Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams…
______________________________________________________________
Ūja! ūja!
Tāds jautājums gan drīzāk piestāvētu žurnālistam “nuo ārpuses¨” – piem BBc.
Cita lieta, ka pastāv tendence sapludināt jēdzienus ‘krievs¨ Latvijā ” un SCientologs.
Izskatās, ka dzžu žurnālistu izpratnē Vj. Dombrovskis vairs nav krievs, jo nepārstāv SC.
Brīžiem vairs nevar saprast, kur beidzas cilvēku pašu domas, kur sākas politkorektums, labais tonis, savējo atbalsts, joku plēšana un viss tam līdzīgais. Nav jau vairs pašu cilvēku pilnīgi un pa īstam. Virtuālā vide dod milzīgas priekšrocības, bet ne tikai. Vēl un vēl gribas kavēties pie tām īpašībām, kas piemīt, piemēram, cirvim. Tas ir milzīgs palīgs lai uzceltu mājokli un arī izmantojams, lai atņemtu dzīvu radībai. Ko nozīmē šeit lasāmie komentāri? Kuri slēpjas aiz dažādām bildītēm vi vienkārši pelēkajiem apļiem? Piemēram, vai zirneklis, kurš interesējas par attiecībām, darītu to pašu ar reālu portretu, vārdu un uzvārdu. Vai viss, kas šeit notiek, patiesi ir kā vērts? Tajā skaitā žurnālistikā.
Anita Brauna Manā uztverē jautājums, vai Latvija ir gatava premjeram krievam, nav tas pats, kas jautājums, vai Latvija gatava kreisai, uz Krieviju orientētai politikai
__________________________________________
Un nav nekādas nozīmes kādas tautibas varētu būt potenciālais neokirhenšteins. Kaut vai etrusku lībietis.
Tikai pieklājīgi būtu runājot par žurnālistiku vispār, pieminēt arī radio, presi un internetu.
citādi izstkatās, ka vienīgais, kur vispār pastāv žurnālistika un priekšvēlēšanu tematika, tai skaitā debates, ir TV.
Čingizam Aitmatovam (“Un diena garāka par mūžu ilgst” u.c.) kādreiz jautāts, vai taisnība par 10% talanta un 90 % darba, lai kaut ko labu un augstu sasniegtu. Aitmatovs atbildējis aptuveni tā: ēzelis var nest nastiņas no rīta līdz vakaram visu mūžu, bet tādēļ nesāks dziedāt kā lakstīgala. Tas par 10 medijā pavadītiem gadiem. Nenoliedzami, ka Ilzei un Gundaram ir daudz nopelnu labā nozīmē, tomēr sabiedrības pirmsvēlēšanu saasinātā uzmanība atraisīja vispirms abos viņos pašos paškontroles un savas ētiskās stājas trūkumu: ir cilvēcīgi uzskatīt, ka visi politiķi ir cūkas, bet cūkkopis ir profesionāls vienīgi tad, ja pats nekļūst par cūku.
Šajās TV debatēs Ilze Nagla un Gundars Rēders savu profesionāli ētisko stāju sagrāva paši. Vēl bēdīgāk, = viss debašu seriāls pierādīja, ka Ilzei un Gundaram kolēģi nespēja un vadība negribēja palīdzēt: un ļāva saviem šobrīd pēdējiem, kaut cik spējīgajiem, kadriem publiski slimot ar dzelteno kaiti vissmagākajā formā.
Vairāk žeļ Gundara Rēdera, jo līdzšinēji viņš bija turējies kaut cik vīrišķīgi, — debašu seriālā viņš pašsavaldīšanos zaudēja un aizšļūca līdzi Ilzei, kuras dzeltenums jau iepriekš bija izteiktāks, spilgtāks.
Skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu perfektai žurnalistikai, bet ir jau arī paši žurnālisti nogrēkojušies.
Piemēram, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos žurnālistus, kas trekno gadu aplauziena laikā pieņēma realitāti par to ka nauda neaug kokos. Lielākā daļa nozākāja vienīgos drosmīgos, kas uzdrošinājās vispār ko darīt tā labā lai valsts nesabruktu. Analītiska žurnalistika tomēr ir kaut kas cits nekā populistiska piebalsošana vaimanātāju baram.
…ja vajadzētu nosaukt profesionālus žurnālistus Latvijā, būtu ilgi jāpiedomā – kuri tie ir….paldies Sanitai par uzdrīkstēšanos skart šo tēmu, jo pārprastas vārda brīvības dēļ neprofesionālisms plaukst un zeļ…bet žurnālists par to atbildību nenes – galvenais noķert sensāciju un vairot tirāžu….atkal gribas pieminēt kāda komentētāja teikto: – “Gudri cilvēki turas pa gabalu no politikas mediju pataloģiskās tieksmes dēļ neganti un nepārtraukti zākāties. Mediji – aurojošs bars, kas nomēdīs un nomētās ar banānu mizām jebkuru politiķi. Dažreiz rodas sajūta, ka viņi grib iznīcināt mūsu valsti, kultivējot totālu nihilismu pret parlamentu, pret mūsu valsti.”
…ikdienā var atļauties būt tendenciozi un paust puspatiesības, jo spekulē ar demokrātiju un vārda brīvību, labi zinādami, ka politiķis neriskēs protestēt vai tiesāties…jo mediji vienotā frontē metīsies “savējo” aizstāvēt…
…žurnālisti spēlējas ar vārdiem nedomājot par sekām…viņi var pacelt un arī nogremdēt, bet atklāts paliek jautājums – kāda ir viņu atbildības cena….
ZanE! Tevis te pieminētie nav žurnālisti, bet gan žurnālistu lomu tēlotāji.
Starp citu, arī šajā jomā — žurnālistu sagatavošanā un žurnālistu sagatavotāju profesionālajā meistarībā Igaunijas kolēģi bija pārāki jau Atmodas laikos. 80.-to gadu sākumā Tartu universitātē studentus ietekmēja un auzdināja izcila personība — Juhans Pēgels. Viņa grāmata “Es kritu pirmajā kara vasarā” ir tulkota arī latviski, atrodama un izlasāma. Juhans Pēgels par WWII ierunājās tik atklāti un meistarīgi kā neviens cits iepriekš un apgāja arī padkomunistu cenzūru. Kamēr Tartu studentus iedvesmoja Juhans Pēgels, mūsu žurnālistikas studentiem tusiņos šņabi bičoja profesors Rihards Treijs, nelegālās “Cīņas” vēstures karjeristiskais “speciālists”. Igaunijā Pēgelu 80.-to beigās nomainīja Marju Lauristina, harizmatiska personība, kas Igaunijas žurnālistiku iedvesmoja profesionāli visaugstākajiem standartiem, — Latvijā/LU tieši tai pašā laikā mācībspēju karjeras sāka Inta Brikše un Dace Dūze, spilgtu zemmēra viduvējību pārītis.
nu pag, jūsu galvenā redaktore daudz neatpaliek, re ko viņa raksta tviterī:
Nellija Ločmele:
“ohh,negaidīju, ka SC uzvara tik zibenīgi veicinās frizieru emigrāciju ;) ieraudzīju ziņās Āboltiņu…”
toties cienījama, neatkarīga žurnāliste (vai tomēr mājsaimniece)
Baiba Strautmane:
“Āboltiņa raujoties uz iekšlietām – ja tā – vai nu pilnīgi stulba, ka neatceras Mūrnieces likteni, vai tomēr uzticīga Lemberga atbalstītāja:(”
tā ka Edijs vēl uz šitā fona izskatās diezgan labi..
Paldies autorei. Par šīm lietām jārunā. laba žurnālistika maksā labu naudu.
Priekšvēlēšanu raidījumus analizēt nevaru, jo visus nemaz neredzēju. kopumā gan varu teikt, ka ekrānā radījumu vadītāja godā dažkārt redzami tādi, kuri laikos, kad par padarīto maksāja kārtīgi, vispār “sēdētu malā”. Boša jautājumā neko netaktisku nesaskatu. Varbūt ir tādi, kas uzskata, ka žurnālistiem jāmācās no politikāņiem – žurnālists uzdod jautājumu,politikānis runā gari un plaši riņķī un apkārt, bet uz jautājumu neatbild. Ž-ta neētiskums, naids, nicinājums utt… nemaz neizpaustos, ja vienkārši pateiktu – tagad runā tāds un tāds… Visi būtu laimīgi… Ha.
Man ljoti zjeel, ka LTV veel joprojaam nespeej izvedot normaalas politiskaas debates, kuraas piedalaas publika. Tad nebuutu jaapaarmet zjurnaalsitiem par it kaa nekorektiem jautaajumiem. Tauta pati uzdotu jautaajumus, arii taadus, kas kaadam var nepatikt. Tas ir normaali jebkuraa sabiedriibaa!
Mees veelamies zinaat, taapeec jautaajam. Simple…
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām Mareks Gailītis asi tika kritizēts par emocionālu neiesaistību. Varbūt Nagle brīžiem šāva pār strīpu, taču te tas parādījās. Manuprāt, pamatoti, jo paši politikāņi ir kļuvuši tik bezkaunīgi un melīgi, ka žurnālistu emocijas (nevis nesavaldība, bet maksimāli strikta attieksme pret “muldēšanu”) ir kā apgriezts spogulis politiskajai situācijai. Cita lieta, ka LTV debates tiešām nebija tās interesantākās. TV3 labāk.
p.s. viennozīmīgi nevaru piekrist, kā autore mēra žurnālistu profesionalitāti. Rietumu žurnālistikas kritērijus tomēr nav īsti korekti uzspiest Latvijai… Esmu par kultūras daudzveidību.
Šīs pirmsvēlēšanu debates nebija Mareka Gailīša šovs labā nozīmē, — Mareks savu virsotni ieņēma pērn, kad publiski un lieliski profesionālā stilā izslēdza Emīlu Jakrinu. NA ar šo izslēgšanu ir ieguvusi pārāk daudz, ja nav spējusi publiski Marekam pateikties, — ja Emīls Jakrins būtu NA rindās arī šogad, tik daudz balsu NA nebūtu ieguvusi.
Nepiekrītu Sanitas politkorektuma izpratnei. Lai autore mani atvaino, bet tāda izpratne robežojas ar slimīgu vainas apziņu pārākajā pakāpē, kad cilvēks faktiski jūtas vainīgs jau par to vien, ka eksistē un domā, ka ar to visus aizvaino. Tāds politkorektums man asociējas ar situāciju: eju pa ielu, man pretī nāk iereibis cilvēks, pietenterē klāt, rauj ārā no rokām manu somiņu un nolamā.Es iešķiļu viņam pļauku un nosaucu viņu par piedzērušos mūlāpu. Un garāmgājēji ir sašutuši un pārmet man, kā es varu būt tik nepieklājīga!
jāpiekrīt, ka daudz vairāk nelaimes ceļas tā, ka mēs lietas nesaucam īstajos vārdos.
ja kāds ir zaglis, tad viņš tā arī ir jāsauc un nevis par “personu, kura prettiesiski ieguvusi valdījumu par cita īpašumā esošu lietu”, ja kāds ir krievs, tad nav nepieklājīgi viņu nosaukt par krievu (drīzāk nepieklājīgi ir teikt “krievu tautības persona”, ja kāds civilais ir okupētajā Latvijas Republikā ir nometināts kā okupācijas valts pilsonis, tad viņš ir jāsauc par kolonizatoru un ne kā citādi
Re kur jau ir tā attieksme veidojas- uzskatīt ka pretī nāk tikai piedzēruši cilvēki un rauj somiņas. Un visiem jāšķiļ pļaukas.
Nu nav visi tādi. Tāpēc attieksmei jābūt diferencētai, bet korektai pret visiem.
to Ķīps; tieši tā – atļaušos atkārtoties – ne jau krievam nav gatavs vidējais latvietis, bet gan cilvēkam, kurš, piemēram, 9. maija dzerstiņā piedalās un grasās to darīt kā premjers, tādam premjeram viss viens viņš krievs, ukrainis vai pigmejs, latvieši nav gatavi..
Visaugstāk žurnālistikā vērtēju kvalitatīvu reakciju uz respondenta atbildēm – spēju tās momentā analizēt un uzdot tālākus/padziļinātus jautājumus. Šīs lietas trūkums mani debatēs uztrauca vairāk par pašu “huligānismu”, kaut gan “huligānisms” tiešām radīja cilvēcisku diskomfortu.
Es esmu par patriotismu neatkarīgi no tautības un valodu zināšanām, un Latvija, īstenība, ir paraugvalsts nacionālo attiecību nozīmē, lai kā to citādi mēģina iztēlot šeit un citur dzīvojošie Latvijas nepatrioti.
Un tāpēc tieši sc nacionālšovinismā saskatu briesmas. Ja man nav taisnība, SC rindās nekad nebūtu bijis Kravceva, vai tā sc biedra , kas apgānīja žīdu kapus ar vienu vienīgu mērķi -sanaidot tautas. Tāpēc tieši SC es saskatu briesmas nacionālo attiecību eskalācijai. Nu tur no saskaņas nav ne smakas.
Tāpēc korekts jautājums nav par nacionālo piederību, bet par lojalitāti valstij- ja atgriežamies pie tēmas
Lieliska Ideja, Valynx! Ja tagadējie Latvijas žurnālisti būtu profesionāli, viņi šo ideju garām nepalaistu, — vēl vairāk, viņiem pašiem vajadzētu ģenrēt šo ideju, jo žurnālistikai vispirms jābūt ideju ražošanai. Latvijas sabiedrībā un žurnālistikā varētu pamanīt valstiskas integrācijas iezīmes, ja viedokli Borisam Cilēvičam šai sakarā pajautātu Alla Petropavlovska vai Sergejs Kruks.
Ķīpam. Par lumpenizāciju piekrītu. Un žurnālistiem ir jābūt kā sanitāriem, nevis šīs lumpenizācijas tālāknovadītājiem. Starp citu Latvijā NAV rasisma kā problēmas, bet kad sākam diskutēt trolejbusu līmenī – krievs uz kājas uzkāpa, tādi jau visi viņi, un vēl viens par premjeru taisās…, tad sākas… Ne jau krievam nav gatavs vidējais Latvietis, bet gan cilvēkam, kurš ar tādām mokām okupācijas vārdu pār lūpām pārveļ beidzot, kurš 9. maija dzerstiņā piedalās un grasās to darīt kā premjers, kurš pārstāv prokrievisku spēku,jā, tādam Latvija nav gatava un ceru, arī nebūs, par to tad arī jājautā – nevis par vecmāmiņas dažādu tautu brūtgāniem :)))
Dāvidsona kungam – ļoti labu tematu atvērāt, ka Latvija nav labvēlīga vieta izcilu žurnālistu karjerai, un galu galā tā ir masu saziņas sastāvdaļa, attiecīgi ar saviem inteliģentuma “stikla griestiem”,resp., it kā neko daudz nevaram prasīt… Tomēr tā gluži nebūs – no sabiedriskās TV gribas sagaidīt augstāko kvalitāti, noteiktu vērtību sistēmu, patukšs huligānisms piestāv vairāk komerctelevīzijām, nu nevar būt tā, ka skatītājam (šī kanāla apmaksātājam!) ir jākaunas par to… ja var līdzībās – nevaram atļauties Ferrari, tomēr arī žigulītim ir jābūt tīri mazgātam un nav apkārtne jāpiedūmo ar gaužām indīgām gāzēm :)
Par izvēlēto uzbrūkošo formu ir runa. visu to pašu jau var pateikt arī savādāk. Piemērs. Edija Boša jautājums, kā redzam šeit ir stipri strīdīgs. Es, personīgi, arī uzskatu, ka jūs tur runājat muļķības. Bet ok, var strīdēties. Taču noteikti personisks koments “Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis.” ir lieks. Ko tas dod?
