Grieķu krahs – pašmāju uzmetēju sapnis

Latvijas padarīto izejai no ekonomiskās krīzes nevar uzskatīt par veiksmes stāstu, tieši otrādi – tas ir piemērs, kādu ekonomisko politiku nevajadzētu īstenot, šādu viedokli intervijā “Dienas Bizness” pauž Vašingtonas Ekonomikas un politikas pētniecības centra direktors Marks Veisbrots.
Ekonomists intervijā saka, ka, viņaprāt, šobrīd parādos slīgstošā un uz maksātnespējas sliekšņa esošā Grieķija nav zaudējusi tik daudz, cik Latvija. “Viņi nav zaudējuši tik lielu nacionālā ienākuma daļu kā Latvija,” saka Veisbrots.

Viņš saka, ka 2010.gada maijā, kad Grieķija parakstīja pirmo vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu par finansiālo palīdzību, šīs valsts parāds bija 115% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP). “Tagad tie ir 166%, viņu ekonomika saraujas par 5,5% gadā, un piedevām Eiropā ir krīze, kas ir palēninājusi visu globālo ekonomiku [..] Mans viedoklis ir, ka neviens šo nevar saukt par veiksmes stāstu, tāpēc mani izbrīna, ka Latvija tiek par tādu dēvēta. Ja nu vienīgi jūs nevērtējat savus rādītājus tikai gada griezumā,” saka ekonomists

Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Anderss Oslunds kopīgi sarakstītajā grāmatā par Latvijas ekonomikas atveseļošanos atzīst, ka Latvijas ekonomika saspiesta visvairāk pasaulē, taču šim faktam netiek veltīta uzmanība un tas tiek izslēgts no aprēķiniem.

“Un jā – ja sākat vērtēt tikai no 2010. gada otrā ceturkšņa vai kad nu jūsu ekonomika sāka atgūties, tad jau izskatās labi. Tiesa, ne gluži lieliski, jo tā nav pamatīga atgūšanās, kādu normāli varētu sagaidīt pēc tik strauja krituma. Tā nav Argentīnas tipa atveseļošanās, kur ekonomika pēc devalvācijas sarāvās vienu ceturksni, un tad viņu izaugsme bija 8% līdz 10% gadā nākamos deviņus gadus. Ja jums būtu tā, tad tas būtu drusku labāks arguments veiksmes stāstam,” uzskata ASV ekonomists.

Viņš saka, ka ne grieķi, ne kādi citi nav gājuši cauri “pat ne tuvu nekam tādam, ko ir pārdzīvojusi Latvija”. “Ja grieķi būtu zaudējuši 25% no sava IKP, nevis 11% kopš 2007.gada, viņi arī kādā brīdī būtu no tā sākuši atgūties. Paredzamā turpmākā Grieķijas ekonomikas saraušanās ir līdz 13%,” uzskata ekonomists.

Viņaprāt, Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšana nevar būt piemērs citiem ekonomisko grūtību pārvarēšanā. “Piemērs ir tāds, ka, nokļūstot tādā situācijā, kādā bijāt jūs, nevajag īstenot tādu politiku, kādu jūsu vadītāji īstenoja. Jo maksa par to ir ārkārtēja. Protams, ja ignorē 25% ekonomikas sarukumu, var teikt, ka galā notiek arī kaut kas pozitīvs. Vispārēji ņemot, kritienam ir jau kaut kāds dibens, kur tālāk nevar,” uzskata Veisbrots.

Viņaprāt, Eiropa nevar atļaut nevienā no pašreizējām krīzes valstīm īstenot to, ko piedzīvojusi Latvija.

“Pirmām kārtām tāpēc, ka šīs tautas to nepieļaus. Ja gribat baisāko ekonomikas kritumu pasaulē, varat darīt kā Latvija un kā to iesaka Dombrovskis un Oslunds. Bet viņi to nekad nepieļaus. Viņi nav piedzīvojuši ne pusi no tā, un viņu ļaudis jau ir ielās katru mīļu dienu. Turklāt tā ir šmaukšanās – ieslēgt skaitītāju tikai tad, kad ekonomika sākusi augt,” uzskata ASV ekonomists.

—–
Pēdējie jaunumi no Grieķijas ”frontes”:
Greek government faces collapse as lawmakers oppose referendum
http://www.guardian.co.uk/world/video/2011/nov/03/greek-government-faces-collapse-video

Vai kaads vareetu pateikt kaapeec LV valdiiba uznjeemaas atmaksaat PAREX sindiceeto krediitu? Nav runa par uzmeshanu, privaatie aizdeveeji riskeeja pashi, sanjeema par to paaugstinaatus krediitprocentus un vinjiem pashiem bija jaatbild par saviem leemumiem.

Vakar biju diskusijā “Ietaupīt vai aizņemties izaugsmei?” Diskusiju rīkoja Friedrich Ebert stiftung. No ekonomistu teiktā sapratu, ka Latvijas gadījumā parāds sākotnēji veidojās galvenokārt ne valsts, bet majsaimniecību aizņemšanās dēļ. Latvijā ienāca liela spekulatīva (“ātra”, “steidzīga”, “nepacietīga”) nauda, kuru ekonomika nespēja “iestrādāt” savā izaugsmē, jo uzbūvēt un atpelnīt ražotni ātri nevar – var tikai ātri uzbūvēt un par labu cenu nopārdot uz kredīta dzīvojamās mājas, auto, ceļojumus, datorus, mēbeles (galvenokārt, importa preces) u.tt.
Kā es saprotu, rezultātā sanāca tāda aina:
1)Daļa Latvijas mājsaimniecību uz gadu desmitiem ir LIELOS parādos, jo pirka sev nepieciešamu vai prestižu mājokli vai centās labi nopelnīt, par kredītiem pērkot un dārgāk pārdodot mājokļus. Klāt tam vēl nāk banku izdalītā nauda, ko mājsaimniecības aizņēmās par labu auto, mēbelēm, ceļojumiem utt. – tas nostiprināja importa dominanti pār eksportu.
2)Daļa Latvijas mājsaimniecību uz gadu desmitiem nolemtas DZĪVOT ĻOTI TAUPĪGI, GANDRĪZ NEKO NEPIRKT un visus savus esošos un gaidāmos ienākumus maksāt bankām par mājsaimniecībām (ne valstij un ne uzņēmumiem!) kredītos izdalīto spekulatīvo “ātro” naudu.
3) Latvijā ir problēma – ievērojamai iedzīvotāju daļai jāsaņem labas algas, lai būtu ko maksāt bankām, tāpēc šie iedzīvotāji nevar maksāt par patēriņa precēm – tirdzniecības iespējas (pirktspējīgais tirgus) samazinās. Nevar celt algas, drukājot latus, jo aizņemšanās notika ārvalstu valūtā. Nopelnīt ārvalstu valūtu nevar, jo aizdota nauda tika ieguldīta patēriņam domātos pirkumos, ne Latvijas uzņēmumu attītībā. Laiks iet, “ātrās” spekulatīvās naudas ieguldītāji no savām bankām prasa atbildību par uzticēto naudu, bet Latvijā NAV PIETIEKAMI DAUDZ TO MĀJSAIMNIECĪBU, KURĀS KĀDAM STRĀDĀJOŠAJAM IR IESPĒJA PELNĪT UN MAKSĀT. Tāpēc iedzīvotājiem jābrauc strādāt uz ārzemēm.
4) Zārks nevar palikt tukšs – ja privāti veiktos aizņēmumus nevar sapelnīt un nomaksāt iedzīvotāji, tad jāaizņemas valstij. Valsts paņems naudu, izdalīs iedzīvotājiem (ne jau ražotnes cels! – beigās nauda caur valsts maksājumiem nonāks pat pie pensionāriem un ierēdņiem). Valsts no visiem iedzīvotājiem (arī no tiem, kuri neņēma kredītus!) savāks nodokļus un par nodokļos ieņemto naudu glābs grimstošas bankas. Tā tas mehānisms, manuprāt, pamatprincipā darbojas. Mediju klāstītie fakti par to liecina.
Un tagad labprāt uzklausīšu kritiku – kur esmu kļūdījies?

——-
Pieaugsim prātiņā?! Spēsim apjēgt gan globālo, gan vietējo kampēju lielkulību, kā arī aizjūras sponsorēto propagandistu smadzeņu ‘skalošanas’ patiesos nolūkus?
– Rietumnieciski humānā atvainošanās – bez pienācīgas kompensācijas:
Senate approves apology to American Indians
http://www.usatoday.com/news/washington/2009-10-07-senate-apology-american-indians_N.htm

—–
Grieķijas nevardarbīgā pretošanās – drauds koloniālās demokrātijas ieviesējiem?!
ATCERĒSIMIES par P.Raudsepa dzimtās ASV varas iestāžu demokrātisko rīcību, kas būtiski atšķīrās no globalizācijas/amerikanizācijas procesa veicinātāju lamāto krievu un komunistu darbiem?
– 1830.g.28.maijā ASV stājās spēkā Kongresa pieņemtais un prezidenta Endrū Džeksona parakstītais ‘Akts par indiāņu pārvietošanu’, kas paredzēja pārvietot austrumos no Missipi upes dzīvojošās indiāņu ciltis tālāk uz ASV rietumu prērijām.(..)Čeroku cilts indiāņi Džordžijas štatā gan uzsāka garu tiesvedību ar valsti, taču galu galā tika padzīti no savas zemes ar spēku. 1848.g. tā sauktajā ‘Asaru ceļā’, kas ved uz vairāk nekā tūkstoš kilometru tālajām jaunajām ‘indiāņu teritorijām’, no slimībām gāja bojā ap 4000 čeroku, bet kopumā šajā Džordžijas, Alabamas, Ziemeļkarolīnas un Tenesī štatu etniskajā tīrīšanā zem karavīru stobriem savas mājas bija jāpamet 17 000 čeroku indiāņiem. (sk. vairāk- LA, 28.05.2005.).
– ‘They took the whole Cherokee nation / Put us on this reservation
(..)But maybe someday when they learn
Cherokee nation will return, will return, will return, will return, will return……
http://www.youtube.com/watch?v=kVwEwdIIZD0

Pirmkārt un galvenokārt nevar salīdzināt latviju un grieķiju, jo grieķija ir eirozonā, bet latvija nav. viss punkts. neviens mums nekādus parādus neatlaidīs. mēs varam bankrotēt hoķ 100 reizes, tas visiem ir po. patiesībā, tas politehnologu mūžīgi kultivētais mīts, ka eiropas savienībai kaut ko no mums vajag, vai ka viņi mūs apdala kaut kā utt.., ir pilnīgākais breds, jo vienīgi mums vajag, mums vajag i to eiro, i tos karavīrus afganistānā, i to amerikas specdienestu uzmanību. un runājot par zemniekiem, un to cik pret viņiem netaisnigi utt,, atceramiem ka kopumā %tos mēs saņemam krietni vairāk no ES fondiem, nekā daudzas vecās eiropas valstis, tik un tā mums strašna izdevīgi, ka ar mums tur vispār runā, un ka mēs esam tai ES. Mēs pat tā īsti nemākam paņemt visu to naudu kuru mums dod.

Grieķijas referendums radīs precedentu un būs ļoti liels jautājums, kas aiz slēgtām durvīm ar kādām tiesībām 2008.gadā izlēma aizņemšanos Latvijā, un līdz ar to lēma tautu iznīcībai.
Tās būs arī EURO beigas un radīsies jautājums, kāpēc Latvijai bija šī idiotiskā virzība uz EURO?
Radīsies jautājums kāpēc bija vajadzīgas visas šīs bezjēdzīgās banku glābšanas pasaulē un Latvijā?
Vispār grieķi, saprotot, ka dzīt sevi parādu verdzībā ir bezjēdzīgi, ir uzspridzinājuši visu šo birokrātu un baņķieru rūpīgi veidoto tautu aplaupīšanas sistēmu. Līdz ar to devuši cerību arī Latvijai – ir iespējams pret to cīnīties!

Grieķiem referendumā nobalsojot pret tiks izsludināts defolts un izstāšanās no EURO zonas, pēc kura Grieķija ļoti strauji atkopsies, tāpat kā to izdarīja Argentīna. Par Argentīnu Raudseps ir pateicis ļoti lielu puspatiesību. Kāpēc vienai no galvenajām G20 valstīm šobrīd neviens neaizdod un vai tas tai ir vajadzīgs ar lielāko investīciju ieplūdumu Latīņamerikā ar dinamisku, strauji augošu un sociāli atbildīgu ekonomiku var atrast materiālus papilnam internetā. SVF Argentīna parādu ir nomaksājusi pilnībā vienā maksājumā (kad mums tas spīd?). Visiem pirms defolta aizdevējiem parāds ir restrukturizēts un arī tiek atmaksāts, pie tam Argentīna to dara svilpojot. Restrukturizācijai nepiekrita dažas labi zināmas personas, kopumā 24% turētāji un tie tad arī cīnās, lai Argentīnai nebūtu pieejas finanšu tirgiem. Patiesībā tas Argentīnai pie kājas, jo ekonomika rullē rūkdama un IKP ir lielāks kā treknajos gados pirms defolta, kad tas spīd Latvijai?

