Kādus padomus prezidentam dos Egle?

Egles kundze sagrāva iespaidu par sevi tad, kad Eiroaptieku pavadā dedzīgi aizstāvēja biznesa intereses, kas bija klajā pretrunā veselības aprūpes būtībai un pacientu interesēm. Bizness, kas iet pāri līķiem, nebūtu atbalstāms. Grūti pateikt, kas bija par iemeslu viņas dedzībai šī jautājuma risināšanā. varbūt savas konfederācijas biedru biznesa interešu aizstāvēšana par katru cenu, bet tas jau nu galīgi nav tas, ko mēs vēlamies redzēt Latvijā. ja mūsējais, tad tev taisnība.

Labi, pieņemsim, ka Latvijā tiek strauji paaugstināts pensionēšanās vecums vienlaicīgi nedarot neko lai pagarinātu veselīgā mūža ilgumu, kurš Latvijai (īpaši vīriešiem) ir viens no zemākajiem Eiropā. Vēl atcerēsimies, ka Latvijā ir izteikti aizspriedumi pret gados vecākiem darbiniekiem, kā arī problēmas ar viņu kvalfikācijas atbilstību darba tirgum – pirmspensijas vecuma cilvēki ir viena no lielākajām bezdarbnieku grupām . Rezultāts? Vecu, slimu bet vismaz no pensijas pārtiekošu cilvēku vietā mums būs daudz vecu, slimu un ļoti nabadzīgu bezdarbnieku.Un kur tad jaunās tās darba vietas tiem vecajiem cilvēkiem radīsies?
Protams, protams, nemaksājot pensijas var ietaupīt naudu, bet tad tiem pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem būs sociālie pabalsti jāmaksā, kas var izrādīties daudz dārgāk nekā pensijas, vai arī jāļauj viņiem mirt badā. Strauji paaugstināt pensijas vecumu pie patreizējā veselīgā mūža ilguma (precīzāk īsuma), aizspriedumiem, situācijas darba tirgū būtu neprāts.

Vecuma pensijas Latvijā nemaksā valsts! Pensijas veidojas no katra individuālām iemaksām pensiju fondā. Pēc savas būtības tās ir privātās pensijas, strādājošo pašpalīdzības kase. Kurā Latvijas valsts neiegulda praktiski neko – izņemot iemaksas par diplomātu sievām un vēl dažām mazskaitlīgām grupām. Arī baņķieri, lielrūpnieki, namsaimnieki nedalās savā peļņā ar pensiju fondu (nejaukt peļņas nodokli ar darba devēja apdrošināšanas iemaksām! Var būt milzu peļņa un niecīga apdrošināšana).
Glābjot bankas no zaudējumiem, Latvijas valdība un Eiropas Komisija nolēma veikt Latvijā pasākumus, kuru sekas ir masveida bezdarbs un jauniešu izceļošana. Iespējams, ka gluži tā negribēja, bet tā viņiem sanāca. Savu lēmumu radītā kaitējuma segšanai naudu ne valdība, ne Eiropas Komisija neiedeva – kā tas pieklātos tiesiskā valstī. Tā vietā savas kļūdas laboja no sveša maciņa – iztukšoja sociālās apdrošināšanas uzkrājumu.
Tagad izskan priekšlikumi atteikties no pensiju apdrošināšanas un ieviest kara komunismu – krasi saīsināt pensijas izmaksu periodu (no pensionēšanās brīža līdz personas nāvei), un samazināt vecuma pensijas. Turpmāk pensijas vietā izmaksāt vienādu visiem vecuma pabalstu – ne lielāku par iztikas minimumu.
Ideja vienkārša. Cilvēks mūžu sūri strādās, lai atmaksātu valdības parādu Starptautiskajam valūtas fondam. Ja kādiem palaimēsies nenomirt un sagaidīt pensionēšanās vecumu (62 gadi, ko piedāvā celt uz 65 vai 70 gadiem), tad dzīvības vilkšanai atsviežamās druskas neļaus nedz ārstu apmaksāt, nedz kārtīgu pajumti sagādāt. Un ļautiņš ātri aizies no šīs saules. Latvijas valdībai būs tikai ienākumi, bet izdevumu praktiski nekādu!
Jāsaka gan, ka ideja nav jauna. Savulaik cilvēce to jau ir izmēģinājusi. Bija verdzība un dzimtbūšana.

Samazinot valsts iestādēs cilvēkus ar pieredzi un darba iemaņām, patiesi var lolot ilūziju, ka tur sāks strādāt jaunieši ar mazāku kvalifikāciju par zemāku atalgojumu. Bet tā ir ilūzija, jo arī jaunieši negribēs par Ls 200 strādāt, ja kaut kur citur maksā vairāk.