Nevajag putroties, jūsu jautajuma būtība ir sakombinēt savus pieņēmumus, ko Bošs nedarīja. Ušakovs domāju uzskata sevi par krievu. Bet ja latvietis balotētos vēlēšanās Igaunijā un viņam jautātu “vai igauņi ir gatavi latviešu vadītājam”, tas būtu pilnīgi loģisks, lai arī varbūt ne tik svarīgs, jautājums. Ja cilveks nāk no bijušas okupacijas varas – vēl jo vairak. Ušakova gadījumā līdzīgs jautājums būtu: “jus izskatāties pēc aziāta…” utt. labāk neiedziļināšos.
ak, Clash_clash! cik labi būtu, ja visi bijušie padarmijas virsnieki, poļitruki un viņu ģimenes būtu pametuši Latviju 90-to sākumā !
Realitātē ļoti liela daļa tika atvaļināta īsi pirms bijušās padarmijas (tagadējās rusarmijas) izvākšanas. Tie visi palika šeit, privatizēja dzīvokļus.
es nemaz nerunāju par tiem, kuri šeit demobilizējās vēl visus iepriekšējos 40 okupācijas gadus.
Tagad bijušās oficieru madāmas joprojām audzina krievu skaolu skolēnus par Latvijas patriotiem, bet okupantu armijas virsnieka dēls ņekijs Rafaļskis rīko protesta akcijas pret to, ka krievu skolās daļu priekšmetu māca latviešu valodā (viņš arī turpina krievvalodīgo “patriotisko” audzināšanu savā ikdienas skolotāja darbā)
politkorektums smieklīgā pakāpē :) no Sanitas kaut ko tādu negaidīju. vai BBC, CBS, NPR, u.t.t., u.t.j.p. rīkojās ‘nepieļaujami un neētiski’, kad pirms 2008. gada vēlēšanām simtām reižu ASV prezidenta kandidātiem uzdeva jautājumu (un pat rīkoja sabiedriskās domas aptaujas par jautājumu): ‘vai Amerika ir gatava melnādainam prezidentam’?
Sveiks, ja esi Edijs, tad – lūk, tepat divus komentārus augstāk arī Petūnijai7 ir cita interpretācija – kāpēc ir nekorekti Latvijā uzsvērt tieši tautību kā kritēriju kādam cilvēkam, manuprāt, gana argumentēti, jo pazūd būtība šādos vienkāršotos formulējumos….
Varbūt varat atbildi atrast tieši salīdzinot formulējumus jautājumiem?
Jo jautājums jau nav par saturu, jautājums ir par formātu. Žurnālistika, tāpat, ka visa sabiedrība ir lumpenizējusies. Profesionālisma nav cieņā, sociālistiskā uravņilovka un ielas stila attiecības ir visur. Dzeltenums jau ir visu pārņēmis. Visi un visur tiek uzskatīti par zirga deķiem, un tiek pieņemts, ka arī visam jānotiek tādā līmenī. Uz ielas nav cieņas, tur spēka princips ir galvenais. No šejienes arī attieksme- intervējamie tiek uzskatīti par pretiniekiem, kuri par katru cenu ir jānogāž no kājām, ne par līdzvērtīgiem sarunu biedriem.
Autores atbilde Edijam Bošam un arī Anitai Braunai. Pirmkārt,par piemēru ņemšanu no ASV vai Lielbritānijas vietas trūkuma dēļ nesākšu diskutēt, bet pilnīgi skaidrs, ka mums nav viss automātiski jāpārņem no citiem un visi paraugi tur nav nemaz tik labi, ņemot vērā vēl dzīvās rasisma tradīcijas ASV un koloniālisma tradīcijas Lielbritānijā.
Par politkorektumu – tas nav īsti par politkorektumu jautājums, tas ir vairāk ētiskas dabas un arī pie reizes Satversmes un citu cilvēktiesību dokumentu pārkāpums, būtībā diskriminējot cilvēku pēc viņa etniskās piederības. Piekrītu, ka Nilam Ušakovam var būt daudz un dažādu profesionālu trūkumu, kuri būtu jāvērtē viņa iespējamās premjerēšanas kontekstā, taču tautība nav nekas tamlīdzīgs. Tautība jeb etniskā izcelsme ir cilvēkam dota piedzimstot, un tieši tādēļ tas nav un nevar būt profesionālās un politiskās vērtēšanas kritērijs. Tas nevar būt iedzimts grēks. Eiropas 20.gs vēsturē ir ļoti bēdīgi piemēri, kur tautība, ticība vai rase ir kalpojušas par politiskiem un profesionāliem kritērijiem, un tas noteikti nebūtu tas ceļš, pa kuru mums būtu jāiet. Tieši tāpēc es uzskatu, ka konkrētais Edija Boša jautājums ir neētisks un nepieļaujams, un es neko tādu nesagaidu no kvalitatīvas žurnālistikas, pat ja kaut kas tāds tiek zelēts dzeltenajā presē vai interneta komentāros. Kvalitatīvas žurnālistikas būtība ir tā, ka tai ir īpaša atbildība par to, kādā virzienā attīstās sabiedrība.
Par jautājumiem vispār – es nepiekrītu domai, ka visi jautājumi ir pieļaujami, kas sabiedrībā pastāv. Piemēram, noteikti, ka sabiedrībā kaut kur pastāv arī jautājumi par to, kādi masu slepkavību veidi ir efektīvāki – nošaušana pa vienam bedres malā, noindēšana gāzes kamerā, lēna nomērdēšana badā vai vēl kas tamlīdzīgs. Bet tādus jautājumus taču diezin vai kāds žurnālists uzdos? Tieši tāpēc jau žurnālistikā darbojas profesionāli cilvēki ar pieredzi un zināšanām, lai spētu izvērtēt, kādus jautājumus var un kādus nevar uzdot attiecīgajā laikā un vietā. Un to sauc par kvalitāti. Konkrēti, ja mērķis N.Ušakova gadījumā ir noskaidrot viņa piemērotību Ministru prezidenta amatam, tad attaisnojams būtu jautājums par viņa veselības stāvokli, ņemot vērā viņa publisko nesenās slimošanas vēsturi. Taču tautībai nav nekāda sakara ar viņa garīgajām, politiskajām vai fiziskajām spējām veikt valdības vadītāja pienākumus.
.
Ir vēl kāds aspekts – jautājuma mērķis. Saprotu, ka tas nav korekti pierādāms, bet ar muguras smadzenēm jutu, ka tā nebija vēlme noskaidrot, uzsveru, NOSKAIDROT, viedokli. Tā bija vēlme KONFRONTĒT, lai neteiktu SANAIDOT, iespējamo publiskā amata pretendentu ar auditoriju/tautu.
Vēl precīzāk, patiesais mērķis ir REITINGI – personīgie, un, varbūt, arī kanāla.
Mjā…
Sanita, viss ir pareizi, ko raksti par etnisko piederību. Ideālā teorijā. Bet dzīvē, ievērojot aktuālās nacionālās ņemtnes LV, Edija Boša jautājums bija vietā un laikā. OK, var strīdēties par formulējumu, droši vien varēja/vajadzēja sagatavot ne tik etniski tiešu teikumu, bet pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.
.
Bet, Ingvilda!
Katru noskaņojumu var atspoguļot dažādi! Vai sabiedrības patiesā nepieciešamība ir eskalēt etniskās pretrunas? Vēl vairāk, ne jau etniskās, bet uz tām noreducētās!
Vai reitingu audzēšanā un siles piekļuves nodrošināšanā visi līdzekļi labi?
“pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.” – pilnībā piekrītu. Ideju par žurnālistiem kā “gaišās ideālisma sveces” nesējiem sabiedrībā atbalstu tikai pa druskai. Pārlieku daudz “tabū” žurnālistikai nav veselīgi.
Un vēl: neizskatās labi, ka tik kritiskā rakstā par saviem amata brāļiem ir dažas valodas kļūdiņas.
Kas attiecas uz pārējo – piekrītu raksta autorei!!! Nagla bija gatavā nagla.
to Varbūt ka tā – nez kādā gan veidā šis diskusijas jautājums eskalēja etniskās pretrunas? Manuprāt, jautājuma būtība bija visnotaļ aktuāla faktiskai divkopienu valstij, kuras abas kopienas gadiem nespēj nonākt pie kkāda kopsaucēja. Par jautājuma formu jau teicu – iespējams, varēja būt savādāka.
“Varbūt ka tā” – piekrītu, ka žurnālistiem ir jājūt zināma atbildība par savas darbības sekām, bet vairāk to attiecinu uz ekstrēmiem gadījumiem. Būtu netaisnīgi (nevajadzīgi, neiespējami) no žurnālistikas prasīt, lai tā tiek galā ar visām mūsu sabiedrības problēmām. Tāpēc jau katram ir sava galva uz pleciem un sabiedrība nav nekāds aitu bars. Kamēr žurnālists atspoguļo patieso situāciju, tikmēr ir OK. Ja sāktu konsekventi sagrozīt kopējo bildi, būtu cita lieta.
Atvainojos, Sanita, bet domāju, ka šoreiz, ja nu kas ir klaji neprofesionāls, tad tā ir Tava hipertrofēti selektīvā pieeja izpausmes brīvībai. Neuzskatu, ka vārda brīvība ir neierobežota. Taču ielikt to tik šauros rāmjos, kā to piedāvā Tu, nozīmētu veidot perversas demokrātijas modeli un dzīvot izdomātā, ideoloģiskā pasaulē, ignorējot reālās Latvijas reālās problēmas. Uzskatu, ka jautājums bija, jā, provokatīvs. Taču tas bija iecerēts tieši tāds ar mērķi pievērst uzmanību Latvijas realitātei. Tajā pašā laikā tas bija neaizvainojoši noformulēts (kā to atzīst arī pats Nils Ušakovs). Savā vienkāršībā tas absolūti precīzi uzrunāja vienu no Latvijas politikas un sabiedrības fundamentāliem problēmjautājumiem. Jo, kā Tu varbūt zini, Latvijas sabiedrības vairākuma politiskajās izvēlēs nacionālais jautājums vienmēr ir bijis centrā. Es nesaku, ka tas ir labi. Es saku, ka šādu jautājumu politkorekta slaucīšana zem paklāja problēmu tikai sarežģī, mazinot sabiedrības spēju/ticību iespējai izrunāt šos jautājumus atklātā, publiskā vidē. Apsūdzēt mani Satversmes pārkāpumā un diskriminācijā ož pēc liberālas pasugas totalitārisma. Aicinu apsvērt iespēju kategoriskā formā izlamāt vēl citus kolēģus, kad tie nākamreiz konstatēs faktu, ka VVF bija “pirmā” Latvijas prezidente “sieviete”.
.
Edij!
Vai tiešām tas bija mēģinājums “publiski izrunāt”? TIEŠĀM?
“Pievērst uzmanību”! :)))) Kam? Vai tam, kurš iekritis ugunskurā (un etnisko batāliju flammēs mēs visi cepamies) vajadzētu atgādināt, ka, pie normālas gaisa pieplūdes, degot kokam, temperatūra liesmas vidējā trešdaļā var sasniegt pat vairāk kā 400 grādus pēc Celsija?
.
imantso!
Atspoguļošana, lai kā arī mēs negribētu, lai būtu savādāk, praktiski nekad nav ideāla. Citiem vārdiem – tai piemīt subjektīvā komponente. Šo komponenti neapšaubāmi formē reflektētāja personīgās kvalitātes un… uzstādītie mērķi!
“Varbūt ka tā” – tad kultivējam šo subjektīvo komponenti žurnālistikā vēl vairāk, vai tomēr tiecamies uz pēc iespējas objektīvāku realitātes atspoguļojumu un cenšamies saglabāt robežšķirtni starp politiķi un žurnālistu?
Pilnībā piekrītu edijs_boss viedoklim, ka par neētiskumu mēs nevaram runāt jautājumā – vai Latvija ir gatava krievu premjerministram.
Tomēr sociālā atmiņa vēl ir ļoti svaiga un jautājums ir vietā. Šāds jautājums arī sabiedrībai pašai liek aizdomāties, vai viņi ir gatavi un kāpēc? Domāju, ka paceltā tēma ir ļoti vērtīga.
Salīdzināt jautājumu par krievu-premjeru ar jautājumu par masu iznīcināšanas efektīvākajām tehnoloģijām man šķiet trivializēt lietas būtību. Protams, tautība nav kritērijs tam, vai cilvēks der vai neder kādam amatam, racionālā līmenī tas ir skaidrs. Taču, kā rakstīju iepriekš, mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir emocionāls, sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ. Par to nerunājot, jautājums nepazudīs, tas pa kaktiem gruzdēs tāpat. Tāpēc man šķiet, ka žurnālistam uzdot šādu jautājumu ir pamatoti.
jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams
_________________________
Manuprāt dzimtcilvēka viedoklis.
Doktor Boš! Šoreiz neprofesionālisms/mazprofesionālisms neizpaudās Tavā uzdotajā jautājumā, vai Latvija gatava premjeram krievam. Šis jautājums bija politkorekts pietiekami, tomēr neprofesionāls saturiski. Ušakova kā politiķa, politiskas partijas līdzpriekšsēdātāja problēma pirms šīm vēlēšanām bija nevis viņa tautība, bet gan viņa un viņas partijas manipulatīvā/populistiskā nostāja attiecibās ar aizdevējiem, aizdevumu un palielināta budžeta deficīta pieļaušana.
Tieši tādēļ šai ziņā nepiekrītu Sanitai Uplejai, — jautājumu uzdot politkorektuma deļ drīkstēja, bet gan nedrīkstēja profesionāli, jo Ušakova lielākā nelaime ir nevis tautība, bet gan pārspīlētais politiskais spekulatīvisms, kas, pieļaujot neloģisku budžeta deficīta saglabāšanu, pārvēršas valstiski nepieļaujamā rīcībā. Un — tieši tādēļ Tavs jautājums, Edij, bija neprofesionāls, — debašu vadīšanai tai brīdi nebiji pietiekami gatavs: gribējās būt tikpat artistiskam kā Ilzei Naglai.
LTV Panorāmas “vecbiedri” šārudens debatēs sacentās dzeltenā naglošanā. Turklāt masveidīgi. Pārāk daudz ārišķību, pārāk liela nevērība LTV1 kadra cilvēku attieksmē pret satura nopietnību un profesionālo atbildību.
Anitai Braunai – Piekrītu, ka ikvienam ir tiesības jautāt jebko, kas šķiet it kā aktuāls sabiedrībai, taču, manuprāt, Sanitas kliedziens ir par MASU žurnālistikas kvalitāti (piemēram, IR uzskatu par elitāru klubiņu :) un par tās argumentācijas seklumu, aiz vēlmes izcelties ar asumu šie patiesībā neprot pajautāt BŪTISKO. Proti, vai jautājums ir par krievu? Taču ne. Un ko tad ja Ušakovs ir polis, vai Pievolgas vācietis vai pa pusei latvietis? Un ko tad, ja Dombrovskis ir polis ar krievu vecmāmiņu? Tā nedrīkst dalīt tautībās.Jautājums bija – vai esam gatavi kreisai uz okupētājvalsti orientētai, neprognozējamai politikai? Un Latvija sestdien atbildēja ar NĒ. Tikai 30% šiem. Bet žurnālista muļķība viņu aizved uz diskusiju par rasismu, šovinismu.. as you like it..
Manā uztverē jautājums, vai Latvija ir gatava premjeram krievam, nav tas pats, kas jautājums, vai Latvija gatava kreisai, uz Krieviju orientētai politikai. Visi krievi nav uz Kremli orientēti. Man personīgi nav nekas pret premjeru krievu, bet ir pretenzijas pret SC politiku.