Grieķijas refernedums faktsiki būs par defoltu un izstāšanos no eirozonas. Ko tas nozīmēs pārējai Eiropa kopumā vēl ir pāragri spriest. Var jau būt, ka ilgtermiņā tas viss ir arī uz labu.

Atdot vai neatdot Latvijas paņemtos kredītus – šai P.Raudsepa esejā tas ir ļoti primitīvs, šaurs, tuvredzīgs un vienkāršots jautājums. Vēl pat Lembergu iepinis, joprojām nekādi no hūtainajām frustrācijām vaļā netiek. Nu skaidrs, ka parāds jāatdod!

Bet visa šī atdošanas problēma jāskata plašāk un dziļāk, kontekstā ar pārskreditēšanos un kaut kādām jel kādām attīstības stratēģijām, kas caurajā valsts kasē beidzot sāks ienes iekšā lielu naudu. Plus vēl ar vienu aci jāskatās, ka te pēkšņi prom uz Angliju neaizbrauc it visi darbspējīgie latvieši.

Skaidrs, ka attīstības plāna valstij nav. Nav jau vismaz kopš tā Ziemassvētku vakara, kad premjers Godmanis tautai TV ekrānā samuldēja, ka “mums tāds plāns ir”. Ne vella nebija. Bet nebija un joprojām nav nākamajām trim Dombrovska valdībām.

Kāpēc neviena no valdībām nav spējīga izstrādāt reālistisku ekonomiskās attīstības plānu, kas patiešām darbotos? Vai tāpēc, ka premjeri un padomnieki nav gudri diezgan? Arī, protams. Bet visdrīzāk šeit pamatā ir SISTĒMISKA PROBLĒMA. Un pie tādas problēmas praktiski neviens šo valsti neizvilks laukā no purva.

Latvijas Banka. Norobežojusies no lielas daļas savu pamatfunkciju kvalitatīvas veikšanas. Nesekmīga monetārajā politikā. Nespēj ar savu rīcību adekvāti reaģēt uz pasaules makroekonomiskajiem šokiem. Mākslīgi piesietais un stutētais lats ir vislielākā tautsaimniecības bremze. Re, lidmašīnas pilots pie ieskriešanās bremzēja, un nekur neaizlidoja… Līdzīgi LB komfortabli sēž savos mīkstajos krēslos ar muguras masāžu un gaida “komunismu 2014.gadā”. Un ar savu konservatīvo makroekonomisko politiku ir bremze ražošanas un eksporta ekonomiskajām aktivitātēm, un vēl desertā ņirgājas, ka valdībai neesot redzējuma par attīstāmajām nozarēm, žēlsirdīgi pamācot, ka ražot pirtsslotas nebūtu īsti pareizi. Un aiztik latu esot inde. Lai gan patiesībā nacionālajai valūtai nepieciešama pamatīga ķīmijterapija, un kā zināms – tā pati inde jau šīs zāles arī ir.

Piekrītu J.Ošleja vērtējumam par LB, un man ir pārliecība – kamēr to ligzdiņu tur neuzmodinās, neko pietiekami mēs Latvijā attīstīt nespēsim. Jo zemāk iesim iekšā lejupejošajā spirālē, jo smagāk būs izkļūt no stagnācijas, prāti būs aizbēguši no šīs valsts prom.

Var jau vēl kādus pāris gadiņus turpināt Latviju veidot par kailcirti, Dombrovskis varēs klapēt pie krūtīm un kārtējo reizi raportēt, ka Latvija uzrāda pārsteidzošas atveseļošanās pazīmes. Bet es neticu. Ja viņš un LB prezidents nespēs piesēst kopā un vienoties par iesākumā nepopulāriem, bet vajadzīgiem pasākumiem – nu tad agri vai vēlu patrieks abus.

Ir tikai viena alternatīva pašreizējam LB kursam – daļēja cenu regulācija un totāla ES fondu koncentrācija no valdības puses specifiskiem attīstības projektiem, un tikai dažiem. Bet priekš tam atkal jārada plāns, diemžēl – ne kāds jēdz, ka tāds vajadzīgs, ne arī kāds ir spējīgs uzmeklēt autorus, kuri tādu spēj izveidot.

