Eirozonas krīze

iedomājieties tik kredītkompānija, kas man gatava palīdzēt pat tad ja nespēju visu laicīgi atmaksāt :) http://atrais.lv/ pozitīva diena

A collage of speeches by UKIP Leader Nigel Farage MEP in the European Parliament in Strasbourg and Brussels as Co-President of the Europe of Freedom and Democracy Group (EFD). Excerpts relate to the euro currency crisis leading up to the bailouts of Greece (May 2010), Ireland (November 2010) and Portugal (April 2011).

http://youtu.be/jr9NUGu0ou8

Redzēju Siguldā Elvi veikalā elektroniskos cenrāžus – vai tad tur grūti norādīt cenu Latos un Eiro?

Ja Lats nepaliks kā pamatvalūta tad es būšu pret eiro ieviešanu! Var taču pastāvēt divas valūtas vienlaicīgi – Lats kā pamatvalūta un Eiro kā starptautiskā atskaites sistēma?

SECINĀJUMI LATVIJAI:
1) cerams visi ir sapratuši ka valsts aizņemšanās, lai celtu algas un soc.maksājumus ilgtermiņā ir pašnāvnieciska, pēc pašreizējo valsts parādu atmaksas budžeti jāveido ar kāda 1% pārpalikumu nebaltaj dienai.
2) banku glābšana ar valsts budžeta līdzekļiem nav pieļaujama (ja kādam nepieleca ar Parex gadījumu – lai skata Īrijas piemēru),sapujušas bankas, tāpat kā sapujušus ābolus jāmet miskastē
3) kad viens nekustamo īpašumu burbulis ir plīsis mēs jau radām nākošo – uzturēšanās atļauju izsniegšana pret dārga nekustāmā īpašuma iegādēm nekavējoties jāpārtrauc (tās veido cenu burbuli dārgākajā īpašumu segmentā Jūrmalā un Rīgā, plus ,ceļot zemes kadastrālo vērtību un nodokli šajos rajonos, izspiež no tiem tos ne šleserveidīgos latviešus,kas tur vēl palikuši, plus piesaista Latvijai potenciāli naidīgus ļaudis no Krievijas).