Anita – ņem vērā, ka krievvalodīgie Latvijā labprātīgi ir sevi izolējuši no politikas, tādēļ viņiem vēl joprojām nepastāv dalījums “labējos” un “kreisajos”. Viņiem ir tikai viņu nacistu partija un viņiem ar to pietiek – vienalga vai zags, melos vai ko – ja esi krievs, tad visu piedodam. Līdzīgi kā latviešiem bija ar ZZS un Lembergu – nekas, ka zog – ka tik savējais un ka tik padalās ar citiem. Latvieši, kā redzam pēc pēdējām vēlēšanām, savu skolu ir izgājuši un sāk prasīt arī citas vērtības nevis tikai valodu.
Savukārt pašreizējās runās par koalīcijas veidošanu gan V, gan ZRP nez kādēļ latviešu vēlētājus joprojām uzskata par tikpat politiski atpalikušiem kā SC vēlētājus, mēģinot apspēlēt tikai nacionālos jautājumus (nez kādēļ sadarbība ar Latvijas krieviem automātiski nozīmē sadarbību ar SC?) – un pat nemēģina izskaidrot, kā ellē ratā divas labējās partijas varēs kaut teorētiski sastrādāties ar izteikti kreisu un populistisku partiju?!
Vai ir un cik daudz ir politikā tādu krievu, kas būtu atteikušies no šīs kremļa orientācijas? Varbūt ir tādi, kas norobežojušies un kremļa līdzskrējējiem?
Neredzēju neko no tā visa, bet pārdomas raisīja taisni Uplejas k-dzes raksta tonis un vairāk forma, ne saturs. Prasītos vairāk pieklājības un iecietības šādās jomās, kur, reāli skatoties, labi, ka vispār kāds strādā. Lielāko daļu, ja ne visus apzīmējumus varēja noformulēt arī konstruktīvākā veidā, nelietojot tādus apzīmējumus kā “neprofesionālisms” un līdzīgus. Manuprāt, tad, kad ir pateikts vārds “neprofesionāls”, pēc būtības, tas ir sauciens pēc cilvēka atlaišanas. It sevišķi, ja cilvēks jau 10 gadus ir pavadījis žunalistikā.
Tas it kā būtu ok – nu tad atlaižam! Bet te ir viens āķis: vai mēs ko dabūsim vietā? Par labu žurnalistiku ir jāmaksā un nekad, uzsveru, nekad mums nebūs tik labi žurnālisti kā ASV, Lielbritānijā vai Krievijā, jo latviešu valodā tā īsti nav karjera. Nu jā, Nagla jau vairs mūs neapgrūtinās ar savu neprofesionālismu, jauki, redzēsim kas būs vietā…
Precīzs komentārs un novērojums. Paldies par nedaudz citu viedokli, nekā šeit valda! Man sāp lasīt par kolēģu aplikšanu, zinot to, cik milzīgu darbu viņi tajā visā ielika. Bet tāds jau LTV liktenis- dari ko darīdams, labs nekad nebūsi ( vismaz pagaidām un paredzu, ka vēl pusotru gadu)…
Jūs pēc būtības pārmetat Uplejas kundzei to, ko viņa savā rakstā pārmet citiem žurnālistiem. Nedomāju gan , ka tonis ir agresīvs, tas drīzāk ir analītisks. Tas, ka lielākā daļa žurnālistu ir neprofesionāli, ir absolūta dogma. Daudziem pat nav attiecīgas izglītības. TV “sejas” no ielas var tasīt grimases. bet ne profesionāli strādāt – un, jā, būtu jāatlaiž.
Naglas kundzes gadījumā laikam gan ir cita nelaime- dzeltenums aizmiglojis acis. Sensāciju kāre, neordinārisms par jebkuru cenu, ir pārmācis jebkuras korektuma paliekas.
Nebūtu par sliktu, ja pie šīm , jau pieliktajām pūlēm, Jūsu kolēģi būtu izrādījuši cieņu pret pārējiem diskusiju dalībniekiem. Viņiem bija tikai moderātoru loma un tiesības. Viņi nenoturējās un sāka izrādīt savas patikas-nepatikas.
Un pavisam labi būtu, ja LTV skurpulozāk ievērōtu Satversmes prasības… Tiesiskais nihilisms, kurš visvairāk apdraud mūsu valsts stabilitāti, sākas tieši no tā, kā valsts likumus un Satversmi ievēro valsts institūcijas( pie kurām šai gadījumā var pieskaitīt arī valsts TV) un žurnalisti.
Šobrīd Nils Ušakovs, apzināti vai nē, ir uzsacis diskusiju par terminoloģiju tiesību vēsturē.
Vēsturnieki jau kopš senās Romas laikiem samērā precīzi terminēja iekarošanas, kolonizēšanas ( uz ko balsttijās visa senās Romas teritorijas paplašināšanās) , okupanti , kolonizātori,,,,
Ja Ušakovs atzīst pašu okupācijas faktu, kā tas ir noskanējis publiski, tad kā viņaprāt būtu tagad jāterminē to cilvēku pēcnācēji, kuri nāca paplašinātr PSRS teritoriju to iekarojot, anektējot, kolonizējot… Kā tagd to nosaukt, kādos jaunos terminos, jo kopš senās Romas, tieši tā arī tos sauca – kolonisti,kolonizātori… Pie tam toreiz tas tika uzskatīts par valstisku, apsveicamu misiju.
šai gadījumā nav runa par termiņiem , bet par terminilo]gijas sakārtošanas, bez kā nav iespējams diskutēt.
Jo ja viens par meitu, otrs par kleitu…
pats saproti
Nu atvaino augstsirdīgi par nevisai veiksmīgu mēģinājumu saīsināt tekstu.
Tev taisnība, tajos laikos kad es mācījos, latviešu skolotāji arī latviešu skolās nebija paši labākie latviešu valodas mačītāji skolniekiem. Tāpēc, atzīstu man ir pietiekoši daudzas kļūdas. Sevišķi to izjutu laikā , kad pēc 1986 gada sāku kūģa žurnālu rakstīt latviski.
Trūka elementāras terminoloģijas zināšanas, arī latviešu valodas stilistikas… Arī vēleķ bija kauns, bez ironijas, kad latviešu valodas redaktors manis rakstītās sadaļas macību grāmatā tulkoja no pa latviski uz latviski…
Toties tev tagad ir visas iespējas parādīt savas latviešu valodas zināšanas. Arī pateicoties manām pūlēm, tev šādas iespējas ir. Izmanto šīs iespējas, bet pārāk nelielies.
Piekrītu daļēji. Ilze un Gundars īsti nebija tandēms, un kā vadītājiem pietrūka cilvēkmīlestības jeb cieņas pret politiķiem, lai debates būtu baudāmas. Tur tā māksla – spēja uzdot kritiskus jautājumus un vienlaikus saglabāt kulturālas saziņas eleganci. Šajā ziņā nelieku vienlīdzības zīmi ar TV3 – viņiem tas izdevās labāk.
Galīgi nepiekrītu par Edija jautājumu – žurnālistam ir tiesības uzdot jebkurus jautājumus, kas sabiedrībā pastāv (un šis tāds ir), lai cik tie nepatīkami vai nekorekti. Svarīgs ir veids, kā tos pasniedz. Pret to, kā to izdarīja Edijs, man iebildumu nav.
Neietekmē, un no mana privāta viedokļa premjers-krievs nav problēma. Bet mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ.
.
Un ko tad atrisināja jautājums?
Remdēja sāpes? Vai uzjundīja pliekanu revanšismu?
Vai inteliģentam un profesionālam mēdiju publiskajam darbonim ir jādegradējas līdz pliku instinktu uzvandīšanai? Vai tas ir vienīgais iespējamais veids kā identificēties? Kā uzturēt interesi par sevi?
Beidzot kāds žurnālists uzdrīkstējās pajautāt šāda veida jautājumu. Manuprāt, pareizi. Tā tik turpināt un uzdot jautājumus, ja vien tie ir saistīti ar tēmu.
Tevis teikto vajadzētu atcerēties visiem, kuri ik pa laikam čīkst, ka mums te pietrūkst jaunu seju politikā. Faktiski jau vajadzētu svaigus prātus. Un, ja sabiedriskajiem medijiem sabiedrība ļauj tā bābiskoties, kā debatēs Ilzai Naglai, tad par ko brīnāmies, ja politkā jaunos dabūjam tādu Jaunupa publisko apbrīnotāju kā Klāvs Olšteins ne tikai pērn, bet arī šogad un tādu kā Emīls Jakrins, ko veiksmīgi no uzņemtās trajektorijas Mareks Gailītis izsita pērn.
Neizsakāmi priecājos, ka kāds šo tēmu beidzot sācis apspriest!!! Pilnībā piekrītu visiem izteiktajiem pārmetumiem, jāsaka, ka vērtējot I.Nagles “profesionalitāti” es nebūtu tik saudzējoša! Lūdzu dariet to biežāk!! Esiet kritiski!! Dīķis mūs velk iekšā!!!
+6
0
Atbildēt
1
Sanita Jemberga-2 > Jānis Ostašs
21.09.2011. 13.11
Priecājieties, priecājieties, ka “neprofesionālā” un par kādu tur vēl nodēvētā Nagla jau ir pametusi gan LTV, gan žurnālistiku. Cerms, ka visi pārgudrie šejienes komentētāji ir kaut mazā pirkstiņa profesionalitātes vērti savās profesijās, cik Nagla strādājot TV.
Es negribu šeit kādu aizstāvēt, bet TV5 ar Mamikinu priekšgalā ir kauns jūsu žurnalistu saimei. Kā var tik klaji nodarboties ar slēpto SC reklāmu ?!! Debates ar Zatleru liekas bija žurnālistikas kretīnizma kalngals …
Pilnīgi noteikti nepiekrītu, ka interneta ziņū portāli ieņēma neitralitāti. Pirms vēlēšanām es sāku pievērst tam lielāku uzmanību un nācu pie secinājuma, ka DELFI un TVNET latviešu un krievu valodā stipri atšķiras. Nav noslēpums, ka Latvija ir divkopienu valsts un šie portāli pieliek lielas pūles, lai šīs kopienas vēl stiprāk naidotu savā starpā. Pat 20. septembī raksti par VL bija tā pasniegti, lai pēc iespējas vairāk sanaidotu šīs kopienas. Man jau liekas, ja ziņas sniedz dažādās valodās, tad saturam ir jābūt vienādam.
Pievērsiet uzmanību šiem portāliem.
Man ir kāds novērojums par informācijas telpu Latvijā – ir tā, ka tās ir divas, bet jautājums ir iekš kā cita – vai es, piemēram, personīgi baigi bieži lasu krievu tvnet vai delfi, nē. Tāpat jau arī krieviski runājošie nelasa IR, es nezinu, vai tā ir :) Bet es domāju, ka jālasa ir visa pieejama publiskā informācija telpā, – tā tikai sniedz plašāku viedokli!
Šodien pat – Delfi.lv ir raksts “‘Sociālisti’ atzīst: par svešas mantas bojāšanu sodīts mūsu biedrs; Ušakovam turpina apgalvot pretējo”. Kāds brīnums – Delfi.ru tāda nav – kurš gan ies un krievvalodīgajiem rādīs patieso SC seju?
Savukārt Delfi.ru ir kaut kāda Lindermana kārtējais spriedelējums, kas, kā jau sagaidāms, neparādās Delfi.lv.
LTV1 raidījums bija interesants tādā ziņā, ka spilgti parādīja politiķu spēju (drīzāk nespēju) atbildēt pēc būtības stingri limitētā laikā. Jautājumi dažādi, vairums jau iepriekš paredzami… No saturiskā viedokļa šādām debatēm jēga maza. Saeimā pārstāvēto partiju atbildes visai paredzamas, vispārīgas, programmas pamatā ietvertas. Saistošākas pat šķita t.s. “sīkpartiju” redzējums. Bet tam neviens īpašu uzmanību neveltīja.
E.Boša kutelīgais, politiski netaktiskais jautājums bija visai atbilstošs situācijai Latvijā (zinot, krievvalodīgo un latviešu savstarpējo attiecību saspīlējumu).
Tiklab varētu nosodīt ASV politikas analītiķus, kuri savulaik sprieda: “Vai amerikāņi ir gatavi ievēlēt melnādaino par ASV prezidentu?” (Par ASV situāciju plašāk: http://www.diena.lv/sabiedriba/arvalstis/obama-piepilda-amerikanu-sapni-609743)
to varbūt ka tā .
Nesteidzies atbildet pirms es vel nebiju uzrakstijis.
0
0
Atbildēt
0
Sanita Jemberga-2
21.09.2011. 11.20
Nē, nu, ja LNT debates tiek pasludinātas par labākajām, tad nav komentāru…Kāds tur vispār bija žurnālistu/debašu vadītāju ieguldījums? Nekāds. Noalsīt iepriekš sagatavotus jautājumus un pieteikt runātājus- nekādas reakcijas, sekošanas, pieķeršanas melos. Tas ir tas , kas ir ok? Brīnums, ka autore atļāvusies garāmejost pakritizēt TV3 , citādi jau šī raksta mesidžs skaidrs- aplikt LTV :) Un žurnālistam ir jābūt neērtam, uzbrūkošam. Ja Nagla un Rēders tādi nebūtu bijuši, atkal taptu raksts, ka LTV debašu vadītāi ir pārāk maigi un pūkaini- pūš politiķiem pa spalvai. Iedomājos, kā jūtas Nagla un Rēders šitos murgus lasot. Phēēē….
Man liekas,ka Rēders ir vēl OK, bet kaut kā viņiem tas tandēms nebija izdevies īsti! BET tas, ka žurnālistiem jāattīstās, – tas būs mans novēlējums Latvijai 18. novembrī!
Brīnišķīgs raksts! : ) Kāds prieks lasīt analīzi par Latvijas mediju telpu! Masu medijiem ir milzīga vara Latvijā. Un vajadzētu, protams, mainīties deputātiem, bet arī žurnālistika nav īsti savos augstumos. Tas ir diemžēl jāatzīst. Laikam jau publiskajā diskursā visi ietekmējās no visiem! : )
Paldies S. Uplejai par izsmeļošo analīzi un skarbo vērtējumu. Naglas un Rēdera debates, atzīstos, nebiju spējīga skatīties, jo tas viss bija nepanesams lielos kvantumos. Nevar teikt, ka šāda veida “runāšana” ar debašu dalībniekiem būtu nokritusi no debesīm. Naglai iedzimts “indīgums” bija jūtams vienmēr de facto raidījumos.
No šādiem trūkumiem profesija var attīrīties, vienīgi pašiem sevi analizējot un savstarpēji pilnveidojot. Tāpēc gods un slava Uplejai. Līdz šim vairāk tās cunftes pārstāvji ir draudzīgi vienojušies vienīgi frontālā cīņā pret tiem, kas nav žurnālisti un ir iedrošinājušies kaut kādā veidā kritiski pretoties žurnālistu visatļautībai. Protams, tie, kas nav žurnālisti publicitātes spēlēs visbiežāk ir zaudētāji pieredzes trūkuma dēļ. Tādēļ tādi gailīs naglēni var vairoties.
“LTV1 debašu vadītāji I.Nagla un G.Rēders šajā ciklā vēl izcēlās ar īpašu nicinājumu pret politiķiem, gan jautājumu formulēšanas ziņā, gan savstarpējos komentāros un piezīmēs pie politiķu teiktā. Tas nedara godu nedz viņiem pašiem, nedz sabiedriskajai TV. Žurnālista darbs ir uzdot jautājumus, nevis nīst kādu un demonstrēt savu attieksmi.”
Tiešām? Kādas muļķības! Ja politiķis runā aplamības un nevar skaidri atbildēt uz jautājumu, tad žurnālista īstā vieta IR to pārjautāt un to nokomentēt šo nespēju. Manuprāt LTV1 žurnālisti bija LIELISKI! Deputāti ir tautas kalpi un pret viņiem tā arī jaatiecās, nevis ar bijību vai pietāti, kā tas bija pieņemts PSRS.
