Demokrātija ir tiesības skaitīt balsis*
Saistītie raksti
Labsajūta /
25. septembris
Telefonā audzis, ar algoritmu barots
Viedoklis /
27. augusts
Piekļūstamības direktīva – praktiski ieteikumi, kas ļaus to ievērot un pelnīt vairāk
Analīze /
5. jūnijs
Pirmā reize
Komentāri (79)
ilmisimo 24.08.2012. 21.56
Demokrātija ir tiesības skaitīt balsis
__________________ Vēl vairāk:
tiesības skaldīt matus!
0
Laimīgā :) 24.08.2012. 19.13
Esi padomājis par tiem cilvēkiem, uz kuriem izdara spiedienu, lai viņi balsotu par kādu partiju, bet kas tomēr to nedara? Tādi gadījumi ir bijuši… :(
0
Ieva 24.08.2012. 14.13
Te tiek jauktas divas lietas – tehniskā drošība un visa procesa drošība. Tehniski drošību nodrošināt var, ir kaudze ar neuzlaužamiem kriptēšanas algoritmiem, autentifikācijām un autorizācijā, visi arī šeit pieminētie argumenti par e-pakalpojumiem, internet-bankām. Pie kam, tā saucamās uzlaušanas parasti notiek nevis atmūķējot atslēgu, bet atrodot aizmāršības. Tēlaini izsakoties, laupītaji nelauž droši aizslēgtās durvis, bet atrod vaļā atstāto logu. Piemēram, izmanto standarta paroles admin/admin. Vai lapiņas pielīmētas pie ekrāna ar uzrakstītām parolēm, neizslēgtu lāgošanas režimu, neieslēgtas drošibas sistēmas, utt. Teorētiski nohakerot šos kriptēšanas algoritmus var, tikai tas prasa superjaudīgu tehniku un laiku, jeb to var arī noreducēt uz milzu naudu. Tāpēc nevien neskrien ar pieri sienā, bet meklē to spraugu pa kuru ielīst…
Citiem vārdiem – lai cik droša būtu slēdzene/atslēga, atslēga būs rokās cilvēciskai būtnei.. Un kā tas ir Latvijā ,labi zinam, piemēram, pēc regulārās gala eksāmenu noplūdes. Lai kā ISEC cīnās, uzdevumi kā ir nopērkami, tā ir.
Savukārt, par procesu. Elektroniskā balsošana dod iespēju negodīgām darbībām, jo balsošana var notikt nekontrolētā vidē. Piemēram, darba devējs prasa nobalsot darbiniekiem par viņa partiju, lai dabūtu nopelnīto algu. Kā cīnīties? Pareizi! Gudrās galvas ir par to padomājušas- atļaut pārbalsot… Itkā skaisti, bet, tad ir jāatrisina viena problēma – jaunajam balsojumam jānomaina iepriekšējais. Un, lai to izdarītu, biļetenam jābūt identificējamam. T.i manam jaunajam balsojumam iecirknī būtu jāsameklē mans balsojums internetā,un tas jāaizstāj. Un te nu nonākam pie pretrunas – vēlēšanas vairs nav anonīmas, jeb mums vairs nav aizklātas vēlēšanas.Es vairs urnā nemetu abstraktu biļetenu, bet biļetenu ar kaut kādu identifikatoru, pēc kura mani var atrast. Protams, protams, var izgudrot visādas procedūras, aizsardzības utt, bet gala rezultātā tas būs Jāņa, Pētera, vai Annas pārziņā. Un viņiem būs priekšnieks, kas arī ir tikai cilvēks.. Savukārt, garantēt to, ka ierēdņu algas netiks negodīgi pārsolītas, nevar. Un būs vēl viens gala eksāmenu variants, Ja pie mums pat pērk ministru prezidentus, un par valsts prezidentiem var būt kukuļņēmēji, kā varēsim sagaidīt, ka tie daži ierēdņi nepadosies kārdinājumam? Pie kam Poikāna gadījumā, piemēram, daudzi datu kopēšanu pat neuzskatīja par zagšanu. Tātad te pat ar sirdsapziņas pārmetumiem nebūs jāmokās.
Īstenībā jau vajadzētu saprast šis iniciatīvas iemeslus. Elektroniskā balsošana jau nav pašmērķis, lielākā problēma ir to pilsoņu, kuri vēlas piedalīties valsta pārvaldē, nespēja to izdarīt. Tāpēc, piemēram, iespēja nobalsot mēnesi iepriekš reģionālos centros un vēstniecībās, daudz ko atrisinātu.. Vajadzētu domāt par konkrēto problēmu atrisināšanu un nebūvēt gaisa pilis tā vietā. Citādi atkal izmetīsim naudu…
1
Rudais > Ieva 24.08.2012. 22.37
Balsojumā ir divi datu objekti : balsotāja dati un balsojuma dati. Kad jāsaglabā balsojums , tad balsojumu datus nokriptē. Kad pēdējo balsojumu atdod uz skatīšanu , tad balsotāja datus nokriptē un balsojuma datus atkriptē.
Visas darbības tiek logotas un katra iejaukšanās procesā ir atklājama.
0
bekijja 23.08.2012. 20.41
Dzīvosim pagātnes sabiedrībā, kurā iedzīvotājiem dod iespēju ko pašiem izlemt biežākais reizi divos gados, jeb tomēr veidosim sabiedrību, kur katra cilvēka līdzdalība varētu kļūt par ikdienas parādību? Nez, cik valstij izmaksātu klātienes CVK organizēti un administrēti referendumi vai balsošanas, kas notiktu reizi mēnesī vai pat reizi nedēļā?
0
juhans 23.08.2012. 17.36
Raksta argumenti un arī NEO skaidrojumi šķiet pamatoti. Vienīgi, kas tur bija ar Igauniju? Liekas, ka to šad tad mēdz pieminēt sakarā ar balsošanu internetā. Vai varbūt es kļūdos?
0
Sandijs Semjonovs 23.08.2012. 16.43
Jāievieš atklātu sistēmu un nebūs problēmu nobalsot droši un lēti. Kaut vai ar internta bankas vai sociālo tīklu ID. Aizklātība jau pašā saknē veicina “aizklātu” un “slepenu” lēmumu pieņemšanu pašā parlamentā un valdībā. P.S. šī raksta garums pats par sevi liecina, ka aizklātība un sarežģītība tikai novedīs pie vēl lielākām problēmām…
0
sausins 23.08.2012. 15.12
Vispirms komentāros nevajag aizmirst par mērķi un manā skatījumā šobrīd ir tikai viena liela problēma – nav nodrošināta vienkārša iespēja pilsonim, kas fiziski neatrodas “saprātīgā” attālumā no vēlēšanu iecirkņa un vēlas izteikt savu gribu !
