Pēc laika par Higsa bozonu iekasēs nodokļus
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. oktobris
Kā sekmēt sieviešu lielāku iesaisti zinātnē?
Dzīve /
16. oktobris
Zvaigžņu putekļi
Viedoklis /
15. oktobris
Zinātne ir pieejama ikvienam, kurš gatavs izmantot iespējas
Dzīve /
25. septembris
Mata desmittūkstošā daļa
Komentāri (42)
ilmisimo 15.07.2012. 16.02
Stewart Brand writes that “Science is the only news. When you scan through a newspaper or magazine, all the human interest stuff is the same old he-said-she-said, the politics and economics the same sorry cyclic dramas, the fashions a pathetic illusion of newness, and even the technology is predictable if you know the science. Human nature doesn’t change much; science does, and the change accrues, altering the world irreversibly” …
http://www.edge.org/3rd_culture/index.html
0
Sanšains 15.07.2012. 12.59
Redz, ko sakarā ar eirozonas krīzi raksta “Diena”, atreferējot “Ir” redakcijas, it īpaši Raudsepa, tik iecienīto “Wall Street Journal”:
“No krīzes cietīs arī NATO, jo visā ES ekonomiskā recesija un mēģinājumi saglabāt sociālās izmaksas, neraugoties uz stingru taupību, jūtami atsauksies uz aizsardzības budžetiem.
„Eiropas ietekme globālā mērogā ievērojami mazināsies. Postkoloniālās sabiedrības visā pasaulē jau sen ir ievērojušas savu bijušo saimnieku slikto ekonomisko situāciju un Āzijas valstis arvien vairāk attiecas pret Eiropu kā pret lielu Itāliju – pievilcīgu vietu ar brīnišķīgu arhitektūru, slaveniem kultūras pieminekļiem, garšīgu ēdienu un dažiem brīnišķīgiem patēriņa produktiem, vienlaikus neuzskatot to par nopietnu spēlētāju globālajā politikā.”
Visbeidzot, ja agrāk amerikāņi nešaubījās, ka ES var vismaz pārvaldīt savu reģionu, atbalstot mieru un drošību Balkānos un tuvinot Rietumiem tādas valstis, kā Baltkrievija, Ukraina un pat Krievija, tad tagad gan mēs esam spiesti pierast pie pasaules, kurā ES loma samazinās daudz ātrāk, nekā pieļauts jebkad iepriekš, teikts publikācijas noslēgumā.”
http://www.diena.lv/pasaule/laikraksts-eirozonas-ekonomiskas-krizes-geopolitiskie-aspekti-13957646
Vairāk mums to bozonu un mārču auziņu ar 100 000 Ls gada algu!:) http://www.delfi.lv/news/comment/comment/mara-libeka-latvijas-avize-alkatibai-nav-robezu.d?id=42506198
Tā teikt, vēl pēdējie dzīru un varenības mirkļi.
0
Edmunds Zālīte 14.07.2012. 11.08
“paziņoja it kā par atklājumu, ka neitrīno pārsniedz gaismas ātrumu”
neglīti ir ko tādu stāstīt, viņš laikam palaida garām to, ka neviens nepasniedza to kā atklājumu (atskaitot žurnālistus?) tika paziņots, ka lūk pēc eksperimentu rezultātiem sanāk, ka neitrino ir ātrāks par gaismu, mēs pārbaudam visu eksperimenta metodoloģiju, bet nevaram atrast kļūdu… palīdziet noskaidrot, vai te ir kļūda, vai nē.
un nekādi paziņojumi par atklājumiem nebija! pārlasiet tad officiālos papīrus.
0
anita_meistere 13.07.2012. 20.57
“Cik tālu no Higsa bozona pētījumiem ir Latvijas fiziķi?
Neviens ar to pētniecību nenodarbojas.”