Normāli, gudri politiķi spēj normāli, kulturāli, pamatoti un izsvērti atbildēt uz jebkuru jautajumu, lai arī kā tas būtu uzdots. Ir nepiedodami, ja žurnālists _neuzdod_ kandidātiem smagus jautājumus, bet ļauj tiem vienkārši atkārtot savus iestudētos saukļus.
Vienkārš piemērs: uz jautajumu “Vai Latvija ir gatava krievvalodīgam premjeram?” varēja sekot normāla un pamatota atbilde no sērijas “Manuprāt Latvijai būtu jābūt gatavai pieņemt premjera amatā arī latviesus ar krievu dzimto valodu, ja tie māk latviešu valodu un ciena latviešu valsti. Vai tas tā pašreiz ir – man grūti uz to atbildēt, iespējams mēs vel neesam pietiekoši atkratījušies no postpadomijas rēgiem. Būtībā to var labot tikai krievvalodīgo latviešu ievēlēšana un viņu darbs latviešu tautas labā, ar atbilstošu mēdīju atspoguļojumu, protams :)”
Es skatījos tās debates un nekādu nicinājumu neredzēju. Tikai inkvizīcijas cienīgu tieksmi izgūt no viņiem reālas atbildes arī tad, kad politiķis nevēlās atbildēt pēc būtības. Un izcelt to, ka politiķis nav atbildējis uz jautājumu. Līdz šim latviešu politiķu atspoguļojumā bija stipri par daudz pietātes – ak vai sito jautājumu uzdod nevar, viņš tak apvainosies. Politiķiem ir jamāk atbildēt uz neertiem jautājumiem! Un žurnālistiem ir jāatrod žaunas, lai tos uzdotu. Un beidzot arī latviešu žurnālisti tās ir atraduši, vismaz daži. Un tagad kāda dāma no cēlās Dānijas nak viņus apvainot, jo viņi redz neesot pietiekosi kulturāli? Screw you, lady. Labāk, lai žurnālistiem ir visatļautība un žults mutē un politiķi staigā apkārt kā pārbaidīti jēriņi, nekā otrādāk, kā bija līdz šim.
Tas ir pavisam aplami – ja žurnālists paceļ dzeltenās preses sensāciju publiskā debatē, viņš tā palīdz politiķim. Tas dod politiķim publiski atspēkot šo dzelteno spekulāciju vienreiz par visām reizēm un vienlaicīgi parādīt cik labi viņš darbojas stresa situācijā. Pacelt jautājumu no dzeltenās preses nav uzbrauciens, ta ir laipnība!
.
Man Tevi, aigarius, būs jāapbēdina. Minētie LTV1 raidījumi nebija politiķu diskusijas. Tā bija divu neprofesionāļu izrādīšanās savu, nu, varbūt arī sava kanāla, reitingu celšanas nolūkā. Un tauta/auditorija viņiem ir tikai līdzeklis. Skumji, bet to pirmkārt var teikt tieši par Naglu un Rēderu.
“latviesus ar krievu dzimto valodu” – nu vispār jau valoda ir viena no būtiskākām pazīmēm, lai sevi pieskaitītu pie noteiktas tautības, tādēļ nevar būt latvietis ar krievu valodu kā dzimto.
Latvietis ir cilveks, kas dzīvo Latvijā, uzskata Latviju par savu dzimteni, stāv vai krīt par Latviju. Un ir pilnīgi vienalga kur viņš dzimis, kāda dzimtā valoda un pat vai viņš runā latviski – latvietis ar dzimto krievu valodu vai krievvalodīgais latvietis vai krievu izcelsmes latvietis. Nav starpības. Mēs te (gandrīz) visi esam latvieši. Krievi sen jau aizbrauca uz savu mīļo krieviju. Vai uz UK. :)
Lielā mēra raksta autorei var piekrist. Lai cik brīžiem jau likās apnicīgs KNL, bet, personīgi man, pietrūka kāda J.Dombura raidījuma. Diemžēl LTV 1 “debates” ilgāk par 15-20 minūtēm nevarēju piespiest sevi noskatīties:(
Man liekas tu nesaprati autoru – te tiek spriests, ka žurnālisti pārāk cieši esot politiķus izprašņājuši. T.b. Dumburs arī būtu šī raksta autorei kā skabarga acī.
Kārtējo reizi pārliecinos, ka mans viedoklis sakrīt ar Uplejas kundzes redzējumu. Žurnālistu profesionalitāte ir dramatiski kritusies pēdējā laikā. žurnālistam, pirmām kārtām, būtu jābūt augstas kultūras, augstas ētikas cilvēkam, bet mūsu žurnālistu līmeņos lielā mērā atbilst paparaci izpratnei. Izraku, izvilku, atradu kaut ko par jebkuru cenu, nerēķinoties ne ar ko, samulsināju intervējamo, mācēju uzdot āķīgu jautājumu, nokomentēju , paturot padejo vārdu utt. Pie kam nepatika pēc žurnālista stilu, tiek pārvērsta pret pašu intervējamo, kā nevelšanās atbildēt, vai atbildēt pēc būtības. Pilnā mērā piekrītu arī par Nagli un Rēderu, tik domāju, ka nez vai nu viņu vaina tur ir vien. Neprofesionālisms vadībā absolūti nerada priekšnoteikumus profesionālismam izpildē
Man patīk Aida Tomsona profesionalitāte! Viņš ir viens no labākajiem žurnālistiem šobrīd. Egīls Zariņš vēl turās, bet man žēl Streipu, – viņš ir it kā izsmēlis sevi. Varbūt vajag papildināt viņam zināšanas un .. nezinu, kaut kas vairs nav tā. Piemēram, Eduards Liniņš – viens no retajiem žurnālistiem, kurš ieslēdz autonomu domāšanu!
Ķīps: “Neprofesionālisms vadībā absolūti nerada priekšnoteikumus profesionālismam izpildē ”
Precīzi un perfekti!
Žurnālistiku Latvijā ir degradējusi valsts attieksmes neesamība, kas tālāk izraisījusi — un nostiprinājusi! — mediju īpašnieku primitīvismu. Valstij nav ideoloģijas, — saistībā ar medijiem to uz ilgu laiku sagrāva Šķēles negatīvā, bez sabiedrības pienācīgas uzmanības atstātā, harizma: Šķēle nobļāvās, ka valsts jāvada kā privāts uznēmums, un uz ilgu laiku neviens Latvijā pašpasludinātais filosofs neiebilda, jo caur Filosofijas fakultāti izšļukušie Liepnieks utml. un pie filosofiem piesmērējušies TP guru gadiem ilgi neiebilda un arī tagad neviens šo aplamību sabiedrībai nav ne paziņojis, ne skaidrojis, ne argumentēti pamatojis.
Karogs te asiņu sarkanbalti sarkans, bet ideoloģijā un sabiedrības informēšanā, izglītošanā pat sabiedrisko mediju vadītāji, ko izvēlas ar likumdevēja ziņu…, — jo dzeltenāk, jo labāk.
Pirmsvēlēšanu laika debatēs Naglas un Rēdera pārītis kā sabiedriskās TV pārstāvji nogāzās tik izteiktā dzeltenumā, kādā nekad iepriekš Latvijā sabiedriskais medijs nav nogāzies. Turklāt atbilstošas reakcijas šobrīd nav, — valstiskie uzmanītāji no padomes =/IR tik neprofesionāli un bāleliņiski politizēti, ka pat nesaprot, ka jāreaģē.
Ļoti labs un izsvērts vērtējums! Tiešām paldies Sanitai Uplejai! Neviens cits to nevarēja pateikt, jo,ja viedoklis būtu izskanējis no citas vides, būtu milzīga pretestība .
Par Boša jautājumu – man ir mazliet cits viedoklis. Tie, kas viņam pārmet nekorektumu, paši acīmredzot izjūt spriedzi šajā jautājumā. Savulaik Tautas frontes priekšsēdētājam Ražukam nebija problēmu uzprasīt , kā viņš kā lietuvietis jūtas LTF vadībā.
To, ka spriedze šajā jautājumā nav zudusi, liecina, ka atkal esam atgriezušies pie apzīmējuma “krievu tautības pārstāvis” utml., un mulsatam arī šur tur pasakot “latvieši”, cenzējot sevi un domājot – vai tikai nebija jāsaka Latvijas tauta. Vārdus “Latvijas tauta” savulaik Satversmē ierakstīja ne jau tikai Latvijā dzīvojošo krievu dēļ, bet tādēl, ka Latvijā bija daudz gan vāciešu, gan ebreju, gan poļu utt.
Latvijas žurnalistikas līmenis vispār zem katras kritikas un turpina planēt arvien zemāk, pat nevar salīdzināt ar to, kas bija neatkarības sākumā.
Derēja pamācīties kaut vai no krieviem, Eho Moskvi, vai Svobodas žurnalistiem, kā var gan orientēties tēmā, gan uzdod asus jautājumus, tai pat laikā neaizvainojot intervējamo un nepataisot interviju par balagānu.
Mūsu žurnalisti, pārsvarā, grib parādīt sevi un savu attieksmi, nevis ko uzzināt par intervējamo.
Nu, par Cukurgailīša diskusiju raidījumiem pat nav ko teikt.
Pilnīgi piekrītu par EXO M. kanālu – tur ir tādi raidījumi par kultūru un zinātni, un vēsturi – super! Kāda politika, galvenais ir inteliģence! Ar baudu sanāk dažreiz paklausīties kādu vēstures posma analīzi par kristietību vai personām!
Komentāram pilnīgi noteikti var tikai piekrists, bet ar mazu piebildi par šī teikuma otro daļu: “Latvijas žurnalistikas līmenis vispār zem katras kritikas un turpina planēt arvien zemāk, pat nevar salīdzināt ar to, kas bija neatkarības sākumā.” – neatkarības sākumuā žurnalisti varēja atļauties nesalīdzināmi vairāk un brīvāk runāt/rakstīt, nekā okupācijas laikā, arī informācija viņiem bija kļuvusi pieejama, tādēļ skatītājiem/klausītājiem/lasītājiem bija iespaids, ka žurnalistu līmenis ir augsts. Ja ar šodienas acīm un prātu paskatās tā laika raidījumu ierakstus vai palasa tā laika rakstus, tad tik labi tomēr neizskatās.
“Otrkārt, Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums par to, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams pat tad, ja E.Bošs to iepriekš piesaka kā politiski nekorektu jautājumu. Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis.”
– Bošam nav ne vainas. Fašistiskā valstī jāuzdod fašistiskie jautājumi.
Tieši man un daudziem citiem šis jautājums bija labākais tajā raidījumā.
Kāpēc ne? Tā ir iespēja kandidātam atbildēt uz tautā samilzušu problēmu, tā ir iespēja izcelties. Ja kandidāts nevar normāli un pamatoti izteikt savu viedokli par nacionalitātes jautājumiem, tad kāda viņam vispār ir vieta mūsu sabiedrības galvjgalī.
Komentāri (121)
ilmisimo 25.09.2011. 09.09
Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams…
______________________________________________________________
Ūja! ūja!
Tāds jautājums gan drīzāk piestāvētu žurnālistam “nuo ārpuses¨” – piem BBc.
Cita lieta, ka pastāv tendence sapludināt jēdzienus ‘krievs¨ Latvijā ” un SCientologs.
Izskatās, ka dzžu žurnālistu izpratnē Vj. Dombrovskis vairs nav krievs, jo nepārstāv SC.
0
ingban 25.09.2011. 08.29
Brīžiem vairs nevar saprast, kur beidzas cilvēku pašu domas, kur sākas politkorektums, labais tonis, savējo atbalsts, joku plēšana un viss tam līdzīgais. Nav jau vairs pašu cilvēku pilnīgi un pa īstam. Virtuālā vide dod milzīgas priekšrocības, bet ne tikai. Vēl un vēl gribas kavēties pie tām īpašībām, kas piemīt, piemēram, cirvim. Tas ir milzīgs palīgs lai uzceltu mājokli un arī izmantojams, lai atņemtu dzīvu radībai. Ko nozīmē šeit lasāmie komentāri? Kuri slēpjas aiz dažādām bildītēm vi vienkārši pelēkajiem apļiem? Piemēram, vai zirneklis, kurš interesējas par attiecībām, darītu to pašu ar reālu portretu, vārdu un uzvārdu. Vai viss, kas šeit notiek, patiesi ir kā vērts? Tajā skaitā žurnālistikā.
0
ilmisimo 22.09.2011. 22.45
Anita Brauna Manā uztverē jautājums, vai Latvija ir gatava premjeram krievam, nav tas pats, kas jautājums, vai Latvija gatava kreisai, uz Krieviju orientētai politikai
__________________________________________
Un nav nekādas nozīmes kādas tautibas varētu būt potenciālais neokirhenšteins. Kaut vai etrusku lībietis.
0
gunta_snipke 22.09.2011. 21.32
Tieši tā :) tu pareizi saprati …. tiek mākslīgi šķelta sabiedrība.
0
a_kokkarote 22.09.2011. 11.54
Tikai pieklājīgi būtu runājot par žurnālistiku vispār, pieminēt arī radio, presi un internetu.
citādi izstkatās, ka vienīgais, kur vispār pastāv žurnālistika un priekšvēlēšanu tematika, tai skaitā debates, ir TV.
0
piziks 22.09.2011. 09.21
Gundar Dāvidson un Dagnija Neimane! …
Čingizam Aitmatovam (“Un diena garāka par mūžu ilgst” u.c.) kādreiz jautāts, vai taisnība par 10% talanta un 90 % darba, lai kaut ko labu un augstu sasniegtu. Aitmatovs atbildējis aptuveni tā: ēzelis var nest nastiņas no rīta līdz vakaram visu mūžu, bet tādēļ nesāks dziedāt kā lakstīgala. Tas par 10 medijā pavadītiem gadiem. Nenoliedzami, ka Ilzei un Gundaram ir daudz nopelnu labā nozīmē, tomēr sabiedrības pirmsvēlēšanu saasinātā uzmanība atraisīja vispirms abos viņos pašos paškontroles un savas ētiskās stājas trūkumu: ir cilvēcīgi uzskatīt, ka visi politiķi ir cūkas, bet cūkkopis ir profesionāls vienīgi tad, ja pats nekļūst par cūku.
Šajās TV debatēs Ilze Nagla un Gundars Rēders savu profesionāli ētisko stāju sagrāva paši. Vēl bēdīgāk, = viss debašu seriāls pierādīja, ka Ilzei un Gundaram kolēģi nespēja un vadība negribēja palīdzēt: un ļāva saviem šobrīd pēdējiem, kaut cik spējīgajiem, kadriem publiski slimot ar dzelteno kaiti vissmagākajā formā.
Vairāk žeļ Gundara Rēdera, jo līdzšinēji viņš bija turējies kaut cik vīrišķīgi, — debašu seriālā viņš pašsavaldīšanos zaudēja un aizšļūca līdzi Ilzei, kuras dzeltenums jau iepriekš bija izteiktāks, spilgtāks.
0
Rudīte Krūmiņa 22.09.2011. 08.06
Skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu perfektai žurnalistikai, bet ir jau arī paši žurnālisti nogrēkojušies.
Piemēram, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos žurnālistus, kas trekno gadu aplauziena laikā pieņēma realitāti par to ka nauda neaug kokos. Lielākā daļa nozākāja vienīgos drosmīgos, kas uzdrošinājās vispār ko darīt tā labā lai valsts nesabruktu. Analītiska žurnalistika tomēr ir kaut kas cits nekā populistiska piebalsošana vaimanātāju baram.