Tas kā šo problēmu atrisināt ir tikai tehnisks jautājums, kurā bez drošības apsvērumiem ir arī citi kritēriji, kaut vai finansiālie !
Esmu pārliecināts, ka arī šajā jomā nevajag izgudrot jaunu “divriteni”, bet izmantot jau sen zināmas un praksē pārbaudītas metodes – piemēram iepriekšēju balsošanu !
0
esmeralda_se 23.08.2012. 02.35
Imho Latvijas iespējas nodrošināt sistēmu pret uzlaušanu < ārvalstu/vietējo "interešu grupu" iespējas to uzlauzt. Līdz ar to, manuprāt, nevajag pagaidām. Negribu nākamajā saeimā 54% SC un 20% ZZS.
1
Rudais > esmeralda_se 23.08.2012. 04.40
Par sistēmu uzlauzšanu derētu spriest IT drošības speciālistiem, kas strādā ar banku IT sistēmām. Ja balsošana izmantosim banku autorizāciju, tad vispirms būs tās jāuzlauž. Pat ja to izdara, to nevar noslēpt.
0
lebronj2356 22.08.2012. 20.46
Kvēlie atbalstītāji varētu mazliet atslābt, lai gan nepiekristu visām autora tēzēm un niansēm, bet paliek tomēr viens bet – cik kvalitatīvi šis ”projekts” tiks risināts….Ja līdzīgi, kā Exigen sataisītā VID EDS sistēma, kur pēc uzlaušanas bija atrunas, ka prasības nav iekļautas līgumā, tad paldies, bet mums neko tādu nevajag – labāk vecmodīgi, bet droši ! Piekrītīšu arī par dažādām hakeru iespējām DDos, utt. Daudzviet laukos arī nav ātrgaitas un platjoslas interneta – vai tas netraucē pasākumam ? Ir jāsakārto ļoti daudzas lietas pirms ķerties pie šādiem projektiem, nevis būt antiņpionieriem un skriet ar galvu sienā, jo redz igauņiem ir ! Mani uztrauc arī LV iepirkumu konkursi un sastādītie līgumi – ļoti tipisks piemērs ir Vitronic sāga. Ir jāiet progresa virzienā, bet pārdomāti, lai nepārvēršas regresā par lielu naudu turklāt !
2
zauls > lebronj2356 22.08.2012. 21.03
Partijas uzraudzītu, lai konkurentiem netiek vairāk balsu.
0
Una Grinberga > lebronj2356 22.08.2012. 23.08
@Krix
Kvalitāte ir naudas lieta – ja grib 10 filtrus un 10 auditus, tad attiecīgi arī jāmaksā – un uz šādu risinājumu tad arī nebūtu jātaupa, jo ilgtermiņā tas atmaksāsies. Nevar jau visu laiku skatīties uz neveiksmēm pagātnē – ir jāredz kļūdas un jau laikus jāparedz riski!
Par interneta problēmām – tur mēs esam dažus gadus daudzām lielām valstīm priekšā, bet tas jau nenozīmē, ka tagad visas balsis skaitīs tikai internetā! Tu domā, ka 80 gadus veca ome Skrundā būs sašutusi, ka nevar balsot internetā, jo nav platjosla? Iedzīvotāju vecuma un izglītības struktūra laukos runā pati par sevi, ka interneta balsošana tur noteikti nedominēs!
P.S. Nedomāju, ka kaut kas mainīsies ierēdniecības darba kvalitātē, kamēr politiķi baidīsies ierēdņiem nodrošināt konkurētspējīgas algas un kamēr sabiedrība pret ierēdņiem izturēsies nievājoši. Labākie juristi, finansisti un vadītāji privātajā sektorā atrod gan labu algu, gan arī motivējošu vidi.
0
archoftriumph 22.08.2012. 20.42
esmu PAR internetu kaa papildus iespeeju balsot tiem kuri veelas. un ja nevar nodrosinaat drosu aizklaatu balsosanu tad esmu ar mieru balsot atklaati, caur internetbanku, ar visu personas kodu. igaunji to ir lieliski atrisnaajusi un atliek tiekai paarnjemt. tie kuri baidaas vai sleepjas lai turpina balsot uz papiira. ideaals aizsargs pret viltodsanu buutu iespeeja katram paarbaudiit par ko vinjsh ir balsojis arii peec veeleesanu beigaam. un tad kontrolsummu paarbaudiit nav probleemu.
0
zauls 22.08.2012. 20.18
Es nekādi nesaprotu, bankas apgalvo, ka internetbanka ir pilnīgi droša, bet drošu vēlēšanu sistēmu principā neesot iespējams uzbūvēt. Kā tas iet kopā? Es gan domāju, ka varas kliķe vienkārši nevēlas interneta balsošanu, jo tad viltot rezultātus nebūs iespējams.
1)Kāpēc vēl joprojām saeimas vēlēšanas nenotiek pēc vēlēšanu sarakstiem, kuri ir izveidoti un darbojas eiroparlamenta vēlēšanās?
2)Kas tika mainīts vēlēšanu sistēmā pēc Kubuļu pagasta kriminālā rezultātu viltošanas gadījuma?
3)Kāpēc vēlēšanu zīmes tiek iznīcinātas uzreiz pēc balsu skaitīšanas?
0
andris902 22.08.2012. 19.56
…izlasīju komentārus un radās jautājums – i-banku lieto gan pilsoņi, gan nepilsoņi….Saeimu ievēl tikai pilsoņi….kurā brīdī programma/sistēma atsijās nepilsoņu nodotās balsis, jo tādi mēģinājumi noteikti būs….
…jau iepriekš atvainojos, ja jautājums šķiet muļķīgs….:)
0
DavisNaglis 22.08.2012. 19.12
Pilnīgi anonīma jau tā balsošana nav arī tagad. To, ka cilvēks ir balsojis, piereģistrē, pat pasē zīmodziņu iespiež. Kapēc elektroniski nevarētu līdzīgi? Tāpat kā ibankās, datus par vēlētājiem var un vajag reģistrēt (ar visām IP adresēm, laikiem, identifikācijas parametriem un citiem drošības pasākumiem), lai nodrošinātu vēlēšanu kārtību, tikai jāpanāk, ka vēlētāja dotā atbilde datu bāzē nav sasaistāma ar paša vēlētāja datiem, un to jau nu gan var nodrošināt. Kaut vai izveido simts atbilžu tabulas bez jebkādām relācijām uz pamattabulu ar vēlētāja datiem un programma pēc gadījuma skaitļa vēlētāja atbildi ieraksta kādā no tām. Kurš un kā varēs uzrakstīt pieprasījumu datu bāzē, lai noskaidrotu tieši kuru atbildi kurš vēlētājs devis?