SECINĀJUMI EIROPAI:
1) ne naudas drukājamās mašīnas palaišana no ECB puses, ne visu eirozonas valstu parādu apvienošana kopējā katlā nav iespējama bez izmaiņām valstu konstitūcijās un eiropas līgumos, kas prasītu referendumu rīkošanu, kuri neapšaubāmi izgāztos, jo eiropas tautas nepiekritīs riskēt ar savu valstu nākotni tikai tāpēc lai vēl uz dažiem gadiem saglabātu esošo status quo
2) valstīm kas nespēs veikt tik radikālus budžeta griezienus kā tas ir minimāli nepieciešams būs eirozona jāpamet (Grieķijai)
3) valstīm kas spēs veikt budžeta minimālu apcirpšanu, bet uzstās uz paralēlu tirgus stimulēšanu būs jāveido savs Vidusjūras eiro, vai jāizmanto Eiro ko būs atstājušas ziemeļeiropas valstis (Francijai,Itālijai,Spānijai,Portugālei,Valonijai (pēc iespējamās Beļģijas sadalīšanās)
4) ziemeļeiropas valstīm, kas to vēlēsies, jāveido federāla valsts kurā dalību ņemošajām zemēm būs pilnībā integrētas finanšu, ekonomikas un lauksaimniecības sfēras, vienota armija, ārlietu ministrija, pavalstniecība, patvēruma bēgļiem izsniegšanu pārraugoša institūcija, vienots parlaments,ministru kabinets un prezidents. Federālā darba valoda (ministrijās,parlamentā,prezidentam uzrunājot federācijas pilsoņus) būtu angļu, jo tā nebūtu nevienas federācijas sastāvdaļas valoda, bet tā būtu visiem kas to vēl nezin jāapgūst, gan kā starpnāciju sarunvaloda, gan instruments federācijas ekonomiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Šo federālo parlamentāro republiku pārvaldītu parlaments, atņemot teikšanu neievēlētajiem ES birokrātiem.
Pirmajā šīs federācijas radīšanas solī šo valstu tautas nobalsotu par savu valstu iestāšanos šajā federācijā (balsot varētu tās eirozonas valstis kuru finanses ir salīdzinoši stabilā stāvoklī (Vācija,Nīderlande,Luksemburga,Somija,Igaunija,Austrija,Slovākija). Vācija,lai samērotu federālo zemju lielumus, iestātos federācijā kā 6 atsevišķas zemes (1-Saksija-Brandenburga(visa bijusī VDR un R.Berlīne),2-Bavārija,3-Bādene Virtemberga,4-Dienvidreina(Reinzeme Pfalca+Hesene+Zāra),5-Ziemeļreina-Vestfālene, 6-Ziemeļrietumvācija (Lejassaksija+Hamburga+Brēmene+Šlēzviga-Holšteina). Šo valstu pilsoņi ekonomiskās stabilitātes vārdā, situācijā kad būs pārliecināti, ka spēs kontrolēt šīs valsts tālāko attīstību varētu piekrist referendumā to atbalstīt(Vācijas gadījumā tā būtu arī iespēja uz visiem laikiem atbrīvoties no identitātes saistības ar III reihu).
Nākamās valstis tai varētu pievienoties pēc sarunām par iestāšanās noteikumiem ar šo vienoto federāciju, un referendumiem gan valstī kas pievienojas tai, gan pašā federācijā (atsevišķi par katru potenciālo jauno dalībnieci).Valstis ar kurām varētu notikt šādas sarunas un potenciāla apvienošanās būtu – Dānija,Zviedrija,Norvēģija,Islande,Šveice,Flandrija(pēc Beļģijas sadalīšanās),Latvija,Lietuva,Polija(arī tā dēļ sava lieluma iestātos kā 3 atsevišķas zemes), Čehija, Ungārija, Slovēnija,Horvātija, iespējams vēlāk, pēc reformu veikšanas Eiropas federācijas uzraudzībā, arī Rumānija, Bulgārija un Rietumbalkānu valstis.
5) Anglija turpinātu iet savu savrupo ceļu bet ņemot vērā Skotijas neatkarības centienus no vienas puses un Īrijas izpratnes par tās ekonomikas un jo sevišķi finanšu sektora ciešo saistību ar Lielbritāniju varētu tikt panākts kompromiss par jaunas konfederācijas izveidi kurā ietilptu Anglija,Skotija,Velsa,Īrija (kurai pievienotu Ziemeļīriju (īri atgūtu vienotu Īriju, Olsteras protestanti saglabātu saikni ar Lielbritāniju).
6) ES paliek tikai par savstarpējās brīvās tirdzniecības zonu.

Šis protams ir tikai mans garadarbs par Eiropas nākotni, bet tāds par kuru es būtu gatavs balsot (Latvijas dalību Ziemeļeiropas federācijā).

“…Eiropas Komisijai tagad dotas papildu tiesības uzraudzīt valstu budžetus un parāda līmeni…”
Bet, kā tad paliek ar banku alkatību? Šķiet, ka tā bija patiesais krīzes cēlonis.
Sk. piem. u.c. saistītos rakstus: Spiral of banks warns of financial meltdown
http://www.newscientist.com/article/dn22132-spiral-of-banks-warns-of-financial-meltdown.html

Viens ļoti interesants secinājums – no ļoti nopietnām problēmām valsti nepasargā mazi deficīti vai pat pārpalikumi, ja tam pretī nostāda vieglu naudu, kas rada burbuļus, lielākoties NĪ, un šādā gadījumā vienīgā bezatbildība no valsts puses ir banksteru netraucēšana burbuļa pūšanā – tā tas bija LV, Spānijā un arī Īrijā !