0
andris902 22.09.2011. 00.53
…ja vajadzētu nosaukt profesionālus žurnālistus Latvijā, būtu ilgi jāpiedomā – kuri tie ir….paldies Sanitai par uzdrīkstēšanos skart šo tēmu, jo pārprastas vārda brīvības dēļ neprofesionālisms plaukst un zeļ…bet žurnālists par to atbildību nenes – galvenais noķert sensāciju un vairot tirāžu….atkal gribas pieminēt kāda komentētāja teikto: – “Gudri cilvēki turas pa gabalu no politikas mediju pataloģiskās tieksmes dēļ neganti un nepārtraukti zākāties. Mediji – aurojošs bars, kas nomēdīs un nomētās ar banānu mizām jebkuru politiķi. Dažreiz rodas sajūta, ka viņi grib iznīcināt mūsu valsti, kultivējot totālu nihilismu pret parlamentu, pret mūsu valsti.”
…ikdienā var atļauties būt tendenciozi un paust puspatiesības, jo spekulē ar demokrātiju un vārda brīvību, labi zinādami, ka politiķis neriskēs protestēt vai tiesāties…jo mediji vienotā frontē metīsies “savējo” aizstāvēt…
…žurnālisti spēlējas ar vārdiem nedomājot par sekām…viņi var pacelt un arī nogremdēt, bet atklāts paliek jautājums – kāda ir viņu atbildības cena….
1
piziks > andris902 22.09.2011. 09.35
ZanE! Tevis te pieminētie nav žurnālisti, bet gan žurnālistu lomu tēlotāji.
Starp citu, arī šajā jomā — žurnālistu sagatavošanā un žurnālistu sagatavotāju profesionālajā meistarībā Igaunijas kolēģi bija pārāki jau Atmodas laikos. 80.-to gadu sākumā Tartu universitātē studentus ietekmēja un auzdināja izcila personība — Juhans Pēgels. Viņa grāmata “Es kritu pirmajā kara vasarā” ir tulkota arī latviski, atrodama un izlasāma. Juhans Pēgels par WWII ierunājās tik atklāti un meistarīgi kā neviens cits iepriekš un apgāja arī padkomunistu cenzūru. Kamēr Tartu studentus iedvesmoja Juhans Pēgels, mūsu žurnālistikas studentiem tusiņos šņabi bičoja profesors Rihards Treijs, nelegālās “Cīņas” vēstures karjeristiskais “speciālists”. Igaunijā Pēgelu 80.-to beigās nomainīja Marju Lauristina, harizmatiska personība, kas Igaunijas žurnālistiku iedvesmoja profesionāli visaugstākajiem standartiem, — Latvijā/LU tieši tai pašā laikā mācībspēju karjeras sāka Inta Brikše un Dace Dūze, spilgtu zemmēra viduvējību pārītis.
0
verum 22.09.2011. 00.27
nu pag, jūsu galvenā redaktore daudz neatpaliek, re ko viņa raksta tviterī:
Nellija Ločmele:
“ohh,negaidīju, ka SC uzvara tik zibenīgi veicinās frizieru emigrāciju ;) ieraudzīju ziņās Āboltiņu…”
toties cienījama, neatkarīga žurnāliste (vai tomēr mājsaimniece)
Baiba Strautmane:
“Āboltiņa raujoties uz iekšlietām – ja tā – vai nu pilnīgi stulba, ka neatceras Mūrnieces likteni, vai tomēr uzticīga Lemberga atbalstītāja:(”
tā ka Edijs vēl uz šitā fona izskatās diezgan labi..
0
Baiba Eglâja 21.09.2011. 21.27
Paldies autorei. Par šīm lietām jārunā. laba žurnālistika maksā labu naudu.
Priekšvēlēšanu raidījumus analizēt nevaru, jo visus nemaz neredzēju. kopumā gan varu teikt, ka ekrānā radījumu vadītāja godā dažkārt redzami tādi, kuri laikos, kad par padarīto maksāja kārtīgi, vispār “sēdētu malā”. Boša jautājumā neko netaktisku nesaskatu. Varbūt ir tādi, kas uzskata, ka žurnālistiem jāmācās no politikāņiem – žurnālists uzdod jautājumu,politikānis runā gari un plaši riņķī un apkārt, bet uz jautājumu neatbild. Ž-ta neētiskums, naids, nicinājums utt… nemaz neizpaustos, ja vienkārši pateiktu – tagad runā tāds un tāds… Visi būtu laimīgi… Ha.
0
egils_krastins 21.09.2011. 20.42
Man ljoti zjeel, ka LTV veel joprojaam nespeej izvedot normaalas politiskaas debates, kuraas piedalaas publika. Tad nebuutu jaapaarmet zjurnaalsitiem par it kaa nekorektiem jautaajumiem. Tauta pati uzdotu jautaajumus, arii taadus, kas kaadam var nepatikt. Tas ir normaali jebkuraa sabiedriibaa!
Mees veelamies zinaat, taapeec jautaajam. Simple…
0
aijuaiju 21.09.2011. 20.20
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām Mareks Gailītis asi tika kritizēts par emocionālu neiesaistību. Varbūt Nagle brīžiem šāva pār strīpu, taču te tas parādījās. Manuprāt, pamatoti, jo paši politikāņi ir kļuvuši tik bezkaunīgi un melīgi, ka žurnālistu emocijas (nevis nesavaldība, bet maksimāli strikta attieksme pret “muldēšanu”) ir kā apgriezts spogulis politiskajai situācijai. Cita lieta, ka LTV debates tiešām nebija tās interesantākās. TV3 labāk.
p.s. viennozīmīgi nevaru piekrist, kā autore mēra žurnālistu profesionalitāti. Rietumu žurnālistikas kritērijus tomēr nav īsti korekti uzspiest Latvijai… Esmu par kultūras daudzveidību.
2
piziks > aijuaiju 22.09.2011. 09.48
Šīs pirmsvēlēšanu debates nebija Mareka Gailīša šovs labā nozīmē, — Mareks savu virsotni ieņēma pērn, kad publiski un lieliski profesionālā stilā izslēdza Emīlu Jakrinu. NA ar šo izslēgšanu ir ieguvusi pārāk daudz, ja nav spējusi publiski Marekam pateikties, — ja Emīls Jakrins būtu NA rindās arī šogad, tik daudz balsu NA nebūtu ieguvusi.
0
raimonds_bossltd > aijuaiju 23.09.2011. 21.07
to Optiskais Tēmeklis
Ka doma, vai Gailitim ar Slesaru ir bijusas intimas attiecibas?
0
Laima Vizule 21.09.2011. 18.09
Nepiekrītu Sanitas politkorektuma izpratnei. Lai autore mani atvaino, bet tāda izpratne robežojas ar slimīgu vainas apziņu pārākajā pakāpē, kad cilvēks faktiski jūtas vainīgs jau par to vien, ka eksistē un domā, ka ar to visus aizvaino. Tāds politkorektums man asociējas ar situāciju: eju pa ielu, man pretī nāk iereibis cilvēks, pietenterē klāt, rauj ārā no rokām manu somiņu un nolamā.Es iešķiļu viņam pļauku un nosaucu viņu par piedzērušos mūlāpu. Un garāmgājēji ir sašutuši un pārmet man, kā es varu būt tik nepieklājīga!
2
Maija > Laima Vizule 21.09.2011. 19.56
jāpiekrīt, ka daudz vairāk nelaimes ceļas tā, ka mēs lietas nesaucam īstajos vārdos.
ja kāds ir zaglis, tad viņš tā arī ir jāsauc un nevis par “personu, kura prettiesiski ieguvusi valdījumu par cita īpašumā esošu lietu”, ja kāds ir krievs, tad nav nepieklājīgi viņu nosaukt par krievu (drīzāk nepieklājīgi ir teikt “krievu tautības persona”, ja kāds civilais ir okupētajā Latvijas Republikā ir nometināts kā okupācijas valts pilsonis, tad viņš ir jāsauc par kolonizatoru un ne kā citādi
0
Ieva > Laima Vizule 22.09.2011. 12.02
Re kur jau ir tā attieksme veidojas- uzskatīt ka pretī nāk tikai piedzēruši cilvēki un rauj somiņas. Un visiem jāšķiļ pļaukas.
Nu nav visi tādi. Tāpēc attieksmei jābūt diferencētai, bet korektai pret visiem.
0
spaarda 21.09.2011. 17.34
to Ķīps; tieši tā – atļaušos atkārtoties – ne jau krievam nav gatavs vidējais latvietis, bet gan cilvēkam, kurš, piemēram, 9. maija dzerstiņā piedalās un grasās to darīt kā premjers, tādam premjeram viss viens viņš krievs, ukrainis vai pigmejs, latvieši nav gatavi..
0
peleenc 21.09.2011. 17.16
Visaugstāk žurnālistikā vērtēju kvalitatīvu reakciju uz respondenta atbildēm – spēju tās momentā analizēt un uzdot tālākus/padziļinātus jautājumus. Šīs lietas trūkums mani debatēs uztrauca vairāk par pašu “huligānismu”, kaut gan “huligānisms” tiešām radīja cilvēcisku diskomfortu.
0
Ieva 21.09.2011. 16.17
Es esmu par patriotismu neatkarīgi no tautības un valodu zināšanām, un Latvija, īstenība, ir paraugvalsts nacionālo attiecību nozīmē, lai kā to citādi mēģina iztēlot šeit un citur dzīvojošie Latvijas nepatrioti.
Un tāpēc tieši sc nacionālšovinismā saskatu briesmas. Ja man nav taisnība, SC rindās nekad nebūtu bijis Kravceva, vai tā sc biedra , kas apgānīja žīdu kapus ar vienu vienīgu mērķi -sanaidot tautas. Tāpēc tieši SC es saskatu briesmas nacionālo attiecību eskalācijai. Nu tur no saskaņas nav ne smakas.
Tāpēc korekts jautājums nav par nacionālo piederību, bet par lojalitāti valstij- ja atgriežamies pie tēmas
2
Maija > Ieva 21.09.2011. 19.45
jāprasa Cilēvičam kāpēc SC paspārnē izaug ebreju kapu apgānītāji
0
piziks > Ieva 22.09.2011. 09.43
Lieliska Ideja, Valynx! Ja tagadējie Latvijas žurnālisti būtu profesionāli, viņi šo ideju garām nepalaistu, — vēl vairāk, viņiem pašiem vajadzētu ģenrēt šo ideju, jo žurnālistikai vispirms jābūt ideju ražošanai. Latvijas sabiedrībā un žurnālistikā varētu pamanīt valstiskas integrācijas iezīmes, ja viedokli Borisam Cilēvičam šai sakarā pajautātu Alla Petropavlovska vai Sergejs Kruks.
0
spaarda 21.09.2011. 15.51
Ķīpam. Par lumpenizāciju piekrītu. Un žurnālistiem ir jābūt kā sanitāriem, nevis šīs lumpenizācijas tālāknovadītājiem. Starp citu Latvijā NAV rasisma kā problēmas, bet kad sākam diskutēt trolejbusu līmenī – krievs uz kājas uzkāpa, tādi jau visi viņi, un vēl viens par premjeru taisās…, tad sākas… Ne jau krievam nav gatavs vidējais Latvietis, bet gan cilvēkam, kurš ar tādām mokām okupācijas vārdu pār lūpām pārveļ beidzot, kurš 9. maija dzerstiņā piedalās un grasās to darīt kā premjers, kurš pārstāv prokrievisku spēku,jā, tādam Latvija nav gatava un ceru, arī nebūs, par to tad arī jājautā – nevis par vecmāmiņas dažādu tautu brūtgāniem :)))
0
Sergejs 21.09.2011. 14.32
Dāvidsona kungam – ļoti labu tematu atvērāt, ka Latvija nav labvēlīga vieta izcilu žurnālistu karjerai, un galu galā tā ir masu saziņas sastāvdaļa, attiecīgi ar saviem inteliģentuma “stikla griestiem”,resp., it kā neko daudz nevaram prasīt… Tomēr tā gluži nebūs – no sabiedriskās TV gribas sagaidīt augstāko kvalitāti, noteiktu vērtību sistēmu, patukšs huligānisms piestāv vairāk komerctelevīzijām, nu nevar būt tā, ka skatītājam (šī kanāla apmaksātājam!) ir jākaunas par to… ja var līdzībās – nevaram atļauties Ferrari, tomēr arī žigulītim ir jābūt tīri mazgātam un nav apkārtne jāpiedūmo ar gaužām indīgām gāzēm :)
6
loptik > Sergejs 21.09.2011. 14.53
Par izvēlēto uzbrūkošo formu ir runa. visu to pašu jau var pateikt arī savādāk. Piemērs. Edija Boša jautājums, kā redzam šeit ir stipri strīdīgs. Es, personīgi, arī uzskatu, ka jūs tur runājat muļķības. Bet ok, var strīdēties. Taču noteikti personisks koments “Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis.” ir lieks. Ko tas dod?
0
Ieva > Sergejs 21.09.2011. 15.15
Spriežot pēc uzvārda, esat ebrejs. Vai žīdiem ir labi te komentēt?
Vai mans komentārs ir korekts? Nē! Neatkarīgi no realitātes.
Jūs sakat, ka ir.
0
loptik > Sergejs 21.09.2011. 16.19
Nevajag putroties, jūsu jautajuma būtība ir sakombinēt savus pieņēmumus, ko Bošs nedarīja. Ušakovs domāju uzskata sevi par krievu. Bet ja latvietis balotētos vēlēšanās Igaunijā un viņam jautātu “vai igauņi ir gatavi latviešu vadītājam”, tas būtu pilnīgi loģisks, lai arī varbūt ne tik svarīgs, jautājums. Ja cilveks nāk no bijušas okupacijas varas – vēl jo vairak. Ušakova gadījumā līdzīgs jautājums būtu: “jus izskatāties pēc aziāta…” utt. labāk neiedziļināšos.
0
Maija > Sergejs 21.09.2011. 19.42
ak, Clash_clash! cik labi būtu, ja visi bijušie padarmijas virsnieki, poļitruki un viņu ģimenes būtu pametuši Latviju 90-to sākumā !
Realitātē ļoti liela daļa tika atvaļināta īsi pirms bijušās padarmijas (tagadējās rusarmijas) izvākšanas. Tie visi palika šeit, privatizēja dzīvokļus.
es nemaz nerunāju par tiem, kuri šeit demobilizējās vēl visus iepriekšējos 40 okupācijas gadus.
Tagad bijušās oficieru madāmas joprojām audzina krievu skaolu skolēnus par Latvijas patriotiem, bet okupantu armijas virsnieka dēls ņekijs Rafaļskis rīko protesta akcijas pret to, ka krievu skolās daļu priekšmetu māca latviešu valodā (viņš arī turpina krievvalodīgo “patriotisko” audzināšanu savā ikdienas skolotāja darbā)
0
Maija > Sergejs 21.09.2011. 19.43
ak, jā vēl aizmirsu pieminēt, ka daži pat sūdzēja Latviju Eiropas tiesā, ka šiem neļauj te dzīvot un ja nemaldos tad vinnēja
0
raimonds_bossltd > Sergejs 23.09.2011. 21.04
to clash_clash
un ka sauksi fasistu lopus, kas 9. maija Karatavu laukuma riko savas cuciskas dzires,
0
Skruzkalns 21.09.2011. 14.13
politkorektums smieklīgā pakāpē :) no Sanitas kaut ko tādu negaidīju. vai BBC, CBS, NPR, u.t.t., u.t.j.p. rīkojās ‘nepieļaujami un neētiski’, kad pirms 2008. gada vēlēšanām simtām reižu ASV prezidenta kandidātiem uzdeva jautājumu (un pat rīkoja sabiedriskās domas aptaujas par jautājumu): ‘vai Amerika ir gatava melnādainam prezidentam’?
19
Sergejs > Skruzkalns 21.09.2011. 14.44
Sveiks, ja esi Edijs, tad – lūk, tepat divus komentārus augstāk arī Petūnijai7 ir cita interpretācija – kāpēc ir nekorekti Latvijā uzsvērt tieši tautību kā kritēriju kādam cilvēkam, manuprāt, gana argumentēti, jo pazūd būtība šādos vienkāršotos formulējumos….
