalit “zinatniekiem” kam ir augsti administrativie amati, bet gan nevadoties no ta kas ar piekirto naudu veikts ieprieks, kadas ir bijusas publikacijas un kada “svara” zurnalos.
Jauzsak pasniedzeju dalisana “petniecibas” un “apmacibas” plusmas, lai katrs varetu darit to kas labak padodas. Jauzsak studentu ranking sistemas izveidosana beidzot augstskolu, lai darba devejam butu lielaka skaidriba par to “kas ir kas”. Pasreiz augstskolas ir tiesam “apsestas” ar viduveju zinasanu arzemnieku piesaistisanu, butiba bez konkursa, tas “ienes” naudu bet iedragas Latvijas augstakas izglitibas prestizu, ja sie cilveki netiks rupigaki atlasiti. Vairak par to http://www.ir.lv/2011/4/5/augstakas-izglitibas-reformai-jabut-radikalai-bet-racionalai
Paldies.
ugis gruntmanis

+3
0
Atbildēt

0

Inese Augskalne 30.08.2012. 09.38

Salīdzinot ar pieredzi ārpus LV, mūsus zinātniekiem liels laiks paiet graužoties cauri birokrātijas un atskaišu kalniem. Pašai zinātnei atliek ierobežots laiks. Kā mazināt to? No otras puses, projektu pieteikumu rakstīšana finansējumam (no LV/ESF/ERAF) ir vairāk kā punktu vākšanas spēle ne kā pēc būtības kvalitatīvāka un konkurētspējīgāka projekta sagatavošana. Piemēram – lai konkurētu, jāsola N publikācijas, kautr arī normāli zinātnē nevar paredzēt cik raksti tiks pieņemti publicēšanai augsta ranga konferencēs. Bet ir jau arī citas, ķeksīšu līmeņa konferences. Kāda latiņa, tādi rezultāti.

+4
-1
Atbildēt

2

    Renārs Astra > Inese Augskalne 30.08.2012. 15.34

    Šī ir dziļi iesakņojusies problēma – “ķeksīša pēc” konferences, “ķeksīša pēc” publikācija. Spilgtākais piemērs no aktuālajiem zinātnes politikas priekšlikumiem — Jūs sakāt, ka vajag vairāk publikāciju SCI datubāzēs iekļautajos žurnālos? Ļoti labi! Vienkārši jādabū mūsu vietējie žurnāli tanī “īstajā” datubāzē. Un latiņa atkal pieveicama, un nav jālec augstāk… Mums ir raksturīgi kā no uguns baidīties no jebkādas patiesas vērtēšanas/salīdzināšanas.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    janisholsteins > Inese Augskalne 30.08.2012. 20.11

    Vietējie žurnāli varbūt nemaz nav tik slikti. Par to – nākamajā Akadēmiskajā Dzīvē mana & kolēģu analīze.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Aleksejs Dimitrovs 30.08.2012. 08.50

Patīkami, ka jaunie cilvēki sāk runāt par zinātnes un izglītības problēmu būtību un daži jautājumi ir rakstā ir ļoti labi. Žēl tikai, ka diskusijas nav nekādas.
Pilnīgi piekrītu, ka “Tomēr notiekošajā nevar vainot Latvijas zinātniekus, bet gan pētniecības un izglītības finansēšanas sistēmu”. Tomēr šo sistēmu veido paši zinātnieki. Kā piemērs ir sākotnēji ieviestā prasība, ka administratīvos amatus zinātnē nevar ieņemt liekas pēc 65 gadiem, ko OSI Lukevics veiksmīgi taranēja un mūsu pensionāru zinātne traucas tālāk uz savu loģisko galu. Domāju, ka kādam ir jādemonstrē sabiedrībai kāda ir mūsu zinātnes vadības institūciju vecuma struktūra. Atradīsies ne viena vien komiteja, komisija, utt, kur vidējais vecums būs 70 gadi. Tad par kādiem efektivitātes rādītājiem var runāt?!

+3
-1
Atbildēt

0

Renārs Astra 29.08.2012. 23.06

Prieks, ka mūsu jaunie zinātnieki par dzimteni neaizmirst un piedāvā vērtīgu skatu no malas! Šī skaidra analīze ļoti palīdzējusi @Skepticafe 29.08. rīkoto paneļdiskusiju par mediju un zinātnes attiecībām pacelt augstā līmenī. Mērķi nosprausti, ir jāstrādā.

+5
-4
Atbildēt

0

juhans 29.08.2012. 16.35

„…Latvijā no valsts un ES līdzekļiem arī tieši finansē pētniecības projektus un sadarbību ar uzņēmējiem…”
Tad nu gan Latvijā uzņēmējiem ir zelta dzīve, ja par viņu problēmu risināšanu samaksā Latvijas valsts un ES.

+1
-3
Atbildēt

0

Una Grinberga 29.08.2012. 14.01

Es vairāk sliecos domāt, ka ir nevis nepareiza augstskolu finansēšana, bet nepietiekama patentu un sākotnējās komercializācijas finansēšana. Lai arī zinātniskā aktivitāte novecojušā personāla dēļ samazinās, daudzas inovatīvas idejas ir radītas, bet neviens neprot un trūkst finansējuma tās pārnest ražošanā. Tāpat arī mums nav tik daudz lielu uzņēmumu, kas spētu finansēt pētniecību un atļauties vēl atlikt pārdesmit miljonus komercializācijas uzsākšanai. Es arī saskatu riskus mācību kvalitātes samazināšanai, ja mācību process ir jāvada pētniekam, kuram var trūkst elementāru pedagoģisku prasmju.

+3
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam