Igauņu vēsturnieks faktus no pirksta izzīdis

25
⟵ Uz rakstu

Komentāri (25)

Signija Aizpuriete 04.07.2012. 22.20

—–
‘(..)kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere. Viņa uzsvēra nepieciešamību beigt kultivēt stāstu par mūžam apspiestajiem latviešiem, celt pašapziņu, atceroties un popularizējot savas vēstures veiksmes stāstus, lai tādējādi radītu vēlmi citu tautību cilvēkiem pievienoties mūsu uzvarētāju un veiksminieku identitātei,……’ (DemosHistoria.lv)
==============================================================================
Beidziet to ”blusošanos”, Bonifācij’ kung’ – sekojiet Beitneres kundzes ieteikumam!
Uzslavēsim to latviešu dižgaru, kas savu arodu pārzināja – un, kas spēja noturēties pretī daudzajiem 20.gs. satricinājumiem:

– E.Smiļģis bija aktīvs sabiedriskajā dzīvē – 1934-1940 viņš vadīja Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrību, pēc tam 1949-1951 un 1953-1962 LPSR Teātra biedrību.

http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Smi%C4%BC%C4%A3is%20Eduards/32658

0
-1
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 04.07.2012. 21.40

—–
Šitais ar ir labs gabals – visiem bonifāciju faniem iesaku izlasīt. Kā sacīt, jāsaka :”Klausies manos vārdos, neskaties uz…..” ?

Vērtības, kuras nav maizē apēdamas. Portāla http://www.demoshistoria.lv galvenā redaktora REPLIKA.

(..)

Visos laikos visām tautām ir bijušas vērtības, kuras nav maizē apēdamas.

Un to starpā ir cieņa pret savu pagātni, cieņa pret sevi pašu, spēja apjēgt un sargāt savu identitāti, kas nav iespējama bez kopīgas vēstures apziņas, –

par to neviena kultūras tauta nediskutē.

Tieši krīžu laikā katram jādara tas, ko viņš vislabāk zin un prot. Jo tikai tā var noturēties pretī smagiem satricinājumiem.

http://bonis.lv/2011/09/02/vertibas-kuras-nav-maize-apedamas-portala-www-demoshistoria-lv-galvena-redaktora-replika/

p.s.
Kādu tādu identitāti, kādu tādu vēsturisko apziņu vēsturnieku kungi 22-os gados palīdzējuši izveidot?

0
-1
Atbildēt

0

gundega_heiberga 04.07.2012. 20.25

edge,
pie šī rakstiņa Tu mirgo kā sarkana lampiņa, zem kuras rakstīts – autoram taisnība, nolādēts!

+2
0
Atbildēt

1

Signija Aizpuriete 04.07.2012. 19.55

——–
PSRS draugu biedrības parasti pēc sociālā sastāva bija izteikti proletāriskas, faktiski saistītas ar nelegālajām kompartijām.
==============================================================================
‘Piedodiet, bet dziesmu autors ir strādnieks….’

http://www.youtube.com/watch?v=kGb6gJ-UFSc

p.s.
Redz, kā – iekārtas mainās, bonifāciju būtība nemainās….

0
-1
Atbildēt

0

ilmisimo 04.07.2012. 18.20

http://zik.ua/ru/news/2012/07/04/357023

0
0
Atbildēt

0

ValdisGaisais 04.07.2012. 14.24

Kāds gadījumā nezin, ja man 19 gadi un es gribu pirmo reizi paņemt ātro kredītu http://www.atrais.lv, vai ir nepieciešams kāds galvotājs vai pietiek arī ar pases datiem tikai?

0
0
Atbildēt

0

grislits 04.07.2012. 10.19

Nu gan edžu indrāns sašūmējies? Uz varžacīm uzkāpa, vai?!