Nu labrīt!!! kā tad ar visiem tiem fiziķiem, informātiķiem utt. kas piedalījā CERN projektā? es personīgi pazīstu vismas duci, kas tur ir piedalījušies..un pat ir tur bijuši (es tai skaitā).
0
Bulkujānis www.lasma 13.07.2012. 15.32
–> j_zalitis
“..Komentāri pie šī raksta ir spožs pierādījums..” Precīzi!
0
Janis 12.07.2012. 19.37
Ārzemju autori pēdējā laikā daudz aicina popularizēt zinātni.
Komentāri pie šī raksta ir spožs pierādījums, ka to tiešām vajag, citādi izpratne par to, kas ir zinātne ir zem katras kritikas.
Pat šo komentāru rakstīšanas iespēja ir zinātnieku darbības tiešs rezultāts.
1
Signija Aizpuriete > Janis 12.07.2012. 22.47
——
Zem katras kritikas? Jūs vēl god. uzrakstiet, ka pēc 1991.g.21.augusta ‘brīvajā un demokrātiskajā’ zinātnieki un zinātne ir nonākusi…..tai vietā, kur ‘pat ķeizars kājām iet’?
Laikam jau kaut kas, kaut kad tiem zinātniekiem tais eksperimentos greizi aizgāja, ja jau 20 gadus pēc valsts atjaunošanas tāda attieksme:
Ivars Kalviņš: “Naudas pietiek tikai svilpei”
http://nra.lv/latvija/60128-ivars-kalvins-naudas-pietiek-tikai-svilpei.htm
0
Sanšains 12.07.2012. 18.19
Mēs patlaban nevaram izstāstīt, kāpēc praktiski vajadzīgs Higsa bozons un kāds labums no tā ir normālam iedzīvotājam. Bet domāju, ka labums noteikti būs un pēc laika kāds droši vien pa Higsa bozonu iekasēs nodokļus.
=====================================================
Faradeja laikā varēja atļauties meņģēties ar fundamentālo (nepraktisko) zinātni un tik priecāties. Jo Eiropa un it īpaši Lielbritānija šķita nesasniedzami apsteigušas visu pasauli.
Bet kā ir mūsdienās? Vai tā būs 7 miljardus iztērējusī Eiropa, kas “no Higsa bozona iekasēs nodokļus “?
Nē, esmu gatavs saderēt, ka, ja tas vispār notiks, tad tas notiks Japānā, Korejā vai Ķīnā.
Eiropiešiem, kā jau narcistiskiem pašnāvniekiem, tomēr ir svarīgāki uzdevumi – imigrantu pūļu labklājības nodrošināšana, cīņa par toleranci, pediņu tiesībām un multikulturālisma stabilizēšanu, “radošuma” propaganda, Eiropas Savienības birokrātijas apjomu un teikšanas audzēšana, utt.
Ko tur krāmēties ar PRAKTISKU LABUMU un RAŽOŠANU! Ko tur daudz krāmēties ar savu atklājumu ieviešanu dzīvē – to taču izdarīs citi, kuri galvenokārt domā par SAVU LABUMU, nevis idiotiskā apsēstībā lāpa pasauli un ar sevi veic radikālus sociālus eksperimentus.
0
Aleksejs Dimitrovs 12.07.2012. 15.21
Zinātnieki jau tikai būvē modeļus, kas ar vien tuvāk apraksta pasaules esību un šis ir viens kārtējiem soļiem šai procesā, ne pirmais un ne pēdējais.
4
kristiansr > Aleksejs Dimitrovs 12.07.2012. 15.50
Problēma ar zinātniekiem ir, ka vairums ignorē pierādījumus, ja tiem nav vietas viņu modeļos, un turpina veidot arvien sarežģītākus “standard” modeļus, kas ved dziļāk purvā.
