Zīle vēl lems, vai pārreģistrēties VL-TB/LNNK

Ar šo partiju jau sen nekas nav kārtībā. Jaunības degsme pazudusi līdz ar gadiem. Vecs un pragmātisks. Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Pārfrāzējot, varētu sacīt: “Nodevis ideālus”. Visi TB/LNNK svītrojami. Tukšas, muldošas mucas, kas tālu skan. Kādreiz jau gan ieklausījos šī cilvēka teiktajā, bet, jo vairāk tiek tribīnē pie teikšanas, jo lielāku neizpratni par sevi rada. Jandibinātās partijas biedru daļa, kura veidojas no TB/LNNK – svītrojama.

Par mūsu skaisto Latviju: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/57073/populara-asv-rakstniece-jusmo-par-vira-dzimto-latviju

Zīles cīņu biedra viedoklis: Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume parlamenta vēlēšanās varētu balsot par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, taču tas būs atkarīgs no tā, kāds pirms vēlēšanām būs partijas reitings.
“Es skatīšos, ja pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām Šlesera Reformu partijai būs četru procentu reitings, tad es balsošu par viņiem, ja ne – tad droši vien vēlēšanās nepiedalīšos,” Dienai komentēja J.Straume.
Savu izvēli viņš pamato ar to, ka viņam “vienkārši patīk pragmatiski politiķi, kas nekuļ tukšus salmus, bet ar savu rīcību kaut ko ir parādījuši un sasnieguši”.
“Katrs var kļūdīties, kurš kaut ko dara, bet šajā partijā, jo īpaši salīdzinājumā ar citiem «reformistiem», ir ļoti profesionāls komandas sastāvs,” saka J.Straume. /Diena/

Vai latvieši pārdosies par trīsdesmit grašiem?
30.08.2011 Māris Antonevičs
Maskavas namā Rīgā nedēļas nogalē notika Krievijas “tautiešu” reģionālā konference, uz kuru bija ieradušies gan vietējie aktīvisti, gan pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas, kā arī vairākas Krievijas amatpersonas, no kurām svarīgākā – Ārlietu ministrijas Departamenta sadarbībai ar tautiešiem vadītājs Aleksandrs Čepurovs.