+2
0
Atbildēt

1

Iluta Jurēviča 04.07.2012. 02.04

Tēma ir murgaina. Ja murgs ir tik garš, tad tikt līdz 666.lpp ir patiešām liels varoņdarbs. vienīgi ar kabalisma metodes paņēmieniem šo lpp. var sasniegt ātros tempos.

0
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Iluta Jurēviča 04.07.2012. 10.53

    ——–
    Tēma ir nopietna, tāpēc jau vēstures ‘villotāji’ šummējas – ne bez pamata tak’ nesen vienu ‘korifeju’, kas mīl Maskavas u.c. arhīvos gadiem sēdēt – no siltas vietiņas pats Bērziņpapus patrieca. 22-os gados tie ‘korifeji’ tā Latvijas vēsturi izvillojušu/izzīduši, ar tādiem rupjiem, baltiem diegiem sašujuši, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vienkārši riebumā novēršas.

    Bet jautājumi tiek uzdoti – un, jo tālāk no 1940.g., jo biežāk:
    – ”Par to esmu domājis, cik ātri un viegli latviešu tautā atradās šīs lietas piekritēji. Tas neizpaudās tikai šais gājienos, bet ar strauju vilni nāca tālāk – cilvēki bija gatavi uzņemties amatus jaunajās formācijās un institūcijās. Es reiz gribēju rakstīt eseju, bet neesmu uzrakstījis līdz galam par latviešu tautas slēpto nodevības garu, pakļaušanās un piemērošanās spējām, jo pēc gada es redzēju to pašu, kad iemaršēja brašie hitlerieši. Tam, protams, bija zināms pamats, bet es domāju, ka visā šajā okupācijā liela vaina gulstas uz mums pašiem, jo nāves spriedumu pildītājus un parakstītājus ļoti viegli atrada mūsu pašu vidū.”

    P.Pētersons ( ‘P.Pētersons’,Jumava 2000,- lpp.59ā)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

gundega_heiberga 03.07.2012. 23.41

Autora aprakstītais netieši izskaidro kāpēc Krievijas arhīvi nav pilnībā pieejami pēc tik daudz gadiem. Tas nenotiek tāpēc lai slēptu taisnās darbaļaužu cīņas ģenialās metodes no vispasaules imperiālisma, bet gan lai slēptu noziedzīgā boļševisma nelietīgo gļēvumu pret pašu tautu.

+4
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > gundega_heiberga 04.07.2012. 11.07

    ——
    ”Tas ir zināšanu trūkums” U.Neiburgs, vēsturnieks.

    – Kam daudz naudas, tas var gadiem sēdēt arhīvos, lai tonnām papīru pārcilātu – un vajadzīgo čekas dokumentu atrastu, kuru nu par ‘100% patiesību’ izreklamētu. Tā kā Latvijas vēstures ‘korifejus’ arī nedaudz konsolidēja, tad šitenie ‘frukti’ ņemās izrādīt pārspīlētu iniciatīvu – sak’, kroņa maizi velti neēdam.

    Ja kādam ‘ieguglēt’ slinkums, lai informācijas kalnus iegūtu, tad iesaku līdz tuvākajai bibliotēkai aiztecēt – kādu grāmatiņu par izcilo režisoru E.Smiļgi palūgt izlasīšanai:
    ‘(..)Sākot ar 1929.gadu Eduards Smiļģis aktīvi darbojās Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanas biedrībā, bija tās valdes loceklis un tieši ar 1934.gadu kļuva par biedrības priekšsēdētāju.(..) Bija gadījumi, kad Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanas biedrības pasākumiem tika izmantotas Dailes teātra telpas’
    (‘Eduards Smiļģis’. Izdevniecība ‘Liesma’ Rīga 1974,- lpp. 47.- 48ā)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Aldīna 03.07.2012. 18.54

Paldies autoram! Derētu arī pētijums par Maskavas roku mūsdienu informatīvajā telpā!

+11
-1
Atbildēt

1

ilmisimo 03.07.2012. 18.48

īsti nesapratu- kāpēc tieši IRŠ”U dārzā šī B.F. publikācija?