0
Juris Millers > Aleksejs Dimitrovs 12.07.2012. 21.25
Zinātnes pamatprincips ir eksperiments pierāda vai apgāž teoriju. Lai uzzinātu kā pasaule darbojas zinātnieks izsaka teoriju, kas pēc iespējas vienkāršāk apraksta visus esošos novērojumus par to kā pasaule darbojas. Teorijas var būt vairākas. Lai noteiktu kura ir īstā, tās tiek salīdzinātas un tiek atrast eksperiments, kas dotu dažādus rezultātus dažādās teorijās. Tad šis ekperiments tiek veikts un tiek izmērīts tā rezultāts. Tā teorija, kas paredzēja šādu rezultātu ir apstiprināta, pārējās – apgāztas. Tad jauni zinātnieki uzrodas ar jaunām teorijām un tā pa apli, kamēr ir pilnīga skaidrība.
Dažkārt eksperiments apgāž visas teorijas un tad zinākniekiem nākas daudz domāt, piemēram, ja mēs pieņemam, ka matērija sastāv no vienmērīga blīvuma daļiņām, ka ātomi ir kā kieģelīši, tad ja mēs šaujam ar lielgabalu cauri tādai ķieģeļu sienai, tad pēc tā cik lode zaudē ātrumu, mēs varētu izmērīt tās blīvumu, ne? Uztaisīja eksperimentu – šāva ar augstas jaudas renģena stariem cauri super plānai zelta folijai. Par brīnumu eksperimentētājam Rutherfordam aptuveni viens renģena stars no 20000 aizlidoja sāniski. Viņš to aprakstīja kā šoku līdzvērtīgu ja viņš ar pistoli šautu tualetes papīrā un lode pēkšņi atlektu atpakaļ. Šis eksperiments bija par pamatu tak, ka tika atklāts, ka atomiem ir kodols, kas zelta ātomam aizņemt 1/20000 no tā telpas, bet praktiski visu tā massu.
0
Aleksejs Dimitrovs > Aleksejs Dimitrovs 12.07.2012. 22.32
Rezerforda eksperiments tikai ieguva jaunu modeli, bet šodienas eksperiments – nākošo, kas apraksta tikai kādu no esības pusēm.
0
Bulkujānis www.lasma > Aleksejs Dimitrovs 13.07.2012. 15.29
Aigarius
Viss jau pareizi, piekrītu, vienīgais, vai tik tiešām tie bija “augstas jaudas rentgena stari”? Varbūt tomēr alfa-daļiņas (augstas enerģijas He atomu kodoli?). Šo daļiņu “atpakaļatlekšanas efektu” (RBS, Rutherford back-scatttering) tagad plaši pielieto virsmu elementu sastāva un struktūras analīzē. Star citu, vēl viens piemērs, kur “stulbo zinātnieku” fundamentālos atklājumus vēlāk praktiski izmanto.
0
oktaavs 12.07.2012. 12.34
Dāvids Vikmanis.
Mērces neinteresē, bet gribas zināt kapēc vēl līdz šim visas pasaules zinātnieki nav atraduši lētu alternatīvu parastajam benzīna dzinējam ? Cik gadi jau pagājuši ? Vismaz 100 ? Nespēj vai smadzene par īsu ? Kas traucē ?
Protams, ka vieglāk ir gvelzt par globālo sasilšanu, bozoniem, nesasniedzamājam galaktikām, sniega cilvēkiem nevis dot cilvēcei tiešam taustāmu rezultātu.
13
gstrazds > oktaavs 12.07.2012. 12.39
Šinī rakstā ir lielisks piemērs par elektrību un premjerministru. Turklāt parastais benzīna dzinējs tieši sava lētuma dēļ pagaidām ir grūti izkonkurējams.