0
Ieva > Skruzkalns 21.09.2011. 14.53
Varbūt varat atbildi atrast tieši salīdzinot formulējumus jautājumiem?
Jo jautājums jau nav par saturu, jautājums ir par formātu. Žurnālistika, tāpat, ka visa sabiedrība ir lumpenizējusies. Profesionālisma nav cieņā, sociālistiskā uravņilovka un ielas stila attiecības ir visur. Dzeltenums jau ir visu pārņēmis. Visi un visur tiek uzskatīti par zirga deķiem, un tiek pieņemts, ka arī visam jānotiek tādā līmenī. Uz ielas nav cieņas, tur spēka princips ir galvenais. No šejienes arī attieksme- intervējamie tiek uzskatīti par pretiniekiem, kuri par katru cenu ir jānogāž no kājām, ne par līdzvērtīgiem sarunu biedriem.
0
Gita ex. Bundzēna > Skruzkalns 21.09.2011. 15.05
Autores atbilde Edijam Bošam un arī Anitai Braunai. Pirmkārt,par piemēru ņemšanu no ASV vai Lielbritānijas vietas trūkuma dēļ nesākšu diskutēt, bet pilnīgi skaidrs, ka mums nav viss automātiski jāpārņem no citiem un visi paraugi tur nav nemaz tik labi, ņemot vērā vēl dzīvās rasisma tradīcijas ASV un koloniālisma tradīcijas Lielbritānijā.
Par politkorektumu – tas nav īsti par politkorektumu jautājums, tas ir vairāk ētiskas dabas un arī pie reizes Satversmes un citu cilvēktiesību dokumentu pārkāpums, būtībā diskriminējot cilvēku pēc viņa etniskās piederības. Piekrītu, ka Nilam Ušakovam var būt daudz un dažādu profesionālu trūkumu, kuri būtu jāvērtē viņa iespējamās premjerēšanas kontekstā, taču tautība nav nekas tamlīdzīgs. Tautība jeb etniskā izcelsme ir cilvēkam dota piedzimstot, un tieši tādēļ tas nav un nevar būt profesionālās un politiskās vērtēšanas kritērijs. Tas nevar būt iedzimts grēks. Eiropas 20.gs vēsturē ir ļoti bēdīgi piemēri, kur tautība, ticība vai rase ir kalpojušas par politiskiem un profesionāliem kritērijiem, un tas noteikti nebūtu tas ceļš, pa kuru mums būtu jāiet. Tieši tāpēc es uzskatu, ka konkrētais Edija Boša jautājums ir neētisks un nepieļaujams, un es neko tādu nesagaidu no kvalitatīvas žurnālistikas, pat ja kaut kas tāds tiek zelēts dzeltenajā presē vai interneta komentāros. Kvalitatīvas žurnālistikas būtība ir tā, ka tai ir īpaša atbildība par to, kādā virzienā attīstās sabiedrība.
Par jautājumiem vispār – es nepiekrītu domai, ka visi jautājumi ir pieļaujami, kas sabiedrībā pastāv. Piemēram, noteikti, ka sabiedrībā kaut kur pastāv arī jautājumi par to, kādi masu slepkavību veidi ir efektīvāki – nošaušana pa vienam bedres malā, noindēšana gāzes kamerā, lēna nomērdēšana badā vai vēl kas tamlīdzīgs. Bet tādus jautājumus taču diezin vai kāds žurnālists uzdos? Tieši tāpēc jau žurnālistikā darbojas profesionāli cilvēki ar pieredzi un zināšanām, lai spētu izvērtēt, kādus jautājumus var un kādus nevar uzdot attiecīgajā laikā un vietā. Un to sauc par kvalitāti. Konkrēti, ja mērķis N.Ušakova gadījumā ir noskaidrot viņa piemērotību Ministru prezidenta amatam, tad attaisnojams būtu jautājums par viņa veselības stāvokli, ņemot vērā viņa publisko nesenās slimošanas vēsturi. Taču tautībai nav nekāda sakara ar viņa garīgajām, politiskajām vai fiziskajām spējām veikt valdības vadītāja pienākumus.
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 15.31
.
Ir vēl kāds aspekts – jautājuma mērķis. Saprotu, ka tas nav korekti pierādāms, bet ar muguras smadzenēm jutu, ka tā nebija vēlme noskaidrot, uzsveru, NOSKAIDROT, viedokli. Tā bija vēlme KONFRONTĒT, lai neteiktu SANAIDOT, iespējamo publiskā amata pretendentu ar auditoriju/tautu.
Vēl precīzāk, patiesais mērķis ir REITINGI – personīgie, un, varbūt, arī kanāla.
Mjā…
0
ir_lv > Skruzkalns 21.09.2011. 15.32
Sanita, viss ir pareizi, ko raksti par etnisko piederību. Ideālā teorijā. Bet dzīvē, ievērojot aktuālās nacionālās ņemtnes LV, Edija Boša jautājums bija vietā un laikā. OK, var strīdēties par formulējumu, droši vien varēja/vajadzēja sagatavot ne tik etniski tiešu teikumu, bet pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 15.46
.
Bet, Ingvilda!
Katru noskaņojumu var atspoguļot dažādi! Vai sabiedrības patiesā nepieciešamība ir eskalēt etniskās pretrunas? Vēl vairāk, ne jau etniskās, bet uz tām noreducētās!
Vai reitingu audzēšanā un siles piekļuves nodrošināšanā visi līdzekļi labi?
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 15.46
“pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.” – pilnībā piekrītu. Ideju par žurnālistiem kā “gaišās ideālisma sveces” nesējiem sabiedrībā atbalstu tikai pa druskai. Pārlieku daudz “tabū” žurnālistikai nav veselīgi.
Un vēl: neizskatās labi, ka tik kritiskā rakstā par saviem amata brāļiem ir dažas valodas kļūdiņas.
Kas attiecas uz pārējo – piekrītu raksta autorei!!! Nagla bija gatavā nagla.
0
ir_lv > Skruzkalns 21.09.2011. 16.01
to Varbūt ka tā – nez kādā gan veidā šis diskusijas jautājums eskalēja etniskās pretrunas? Manuprāt, jautājuma būtība bija visnotaļ aktuāla faktiskai divkopienu valstij, kuras abas kopienas gadiem nespēj nonākt pie kkāda kopsaucēja. Par jautājuma formu jau teicu – iespējams, varēja būt savādāka.
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.05
.
Ingvilda!
Vai uzdotais jautājums kopienas tuvināja, vai tieši pretēji – attālināja?
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 16.13
“Varbūt ka tā” – piekrītu, ka žurnālistiem ir jājūt zināma atbildība par savas darbības sekām, bet vairāk to attiecinu uz ekstrēmiem gadījumiem. Būtu netaisnīgi (nevajadzīgi, neiespējami) no žurnālistikas prasīt, lai tā tiek galā ar visām mūsu sabiedrības problēmām. Tāpēc jau katram ir sava galva uz pleciem un sabiedrība nav nekāds aitu bars. Kamēr žurnālists atspoguļo patieso situāciju, tikmēr ir OK. Ja sāktu konsekventi sagrozīt kopējo bildi, būtu cita lieta.
0
Skruzkalns > Skruzkalns 21.09.2011. 16.16
Atvainojos, Sanita, bet domāju, ka šoreiz, ja nu kas ir klaji neprofesionāls, tad tā ir Tava hipertrofēti selektīvā pieeja izpausmes brīvībai. Neuzskatu, ka vārda brīvība ir neierobežota. Taču ielikt to tik šauros rāmjos, kā to piedāvā Tu, nozīmētu veidot perversas demokrātijas modeli un dzīvot izdomātā, ideoloģiskā pasaulē, ignorējot reālās Latvijas reālās problēmas. Uzskatu, ka jautājums bija, jā, provokatīvs. Taču tas bija iecerēts tieši tāds ar mērķi pievērst uzmanību Latvijas realitātei. Tajā pašā laikā tas bija neaizvainojoši noformulēts (kā to atzīst arī pats Nils Ušakovs). Savā vienkāršībā tas absolūti precīzi uzrunāja vienu no Latvijas politikas un sabiedrības fundamentāliem problēmjautājumiem. Jo, kā Tu varbūt zini, Latvijas sabiedrības vairākuma politiskajās izvēlēs nacionālais jautājums vienmēr ir bijis centrā. Es nesaku, ka tas ir labi. Es saku, ka šādu jautājumu politkorekta slaucīšana zem paklāja problēmu tikai sarežģī, mazinot sabiedrības spēju/ticību iespējai izrunāt šos jautājumus atklātā, publiskā vidē. Apsūdzēt mani Satversmes pārkāpumā un diskriminācijā ož pēc liberālas pasugas totalitārisma. Aicinu apsvērt iespēju kategoriskā formā izlamāt vēl citus kolēģus, kad tie nākamreiz konstatēs faktu, ka VVF bija “pirmā” Latvijas prezidente “sieviete”.
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.27
.
Edij!
Vai tiešām tas bija mēģinājums “publiski izrunāt”? TIEŠĀM?
“Pievērst uzmanību”! :)))) Kam? Vai tam, kurš iekritis ugunskurā (un etnisko batāliju flammēs mēs visi cepamies) vajadzētu atgādināt, ka, pie normālas gaisa pieplūdes, degot kokam, temperatūra liesmas vidējā trešdaļā var sasniegt pat vairāk kā 400 grādus pēc Celsija?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.33
.
imantso!
Atspoguļošana, lai kā arī mēs negribētu, lai būtu savādāk, praktiski nekad nav ideāla. Citiem vārdiem – tai piemīt subjektīvā komponente. Šo komponenti neapšaubāmi formē reflektētāja personīgās kvalitātes un… uzstādītie mērķi!
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 16.47
“Varbūt ka tā” – tad kultivējam šo subjektīvo komponenti žurnālistikā vēl vairāk, vai tomēr tiecamies uz pēc iespējas objektīvāku realitātes atspoguļojumu un cenšamies saglabāt robežšķirtni starp politiķi un žurnālistu?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 17.06
.
Kāpēc robežšķirtni?
0
djbargaa > Skruzkalns 21.09.2011. 17.17
Pilnībā piekrītu edijs_boss viedoklim, ka par neētiskumu mēs nevaram runāt jautājumā – vai Latvija ir gatava krievu premjerministram.
Tomēr sociālā atmiņa vēl ir ļoti svaiga un jautājums ir vietā. Šāds jautājums arī sabiedrībai pašai liek aizdomāties, vai viņi ir gatavi un kāpēc? Domāju, ka paceltā tēma ir ļoti vērtīga.
0
Nellija Ločmele > Skruzkalns 21.09.2011. 19.13
Salīdzināt jautājumu par krievu-premjeru ar jautājumu par masu iznīcināšanas efektīvākajām tehnoloģijām man šķiet trivializēt lietas būtību. Protams, tautība nav kritērijs tam, vai cilvēks der vai neder kādam amatam, racionālā līmenī tas ir skaidrs. Taču, kā rakstīju iepriekš, mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir emocionāls, sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ. Par to nerunājot, jautājums nepazudīs, tas pa kaktiem gruzdēs tāpat. Tāpēc man šķiet, ka žurnālistam uzdot šādu jautājumu ir pamatoti.
0
dro > Skruzkalns 21.09.2011. 22.15
jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams
_________________________
Manuprāt dzimtcilvēka viedoklis.
0
piziks > Skruzkalns 22.09.2011. 10.08
Doktor Boš! Šoreiz neprofesionālisms/mazprofesionālisms neizpaudās Tavā uzdotajā jautājumā, vai Latvija gatava premjeram krievam. Šis jautājums bija politkorekts pietiekami, tomēr neprofesionāls saturiski. Ušakova kā politiķa, politiskas partijas līdzpriekšsēdātāja problēma pirms šīm vēlēšanām bija nevis viņa tautība, bet gan viņa un viņas partijas manipulatīvā/populistiskā nostāja attiecibās ar aizdevējiem, aizdevumu un palielināta budžeta deficīta pieļaušana.
Tieši tādēļ šai ziņā nepiekrītu Sanitai Uplejai, — jautājumu uzdot politkorektuma deļ drīkstēja, bet gan nedrīkstēja profesionāli, jo Ušakova lielākā nelaime ir nevis tautība, bet gan pārspīlētais politiskais spekulatīvisms, kas, pieļaujot neloģisku budžeta deficīta saglabāšanu, pārvēršas valstiski nepieļaujamā rīcībā. Un — tieši tādēļ Tavs jautājums, Edij, bija neprofesionāls, — debašu vadīšanai tai brīdi nebiji pietiekami gatavs: gribējās būt tikpat artistiskam kā Ilzei Naglai.
LTV Panorāmas “vecbiedri” šārudens debatēs sacentās dzeltenā naglošanā. Turklāt masveidīgi. Pārāk daudz ārišķību, pārāk liela nevērība LTV1 kadra cilvēku attieksmē pret satura nopietnību un profesionālo atbildību.
0
spaarda 21.09.2011. 13.47
Anitai Braunai – Piekrītu, ka ikvienam ir tiesības jautāt jebko, kas šķiet it kā aktuāls sabiedrībai, taču, manuprāt, Sanitas kliedziens ir par MASU žurnālistikas kvalitāti (piemēram, IR uzskatu par elitāru klubiņu :) un par tās argumentācijas seklumu, aiz vēlmes izcelties ar asumu šie patiesībā neprot pajautāt BŪTISKO. Proti, vai jautājums ir par krievu? Taču ne. Un ko tad ja Ušakovs ir polis, vai Pievolgas vācietis vai pa pusei latvietis? Un ko tad, ja Dombrovskis ir polis ar krievu vecmāmiņu? Tā nedrīkst dalīt tautībās.Jautājums bija – vai esam gatavi kreisai uz okupētājvalsti orientētai, neprognozējamai politikai? Un Latvija sestdien atbildēja ar NĒ. Tikai 30% šiem. Bet žurnālista muļķība viņu aizved uz diskusiju par rasismu, šovinismu.. as you like it..
4
Nellija Ločmele > spaarda 21.09.2011. 20.18
Manā uztverē jautājums, vai Latvija ir gatava premjeram krievam, nav tas pats, kas jautājums, vai Latvija gatava kreisai, uz Krieviju orientētai politikai. Visi krievi nav uz Kremli orientēti. Man personīgi nav nekas pret premjeru krievu, bet ir pretenzijas pret SC politiku.
0
lindapastare > spaarda 21.09.2011. 23.14
Anita – ņem vērā, ka krievvalodīgie Latvijā labprātīgi ir sevi izolējuši no politikas, tādēļ viņiem vēl joprojām nepastāv dalījums “labējos” un “kreisajos”. Viņiem ir tikai viņu nacistu partija un viņiem ar to pietiek – vienalga vai zags, melos vai ko – ja esi krievs, tad visu piedodam. Līdzīgi kā latviešiem bija ar ZZS un Lembergu – nekas, ka zog – ka tik savējais un ka tik padalās ar citiem. Latvieši, kā redzam pēc pēdējām vēlēšanām, savu skolu ir izgājuši un sāk prasīt arī citas vērtības nevis tikai valodu.
Savukārt pašreizējās runās par koalīcijas veidošanu gan V, gan ZRP nez kādēļ latviešu vēlētājus joprojām uzskata par tikpat politiski atpalikušiem kā SC vēlētājus, mēģinot apspēlēt tikai nacionālos jautājumus (nez kādēļ sadarbība ar Latvijas krieviem automātiski nozīmē sadarbību ar SC?) – un pat nemēģina izskaidrot, kā ellē ratā divas labējās partijas varēs kaut teorētiski sastrādāties ar izteikti kreisu un populistisku partiju?!
0
janis17 > spaarda 22.09.2011. 20.59
Vai ir un cik daudz ir politikā tādu krievu, kas būtu atteikušies no šīs kremļa orientācijas? Varbūt ir tādi, kas norobežojušies un kremļa līdzskrējējiem?