Vai” t redakcija politika vairs nav – raudzīties vien nākotnē?

+3
-4
Atbildēt

0

Indra Vijupe 03.07.2012. 16.56

Prieks, ka ir cilvēki, kas seko līdzi šādiem dezinformācijas materiāliem un maldinošai informācijai kā tādai. :) Tas nozīmē, ka mūsdienu informācijas pārpilnības ragā joprojām ir iespējams atšķirt patiesību no meliem un safabricējumiem. Paldies raksta autoram.

+10
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Indra Vijupe 03.07.2012. 20.54

    ——-
    Prieks, kur tu rodies?
    Žurnālā ‘Avots’1990.g. aprīļa numurā bija publicēts dzejnieka Pāvila Vīlipa 1931.g. ceļojuma apraksts :’Pāris ceļotāja iespaidu sakarā ar braucienu uz SPRS’ – ar kritiķes Andas Catlakas priekšvārdu:
    ‘(..)Mūslaiku lasītāju šajās piezīmēs izbrīnī, varētu teikt, pat šokē, autora jūsmības pilnā attieksme pret padomju realitātēm tad, kad tā nebija nodeva oficiālās, valdošās ideoloģijas garam. Iespējams, ka neapmierinātība ar pastāvošo iekārtu Latvijā, tieksme pēc visa ‘jaunā’ un progresīvā, ideālisms sabiedrisko procesu izpratnē bija tas, kas noveda pie tā laika padomju sabiedrības idealizācijas ne tikai P.Vīlipu, bet zināmu latviešu inteliģences daļu 30. gados vispār. Un vai šis subjektīvais faktors – pilsoņu uzskati, attieksme pret notiekošo, nenospēlēja savu lomu valsts liktenī 1940. gada vasarā? Jautājums paliek neatbildēts.

    – 22-us gados bonifāciji, feldmaņi, zundas u.c. vēstures korifeji tā arī nav spējuši jēgsaturīgi izskaidrot ne 1940.g. vasaras notikumus, ne 1940.-1990.gg. notikušo – to jau ikviena iedzīvotāju aptauja tagad uzrāda. Kā budžeta un eirofondu nauda izlietota, to bonifācijiem nejautāsim – , jo atbildi jau digitalizācijas laikmetā var atrast (apjēgt).

    – ‘ Var cīnīties, bet cik ilgi? Intervija ar Māri Sirmo ‘

    http://www.diena.lv/kd/intervijas/var-cinities-bet-cik-ilgi-intervija-ar-mari-sirmo-13954736

    0
    -2
    Atbildēt

    0

janazakovica 03.07.2012. 13.54

tas vareja ari nebut pirksts..kad sis zida, klat jau neviens nestaveja..

0
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > janazakovica 03.07.2012. 14.04

    ——–
    A kas ‘stāvēja klāt ar svecīti’ šitajai „Kulturālās tuvināšanās biedrībai ar SPRS* tautām” pēc 1934.g.15.maija? Nav ko kautrēties liel-zinātājam Bonifācijam – nosauciet tak galvenā ”rezidenta”- biedrības priekšsēdētāja vārdu! Vai tik tas nav tas pats, kura seju varam aplūkot uz Lāčplēša ielas 25 nama fasādes?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 03.07.2012. 13.35

———
Vēl viens iz zīdītāju cilts, vēl viens Bonifācijs – vēl viens publikas uzjautrinātājs:

http://www.youtube.com/watch?v=fPPvo3OXMO8

+1
-10
Atbildēt

0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Recenzija / 24. aprīlis
Stāsta dzīve klausītājā
Vēsture / 20. marts
Starp mīlu un nodevību
Dzīve / 13. marts
Latviešu mērīšana
Personība / 6. marts
Cilvēcība, atklāta arhīvos
blank-post-image
Saruna / 21. februāris
Austrumslāvu faktors