0
Māra Birģele > oktaavs 12.07.2012. 12.57
Jums vajag taustāmu rezultātu. Interesanti gan, ka savu viedokli paužat un savu laiku tērējat, izmantojot stulbo CERN zinātnieku izgudrojumu, jo tieši CERN tika izveidoti mūsdienās izmantotais http protokols, html valoda, tīmekļa pārlūks, kā arī pirmais interneta serveris, kas to visu izmantoja – tas tika radīts, lai, Jūsuprāt, nevajadzīgu pētniecības projektu laikā apmainītos ar informāciju. Bezjēdzīgie zinātnieki ir radījuši arī elektrību, visas mūsdienu tehnoloģijas, selekcionējuši pārtikas augu un dzīvnieku šķirnes un pateicoties viņiem, Jūsu paredzamais mūža ilgums nav nedaudz zem 30 gadiem – jo pērkamā un stipri nožēlojamā farmācijas industrija ir radījusi zāles un vakcīnas, kuras, iespējams, lamājat, taču slimības gadījumā labprāt izmantojat, nevis ejat pie šamaņa, lai tā ar trepanācijas palīdzību no galvas izdzen ļaunos garus. Tai pat laikā, Jūsuprāt, viņi ir izdarījuši nepiedodamu kļūdu, visus spēkus neveltot benzīna dzinēja aizvietošanai.
0
oktaavs > oktaavs 12.07.2012. 13.07
Atis Riekstiņš.
Augstāk minēju bezjēdzīgās zinātnes un tai piesūkušos parazītu piemērus.
Ir praktiskā, vajadzīgā zinātne, kurai naudu tiešām nav žēl.
Tad kā ir ar to dzinēju un tām zinātnieku smadzenēm, kas 100 gadus neko jaunu un efektīvu nespēj izgudrot ?
0
Andris > oktaavs 12.07.2012. 14.04
Kas attiecas uz automobiļiem u. tml., tur ir vēl spilgtāks zinātnieku bezspēcības un parazītiskuma piemērs. Kāpēc jau vairākus tūkstošus gadu riteņi ir apaļi? Vai tiešām nevar izgudrot kādu efektīvāku riteņu formu?
0
Juris Millers > oktaavs 12.07.2012. 15.41
Un kā tu domā, kas ir dīzelis, tiešā iešprice, karburātors, turbīna, elektroniskā aizdedzes kontrole, un simtiem citu tehnoloģiju, kas ir mūsdienu dzinējos, kas ir radušās pateicoties pamatīgai izpētei elektronikā, ķīmijā, šķidrumu un gāzu dinamikā un citās saistītās zinātnēs.
Bet kāpēc benzīna dzinēji ir vēl joprojām lētākie? Tāpēc, ka ja cilvēks izrok no zemes dzīlēm vielu, kas ir pēc būtības vairāki gadi saules enerģijas katrā litrā sakoncentrēti miljoniem gadu atpakaļ un tad to vienkārši sadedzina, šo enerģiju atbrīvojot, tad ir pagrūti ko stipri lētaku atrast. Visas pārējās alternatīvas ražo enerģiju, benzīna dedzināšana tikai patērē miljons gadu atpakaļ uzkrāto. Tāpēc tas ir lētāks. Kad uzkrājumi ies uz beigām un būs jādomā vai naftu dedzināt, vai pārvērst plasmasā vai pārvērst zālēs, tad tās cena stipri vien pieaugs un cilvēkiem kļūs par dārgu viņu dedzināt, līdz ar to citi enerģijas avoti salīdzinājumā kļūs lētāki.
Jau tagad elektro auto brauc daudz lētāk par benzīna auto. Atliek vien atrisināt enerģijas uzglabāšanas problēmu un saražot tos elektro auto pietiekošā daudzumā un daudzveidībā. Un pēdējais vairs nav zinātnieku darbs.
Kāda zinātne ir ‘lietderīga’ un kāda nav, to iepriekš nevar zināt. Elektrība gadsimtu bija tikai zinātnieku rotaļlieta, tvaika dzinējs tūkstots gadus gaidīja savu triumfa brīdi, lāzeram pielietojumu nevarēja atrast vairākas desmitgades. Taču mūsdienu pasaule bez šim lietām nav iedomājama.
