Iedzīvotāji vēlas, lai valsts budžetu izskata atklāti

Ja žurnālisti (kuri beiguši universitāti) nespēj uztvert pat elementāru MK ziņojumu vai noteikumus, tad nemaz nerunāsim par pārējo sabiedrību, kurai nav katru dienu “jāizurbjas” cauri neskaitāmai informācijas gūzmai. Tas pats piemērs par direktoru algām, kuras pieaugs par 342Ls – visi portāli pilni, ka direktoriem algas pieaugs pat par 342Ls, tikai neviens tā arī nav iegājis IZM mājas lapā, lai paskatītos skolu sarakstu, to sasortētu un redzētu, ka lielākajās skolās mācās ~1300 skolēnu nevis 2600 skolēni, par kuriem var saņemt 342Ls pielikumu.

Lai labāk ministri atskaitās par gala lēmumiem, kurus tad sabiedrība arī var vērtēt nevis “kacina” to ar alternatīvām, ko žurnālisti nepārtraukti kļūdaini “interpretē”.

Var jau būt, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju patiesi nav ne spēju, ne intereses iedziļināties budžeta veidošanā, bet katrā ziņā, tie, kam tas interesē, varētu būt stipri vairāk par tiem 10 %, kam jau gadiem liekas, ka viss jālemj pa slepeno.
Jo parastiem TV skatītājiem, radio klausītājiem un preses lasītājiem ik pa laikam rodas dīvaini jautājumi. Piemēram, ja ES citās valstīs budžetu veido 100 %, tad nez kāpēc Latvijā sanāk mazāk, jo VISAS ministrijas un nozares nepārtraukti želojas, ka no budžeta saņemot par tik un tik % mazāk nekā citās ES valstīs.

“Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jautājumi par valsts budžetu būtu jāizskata atklātās, nevis slēgtās sēdēs”
Pārsteidzoši (bet, varbūt, arī – nē?), ka vairākums to pašu mistisko iedzīvotāju, kuru liela daļa droši vien nav pat valsts pilsoņi, tik nekritiski vērtē savas spējas iedziļināties valsts budžeta veidošanas niansēs.