0
ilmisimo 22.08.2012. 18.41
……. Kādēļ nav iespējams papildināt minēto 73. Satversmes pantu, kādēļ joprojām sabiedrība tiek uzturēta spriedze, liekot strīdēties par nepieciešamo parakstu skaitu un iespējamiem vai neiespējamiem interneta pieslēgumiem laukos? Valstij ir tiesības sevi aizstāvēt un tā spēj to izdarīt
http://www.ir.lv/2012/8/6/par-valsts-tiesibam-aizstaveties
0
Andris 22.08.2012. 16.14
“…ASV un Krievijas sacenstos ar savām kiberuzbrukuma un citiem ietekmes iespējām un līdzekļiem, nosakot “pareizos” vēlešanu rezultātus…”
Atvainojos, bet pēc šis frāzes rodas šaubas par cilvēka adekvātumu. Krievu internetā redzu kaut ko līdzīgu bieži, visi krievi ir apsēsti ar ideju, ka pasaule ir divu gigantu sacensības arēna – USA un RUS. Bet sastapt šādu pasaules uztveri eiropietī ir dīvaini. Kungam laikam mājās ORT kanāls rāda non-stop režīmā 24h diennaktī un nav nekādas iespējas to izslēgt.
5
GirtsSudrabins > Andris 22.08.2012. 16.28
Ir jābūt naivam un neinformētam, (vai vēl ļaunāk – apzinātam dezinformatoram) lai apgalvotu, ka Krieviju neinteresē ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā. Vai mēs gribam riskēt ar to, ka krievu hakeri mums SC ievēl?
0
Andris > Andris 22.08.2012. 16.45
zzz, kurš ir tas “ļaunais dezinformators”, kas to apgalvo?
0
Signija Aizpuriete > Andris 22.08.2012. 16.45
——-
Valsts gaišāko spēku ignorance arī ir viena no partokrātijas pamatpazīmēm.
=============================================================================
Pareizi – ‘gaišos spēkus’ ne bez pamata PSKP atbalstīja 1988.g., kad Tautas Fronti dibināja. Saprata toreiz partokrātija, kā procesus vēlamajā virzienā vadīt, sapratīs arī tagad – būs gan parastā, gan interneta balsošana.
Tautas skaitīšana 2011 jau pierādīja dubultvarianta iespējamību.
Vilks/partokrātija – paliek pie varas stūres, aitas/gaišie spēki – turpina vārīties internetā. Viss notiek – process turpinās….
0
Dodžers > Andris 22.08.2012. 17.59
Droši vien kreisā krievu nauda LV informācijas telpā un “nevalstisko” organizāciju atbalstam būtu jauzskata par ieguldījumu LV ekonomikā :)
0
Kristīne > Andris 22.08.2012. 18.11
“Vai mēs gribam riskēt ar to, ka krievu hakeri mums SC ievēl?”
==
Nez vai šie varētu ko ievēlēt, ja vien koderi nav pilnīgi līkrocīši. Runa gan varētu būt par serveru pārslogošanu u. tml.
0
Kristīne 22.08.2012. 16.06
“Neviens pasaulē nemāk uzbūvēt drošu aizklātu un brīvu vēlēšanu sistēmu ar attālinātu balsojuma ievadīšanu, kas pat nav pieslēgta pie interneta un kuru lieto tikai vēlēšanu vajadzībām”
===
Izņemot indiešus ar šamējo perfokaršu sistēmu (daudzviet nav elektrības).
0
Kristīne 22.08.2012. 15.56
” Kādēļ skriet un pretendēt būt par pirmajiem? ”
===
No tik ļoti nemotivēta kantora droši vien negribētos pirkt nekādus pakalpojumus.
0
mary75 22.08.2012. 15.41
Internettehnoloģijās maz ko saprotu, iespējams, arī tāpēc, rodas daži jautājumi.
Ir jābūt iespējai sabiedrībai kontrolēt gan vēlēšanu norisi, gan iznākumu, kā tas ir tagad.
Ja tāda iespēja nav, vai ir stipri apgrūtināta, manuprāt, tāda sistēma neder.
Bez tam, Latvijā, pie totālas neuzticības varas struktūrām, tas izraisīs milzīgu daudzumu dažādu aizdomu un spekulāciju pat tad, ja viss noritēs ideāli, un īsti nav saprotams, kā tās aizdomas varēs apgāzt?
Bez tam iespējami arī hakeru uzbrukumi ar dažādiem mērķiem, arī no ārzemēm.
Manuprāt, Latvijā to ieviest pāragri.
0
mārtiņš meiers_ 22.08.2012. 15.40
Ja pareizi saprotu, tad galvenā problēma ir, ka no vienas puses vēlēšanām jābūt aizklātām, bet no otras, jāvar pārliecināties, ka konkrēta indivīda balss nav “izmainīta”.
Un otra, ka ir risks, ja visi balsojumi sanāk vienuviet ar visiem personas kodiem un izdarīto izvēli.
Manuprāt vienkāršs risinājums būtu tās pašas i-bankas. Bankas nodrošinātu lietotāja identifikāciju. Izsniegtu lietotājam elekronisko biļetenu #xxxxxxx1. Lietotājs to aizpilda. Bankas sistēmā bots pārbauda, vai biļetens aizpildīts pareizi. Balsotājam nosūta apstiprinājumu, bet CVK tiek aizsūtīta ziņa, ka persona xxxxxx-xxxxx ir balsojusi. Bet biļetenus bots apkopo un rezultātus nosūta, teiksim, reizi diennaktī.
Tas tā, īsumā.
Protams, pie datu pārsūtīšanas būtu jākodē informācija, un biļetena saturs būtu redzams tikai pašam balsotājam un botam, kas informāciju apkopo.
Un bankas tomēr būtu ieinteresētas neiekulties lielās nepatikšanās par datu neaizsargāšanu/bojāšanu vai nopludināšanu. Bez tam to būtu vairākas, un tādēļ uzlaust jau vairāku banku aizsardzības sistēmas jau būtu krietni sarežģīti. It sevišķi, ja katrai bankai būtu savi datu arhivēšanas un pārsūtīšanas mehānismi.