0
Sanšains > oktaavs 12.07.2012. 18.28
aigarius:
tvaika dzinējs tūkstots gadus gaidīja savu triumfa brīdi
===================================================
Vai gribat teikt, ka tvaika dzinējs tika izgudrots pirms tūkstoš gadiem?:):)
0
agris_kveders > oktaavs 12.07.2012. 19.40
Plašāk šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_the_steam_engine
Princips pirms 2000 gadiem, pielietojums gan ne tik sen.
0
Sanšains > oktaavs 12.07.2012. 19.58
Un tas būtu tvaika dzinējs?:) Tātad tūkstoš (vai pat divus tūkstošus) gadus šis atklājums glabājās plauktā, daudzi gudri vīri ar to spēlējās, nevarēja atrast praktisku lietojumu, un tad piepeši tomēr izdomāja, kā to lietot? Smieklīgi.:)
Manuprāt, tvaika dzinēja radīšanai nav nekāda sakara ar šo arhaisko zīmējumu – tvaika dzinējs tika radīts gluži no jauna 17.-18. gadsimtā.
0
Juris Millers > oktaavs 12.07.2012. 20.43
Tur jau tā lieta – Heroda tvaika rotors skaidri parādīja pamata principu: ūdenim iztvaikojot rodas tvaiks, tvaika tilpums ir lielāks nekā tā ūdens tilpums no kura šis tvaiks radies, šo izplešanos var izmantot, lai veiktu darbu. Taču vairāk nekā 1000 gadus neviens nespēja izdomāt praktisku veidu, kā šo principu realizēt. Arābu zinātnieks Taqi al-Din ap 1500. gadu bija ļoti tuvu un izveidoja pat tvaika turbīnu, kas rotēja vēl ātrāk, taču reāls pielietojums tvaika izplēšanās efektam tika atrasts tikai ar Thomas Newcomen, kas izveidoja cilindru sistēmu, kas pumpēja ūdeni no šahtām. Tā ir starpība starp zinātnisku dabas efekta novērošanu un šī efekta veiksmīgu komerciālu pielietošanu – aptuveni 1700 gadi.
0
Juris Millers > oktaavs 12.07.2012. 21.05
Elektrību atklāja arī senajos laikos, novērojot elektriskos zušus, 1600jos gados beidzot šīs zināšanas sāka sistematizēt, 1780tajos gados izgudroja galvānisko batareju elektrības iegūšanai, praktiska pielietojuma tai nebija vēl ilgi. Tikai 1821. gadā Faradejs (ko šajā rakstā citēja) demonstrēja, ka elektrību var pārvērst kustībā (t.s. Faradeja motors) un arī pēc tā pagāja vēl 16 gadi intensīvas izpētes, līdz tika radīts pirmais elektriskais motors, kas spēja ne tikai pats griezties, bet arī veikt lietderīgu darbu. Ja cilvēki ar īsu prātu piegrieztu elektrības izpēti 17tajā un 18tajā gadsimtā, tad nekāds elektro motors, vai vēlāk elektriskā lampiņa, vai vēl vēlāk elektriskais skaitļotājs un Internets nebūtu bijuši iespējami.
Paiet laiks pirms no teorētiskā fizikas principa izreit tā teorētiskais pielietojums un pēc tam vēl paiet ilgs laiks līdz šis pielietojums kļūt praktisks un ikdienā lietojams. Tas gan nenozīmē, ka attiecīgā zinātnes nozare ir bezjēdzīga.
0
Sanšains > oktaavs 12.07.2012. 21.06
Negribas jau te ecēties kaut kāda tvaika dēļ.:)
Tomēr… Viss kas ik palaikam šur tur ir ticis izgudrots – bieži vien “nejauši” un “izolētās vietās”. Nu, un?