0
raimonds_bossltd > spaarda 23.09.2011. 21.00
to Anita Brauna
Krievs ta nav izcelsanas bet degradacijas pakape. Rubiks ir krievs, Pazarnovs vairs ne.
0
loptik 21.09.2011. 13.32
Neredzēju neko no tā visa, bet pārdomas raisīja taisni Uplejas k-dzes raksta tonis un vairāk forma, ne saturs. Prasītos vairāk pieklājības un iecietības šādās jomās, kur, reāli skatoties, labi, ka vispār kāds strādā. Lielāko daļu, ja ne visus apzīmējumus varēja noformulēt arī konstruktīvākā veidā, nelietojot tādus apzīmējumus kā “neprofesionālisms” un līdzīgus. Manuprāt, tad, kad ir pateikts vārds “neprofesionāls”, pēc būtības, tas ir sauciens pēc cilvēka atlaišanas. It sevišķi, ja cilvēks jau 10 gadus ir pavadījis žunalistikā.
Tas it kā būtu ok – nu tad atlaižam! Bet te ir viens āķis: vai mēs ko dabūsim vietā? Par labu žurnalistiku ir jāmaksā un nekad, uzsveru, nekad mums nebūs tik labi žurnālisti kā ASV, Lielbritānijā vai Krievijā, jo latviešu valodā tā īsti nav karjera. Nu jā, Nagla jau vairs mūs neapgrūtinās ar savu neprofesionālismu, jauki, redzēsim kas būs vietā…
4
http://www.uzlimes.net/ > loptik 21.09.2011. 14.08
Precīzs komentārs un novērojums. Paldies par nedaudz citu viedokli, nekā šeit valda! Man sāp lasīt par kolēģu aplikšanu, zinot to, cik milzīgu darbu viņi tajā visā ielika. Bet tāds jau LTV liktenis- dari ko darīdams, labs nekad nebūsi ( vismaz pagaidām un paredzu, ka vēl pusotru gadu)…
0
lailabidzane > loptik 21.09.2011. 14.58
.
Nevajag, DagnijaNeimane, darīt ko darīdams. Vajag ar prātu. Ar godaprātu. Un arī sirdi, drusciņ.
0
Ieva > loptik 21.09.2011. 15.02
Jūs pēc būtības pārmetat Uplejas kundzei to, ko viņa savā rakstā pārmet citiem žurnālistiem. Nedomāju gan , ka tonis ir agresīvs, tas drīzāk ir analītisks. Tas, ka lielākā daļa žurnālistu ir neprofesionāli, ir absolūta dogma. Daudziem pat nav attiecīgas izglītības. TV “sejas” no ielas var tasīt grimases. bet ne profesionāli strādāt – un, jā, būtu jāatlaiž.
Naglas kundzes gadījumā laikam gan ir cita nelaime- dzeltenums aizmiglojis acis. Sensāciju kāre, neordinārisms par jebkuru cenu, ir pārmācis jebkuras korektuma paliekas.
0
akarlsons > loptik 21.09.2011. 15.53
Nebūtu par sliktu, ja pie šīm , jau pieliktajām pūlēm, Jūsu kolēģi būtu izrādījuši cieņu pret pārējiem diskusiju dalībniekiem. Viņiem bija tikai moderātoru loma un tiesības. Viņi nenoturējās un sāka izrādīt savas patikas-nepatikas.
Un pavisam labi būtu, ja LTV skurpulozāk ievērōtu Satversmes prasības… Tiesiskais nihilisms, kurš visvairāk apdraud mūsu valsts stabilitāti, sākas tieši no tā, kā valsts likumus un Satversmi ievēro valsts institūcijas( pie kurām šai gadījumā var pieskaitīt arī valsts TV) un žurnalisti.
0
akarlsons 21.09.2011. 13.24
Šobrīd Nils Ušakovs, apzināti vai nē, ir uzsacis diskusiju par terminoloģiju tiesību vēsturē.
Vēsturnieki jau kopš senās Romas laikiem samērā precīzi terminēja iekarošanas, kolonizēšanas ( uz ko balsttijās visa senās Romas teritorijas paplašināšanās) , okupanti , kolonizātori,,,,
Ja Ušakovs atzīst pašu okupācijas faktu, kā tas ir noskanējis publiski, tad kā viņaprāt būtu tagad jāterminē to cilvēku pēcnācēji, kuri nāca paplašinātr PSRS teritoriju to iekarojot, anektējot, kolonizējot… Kā tagd to nosaukt, kādos jaunos terminos, jo kopš senās Romas, tieši tā arī tos sauca – kolonisti,kolonizātori… Pie tam toreiz tas tika uzskatīts par valstisku, apsveicamu misiju.
8
dro > akarlsons 21.09.2011. 13.45
Perfekti.
0
bebiekste > akarlsons 21.09.2011. 13.54
Ko nozīmē “terminēja”?
0
akarlsons > akarlsons 21.09.2011. 14.06
šai gadījumā nav runa par termiņiem , bet par terminilo]gijas sakārtošanas, bez kā nav iespējams diskutēt.
Jo ja viens par meitu, otrs par kleitu…
pats saproti
0
lailabidzane > akarlsons 21.09.2011. 14.16
.
A. god., pilsoni!
Varbūt nenāktu par ļaunu apgūt gan latviešu valodu, gan svešvārdu pienācīgu un atbilstīgu lietošanu?
Citādi tā dikten dumi par terminiem ar terminēšanu… :(
0
bebiekste > akarlsons 21.09.2011. 14.43
Nea, izrādās pilsonis tur nav vainīgs. Izrādās latviešu valodnieki tagad terminē terminus.
0
akarlsons > akarlsons 21.09.2011. 15.46
Nu atvaino augstsirdīgi par nevisai veiksmīgu mēģinājumu saīsināt tekstu.
Tev taisnība, tajos laikos kad es mācījos, latviešu skolotāji arī latviešu skolās nebija paši labākie latviešu valodas mačītāji skolniekiem. Tāpēc, atzīstu man ir pietiekoši daudzas kļūdas. Sevišķi to izjutu laikā , kad pēc 1986 gada sāku kūģa žurnālu rakstīt latviski.
Trūka elementāras terminoloģijas zināšanas, arī latviešu valodas stilistikas… Arī vēleķ bija kauns, bez ironijas, kad latviešu valodas redaktors manis rakstītās sadaļas macību grāmatā tulkoja no pa latviski uz latviski…
Toties tev tagad ir visas iespējas parādīt savas latviešu valodas zināšanas. Arī pateicoties manām pūlēm, tev šādas iespējas ir. Izmanto šīs iespējas, bet pārāk nelielies.
0
piziks > akarlsons 22.09.2011. 11.14
Imant, šajā gadījumā precīzāk būtu teikt “definēja”.
0
akarlsons > akarlsons 22.09.2011. 21.25
paldies
0
Nellija Ločmele 21.09.2011. 12.51
Piekrītu daļēji. Ilze un Gundars īsti nebija tandēms, un kā vadītājiem pietrūka cilvēkmīlestības jeb cieņas pret politiķiem, lai debates būtu baudāmas. Tur tā māksla – spēja uzdot kritiskus jautājumus un vienlaikus saglabāt kulturālas saziņas eleganci. Šajā ziņā nelieku vienlīdzības zīmi ar TV3 – viņiem tas izdevās labāk.
Galīgi nepiekrītu par Edija jautājumu – žurnālistam ir tiesības uzdot jebkurus jautājumus, kas sabiedrībā pastāv (un šis tāds ir), lai cik tie nepatīkami vai nekorekti. Svarīgs ir veids, kā tos pasniedz. Pret to, kā to izdarīja Edijs, man iebildumu nav.
7
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.19
.
Sabiedrībā pastāv jautājumi arī par konkrētu personu slimībām, personīgo higiēnu, bioloģiskajām īpatnībām… Vai arī tos vajadzētu uzdot? Pastāv taču!
0
Nellija Ločmele > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.29
Jā, ja tas ietekmē publisku personu spēju veikt viņu darbu
0
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.40
.
OK
BET
Vai piederība tautībai ietekmē publiskas personas spēju veikt viņa darbu?
0
Nellija Ločmele > Nellija Ločmele 21.09.2011. 19.03
Neietekmē, un no mana privāta viedokļa premjers-krievs nav problēma. Bet mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ.
0
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 23.35
.
Un ko tad atrisināja jautājums?
Remdēja sāpes? Vai uzjundīja pliekanu revanšismu?
Vai inteliģentam un profesionālam mēdiju publiskajam darbonim ir jādegradējas līdz pliku instinktu uzvandīšanai? Vai tas ir vienīgais iespējamais veids kā identificēties? Kā uzturēt interesi par sevi?
0
Ilona Leduskukaine > Nellija Ločmele 22.09.2011. 10.43
Beidzot kāds žurnālists uzdrīkstējās pajautāt šāda veida jautājumu. Manuprāt, pareizi. Tā tik turpināt un uzdot jautājumus, ja vien tie ir saistīti ar tēmu.
0
piziks > Nellija Ločmele 22.09.2011. 11.12
Anita, labi rūkts!
Tevis teikto vajadzētu atcerēties visiem, kuri ik pa laikam čīkst, ka mums te pietrūkst jaunu seju politikā. Faktiski jau vajadzētu svaigus prātus. Un, ja sabiedriskajiem medijiem sabiedrība ļauj tā bābiskoties, kā debatēs Ilzai Naglai, tad par ko brīnāmies, ja politkā jaunos dabūjam tādu Jaunupa publisko apbrīnotāju kā Klāvs Olšteins ne tikai pērn, bet arī šogad un tādu kā Emīls Jakrins, ko veiksmīgi no uzņemtās trajektorijas Mareks Gailītis izsita pērn.
0
Jānis Ostašs 21.09.2011. 12.46
Neizsakāmi priecājos, ka kāds šo tēmu beidzot sācis apspriest!!! Pilnībā piekrītu visiem izteiktajiem pārmetumiem, jāsaka, ka vērtējot I.Nagles “profesionalitāti” es nebūtu tik saudzējoša! Lūdzu dariet to biežāk!! Esiet kritiski!! Dīķis mūs velk iekšā!!!
1
Sanita Jemberga-2 > Jānis Ostašs 21.09.2011. 13.11
Priecājieties, priecājieties, ka “neprofesionālā” un par kādu tur vēl nodēvētā Nagla jau ir pametusi gan LTV, gan žurnālistiku. Cerms, ka visi pārgudrie šejienes komentētāji ir kaut mazā pirkstiņa profesionalitātes vērti savās profesijās, cik Nagla strādājot TV.
0
gunta_snipke 21.09.2011. 11.57
Es negribu šeit kādu aizstāvēt, bet TV5 ar Mamikinu priekšgalā ir kauns jūsu žurnalistu saimei. Kā var tik klaji nodarboties ar slēpto SC reklāmu ?!! Debates ar Zatleru liekas bija žurnālistikas kretīnizma kalngals …
Pilnīgi noteikti nepiekrītu, ka interneta ziņū portāli ieņēma neitralitāti. Pirms vēlēšanām es sāku pievērst tam lielāku uzmanību un nācu pie secinājuma, ka DELFI un TVNET latviešu un krievu valodā stipri atšķiras. Nav noslēpums, ka Latvija ir divkopienu valsts un šie portāli pieliek lielas pūles, lai šīs kopienas vēl stiprāk naidotu savā starpā. Pat 20. septembī raksti par VL bija tā pasniegti, lai pēc iespējas vairāk sanaidotu šīs kopienas. Man jau liekas, ja ziņas sniedz dažādās valodās, tad saturam ir jābūt vienādam.
Pievērsiet uzmanību šiem portāliem.
2
janiso22 > gunta_snipke 21.09.2011. 12.13
Man ir kāds novērojums par informācijas telpu Latvijā – ir tā, ka tās ir divas, bet jautājums ir iekš kā cita – vai es, piemēram, personīgi baigi bieži lasu krievu tvnet vai delfi, nē. Tāpat jau arī krieviski runājošie nelasa IR, es nezinu, vai tā ir :) Bet es domāju, ka jālasa ir visa pieejama publiskā informācija telpā, – tā tikai sniedz plašāku viedokli!
0
lindapastare > gunta_snipke 21.09.2011. 23.07
Šodien pat – Delfi.lv ir raksts “‘Sociālisti’ atzīst: par svešas mantas bojāšanu sodīts mūsu biedrs; Ušakovam turpina apgalvot pretējo”. Kāds brīnums – Delfi.ru tāda nav – kurš gan ies un krievvalodīgajiem rādīs patieso SC seju?
Savukārt Delfi.ru ir kaut kāda Lindermana kārtējais spriedelējums, kas, kā jau sagaidāms, neparādās Delfi.lv.
0
Jānis Jukna 21.09.2011. 11.47
LTV1 raidījums bija interesants tādā ziņā, ka spilgti parādīja politiķu spēju (drīzāk nespēju) atbildēt pēc būtības stingri limitētā laikā. Jautājumi dažādi, vairums jau iepriekš paredzami… No saturiskā viedokļa šādām debatēm jēga maza. Saeimā pārstāvēto partiju atbildes visai paredzamas, vispārīgas, programmas pamatā ietvertas. Saistošākas pat šķita t.s. “sīkpartiju” redzējums. Bet tam neviens īpašu uzmanību neveltīja.
E.Boša kutelīgais, politiski netaktiskais jautājums bija visai atbilstošs situācijai Latvijā (zinot, krievvalodīgo un latviešu savstarpējo attiecību saspīlējumu).
Tiklab varētu nosodīt ASV politikas analītiķus, kuri savulaik sprieda: “Vai amerikāņi ir gatavi ievēlēt melnādaino par ASV prezidentu?” (Par ASV situāciju plašāk: http://www.diena.lv/sabiedriba/arvalstis/obama-piepilda-amerikanu-sapni-609743)
0
lailabidzane 21.09.2011. 11.24
.
Tā ir!
1
raimonds_bossltd > lailabidzane 23.09.2011. 20.55
to varbūt ka tā .
Nesteidzies atbildet pirms es vel nebiju uzrakstijis.
0
Sanita Jemberga-2 21.09.2011. 11.20
Nē, nu, ja LNT debates tiek pasludinātas par labākajām, tad nav komentāru…Kāds tur vispār bija žurnālistu/debašu vadītāju ieguldījums? Nekāds. Noalsīt iepriekš sagatavotus jautājumus un pieteikt runātājus- nekādas reakcijas, sekošanas, pieķeršanas melos. Tas ir tas , kas ir ok? Brīnums, ka autore atļāvusies garāmejost pakritizēt TV3 , citādi jau šī raksta mesidžs skaidrs- aplikt LTV :) Un žurnālistam ir jābūt neērtam, uzbrūkošam. Ja Nagla un Rēders tādi nebūtu bijuši, atkal taptu raksts, ka LTV debašu vadītāi ir pārāk maigi un pūkaini- pūš politiķiem pa spalvai. Iedomājos, kā jūtas Nagla un Rēders šitos murgus lasot. Phēēē….
3
lailabidzane > 21.09.2011. 11.30
.
Būtu pavisam labi, ja Nagla un Rēders, lasot šo, justos tā, kā viņiem būtu jājūtas! Kā lieliem kretīniem.
0
janiso22 > 21.09.2011. 12.01
Man liekas,ka Rēders ir vēl OK, bet kaut kā viņiem tas tandēms nebija izdevies īsti! BET tas, ka žurnālistiem jāattīstās, – tas būs mans novēlējums Latvijai 18. novembrī!
0
raimonds_bossltd > 23.09.2011. 20.53
to varbūt ka tā .
Ka saka, kaka lasti debesis nekapj.