Tāpēc atliek vien mediju ekonomiskās sadaļas piepildīt ar surogātspriedelējumiem par to, ko atkal pateicis Lembergs vai ekonomikais amatieris Klementjevs, bet nopietna analīze – a priekš kam mums, latviešiem, to vajag? Tagad par mums domā Eiropa. Turklāt tā delegācija te ilgi nebūs, aizbrauks prom – un atkal darīsim kā gribam. Kā mākam, tā maunam. Un ja paveiksies, uzrīkosim Pasaules koru olimpiādi.

Grieķija jau atkal taisa kādus viltīgus gājienus – izsludinājusi janvāri referendumu, vai Grieķija grib saglabāt eiro, un tātad, uzņemties papildus parādsaistības un vēl drastiskāk taupīt.
Grieķija savu IKP veido, g.k,uz iekšējo patēriņu, eksportē minimāli, izstājoties no eirozonas un pārejot atpakaļ uz drahmām, situācija tur tikai pasliktināsies.
Eiropa cietīs, drīzāk, politiski, ekonomiski Grieķija sastāda niecīgu daļu no ES IKP.
Latvija virs 50% IKP iegūst no eksporta, tā mierīgi var savu parādu atdod.
Lembergs mums īsts “grieķis”, mentalitāti jau nenoslēpsi, visa filozofija – paņemt un “uzmest”.
Un tās Ventspils augstskolas “ekonomists” Smirnovs, izskatās, arī strādā Lemberga labā, ar savām apokaliptiskām prognozēm, no kurām absolūti nekas nav piepildījies, bet, viņš neatlaidīgi turpina tās tiražēt.
Lembergs tagad dzīvo pēc principa – jo sliktāk valstij, jo es uz tā fona izskatīšos labāk.

Lai nu ko nevajadzētu uzklausit – tos ”slavenos” shēmotājus kā Lembergs
un Co kuriem ir tikai viena doma kā kaut ko apkrāpt, piečakarēt, apmelot….
Tas ka valstij ir jāatlaiž parādi vien jau ir slikta zīme ka valsts ir nonākusi tik ekonomiski sliktā stāvoklī. Ir jāseko labiem piemēriem, jau autora pieminētai Somijai — kā atmaksāt parādus un virzīties uz priekšu!

Katrā ziņā, daudz kas jau ir mainijies kopš autors šo rakstu pirmo reizi publicēja tvnet.lv. Grieķijai tagad jau ir citi plāni, kā izstāties no Eirozonas un nevis pieņemt ”dāsno” piedāvajumu. Diez vai Latvijai šis piemērs vairs ir aktuāls….

pirmaa pozicija ko varetu neatdot eiropai ir vairaki simti milj. eiro ko nav sanemusi musu zemnieki..pa siem ES dalibas gadiem..

Autora piedāvājums izklausās vilinoši: varētu izsludināt valsts maksātnespēju. Un tas vienā paņēmienā atrisinātu divas problēmas:
(1) Tiktu norakstīts esošais parāds, kurš gan uz Eiropas fona neskaitās ļoti liels, bet tomēr ir ap 40% no gada kopprodukta.
(2) Latvijas valdība, lai kādi arī nerastos kārdinājumi – turpmāk būtu spiesta ievērot bezdeficīta budžetu. Jo naudu mums neviens par normāliem procentiem vairs neaizdotu – turklāt ilgu laiku.

Šo ideju nedomāju īpaši nopietni. Tomēr ir zināma vilšanās par mūsu budžeta konsolidētāju spējām. Jau kādu ceturto gadu viņi konsolidē, bet atkal plāno budžetu ar deficītu (kaut arī šoreiz tas būšot 2.5%). Kaut kad būtu laiks arī sākt atdot – t.i. veidot budžetus ar pārpalikumu un tuvoties Igaunijas rādītājam (viņiem ārējais parāds ir 6-7% no kopprodukta). Iedzīvotāji noveco, darbaspējīgā vecuma ļaužu īpatsvars sarūk – nav īstais laiks taisīt lielus parādus.

Varbūt vajadzīgs Satversmes labojums, kurš aizliegtu pieņemt budžetus ar deficītu, vai arī prasītu tādiem krietni lielāku (piemēram, 2/3) balsu vairākumu. Tas, protams, būtu nesāpīgāk kā defolts.