Tai pašā laikā, ja nu par kādu banku rastos aizdomas, varētu pie attiecīgajā bankā balsojušiem personiski pārliecināties, ka viņu balsojums biļetenā nav izmainīts.
3
zauls > mārtiņš meiers_ 22.08.2012. 20.57
Zviedru bankas visas balsis ieskaitītu vienotībai.
0
mārtiņš meiers_ > mārtiņš meiers_ 22.08.2012. 21.17
Vai tad V veidoja bankām īpaši izdevīgos likumus? Vai tie gadījumā nebija LC un kā nu viņi tur vēl pārsaucās?
Taču, ja neuzticies savai bankai, tad nomaini to, vai arī ar pasi zobos joz uz vēlēšanu iecirkni balsot “pa vecam”…
0
zauls > mārtiņš meiers_ 22.08.2012. 22.55
Esmu citadeles klients un aicinu visus kļūt par valsts bankas klientiem.
0
inghem65 22.08.2012. 15.40
Nodrošināt ATKLĀTAS vēlēšanas tehniski ir vieglāk un drošāk, jo lietotājs var parakstīt balsi ar elektronisku parakstu, kurš saglabājas visā procesā no sākuma līdz beigām. Bet atklātām vēlēšanām ir citas – ne tehniskas dabas drošības problēmas un jautājumi, kas jārisina. Bet tas jau ir politisks lēmums, ne tehnisks.
0
i_inese 22.08.2012. 15.29
(1) Personas tiek identificētas, sākot balsošanu. Tas tāpēc, lai nevar ar pasi pēc tam aizmočīt vēl uz iecirkni un nobalsot vēlreiz.
(2) Katrs no autorizētajiem balsotājiem izvēlas, par kuru listi balsot, aizpilda krustiņus un svītrojumus.
(3) Balsojums tiek aizšifrēts ar atbilstoša garuma pirmskaitļu reizinājumiem — personas un CVK individuālajām atslēgām, un aizsūtīts uz CVK serveri.
(4) CVK serveris vakarā paņem AIZŠIFRĒTOS biļetenus un uzraksta uz DVD diska.
(5) Disks tiek ielikts netam nekad mūžā nepieslēgtā, svaigi pirktā kompī, kur tiek IZNĪCINĀTA informācijas daļa, kas satur ziņas par balsotāju personībām. Turpmāk figurē uz diska esošā ANONĪMĀ datubāze ar balsošanas rezultātiem.
(6) Disks tiek ielikts vēl nākamajā kompī, kurā tiek apkopoti balsošanas rezultāti.
(7) Ja kādam ir jautājumi vai iebildes, tad jebkurā mirklī var paņemt sākotnējo, aizšifrēto balsojumu rezultātu, kas atrodas virtuālajā «urnā» uz CVK servera, un iziet visu procedūru vēlreiz!
Ilmār Poikān, lūdzu, norādi uz manām kļūdām šajā konstrukcijā — ko tur vēl var un vajag pielabot! :)
7
inghem65 > i_inese 22.08.2012. 15.45
Gribu redzēt konkrētos LVRTC risinājumus, kas nodrošinās to, ka balsotājs uz ekrāna redz to, ko serverim liekas, ka viņš dara (balso).
“Netam nekad mūžā nepieslēgtā, svaigi pirktā kompī” ir škietama hardware kontrolēšana. Kādam atliek noorganizēt piegādi ar “pareizu” svaigi pirktu datoru.
Atkārtošu vēlreiz – te paverās plašs uzbrukuma vektoru spektrs. Un es zinu, ka es zinu ļoti maz.
0
i_inese > i_inese 22.08.2012. 16.07
Hmm! Tiešām, šakāļplānā vajag labojumus.
(A) CVK uztaisa progammeli (app), kuru katrs uzinstalē uz sava kompja priekš balsošanas nolūkiem. Demokrātijas vārdā programmeles kods ir visiem redzams, lai būtu skaidrs, ka tajā nav nekādas sētas durvis. Drošības pēc visiem tiek rekomendēts darbināt programmeli kā UNIX teksta failu :)
(B) Kas attiecas uz kompja drošību, tad lai CVK nopērk detaļas un saskrūvē paši to skaitīšanas kompi ;) Uzlikt Linux arī tur kādam būtu jāmāk. No diska, kuru iepriekš pārbaudījuši DP darbinieki!
0
Valdemārs Valdemārs > i_inese 22.08.2012. 17.09
Shēmas pirmajā solī nav iespējams konstatēt, vai balsojums ir brīvs, kas ir konstitucionāla prasība. Problēmu var risināt, ja sistēmā ir iespēja anulēt iepriekšējo balsojumu un balsot vēlreiz, bet tad vēlēšanas teorētiski vairs nav aizklātas, jo tiek saglabāta informācija par vēlētāju un viņa izvēli.
Shēmas pirmais solis nekonkretizē identifikācijas mehānismu, cik tas būs aizsargāts pret identitātes zādzību. Ko darīt, ja ir notikusi identitātes zādzība, un vēlēšanu iecirknī pasaka, ka balsot ar pasi nevar. Ja teorētiski kāds ar viltotu pasi ir nobalsojis cita vēlētāja vietā, tā ir pusbēda, jo cietušajam netiek liegtas viņa konstitucionālās tiesības. Lai nevienam teorētiski neliegtu vēlēšanu tiesības, ir jāsaglabā iespēja balstot arī tradicionālajā veidā un anulēt elektronisko balsojumu. Tas savukārt sarežģī un padara ievainojamāku visu sistēmu.
Shēmas pirmais solis slēpj visa vēlēšanu norises procesa ievainojamību. Lai paralēli elektroniskajai balsošanai notiktu balsošana vēlēšanu iecirkņos, nepieciešami sakari starp centrālo CVK serveri un daudzajiem klientiem vēlēšanu iecirkņos, lai noskaidrotu, vai vēlētājs nav balsojis elektroniski, vai arī, lai anulētu iepriekšējo elektronisko balsojumu. Līdz ar to servisa atteikuma uzbrukums CVK serveriem, vai uzbrukumi lielākajiem interneta pakalpojumu piegādātājiem vienlaikus sabotētu kā elektroniskās tā arī tradicionālās vēlēšanas. Te parādās juridiska nianse, vai tradicionālā aizsardzība pret DDoS uzbrukumiem nav noteiktā reģionā dzīvojošu vēlētāju vēlēšanu tiesību pārkāpums.