Vai ir kādi pierādījumi, ka Heroda zīmējumiem un Taki al Dina mašīnītei ir kāds sakars ar 17./18. gs. tvaika dzinēju? Vēlreiz – vai 17./18. gs. zinātnieki beidzot izņēma no plaukta Heroda vai Taki aparātus (kas laikam visu laiku viņiem bija acu priekšā), jo piepeši apjēdza to komerciālo noderīgumu?:)
Vai arī 17./18. gs. zinātnieki tomēr par senajiem mēģinājumiem parasti neko nezināja (arī konkrēti šajā gadījumā), un līdz šim atklājumam nonāca pilnīgi neatkarīgi un pa pilnīgi citu ceļu?
Bet par “cilvēkiem ar īsu prātu” var piekrist. Manuprāt, tieši tādu ļaužu vidē un kultūrā darbojās Taki, savukārt Eiropā jau vismaz 17. gs. tādu taki bija vesela armija – jo “cilvēku ar īsu prātu” bija relatīvi maz. Kultūra bija gluži cita.
0
Juris Millers > oktaavs 12.07.2012. 21.34
Zināja, tvaika rotaļļietas pirms dzinēja radīšanas biaj daudz un dažādas, piemēram tvaika strūklaka, tad vēl bija šaujampulvera raķetes (kas vēl senajā Ķīnā tika izmantotas karadarbībā), kas tika modificētas šaujampulvera pistonā (pirmais veids kā tika izmantota pistona). Lielbritānijā ap to laiku bija pilnīga apsēstība ar seno grieķu un romiešu zinātniekiem, arī Herodu. Bija ar zirgu darbināmi sūkņi ar līdzīgu darbības principu. Pakāpenisku progresiju var atrast.
Izgudrošana lielākā daļā gadījumu nav jaunas lietas radīšana, praktiski vienmēr tā ir vienas lietas pārveidošana, vairāku lietu apvienošana vai kādas esošas lietas izmantošana citā veidā, vai to kombinācija.
Patiešām jauni izgudrojumi nāk tikai no fundamentālās zinātnes. Tad cilvēki ar to “spēlējas”, eksperimentē dažādos veidos, līdz viens no veidiem, kombinācijā ar citām lietām pēkšņi izrādās kādam noderīgs.
0
Sanšains > oktaavs 12.07.2012. 21.50
Zināja. […] Pakāpenisku progresiju var atrast.
=========================================
Pieņemu, ka par šo jomu – zinātnes vēsturi – zināt vairāk par mani. Tomēr arī man ir gadījies šo to lasīt, tāpēc mani šis apgalvojums tomēr nepārliecina.
Patiešām jauni izgudrojumi nāk tikai no fundamentālās zinātnes. Tad cilvēki ar to “spēlējas”, eksperimentē dažādos veidos, līdz viens no veidiem, kombinācijā ar citām lietām pēkšņi izrādās kādam noderīgs.
=========================================
Šim, protams, var piekrist. Un tāpēc arī Higsa bozona sakarā uzrakstīju to komentāru (lejā), kur izteicu viedokli, ka mūsdienās ir gandrīz vai muļķīgi nodarboties ar fundamentālo zinātni, ja tādā veidā iegūtos atklājumus pašiem atklājējiem (attiecīgajai sabiedrībai) nav iespējams izmantot arī PRAKTISKI – ja tos visticamāk izmantos citi (kā tas notiek pēdējās desmitgadēs), lai audzētu savu spēku, labklājību un arī iespēju nodarboties ar zinātni nākotnē tad, kad eiropieši savukārt būs beidzot “izpumpējušies” un “noplicinājušies”.
Man Higsa bozona projekts atgādina smalkas viesības mājas augšējā stāvā, kamēr pagrabu un pirmo stāvu pamazām pārņem plūdi.
0
oktaavs 12.07.2012. 11.56
“Zinātnieki” pamatos jebkuru teoriju lai tikai izspestu maksimālu finansējumu globālajai smadzeņu čakarēšanai. Lai tikai neslēdz tos n-tos institūtus – parazītu barotavas.