Klātesošie “tautieši” diskusiju sāka ar žēlabām… No Lietuvas iedzīvotājiem tikai pieci procenti pēc tautības ir krievi, tāpēc skolās un sabiedriskajos medijos krievu valodas loma pastāvīgi samazinās un vecāki bieži izvēlas sūtīt bērnus lietuviešu skolās. Arī klātesošie Latvijas krievvalodīgie izmantoja iespēju pasūdzēties, stāstot par pārāk latviskajiem likumiem, uzvārdu “kropļošanu” un citām “netaisnībām”.
Tomēr interesantākā diskusijas daļa bija priekšlikumi par turpmāko rīcību. Neviens no Maskavas namā sanākušajiem neapšaubīja, ka jāmaina pašreizējais krievu valodas statuss. Neesot pareizi, ka juridiski tā ir tikai svešvaloda. Uzskati nedaudz atšķiras par to, vai krievu valodai vajadzētu dot “mazākumtautību” vai “reģionālās” valodas vai uzreiz “valsts valodas” statusu.
“PCTVL” politiķis Vladimirs Buzajevs bija neapmierināts, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai joprojām nav iesniegti Lindermana un Osipova savāktie desmit tūkstoši parakstu par krievu valodu kā valsts valodu, jo Saeimas vēlēšanas esot bijis īsais laiks, kad mobilizēt idejas atbalstītājus.
Buzajevs gan noklusēja, ka tā būtu arī labs atspēriena punkts “PCTVL” vēlēšanu kampaņai. Politiskās konkurences klātbūtni pasākumā varēja sajust pēc viņa veltītās kritikas “Saskaņas centram”, kura ideju – ieviest trīs gadu moratoriju nacionālajiem jautājumiem – “PCTVL” nekādā ziņā neatbalstīšot. Vēlāk, zālē sastapies ar saskaņieti Borisu Cileviču, V. Buzajevs it kā atvainodamies noplātīja rokas – sak, neuztver personīgi.
Savas jau agrāk deklarētās idejas konferencē atkal cēla gaismā cits “PCTVL” pārstāvis – organizācijas “Latvijas Krievu kopiena” vadītājs Vjačeslavs Altuhovs, kurš uzskata, ka ar “inteliģentām metodēm” neko panākt nevarēs. “Mūsu prasība ir stingra – kvotas krieviem visās varas institūcijās. Tālāk mēs paši atlasīsim, kuri būs mūsu pārstāvji,” paziņoja V. Altuhovs.
Klātesošie “Saskaņas centra” pārstāvji piedāvāja miermīlīgākas “receptes”. Elizabete Krivcova analizēja, kā panākt, lai Krievijas “tautiešu” intereses gūtu atbalstu arī latviešu vidū, tas ir, iestāstīt, ka krievu valodas ietekmes pieaugums esot izdevīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai krievvalodīgajiem. Viņa esot ievērojusi, ka atsevišķas latviešu avīzes un politiķi būtu gatavi sadarboties ar “SC” un atbalstīt tā virzītās idejas, taču nedara to, jo baidās pazaudēt savus atbalstītājus. Latviešus nepārliecinot arguments, ka krievi aizstāv savas cilvēktiesības, toties daudz labvēlīgāk tiktu uztverta ideja, ka krievi norūpējušies par savas kultūras saglabāšanu. Pat nacionāli noskaņoti latvieši labprāt apmeklējot krievu teātra izrādes, klausās krievu mūziku un lasa grāmatas, lai gan, visticamāk, viņi atbildētu, ka krievu kultūras saglabāšana nav Latvijas valsts uzdevums un par to atbildīga Krievija. Arī ekonomiskais arguments, kuru latvieši it kā neapstrīd, tomēr atduras pret noskaņojumu, ka “nevar jau pārdot latviešu valodu par trīsdesmit sudraba grašiem”.
Pēc E. Krivcovas domām, latviešu valoda šobrīd esot kā simbols Latvijas neatkarībai, tāpēc esot svarīgi par simbolu padarīt daudzvalodību, stāstot, ka tā ir mūsu bagātība.
Viņai piebalsoja arī žurnālists Igors Vatoļins – esot jāatmet neveiksmīgās klišejas par mazākumtautībām un cilvēktiesībām. Tā vietā jāliek uzsvars uz Latvijas multikulturālismu, daudzveidību un daudzvalodību. Jāstāsta, ka latvieši ir nācija, kas runā trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, tad pamazām visi pieradīs pie šīs domas un par krievu valodas ietekmes zudumu nākotnē vairs nebūs jāuztraucas. Savukārt “SC” Saeimas deputāts un avīzes “Vesti” žurnālists Nikolajs Kabanovs aicināja kā galveno izmantot ekonomisko argumentu, jo “latvieši varbūt mīl krievu kultūru, bet vēl vairāk viņi mīl krievu naudu”. To labi varot novērot “Jaunā viļņa” laikā, kad Jūrmalā visi runājot krieviski. Tāpat Kabanovs, piemēram, atbalstot Bertoltu Fliku “Air Baltic” vadītāja amatā, jo viņa vadītā uzņēmuma lidmašīnās vienmēr esot pieejami pakalpojumi krievu valodā. N. Kabanovs: “Krievu valodai ir jābūt valodai, kurā apspriež visas svarīgās lietas, kas saistītas ar naudu. (..) Lai krievu bizness atbalsta tautiešus, un viss – sarunas, līgumi, konferences – turpmāk notiek krievu valodā!”
Visbeidzot kāds “tautietis” no Lietuvas mudināja sākt parakstu vākšanu par oficiālu statusa piešķiršanu krievu valodai Eiropas Savienībā, tad Baltijas valstīm nekas neatlikšot kā pakļauties šim lēmumam. /LA/
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325455:vai-latviei-prdosies-par-trsdesmit-graiem&catid=72:politika&Itemid=95

Līdz šim domāju, ka Zīle norobežojas no VL principiālu apsvērumu dēļ, tagad saprotu, ka tas ir “Eiropa mūs nesapratīs” dēļ. Jeb, Zīle vairāk uztraucas par savu krēslu Briselē, ne par Latvijas likteni. Žēl, līdz šim uzskatīju viņu par godavīru. Pirmsvēlēšanu periods ir laiks, kad partijām būtu jātiek vaļā no konformistiem. No šī viedokļa redzu, ka VL/TB/LNNK to dara, savukārt V un ZRP ar šo uzdevumu galā netiek. Tieši VL konsekvence laikam mani nosvērs balsot par viņiem, stāsts par zīli, kura nu vairs nav rokā , bet ir kokā, ir vēl viens arguments tam.