0
zauls > i_inese 22.08.2012. 20.49
Ja notiek uzbrukums un internetā nobalsot nav iespējams, es paņemu pasi un eju uz iecirkni.
0
Rudīte Krūmiņa > i_inese 22.08.2012. 22.06
Risku koncentrācijā ir visa sāls. Ja vēlēšanu kantorī kāds nobalso ar viltotu pasi, lielo bildi tas nemaina un pārkāpumu ir salīdzinoši viegli atklāt.
Ja riski būs koncentrēti daudzos punktos – visur pielietojamā algoritmā (anonimitāte + publiskas/privātas atslēgu padarīšana procesu padara ļoti necaurspīdīgu un pat kriptogrāfu komanda var nebūt spējīga pārliecināties ka tur nav nevienas loģikas vai programmēšanas kļūdas), iekārtu izstrādātājā, iekārtu piegādātājā, vēlēšanu administratorā. Pietiek ar ķēdes pārrāvumu vienā punktā, lai visas vēlēšanas būtu kompromitētas un pārkāpums pat var nebūt pamanāms.
0
Anastasia Abdullina > i_inese 23.08.2012. 00.40
Pirmkārt rakstā minētais “drošuma” jēdziens vienmēr būs relatīvs un raksta autoram vēloties dalībniekiem izskaidrojot problēmu vajadzētu plašāk paskaidrot situācijas analīzi un nepaļauties vienīgi uz nozares autoritātes argumentiem un melns/balts salīdzinājumiem.
Otkārt, bez ilūzijām skaidrs ka e-vēlēšanas ietver riskus, problēmas un ar to saistītus uzdevumus. Patīkami ka/ja atšķirīgu viedokļu dalībnieki spēj piedāvāt gan problēmas, gan risinājumu idejas.
Top of mind ideja… ja būtu divas motivētas crowdsourcing grupas kur vieni izstrādā risinājumu, otri to censtos “atlauzt” un parādīt vājās vietas. Bez teorijām, tīrs empīrisks trial/error process (protams testēšanā). Kad relatīvā drošuma slieksnis ir sasniegts produktu var laist dzīvē. Kā vērtējat?
0
Rudīte Krūmiņa > i_inese 23.08.2012. 07.51
Variants ir atstāt papīra vēlēšanas tiem, kas vēlas palikt anonīmi un intereta vēlēšanas tiem, kas samierinās ar zināmu neanonimitātes pakāpi. Pēdējie noteiktu laiku varētu pāliecināties par savu balsu pareizību līdz brīdim, kad arī šie dati tiek izdzēsti.
0
inghem65 22.08.2012. 15.18
Salīdzinājums ar banku “drošumu” ir nevietā, jo tur vismaz ir transakciju logi, pēc kuriem var atjaunot stāvokli pirms “uzbrukuma”. Savukārt AIZKLĀTĀ balsošanā nekā tamlīdzīga būt nevar, var tikai lāpīties ar dažādiem paņēmieniem, lai mazinātu riskus.
Risks balsojot Internetā protams ir atkarīgs no tā, kādi ieguvumi ir no to ietekmēšanas. Ja tās ir kādas lauku pašvaldības vēlēšanas, tad risks ir minimāls. Ja savukārt uz spēles tiek likts Latvijas liktenis (Saeimas vēlēšanas), tad riski ir daudz lielāki. Kaut kā būtu pavisam nelāgi ieviest Saeimas vēlēšanas Internetā, lai ASV un Krievijas sacenstos ar savām kiberuzbrukuma un citiem ietekmes iespējām un līdzekļiem, nosakot “pareizos” vēlešanu rezultātus.
Lai viltotu papīra vēlēšanas, nepieciešams pietiekoši daudz lietā iesaistīto personu. Pat viena iecirkņa ietvaros to grūti noslēpt, lai neviens neatklātu. Savukārt, lai ietekmētu vēlēšanas Internetā var pietikt pat ar 1-2 cilvēkiem pareizajās vietās.
Ja par to, ka kāda sistēma ir droša, izsakās cilvēki, kas no tā neko nejēdz, nav tik traki. Trakāk ir, ja to saka cilvēki, kuri domā, ka no tās ko sajēdz.
Kā var būt droša sistēma, ja tiek izmantots hardware, kuru mēs nekontrolējam, tīkls, kuru mēs nekontrolējam, un gala lietotāju datori, kurus mēs nekontrolējam? Te paverās plašs uzbrukuma vektoru spektrs. Tas, ka uz papīra sistēma būs droša, nenozīmē, ka reālos apstākļos tā tāda būs.
Tātad viss atkarīgs no izmantošanas juridiskajām sekām. Jo mazāka jēga kādam balsošanu ietekmēt, jo mazāks risks, ka to kāds arī darīs.
1
Rudais > inghem65 23.08.2012. 20.36
Tranzakciju logi ir uzturami ari balsošanas sistēmā. Tikai pats balsojums ir jānošifrē ar dotās balsošanas publisko atslēgu. Un te nekāds divritenis nav jāizgudro. Vajag ar speciālistiem pakonsultēties, bet ne ar valdes priekšsēdētājiem vai asociāciju prezidentēm.
0
Dodžers 22.08.2012. 14.58
Palasi par feleriem banku biznesā, sevišķi ar kartēm, kur iebūvēti jaunāko paaudžu čipi. Uz kādu laiku pāries vēlēšanās vicināties ar savu norēķinu karti. Mums tad maz skar, jo esam nomalē.
0
Dodžers 22.08.2012. 14.52
Jā, ber šaubos vai mums būtu jābūt tiem, kas pierāda, ka e- vēlēšanas ir 100% nedrošas
0
ilzezeebolde 22.08.2012. 14.50
Nav problēma uzprogrammēt pietiekami drošu vēlēšanu sistēmu, nav problēma arī novadiīt pietiekami drošu un precīzu vēlēšanu procesu.
Tas, ka tur nebūs 100%, nekas – arī tagad nav 100%. Toties ieguvumu kāliem vairāk.
3
Dodžers > ilzezeebolde 22.08.2012. 14.54
Protams, droši vien silikona ielejā Tev kautrējas piedāvāt darbu :)
0
ilzezeebolde > ilzezeebolde 22.08.2012. 16.41
Nekautrējas. ;)
0
k403 > ilzezeebolde 24.08.2012. 17.49
Pašreizējā sistēma ir salīdzinoši lēta un nekādā veidā nepieļauj pat teorētiskas falsifikācijas vairāk nekā 1% apmērā. Katrā vēlēšanu iecirknī strādā cilvēki, kam ir vislielākā uzticība starp iedzīvotājiem- skolotāji un bibliotekāri.