0
Anda Taube 21.09.2011. 11.01
un šīs, kas bija IR.LV ir tās profesionālās? http://www.ir.lv/2011/9/14/velesanu-reizrekins-5-lideri-x-5-jautajumi saturs tāds pats kā visur, žurnalisti sarkaniem ģīmjiem un taupīt uz mikrofoniem ir diezgan smieklīgi
0
janiso22 21.09.2011. 10.54
Brīnišķīgs raksts! : ) Kāds prieks lasīt analīzi par Latvijas mediju telpu! Masu medijiem ir milzīga vara Latvijā. Un vajadzētu, protams, mainīties deputātiem, bet arī žurnālistika nav īsti savos augstumos. Tas ir diemžēl jāatzīst. Laikam jau publiskajā diskursā visi ietekmējās no visiem! : )
0
katzchenjulja 21.09.2011. 10.40
Paldies S. Uplejai par izsmeļošo analīzi un skarbo vērtējumu. Naglas un Rēdera debates, atzīstos, nebiju spējīga skatīties, jo tas viss bija nepanesams lielos kvantumos. Nevar teikt, ka šāda veida “runāšana” ar debašu dalībniekiem būtu nokritusi no debesīm. Naglai iedzimts “indīgums” bija jūtams vienmēr de facto raidījumos.
No šādiem trūkumiem profesija var attīrīties, vienīgi pašiem sevi analizējot un savstarpēji pilnveidojot. Tāpēc gods un slava Uplejai. Līdz šim vairāk tās cunftes pārstāvji ir draudzīgi vienojušies vienīgi frontālā cīņā pret tiem, kas nav žurnālisti un ir iedrošinājušies kaut kādā veidā kritiski pretoties žurnālistu visatļautībai. Protams, tie, kas nav žurnālisti publicitātes spēlēs visbiežāk ir zaudētāji pieredzes trūkuma dēļ. Tādēļ tādi gailīs naglēni var vairoties.
0
janazakovica 21.09.2011. 10.33
stradajot valsts telukaa vai radio nevar but nekadas zurnalistikas pec definicijas..bet tikai peleko kardinalu klusa uzdevumu izpilde.
0
Juris Millers 21.09.2011. 10.21
“LTV1 debašu vadītāji I.Nagla un G.Rēders šajā ciklā vēl izcēlās ar īpašu nicinājumu pret politiķiem, gan jautājumu formulēšanas ziņā, gan savstarpējos komentāros un piezīmēs pie politiķu teiktā. Tas nedara godu nedz viņiem pašiem, nedz sabiedriskajai TV. Žurnālista darbs ir uzdot jautājumus, nevis nīst kādu un demonstrēt savu attieksmi.”
Tiešām? Kādas muļķības! Ja politiķis runā aplamības un nevar skaidri atbildēt uz jautājumu, tad žurnālista īstā vieta IR to pārjautāt un to nokomentēt šo nespēju. Manuprāt LTV1 žurnālisti bija LIELISKI! Deputāti ir tautas kalpi un pret viņiem tā arī jaatiecās, nevis ar bijību vai pietāti, kā tas bija pieņemts PSRS.
Normāli, gudri politiķi spēj normāli, kulturāli, pamatoti un izsvērti atbildēt uz jebkuru jautajumu, lai arī kā tas būtu uzdots. Ir nepiedodami, ja žurnālists _neuzdod_ kandidātiem smagus jautājumus, bet ļauj tiem vienkārši atkārtot savus iestudētos saukļus.
Vienkārš piemērs: uz jautajumu “Vai Latvija ir gatava krievvalodīgam premjeram?” varēja sekot normāla un pamatota atbilde no sērijas “Manuprāt Latvijai būtu jābūt gatavai pieņemt premjera amatā arī latviesus ar krievu dzimto valodu, ja tie māk latviešu valodu un ciena latviešu valsti. Vai tas tā pašreiz ir – man grūti uz to atbildēt, iespējams mēs vel neesam pietiekoši atkratījušies no postpadomijas rēgiem. Būtībā to var labot tikai krievvalodīgo latviešu ievēlēšana un viņu darbs latviešu tautas labā, ar atbilstošu mēdīju atspoguļojumu, protams :)”
6
Juris Millers > Juris Millers 21.09.2011. 10.47
Es skatījos tās debates un nekādu nicinājumu neredzēju. Tikai inkvizīcijas cienīgu tieksmi izgūt no viņiem reālas atbildes arī tad, kad politiķis nevēlās atbildēt pēc būtības. Un izcelt to, ka politiķis nav atbildējis uz jautājumu. Līdz šim latviešu politiķu atspoguļojumā bija stipri par daudz pietātes – ak vai sito jautājumu uzdod nevar, viņš tak apvainosies. Politiķiem ir jamāk atbildēt uz neertiem jautājumiem! Un žurnālistiem ir jāatrod žaunas, lai tos uzdotu. Un beidzot arī latviešu žurnālisti tās ir atraduši, vismaz daži. Un tagad kāda dāma no cēlās Dānijas nak viņus apvainot, jo viņi redz neesot pietiekosi kulturāli? Screw you, lady. Labāk, lai žurnālistiem ir visatļautība un žults mutē un politiķi staigā apkārt kā pārbaidīti jēriņi, nekā otrādāk, kā bija līdz šim.
0
Juris Millers > Juris Millers 21.09.2011. 11.35
Tas ir pavisam aplami – ja žurnālists paceļ dzeltenās preses sensāciju publiskā debatē, viņš tā palīdz politiķim. Tas dod politiķim publiski atspēkot šo dzelteno spekulāciju vienreiz par visām reizēm un vienlaicīgi parādīt cik labi viņš darbojas stresa situācijā. Pacelt jautājumu no dzeltenās preses nav uzbrauciens, ta ir laipnība!
0
lailabidzane > Juris Millers 21.09.2011. 11.44
.
Man Tevi, aigarius, būs jāapbēdina. Minētie LTV1 raidījumi nebija politiķu diskusijas. Tā bija divu neprofesionāļu izrādīšanās savu, nu, varbūt arī sava kanāla, reitingu celšanas nolūkā. Un tauta/auditorija viņiem ir tikai līdzeklis. Skumji, bet to pirmkārt var teikt tieši par Naglu un Rēderu.
0
kristaps_drone > Juris Millers 21.09.2011. 15.40
“latviesus ar krievu dzimto valodu” – nu vispār jau valoda ir viena no būtiskākām pazīmēm, lai sevi pieskaitītu pie noteiktas tautības, tādēļ nevar būt latvietis ar krievu valodu kā dzimto.
0
Juris Millers > Juris Millers 21.09.2011. 15.55
Latvietis ir cilveks, kas dzīvo Latvijā, uzskata Latviju par savu dzimteni, stāv vai krīt par Latviju. Un ir pilnīgi vienalga kur viņš dzimis, kāda dzimtā valoda un pat vai viņš runā latviski – latvietis ar dzimto krievu valodu vai krievvalodīgais latvietis vai krievu izcelsmes latvietis. Nav starpības. Mēs te (gandrīz) visi esam latvieši. Krievi sen jau aizbrauca uz savu mīļo krieviju. Vai uz UK. :)
0
raimonds_bossltd > Juris Millers 23.09.2011. 20.51
to aigarius
Gandriz visi esam latviesi, tikai 28% fasistu lidzskrejeju ne.
0
peleka_acs 21.09.2011. 09.53
Lielā mēra raksta autorei var piekrist. Lai cik brīžiem jau likās apnicīgs KNL, bet, personīgi man, pietrūka kāda J.Dombura raidījuma. Diemžēl LTV 1 “debates” ilgāk par 15-20 minūtēm nevarēju piespiest sevi noskatīties:(
1
Juris Millers > peleka_acs 21.09.2011. 10.33
Man liekas tu nesaprati autoru – te tiek spriests, ka žurnālisti pārāk cieši esot politiķus izprašņājuši. T.b. Dumburs arī būtu šī raksta autorei kā skabarga acī.
0
Ieva 21.09.2011. 09.47
Kārtējo reizi pārliecinos, ka mans viedoklis sakrīt ar Uplejas kundzes redzējumu. Žurnālistu profesionalitāte ir dramatiski kritusies pēdējā laikā. žurnālistam, pirmām kārtām, būtu jābūt augstas kultūras, augstas ētikas cilvēkam, bet mūsu žurnālistu līmeņos lielā mērā atbilst paparaci izpratnei. Izraku, izvilku, atradu kaut ko par jebkuru cenu, nerēķinoties ne ar ko, samulsināju intervējamo, mācēju uzdot āķīgu jautājumu, nokomentēju , paturot padejo vārdu utt. Pie kam nepatika pēc žurnālista stilu, tiek pārvērsta pret pašu intervējamo, kā nevelšanās atbildēt, vai atbildēt pēc būtības. Pilnā mērā piekrītu arī par Nagli un Rēderu, tik domāju, ka nez vai nu viņu vaina tur ir vien. Neprofesionālisms vadībā absolūti nerada priekšnoteikumus profesionālismam izpildē
2
janiso22 > Ieva 21.09.2011. 12.11
Man patīk Aida Tomsona profesionalitāte! Viņš ir viens no labākajiem žurnālistiem šobrīd. Egīls Zariņš vēl turās, bet man žēl Streipu, – viņš ir it kā izsmēlis sevi. Varbūt vajag papildināt viņam zināšanas un .. nezinu, kaut kas vairs nav tā. Piemēram, Eduards Liniņš – viens no retajiem žurnālistiem, kurš ieslēdz autonomu domāšanu!
0
piziks > Ieva 22.09.2011. 08.58
Ķīps: “Neprofesionālisms vadībā absolūti nerada priekšnoteikumus profesionālismam izpildē ”
Precīzi un perfekti!
Žurnālistiku Latvijā ir degradējusi valsts attieksmes neesamība, kas tālāk izraisījusi — un nostiprinājusi! — mediju īpašnieku primitīvismu. Valstij nav ideoloģijas, — saistībā ar medijiem to uz ilgu laiku sagrāva Šķēles negatīvā, bez sabiedrības pienācīgas uzmanības atstātā, harizma: Šķēle nobļāvās, ka valsts jāvada kā privāts uznēmums, un uz ilgu laiku neviens Latvijā pašpasludinātais filosofs neiebilda, jo caur Filosofijas fakultāti izšļukušie Liepnieks utml. un pie filosofiem piesmērējušies TP guru gadiem ilgi neiebilda un arī tagad neviens šo aplamību sabiedrībai nav ne paziņojis, ne skaidrojis, ne argumentēti pamatojis.
Karogs te asiņu sarkanbalti sarkans, bet ideoloģijā un sabiedrības informēšanā, izglītošanā pat sabiedrisko mediju vadītāji, ko izvēlas ar likumdevēja ziņu…, — jo dzeltenāk, jo labāk.
Pirmsvēlēšanu laika debatēs Naglas un Rēdera pārītis kā sabiedriskās TV pārstāvji nogāzās tik izteiktā dzeltenumā, kādā nekad iepriekš Latvijā sabiedriskais medijs nav nogāzies. Turklāt atbilstošas reakcijas šobrīd nav, — valstiskie uzmanītāji no padomes =/IR tik neprofesionāli un bāleliņiski politizēti, ka pat nesaprot, ka jāreaģē.
0
Lita 21.09.2011. 09.44
Ļoti labs un izsvērts vērtējums! Tiešām paldies Sanitai Uplejai! Neviens cits to nevarēja pateikt, jo,ja viedoklis būtu izskanējis no citas vides, būtu milzīga pretestība .
Par Boša jautājumu – man ir mazliet cits viedoklis. Tie, kas viņam pārmet nekorektumu, paši acīmredzot izjūt spriedzi šajā jautājumā. Savulaik Tautas frontes priekšsēdētājam Ražukam nebija problēmu uzprasīt , kā viņš kā lietuvietis jūtas LTF vadībā.
To, ka spriedze šajā jautājumā nav zudusi, liecina, ka atkal esam atgriezušies pie apzīmējuma “krievu tautības pārstāvis” utml., un mulsatam arī šur tur pasakot “latvieši”, cenzējot sevi un domājot – vai tikai nebija jāsaka Latvijas tauta. Vārdus “Latvijas tauta” savulaik Satversmē ierakstīja ne jau tikai Latvijā dzīvojošo krievu dēļ, bet tādēl, ka Latvijā bija daudz gan vāciešu, gan ebreju, gan poļu utt.
0
mary75 21.09.2011. 09.43
Latvijas žurnalistikas līmenis vispār zem katras kritikas un turpina planēt arvien zemāk, pat nevar salīdzināt ar to, kas bija neatkarības sākumā.
Derēja pamācīties kaut vai no krieviem, Eho Moskvi, vai Svobodas žurnalistiem, kā var gan orientēties tēmā, gan uzdod asus jautājumus, tai pat laikā neaizvainojot intervējamo un nepataisot interviju par balagānu.
Mūsu žurnalisti, pārsvarā, grib parādīt sevi un savu attieksmi, nevis ko uzzināt par intervējamo.
Nu, par Cukurgailīša diskusiju raidījumiem pat nav ko teikt.
3
Juris Millers > mary75 21.09.2011. 10.25
Latviešu žurnalistika nekad nav bijusi tik augstā līmenī kā tagad.
0
janiso22 > mary75 21.09.2011. 12.08
Pilnīgi piekrītu par EXO M. kanālu – tur ir tādi raidījumi par kultūru un zinātni, un vēsturi – super! Kāda politika, galvenais ir inteliģence! Ar baudu sanāk dažreiz paklausīties kādu vēstures posma analīzi par kristietību vai personām!
0
kristaps_drone > mary75 21.09.2011. 15.36
Komentāram pilnīgi noteikti var tikai piekrists, bet ar mazu piebildi par šī teikuma otro daļu: “Latvijas žurnalistikas līmenis vispār zem katras kritikas un turpina planēt arvien zemāk, pat nevar salīdzināt ar to, kas bija neatkarības sākumā.” – neatkarības sākumuā žurnalisti varēja atļauties nesalīdzināmi vairāk un brīvāk runāt/rakstīt, nekā okupācijas laikā, arī informācija viņiem bija kļuvusi pieejama, tādēļ skatītājiem/klausītājiem/lasītājiem bija iespaids, ka žurnalistu līmenis ir augsts. Ja ar šodienas acīm un prātu paskatās tā laika raidījumu ierakstus vai palasa tā laika rakstus, tad tik labi tomēr neizskatās.
0
Liene 21.09.2011. 09.31
“Otrkārt, Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums par to, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams pat tad, ja E.Bošs to iepriekš piesaka kā politiski nekorektu jautājumu. Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis.”
– Bošam nav ne vainas. Fašistiskā valstī jāuzdod fašistiskie jautājumi.
Tieši man un daudziem citiem šis jautājums bija labākais tajā raidījumā.
2
Juris Millers > Liene 21.09.2011. 10.24
Kāpēc ne? Tā ir iespēja kandidātam atbildēt uz tautā samilzušu problēmu, tā ir iespēja izcelties. Ja kandidāts nevar normāli un pamatoti izteikt savu viedokli par nacionalitātes jautājumiem, tad kāda viņam vispār ir vieta mūsu sabiedrības galvjgalī.
0
janiso22 > Liene 21.09.2011. 12.03
“sabiedrības galvjgalī” – ko tas nozīmē?! :)
0
dro 21.09.2011. 09.11
Saeima izslaucīta
____________________
Šobrīd īsākā anekdote:)
2
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@akarlsons > dro 21.09.2011. 13.17
Paldies Sanitai par šo mēģinājumu saglabāt sabiedrībā kaut vai kādas cieņas paliekas pret žurnalistiku.
Paldies
0
k403 > dro 21.09.2011. 14.53
Raksts ļoti labs. Autorei iesaku pārsūtīt visiem šiem žurnālistiem šo rakstu.
P.S Cik saprotu, tad 63 deputāti vienalga ir veci buki, no iepriekšējām Saeimām…
Ja jau daudziem amatiem ir termiņi, tad kāpēc gan tādus neieviest Saeimas deputātiem?
0