Ar cerībām, ka Dombrovskis varēs turpināt vadīt valdību, laikam tomēr balsošu par VL/LNNK. Iemesls tikai viens. Ne Vienotība, nedz ZRP nespēj mani pārliecināt, ka, balsojot par vienu no šīm partijām, nenobalsošu reizē arī par valodšo koalīciju, kuras sastāvdaļa ir SC. Pēc manas visdziļākās pārliecības – nav lielāka ļaunuma Latvijā par SC. VL/LNNK ar pietiekoši daudziem mandātiem Saeimā varētu kļūt par argumentu, kura vārdā tiktu izveidota koalīcija V+ZRP+VL/LNNK

Tajā pašā laikā ceru sagaidīt no VL/LNNK, ka nākošo četru gadu laikā viņi pārvērtīsies par politisku spēku,kurš vairs nespēs radīt ap sevi sensāciju tikai tādēļ, ka kāds Latvijā zināmāks cilvēks ir nolēmis saistīties “vislatviešiem”. VL jaunekļiem – tā ap 30 :) nevajadzētu VL/LNNK zīmolu izmantot kā tribīni no kuras ķert adernalīnu, VL/ LNNK ir jākļūst par vienu īstu, ļoooti nopietnu konservatīvu partiju. Ja viņi ar šo uzdevumu netiks galā, būs aprakta, manprāt, pēdējā cerība, ka Latvijā var izveidoties partija, kura ir spējīga LV nopietni aizstāvēt nacionāli – konservatīvās vērtības. Vai ” vislatvieši” to saprot – savu atbildību, īstas pārliecības nav.

Viņš apstiprinoši atbildēja … vai Eiropas Savienībā varētu rasties bažas, ka VL-TB/LNNK ir pārāk nacionāli radikāla partija un pārāk galēji labēja
—————————————————————-

Interesanti, ko “Eiropas Savienībā” lasa ? Laikam “Vesķi” un “Čas” ? Un skatās laikam PBK ? :))

Visrēcīgākais ir formulējums “pārāk galēji (labēja)” … ja gals ir tas, ko mēs ar to normāli saprotam, tad kas ir “pārākais gals” ? :) slavenais mātesvalodas “p…ģecs” ? :))

Atceroties, cik Zīle bija tolerants pret savas partijas pārstāvjiem uzņēmumu valdēs un Lemberga stipendiātiem, ka paša uzņēmums maksāja algu aploksnēs, tāda svētulīga spriedelēšana atgādina vecas palaistuves laušanos…Neatceros, ka Zīli kādreiz būtu uztraukusi Dobeļa ākstīšanās?:)

“Zīle: labāk esmu malā”.
Riktīgi! Un tālā malā – kopā ar “pleskavas ceļu”.

Lūk šādu bezmugurkaulnieku dēļ TB/LNNK savulaik zaudēja elektorātu. Tajā skaitā arī mani. Piekāš visādas tur padomes un komisijas! Šeit ir Latvija un šeit ir jādzīvo mums, nevis prātu kebabos noēdušiem Briseles birokrātiem.

Lai nepārreģistrējas! Vismaz jaunā partija attīrīsies. Vienīgi nosaukumu jau nu gan varēja no tiem n-tajiem saīsinājumiem pārveidot uz ko skanīgāku. Manuprāt, tautā jau tīri labi ir iegājies “Nacionālais bloks”, kam abreviatūra ļoti labi sasaucas ir citu tās atšifrējumu- NB!

Īstenībā vēlas papildus publicitāti, jo Eiropas Parlamentam vai Eiropas Komisijai nav nekādas pilnvaras “vērtēt” & mainīt kaut ko šajā jomā. Tomēr bonus Zīlem par to, ka spēj “gudri” aizdegunē paspīdēt. Ļoti “dziļdomīgi”!
Droši vien arī apvienībā vēlas “paspīdēt” un tādējādi pamācīt un pabīdīt tālāk “jaunos.”

Atvainojiet par nīgro spriedelējumu, diemāēl