Atkal par to pašu – vai PVN samazinājums veicina konkurētspēju?
Saistītie raksti
Viedoklis /
28. marts
Zāles nākotnes cenā
Viedoklis /
4. janvāris
Jauns pārrobežu maksājumu ziņošanas režīms Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem
Viedoklis /
18. decembris 2023
Vērojot inerci
Aktuāli /
7. decembris 2023
Šķiltava nr. 195: Robežžogs kriminālā purvā; helikoptera nauda hipotēku ņēmējiem; ēnas pār dārzeņiem
Komentāri (23)
Jean 16.07.2012. 14.50
Brīnos, ka ne raksta autors ne komentētāji nepiemin vienu no svarīgākajiem pamatojumiem samazinātam PVN pārtikai.
Tā kā trūcīgāku cilvēku patēriņā pārtika sastāda ievērojami lielāku daļu, tad tieši šī iedzīvotāju daļa gūst ievērojami (procentuāli) lielāku labumu no tā, ietaupīto novirzot citiem tēriņiem vai ēdot vairāk. Tas ir sava veida “progresīvais” nodoklis. Tāpēc brīnos, ka parastie progresīvā nodokļa atbalstītāji klusē. Laikam izpratnes pietrūkst.
0
zauls 15.07.2012. 22.54
Valsts nav nekāds uzņēmums, valstij nav uzdevums konkurēt ar citām valstīm. Valstij jārūpējas par savu pilsoņu labklājību un tas ir valsts galvenais uzdevums. Skatoties no pavisam citas puses – ir amorāli aplikt ar vienādu nodokli gan maizes kumosu un piena malku bērnam, gan glancētos žurnālus un daivinga inventāru. Es nesaprotu, kā var uzlikt vienādu nodokli pienam un kokakolai? Kāpēc cilvēka pamatvajadzības tiek apliktas ar nodokli? Valdošā kliķe muld par demogrāfiju, bet vecākiem ir jāmaksā 21% (piektā daļa) par visu, ko bērns apēd, uzvelk mugurā. Jo vairāk bērnu, jo vairāk maksā pvn. Premjeram Vajag Naudu – ģimenes maksājiet! Vai kokakola konkurē ar pienu? Vai čipši konkurē ar auzu pārslām? Vai mēs vienreiz padomāsim, kas mums pašiem ir vajadzīgs? Naudu var un vajag smelt no tiem tēriņiem, kuri cilvēkam nav obligāti – glancētie žurnāli, skaistumkopšanas saloni, luksuspreces, kokakola, čupačups, alkohols, cigaretes utt.
1
esmeralda_se > zauls 16.07.2012. 01.53
Nu par šito ir viens vecs joks:
– Tēti, tēti, šņabim atkal cenu pacēluši! Vai tagad tu mazāk dzersi?
– Nē, dēls, tu mazāk ēdīsi!
Bet nu kopumā, protams, taisnība. Kāpēc gan nevarētu būt 0% PVN mācību grāmatām, bērnu pārtikai utt.
0
guna_sniedzina 13.07.2012. 16.50
Zirgam ir skaidrs, ka PVN samazināšana neveicina konkurētspēju.
Vēl jo vairāk par 1%.
Būtu zemāks IIN, tad iespējams nāktu klāt papildus darba vietas, un mēs visi kļūstu bagātāki.
0
ir_lv 13.07.2012. 01.52
Pieņemsim, ka ekonomistam ir taisnība un mums TO, proti, pazeminātu PVN pārtikai vai vismaz daļai pārtikas nevajag. Bet tad ir jautājums: kadu apsvērumu dēļ vairākas vecās Eiropas valstis izmanto šo instrumentu un tur zemāku PVN likmi daļai pārtikas. Tās ir vēsturiskās tradīcijas vai tomēr zināma loģika?
Man tomēr šķiet, ka būtu labi samazināt PVN daļai pārtikas, proti, tādām vienkāršām pirmās nepieciešamības lietām kā maizei, pienam, olām, daļai dārzeņu, vēl kaut kam citam. Bija ideja par ātri bojājošos pārtiku, nu kaut vai tai. Iemesls itin vienkāršs: atvieglot dzīvi zemo ienākumu (algu, pensiju) saņēmējiem. Šī tēma joprojām smalki tiek slaucīta zem paklāja, kaut gan tas būtu tik vien loģiski, ja nodokļu sistēma virzītos uz to, ka zemo ienākumu saņēmēji var izdzīvot, proti, paēst un nomaksāt rēķinus, nevis krist parādos. Turklāt šaubos, vai ienākumi no PVN nu tik ļoti samazinātos, ja samazinātu likmi daļai pārtikas. Vienkārši daļa cilvēku varētu nopirkt vairāk, kas nozīmē, ka PVN tāpat tiktu maksāts. Un nevajag sūtīt visus pēc pabalstiem, stāsts nav par pabalstu saņēmējiem, bet par tiem, kas strādā, saņem zemas algas, ar kurām nepietiek elementārai dzīvei.