Visas pasaules ne tik bagātie iedzīvotāji būs ar mieru viņiem samest pa santīmam lai šie kungi vismaz atrod lētu altrnatīvu naftai, benzīnam, dīzeļdegvielai un ievieš to dzīvē.
Slabo – “zinātnieki” ?
2
gstrazds > oktaavs 12.07.2012. 12.18
Nesatraucies, Tavam dienišķajam burgerim arī turpmāk jaunas mērces izgudros.
0
Valdemārs Valdemārs > oktaavs 12.07.2012. 16.32
Prasība pēc “lētas alternatīvas” saistībā ar fizikāliem pētījumiem ir absurda pašos pamatos. Fiziķi var atrast un atrod vienīgi alternatīvas, bet tās sākotnēji nav un principā nevar būt lētas. Jēdziens “lēts” ir no citas jomas – no ekonomikas, un te ievērojamu daļu no cenu relatīvajām attiecībām (lēts vai dārgs) nosaka ar fiziku nesaistītas lietas. Piemēram, iekšdedzes dzinēju relatīvo lētumu attiecībā pret jebkuru perspektīvu alternatīvu nosaka iepriekš veiktie ieguldījumi infrastruktūrā un transporta līdzekļos, kuri jau ir atpelnījuši ieguldījumus un tagad rada peļņu. Transporta masveidīgais raksturs nosaka, ka cenu konkurencē ar alternatīviem risinājumiem vecās tehnoloģijas baudīs mēroga ekonomijas priekšrocības. Un visbeidzot – cenu attiecības tirgus apstākļos pirmkārt nozīmē, ka attiecīgais resurss ir plaši pieejams salīdzinot ar alternatīvām. Kad pieejamie naftas krājumi izsīks tik tālu, lai tos neatmaksātos izmantot kā degvielu, bet naftas ieguves tehnoloģijas vairs neprogresēs kā tagad, tad arī pašas no sevis dzims “lētas alternatīvas”.
0
kristiansr 12.07.2012. 11.33
Man lieks, ka atbildes par visuma uzbūvi vajadzētu meklēt “string” un “membrane” teorijās vai Milo Wolff “Wave structure of matter” fizikā, nevis rakties dziļāk pētot elementārās daļiņas. Ne jau matērija ir pamatu pamats.
4
+5
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@gstrazds > kristiansr 12.07.2012. 12.18
Bet tas jau viens otru tikai papildina nevis konkurē.
0
kristiansr > kristiansr 12.07.2012. 14.52
Papildina tikai tad, ja dogmatiski nepieķeras vienam vai otram skatam, kā tas diemžēl zinātnē mēdz būt
0
Rudīte Krūmiņa > kristiansr 12.07.2012. 18.21
Nu jau, dalījums matērijā un nematērijā! Kas tad ir matērija? Katram no mums var likties daudz kas un matemātiski mēs arī varam pieslīpēt jebkādu teoriju. Tādēļ tiek veikti šie milzīgie pētījumu projekti, lai varētu pierādīt ka tas kas kādam licies tā arī ir, vai pareizāk gandrīz droši ir.
0
Juris Millers > kristiansr 12.07.2012. 23.13
Sen jau netiek pētītas ‘daļiņas’ atrauti no to viļņveida dabas. Ja palasīt pašus pētījumus, tad tas to, ko mēs, mietpilsoņi saucam par daļīņām sen jau fizikā tiek aprakstīts tikai ar viļņu vienādojumiem. http://en.wikipedia.org/wiki/Wave%E2%80%93particle_duality
Mūsdienu fiziķi vispār grib attiekties no daļiņu apskatīšanas, bet daļiņa vēl joprojām ir lietderīgs vienkāršojums, līdzīgi kā Njutona likumi ir lietderīgs relativitātes likumu vienkāršojums gadījumiem, kad ātrumi nav tuvi gaismas ātrumam un izmēri nav tik mazi, lai iedarbotos kvantu teorijas likumi.
0