E-vēlēšānas ir kā melnā kaste. Pats esmu programmētājs un, noskatoties dažādas prezentācijas par jaunākajām balsošanas sistēmām, nerodas pārliecinoši pozitīvs iespaids par tām. Arī universitāšu mācībspēki ir līdzīgās domās, ka nevajag mums būt pirmajiem tikai tāpēc, lai būtu pirmie. Tad, kad citu valstu pieredze pierādīs, ka e-vēlēšanas ir drošas (kas nebūt pašlaik tā nav), tad arī ieviesīsim. Nekas slikts nenotiks, ja vēl pāris reizes iesim vēlēt “pa vecam”.
Vairāk par e-vēlēšanu dažādiem aspektiem cilvēkiem saprotamā valodā var izlasīt vikipēdijā:
en.wikipedia.org/wiki/Electronic_voting
0
Dodžers 22.08.2012. 14.46
He he, kādi mērs tomēr visi naivi. Tas, ka konkrēti man no bankas elektroniski nav nozagta nauda vēl neliecina, ka to nevar nozagt. Vienkārši mūsu naudas apjomi nav atraktīvi. Būtu gruti pasaulē atrast kādu vērā ņemamu banku, no kuras nauda elektroniski NAV nozagta. Ar to, protams, neviens nelielās.
Kas attiecas uz 300 000 ārzemju tautiešu nenovērtējamo devumu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, tad nevajag pārspilēt patriotismu. Ne nu tur kāds šausmīgi interesējas par LV politisko virtuvi, ne nu par katru cenu grib balsot.
Es labāk riskēju ar zemu vēlēšanu aktivitāti, nekā riskēju zaudēt leģitīmi ievēlētu valdību. Vēlēšanas nav iepirkšanās ebay. :)
2
ilzezeebolde > Dodžers 22.08.2012. 14.49
Tajā pat laikā ir tieši tikpat neiespējami atrast valsti, kuras vēlēšanas būtu izdevušās 100.00% precīzas.
0
Dodžers > Dodžers 22.08.2012. 15.01
Mums ir iespēja vēlēšanu sistēmu uztaisīt par metro – mums būs tiesības te dzīvot, bet vadība būs citur.
0
Signija Aizpuriete 22.08.2012. 14.43
——-Māris Alberts:'(..)Latvijā pēdējos 20 gadus valdījusi Alberta Šveicera definīcijai atbilstoša partokrātija – mazas ļaužu grupas neredzama vara pār tautu, valsts likumdevēju un izpildvaru visos līmeņos. Partokrātijai galu vajadzēja darīt Zatlera rīkojumam Nr.2.
==============================================================================
Naivais cilvēk, ja partokrātija ‘de iure’ nāca pie varas 1991.g.21.augustā, tad nekādi rīkojumi, nekādas Saeimas atlaišanas nepalīdzēs. Prātiņ, nāc mājās!
– ‘Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.’
Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere
(Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri / Kabinets/Delfi.lv)
0
aldis73 22.08.2012. 14.36
vēl varētu domāt par vēlēšanām ar kvantu tehnoloģijām, kad tādas attīstīsies. Šobrīd neredzu iespēju. zinot, kādas ir citas valstij izstrādātas e sistēmas, piemēram, VID vai CSB, Latvija galīgi nav gatava. papīra vēlēšanas tomēr ir daudz sarežģitāk viltot, daudz iesaistīto. virtuālās vēlēšanas to teorētiski var izdarīt daži, vai pat viens cilvēks.
Latvija vēl ilgi nebūs gatava e-vēlēšanām. + e-vēlēšanas, kā aizklātas vēlēšanas, ir ļoti diskutējams jautājums.
0
Una Grinberga 22.08.2012. 14.12
Šai dzīvē mēs ne par ko nevaram būt 100% droši, bet, manuprāt, piedalīšanās tiesības ir prioritārākas par skaitīšanas tiesībām. Ja ārpus LV dzīvo ~300 tūkst. Latvijas pilsoņu un ārvalstīs balsot var tikai reti kur, tad kaut vai ja tie ir 100 tūkst. pilsoņu, kuri nevar saņemt savas balsošanas tiesības bez lieliem transporta vai laika tēriņiem, tad tā ir liela domkrātijas iegrožošana, it sevišķi ņemot to, ka ārzemēs dzīvo vai nu inteliģenta vai aktīva sabiedrības daļa, kas nepaļaujas uz ķīseļa upēm vai banānu ķekaru katram, kas balsos par konkrētu partiju. Kādam ir bail no pilsoņiem, kas pašlaik nevar balsot klātienē?
Un ja tik ļoti gribās skaitīt, tad var jau elektroniskos biļetenus izdrukāt un skaitīt! Lielākās kļūdas jau tiek pieļautas nevis skaitīšanas procesā, bet gan vēlēšanu procesā – dažas balsis šurp vai turp nespēj kompensēt dažu ievēlēto deputātu/partiju kaitniecību valstij!
Runājot par akadēmiķiem, tad es tiešām nesaprotu, kādēļ viņi lieto neskaitāmās teorijas matemātikā, fizikā, ekonomikā utt., zinot to, ka empīriskie rezultāti gandrīz nekad nesakrīt ar teoriju. Varbūt arī tad vajadzētu lietot teorijas, kuras 100% sakrīt ar empīriskajiem pētījumiem? Ar ko gan vēlēšanas ir citādākas par brāķa pieļaujamo līmeni jebkurā citā dzīves jomā?
4
Andis Krēģers > Una Grinberga 22.08.2012. 15.00
un kāpēc domā, ka tiem, kas dzīvo ārzemēs ir lielākas tiesības balsot, nekā tiem, kas dzīvo Latvijā un maksā nodokļus (piemēram nepilsoņus)? es varbūt nemaz negribu, ka kaut kādi 300000 aizbraukušie tagad noteiks kā mums palicējiem dzīvot. un ja nu esi tik slinks, ka nevari reizi četros gados aiziet līdz iecirknim un nobalsot (nerunāju par tiem kas tiešām nevar aiziet), tad iespējams sliktāk no tā nevienam arī nepaliks. man savukārt liekās absurdi tērēt naudu lietām bez kurām mēs varam iztikt.
vienīgi es piekristu elektroniskajai balsošanai, ja pārliecinātu, ka tas ir drošāk, un lētāk nekā patreizējā balsošanas sistēma. neredzu citu attaisnojumu, lai šitā ap to ņemtos. patreiz izskatās ka vienīgais arguments kādēļ to vajag ir – igauņiem ir tāda rotaļlieta, mums arī vajag.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 22.08.2012. 20.22
@I_Spilbergs
es varbūt nemaz negribu, ka kaut kādi 300000 aizbraukušie tagad noteiks kā mums palicējiem dzīvot.