0
Ināra Rubene 12.07.2012. 22.25
Pirmajā mirklī liekas, ka ekonomistam taisnība. Tikai varbūt viņš var aplūkot šādas situācijas iespējamību.
Pieņemsim:
1. Patēriņš atkarīgs no cenas.
2. Palielinot nodokļiem uz precēm uzņēmēji, lai neceltu cenas samazina peļņas procentu.
Tad apskatot divas valstis ar dažādām PVN likmēm sanāk, ka valstī uzņēmējs, kura pamata tirgus ir valsts ar lielu PVN nevar samazināt savu peļņas procentu, jo tad zaudēs resursus attīstībai. Savukārt, ja valstī ar augstu PVN ienāk ražotājs no valsts ar mazu PVN, kur tas viņam ir pamata tirgus, viņš var nedaudz pacelt cenu savā mītnes valstī, nedaudz zaudēt tirgu tur, bet šeit nedaudz pazeminot cenu iegūt lielāku tirgu un kopumā nopelnīt vairāk. Pamata arguments ir tas, ka atšķirīgais PVN dažādi atsaucas uz cenas izmaiņu par vienu vienību. Piemēram, ja PVN ir 10% un 25%, tad mītnes valstī palielinot cenu par 1 vienību veikalā cena pieaugs par 1,1 vienību, bet otrā valstī pazeminot cenu par 1 vienību tā veikalā kritīs par 1,25 vienību. Protams ne jau dempingu es domāju, bet gan, ka to var veikt ar uzņēmuma peļņas lieluma noteikšanu, kas ietekmē cenu galaproduktam. Piemērs vienkārši labāk ilustrē cenas izmaiņas un līdz ar to arī patēriņa izmaiņas atkarībā no produkta elastības. Otrādi šī shēma nestrādā.
0
simpsons 11.07.2012. 22.58
Tas, ka Latvijas biznesa avīzes žurnālisti nezin, kā darbojas PVN nav brīnums.
To nezin pat Latvijas uzņēmēji! Pirms pāris gadiem bija modē teikt, ka visu ražošanu pārcels uz Poliju, jo tur PVN ir tikai 3% un tad vedīs saražoto uz Latviju. Latvijas Balzāms to pašu teica, pretojoties akcīzes nodokļa celšanai.
Ja uzņēmēji nezin, ka PVN neietekmē viņu pašizmaksu, tad skaidrs, ka viņiem nav pat nojoausmas kāda ir viņu produkcijas pašizmaksa. Kā gan viņi var novērtēt/uzlabot efektivitāti?
0
Vineta Ungailo 11.07.2012. 15.38
itāļu speciālistu apgalvojumi neizklausās kā ‘korekti atreferēti’. visdrīzāk šajā gadījumā kāds žurnālists atkal kaut ko nav sapratis.
tajā tekstā ir vēl tādas pērles kā “Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā”?! – ja ar to domāts tas, ka netiešie nodokļi ES ir harmonizējamie nodokļi,kuru likmes tiek saskaņotas (noteikts minimālais līmenis) tad arī tas nav pareizi, jo aizmirsta akcīze.
vēl viena pērle – “Nodokļu likmju harmonizācija ES vēl notiek” (!) – te laikam atkal būs bijusi runa par netiešo nodokļu harmonizāciju. tikai tad nav saprotama piebilde “katras valsts liktenis ir savās rokās”, jo tieši šajā gadījumā tas tā nav. atšķirībā no neharmonizējamajiem nodokļiem kā UIN, kur likmes var noteikt kādas grib, bet diskusija ir tikai par nodokļu bāzes saskaņošanu.
0
snjuu 11.07.2012. 15.37
“Visbeidzot, lai kuplinātu savu draugu pulku un atkal varētu saņemt draudzīgas vēstules”
===
Vajadzētu beigt skatīties pār plecu uz visādiem naidīgiem ļautiņiem. Replika par PVN un konkurētspējas (ne)saistību, protams, pareiza.
0
Pastniece 11.07.2012. 15.32
“Pieņemot, ka pirktspēja ir konstanta (jo PVN ieņēmumu kritums būs jākompensē ar citu nodokļu pieaugumu), būtiski zemāks PVN pārtikai noteikti palielinātu pārtikas patēriņu (pieņemot, ka tas nav pilnīgi neelastīgs atkarībā no cenas) un, iespējams, veicinātu kvalitatīvākas pārtikas patēriņu. Taču tas neizbēgami notiktu uz citu nozaru rēķina – pieprasījums pēc to produktiem un pakalpojumiem vismaz nedaudz samazinātos, jo konstantā pirktspēja ar relatīvo cenu izmaiņu palīdzību tiktu pārdalīta par labu pārtikas nozarei.”
Pieņemsim, ka pērku katru nedēļu pērku kilogramu končas par 2 latiem, kā arī vienu ādas dīvānu par 500 latiem. Te pēkšņi pārtikai PVN 5%, un končas nopērkamas par 1,70. Tagad es pirkšu 2/1,70 kg končas, bet turpināšu iegādāties arī mēbeli.
Savu patēriņu nebūšu pārdalījis. Par ko Jūs runājat?
8
+8
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@lamon > Pastniece 11.07.2012. 15.52
yndi halda: neizpratu šo “Tagad es pirkšu 2/1,70kg končas” — tu pirksi to pašu 1kg (t.i. tavs patēriņš ir pilnīgi neelastīgs) vai turpināsi tērēt Ls2.00 (tātad pirksi vairāk končas)? Kuru no šiem (vai kādu trešo variantu) tu esi domājis?
Ja domāts ir, ka pirksi attiecīgi vairāk končas, kopā tērējot to pašu naudu (Ls502), tad tavu ieguvumu (vairāk končas) kāds apmaksā… Šoreiz tas laimīgais ir valsts, kura iekasē identiski mazāku summu nodoklī. Un tātad mēs atgriežamies pie Andra, gluži pamatoti rakstītā, ka valstij šis ienākumu samazinājums ir kaut kā jāspēj kompensēt. Piemēram, ceļot citus nodokļus. Vai samazinot sociālos izdevumus…
Nauda no tukša gaisa rodas tikai mūsu resnā drauga treknajos gados un pēc tam ir dzēšama ilgstošos kredīta maksājumos…
0
ilzezeebolde > Pastniece 11.07.2012. 16.14
Ātrāka naudas cirkulācija stimulē izaugsmi un rezultātā valsts iegūst vairāk.
0
Pastniece > Pastniece 11.07.2012. 16.37
@Karlitto_G
Tas bija domāts 2 dalīts ar 1,70 kilogrami jeb 1,176 kg končas. Paldies par skaidrojumu, šķiet, ka sapratu. Manā piemērā 5% PVN končām tiktu kompensēts ar 23% PVN dīvāniem, un patēriņa sadalījums būs mainījies, vai tā?
Bet ja tā, tad nav korekts pieņēmums, ka 5% PVN pārtikai būs jākompensē, var būt vairāki pozitīvie efekti. Piemēram, cilvēki varētu atļauties Latvijā ražotus produktus, kas parasti ir dārgāki, palielinot vietējo uzņēmumu apgrozījumu. Vai arī 5% PVN pārtikai kādu daļu cilvēku paceltu virs nabadzības sliekšņa, mazinot valsts sociālā budžeta izdevumus. Teikt “bet kas par to maksās?” šķiet tuvredzīgi.
0
Jānis > Pastniece 11.07.2012. 19.11
es arī nesaprotu, kāpēc obligāti jākompensē ar citu nodokli. Jo samazināta likme pārtikai veicina lielāku apgrozījumu pārtikas nozarē, tātad radīs vairāk darbavietu, kas nozīmē vairāk pelnošu cilvēku, mazāk bezdarbnieku. Varbūt es arī piederu pie stulbajiem, bet, manuprāt, ārpus excel tabulām un Lafēra līknes arī jāprot paskatīties. Turklāt psiholoģisko efektu uz iedzīvotājiem vispār šobrīd nevar pārvērtēt! Katrs cilvēciņš, kurš izlems nebraukt prom, jo te ir vismaz lētāka pārtika, būs lielāks ieguvums ekonomikai nekā PVN. Un vēl – jo augstāka PVN likme, jo lielāks vilinājums realizēt krāpnieciskas shēmas. Nu tā es domāju – no sociālā aspekta…
0
jansemjo > Pastniece 12.07.2012. 10.17
Vēsmai:
Samazinot PVN pārtikai, lētāki kļūs (vismaz tā vajadzētu būt) ne tikai vietējie ražojumi, bet gan VISA pārtika, arī importētā. PVN nav pilnīgi nekāda sakara ar vietējo ražotāju atbalstīšanu.
0
zauls > Pastniece 15.07.2012. 22.59
Pirmkārt, končām jau nu nevajadzētu samazināt pvn. Otrkārt, cilvēks ēd tik, cik ēd un ja kartupeļu cena samazinās uz pusi, tas nenozīmē, ka Jūs uz pusi vairāk ēdīsiet kartupeļus. Ietaupīto naudu varēs izlietot citur. Vienam cilvēkam tas nebūtu būtiski, bet lielai ģimene ietaupījums varētu būt jūtams. Vai tik gadījumā Vienotība nedeklarēja demogrāfiju par prioritāti?
0
zauls > Pastniece 15.07.2012. 23.02
Kas par to maksās? Latvijā kopējais nodokļu slogs ir ļoti zems – kapitāla pieauguma nodoklis ir par 5% zemāks, nekā Igaunijā. Tad vēl ir iespēja ieviest progresīvos nodokļus, aplikt ar nodokli luksuspreces. Iespēju ir daudz, arī uzlikt lielāku pvn kaitīgai pārtikai, dzērieniem.
0
zauls > Pastniece 15.07.2012. 23.05
Var samazināt kartupeļiem, pienam, bet nesamazināt banāniem un kokosriekstiem,rezultātā mūsējie būs ieguvēji, jo lielākā daļa kartupeļu un piena tiek saražota Latvijā.
0