—
Varbūt palicēju balsojuma rezultātā tie 300 tūkst. ir aizbraukuši? Kurš tad tos īstenos prihvatizētājus un citus bāleliņus iebalsoja? Ārvalstīs dzīvojošie? Nevajag visus aizbraukušos mērīt ar vienu mērauklu – ļoti daudzi aizbrauca, jo nebija darba te un daudzi arī sūta naudu uz Latviju – viņi sagaida situāciju, kad būs pietiekami daudz darba iespējas un savests kārtībā trekno gadu dzīru galds.
Un atvaino, bet vēlēšanas nav noteikti iemesls, lai es atceltu ceļojumu, brauktu 500km uz tuvāko iecirkni vai kā citādi mainītu savus personīgos plānus, zinot to, ka 1 balss nespēj ietekmēt rezultātu.
P.S. Un atvaino, bet tas, kurš visu mūžu nodzīvo Latvijā un nevar iemācīties sarunvalodu, jau nu noteikti nav pelnījis vēlēt (tas ir elementārs cieņas jautājums, pat ne slinkums)!
0
zauls > Una Grinberga 22.08.2012. 20.31
Nodokļu maksāšana ir pienākums, kas nedod tiesības.
0
rjes_son391 > Una Grinberga 22.08.2012. 22.24
Destra, Tu tak neesi letiņš!
“Es domāju, tu labi izskatītos nokritis no Vanžu tilta pilona”
Problēmas ar gramatiku, vai provokators?
0
kkristaps 22.08.2012. 14.10
Es jau 10 gadus lietoju internetbanku (pareizāk, divu banku internetbankas), un man ne reizes nekas nav ne pazudis, ne noviltots (tiesa, ļoti lielu summu kontos nekad nav bijis). Atceroties pārliecinošās TP uzvaras agrākajās Saeimas vēlēšanās, kā arī diezgan labi pārzinot vēlēšanu organizācijas likumus un noteikumus, varu ar pilnu pārliecību apgalvot, ka, manuāli apstrādājot biļetenus, krāpšanās iespēju ir vairāk nekā elektroniskajā variantā.
4
Signija Aizpuriete > kkristaps 22.08.2012. 14.28
——-
Я считаю, что совершенно неважно, кто и как будет в партии голосовать; но вот что чрезвычайно важно, это кто и как будет считать голоса. — Бажанов Б. ‘Воспоминания бывшего секретаря Сталина’
==============================================================================
Uzticēsim balsu skaitīšanu – demokrātijas kontrolētāja funkciju Microsoft, tad par SC u.c. ”nepareizo” iespējām uzvarēt kādās vēlēšanās vairs nebūs jāsatraucās !!
0
GirtsSudrabins > kkristaps 22.08.2012. 15.07
Ir viena milzīga ātšķirība starp banku un vēlēšanām – izsekojamība. Banka par katru veikto dabībū var pateik ar kādu lietotāja vārdu/cikos/no kādas ip adreses utt. ja kas noiet greizi, var meklēt problēmu.
Aizklātā balsošanas sistēmā šāda izsekojamība nav – visas balsis ir “anonīmas”, līdz ar to pat pierādīt, ka rezultāts nav pareiz var būt pagrūti.
0
zauls > kkristaps 22.08.2012. 20.26
Tad daram tā, kurš grib balsot anonīmi, iet uz iecirkni un lien kabīnē, kas grib balsot atklāti, balso internetā un pēc tam pārbauda savu balsi, vai izdrukā biļetenu ar svītrukodu. CVK mājaslapā ievadot savu personas kodu un autorizējoties caur ibanku, parādās balsošanas biļetens. Demokrātiski.
0
zauls > kkristaps 22.08.2012. 20.28
Savulaik varēja balsot 3 dienas iepriekš, bet novērotāji iecirknī bija tikai vēlēšanu dienā. Toreiz iepriekšējā balsošanā nobalsoja ļoti liels skaits vēlētāju un TP saņēma ļoti daudz balsu. Sakritība?
0
arita_golubeva 22.08.2012. 13.39
Autors ir frīks un nūģis. 100% droši nav pat tas vai sagaidīsim rītdienu. Ja salīdzina potenciālās iVēlēšanas, tad tās diez vai ir nedrošākas par šodienas manuālo režīmu.
1
Signija Aizpuriete > arita_golubeva 22.08.2012. 14.21
———
Demokrātija ir tiesības skaitīt balsis.
==============================================================================
Autors ir gudrs un apķērīgs, jo, manuprāt, pamatskolu beidzis LPSR – un padomju izglītības sistēmu pat tās niknākie lamātāji bija spiesti respektēt
(tas piemineklis M.Keldišam vēl nav pārvietots-?).
Iemācīties pamatskolā skaitīt un zināt reizrēķinu bez datoru u.c. tehnisko palīgierīču palīdzības – tas šodien daudziem sagādā pamatīgas galvassāpes:
http://www.youtube.com/watch?v=yHUTQGlGTwY
p.s.
PSRS sabrukums apliecina – balsu skaitīšanu jāuztic datorprogrammām. Tas garantē ‘kontrolējamās demokrātijas’ drošību par 99.99% !!
0
buchamona 22.08.2012. 13.36
Noviltot var jeb ko. Arī tradicionālos vēlēšanu biļetenus, un domāju, ka neviens cilvēks neņemsies kategoriski noliegt, ka LR vēlēšanās kāds tur 0.001 procents biļetenu tiešām arī ir viltoti
Neko nesaprotu no netā lietotajām drošības sistēmām, bet man ir viens arguments. Lietoju i-banku neatceros cik, n- gadus. Man nekas nekad nav pazudis utt. Tas mani pārliecina.
Ja runājam par valsts drošību, demokrātijas nodrošināšanu utt situācijā, kad tik daudzi tūkstošu LR pilsoņu šobrīd mīt ārzemēs, tad man liekas, ka tieši iespēja vēlēt internetā būs tas drošības pasākums, kurš nodrošinās mūs pret nepatīkamiem un negaidītiem pārsteigumiem, kurus mēs varam sagaidīt nākošajā rītā pēc vēlēšanām.
Un vēl – iespēja piedalīties vēlēšanās ar interneta starpniecību – tā būs vēl viena nozīmīga saite starp Latviju un tās pilsoņiem citur pasaulē. Un tas ir ļoti svarīgi.
1
GirtsSudrabins > buchamona 22.08.2012. 14.54
parastai sistēmai – jo variāk grib viltot, jo tas kļūst riskantāk (jo jāiesaita civēki no daudziem vēlēšanu iecirkņiem). Līdz ar to būtisku vēlēšanu rezutātu ietekmēšana (>1% balsu) ir maz ticama. Elektroniski ir pilnīgi vienalaga mainīt vienu balsi vai pilnīgi visas, neviens no malas tāpat nevar to kontrolēt, atliek tikai paļauties, ka sistēma visu dara pareizi. Ja parastā sistēmā gadās kļūdas (nu vienā iecirknī kaut ko ne tā saskaita), tas rezutātu būtiski neietekmē. Elektroniski savukārt kļūda var būt daudz grūtāk pamanāma (ko darors izdrukā to arī uzskatām par patiesību) un ar daudz būtiskāku ietekmi.
0
Signija Aizpuriete 22.08.2012. 13.31
——
Kāpēc es saku “nē” interneta vēlēšanām.
============================================================================
2012.g.23.augustā teiksim ‘Jā’ – un turpināsim turēt demokrātijas latiņu lielvalstu (Vācija, Francija, L-Britānija) līmenī.
Un nekādas kaulēšanās/Торг здесь неуместен:
http://www.youtube.com/watch?hl=en&v=ub-gtEMPJ4g
p.s.
Kaut pastalās, bet bez interneta Latvijā – ?
‘ Vīķes-Freibergas jaunais auto izmaksās 80 000 latu ‘
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/427121-vikes_freibergas_jaunais_auto_izmaksas_80_000_latu
0
Janis 22.08.2012. 13.28
Igaunija var, bet dižie “pro” IBM, Oracle, utt. nevar, vai ne?
Tas ir stāsts par mūsdienu domāšanu pret aizgājušo laiku domāšanu, par ko nesen lasīju – “Why Microsoft didnt invent Facebook” – senāku laiku kompānijām piemīt tā laika kultūra, biznesa modelis un mentalitāte, kas padara mūsdienīgu ideju realizēšanu daudz grūtāku, ja ne neiespējamu.
Pats esmu programmētājs un zinu, ka pēc būtības ir ļoti maz neiespējamu lietu.
3
gstrazds > Janis 22.08.2012. 13.39
Nu nē, ja iet runa par 100% drošām vēlēšanām, tad jau šiem taisnība, jautājums tikai, vai mērķis ir 100% drošas vēlēšanas, ja nekur pasaulē tādas nenotiek.
0
aivarstraidass > Janis 22.08.2012. 20.38
Viss ir atkarīgs no prasībām, kādas izvirza e-balsošanas sistēmai. Ja mēs vēlamies, lai sistēma nodrošinātu (1) aizklātas vēlēšanas, (2) vēlēšanas, kur nav iespējams pirkt balsis (3) vēlēšanas, kurās katrs var pārliecināties, ka viņa balss ir pieskaitīta pareizi, (4) vēlēšanas, kurās valsts var veikt visaptverošu drošības auditu un pārliecināties, ka balsu skaitīšanas sistēma nav zaudējusi “integrity”, (5) vēlēšanas, kurās nevar nozagt cita balsotāja identitāti, (6) vēlēšanas, kurās var balsot no jebkura dzīvokļa, jebkuras lauku bibliotēkas vai Interneta kafejnīcas vai mobilā telefona…
Šīs prasības var nonākt pretrunā viena ar otru. Ja man kā balsotājam ir iespējams PAŠAM pārliecināties, vai mana balss ir pieskaitīta pareizi – tad pie naivas interpretācijas (neiesaistot kaut kādas kriptogrāfiskas viltības) tas nozīmē, ka es arī savu BLAKUSSĒDĒTĀJU pie datora varu pārliecināt, ka mana balss ir pieskaitīta pareizi. Tas savukārt nozīmē, ka es savu balsi varu pārdot.
Viens no veidiem, kā virzīties uz priekšu – būtu atteikties no dažām no šīm prasībām. Piemēram no prasības par aizklātām vēlēšanām. Ja vēlēšanas ir pilnīgi atklātas (visi redz, kā katrs ir nobalsojis), tad iespējas kaut ko viltot kļūst minimālas. Bet te jāņem vērā tāda lieta, ka ne visi cilvēki ir godprātīgi – daži gribēs iedzīvoties un balsis pārdot. Varbūt, ka mēs kā sabiedrība izlemjam, ka varam ar šo risku sadzīvot un balsu pircējus/pārdevējus izķert ar citiem līdzekļiem – bet tad būtu jāpārraksta Satversmes 6.pants un vairāki likumi…
Vienkārši sakot – Māris Alberts ir izteicis kompetentu viedokli, pieņemot, ka Latvijas likumi ir tādi, kādi tie ir pašreiz. Manuprāt, tas ir godīgāk, nekā solīt zvaigznes no debesīm – ja mēs riskus vispār neapzināmies.
0
Rudais > Janis 22.08.2012. 21.34
To ka jebkurā sistēmā pastāv drošības riski to labi speciālisti saprot, bet vai tāpēc nelietojam interneta bankas? Tāpat ar būs ar balsošanas sistēmu. Un speciālistu uzdevums būtu izvērtēt šos riskus, nevis apcerēt to ka 100% drošības nebūs un tāpēc nekāda balsošana sistēma nav izmantojama. Vajadzētu analizēt piedāvāto, norādīt uz tā drošības riskiem un piedāvāt savas uzlabojumus.
0
gstrazds 22.08.2012. 13.28
Nez, varbūt problēma ir “droša sistēma” definēšanā? IT cilvēki runā par 100% drošu sistēmu, ko nevar nodrošināt, taču arī esošās vēlēšanas nav 100% drošas. Ja kāds gribētu pie mums uztaisīt Krievijas tipa balsošanas karuseļus, gan jau, ka izdotos.
Drošības riski tika salīdzināti vai IT risinājums vērtēts autonomi?
0
ilzezeebolde 22.08.2012. 13.19
Oponenti tiešām ir stagnāti.
0