Palielinot pensionēšanās vecumu un vienlaicīgi cenšoties samazināt strādājošo skaitu valsts iestādēs, pieaugs gados veco bezdarbnieku skaits. Pašreiz parkos katru nobirušo lapiņu dzenā pieci vidējās paaudzes bezdarbnieki, kas ir par vecu, lai skrietu uz ārzemēm podus berzt, bet šeit nav ražotņu, kur viņi varētu kaut ko darīt. Pēc valsts iestāžu štatu noīsināšanas dubultosies 100 latnieki uz katru nobirušo lapiņu.

Izlasīju visu cauri, rodas ispaids, ka cilvēkam nav ekonomikas izglītības, tādēļ spriedumi nepārdomāti, vispārināti un brīžiem pietrūkst loģikas, bet viens spriedums gan mani pārsteidza, tādēļ nolēmu pakomentēt:

„Domāju, tas neiztur kritiku – ja patlaban cilvēks studē augstskolā un maksā par studijām pāris tūkstošus latu, viņam tiek piesolīta darbavieta ar minimālo algu 180 latu apmērā. Visiem ir skaidrs, ka ne tas labi izskatās, ne ko dod tautsaimniecībai un Valsts kasei. Tātad, pirmkārt, ir iespējas, ko var risināt ar paplašināto kolektīvo līgumu.”

Ir dažādi veidi kā veicināt ekonomisko atpalicību un emigrāciju, šis ir ļoti efektīvs. Griķija, kurā tāpat kā Latvijā arī ir ļoti maz ražojošu un vidēju vai pat lielu uzņēmumu, tagad no šādas sistēmas cenšas tikt vaļā (arī aizdevēju un Eiropas spiesta). Ģenerālvienošanu neesamība ar saistošiem algu noteikumiem ir vienīgais iemesls, kādēļ Latvijā nenotika vēsturiska līmeņa masveida bankroti un pašas valsts bankrots, uzņēmēji firmu līmenī ar algām spēja kaut kā piemēroties. Tas arī vienīgais iemesls, kādēļ tika pateikts, ka neveiks devalvāciju, jo Latvijā esot iespējama algu deflācija. Ja 200 latu ir par maz (īstenībā tas ir par daudz vienkāršiem darbiem), tad var jau celt līdz 500, bet reakcija būs ēnu ekonomika vai visdrīzāk emigrācija, jo tagad ir izdevīgāk emigrēt, nekā riskēt ar ēnu ekonomiku un arī būt bezdarbā bez sociālās drošības.

Vispār pirmo reizi dzirdu, ka jumta darba devēju organizācija cenšas šādā veidā padarīt tautsaimniecību neelastīgu, parasti tās tieši pieprasa lielāku elastību – pašnoteikšanos darba devējiem un darba ņēmējiem uzņēmumu līmenī. Laikam LB ekonomistam savā rakstā bija taisnība, ka Latvijā nav tādas īstas privāto darba devēju pārstāvniecības, bet ir interešu grupas, tādēļ šāds priekšlikums. Šajā gadījumā ir interešu grupas vēlme pēc karteļa pārējo izstumšanai no tirgus, tikai šī izstumšana nozīmē masveida bankrotus, jo īpaši laukos. Atklāts jautājums Egles kundzei – kas maksās Latvenergo un Latvijas Gāzei, līdzīgiem lieliem uzņēmumiem, ja nobankrotēs visi mazie neelastīgas ekonomikas dēļ. Lielākā daļa nodarbināto Latvijā ir mikro uzņēmumos, ja pazaudēs darbu, tad nevarēs samaksāt rēķinus vai pirkt pakalpojumus/preces no lielajiem uzņēmumiem. Arī arodbiedrības Latvijā nepārstāv privāto sektoru (vai tiešām maza uzņēmuma darbinieks pateiks, ka labāk viņs nesaņem neko, ja darba devējs nevar samaksāt neko vairāk, nekā minimālo, ka darba devējs var samaksāt, valsts sektorā jau savādāk – tur budžeta nauda). Valsts nevar uzturēt valsti, vajag privāto sektoru. Augstākajai izglītībai jābūt tādai, lai cilvēks nestrādātu par minimālo algu, ja ir laba izglītība, tad neviens to pat Latvijā pašreizējos apstākļos nedara. Kaut kā neticu, ka teikumā minētais varētu būt Zatlera ekonomikas padomnieku izvēlētais reformu ceļš.

Ieteiktu Prezidenta kancelejai nodrošināt kādu kursu savai ekonomikas un tautsaimniecības padomniecei par tautsaimniecības jautājumiem, jo visur viņai būs jāstāsta, cik laba ir Latvijas elastīgā tautsaimniecība un cik labi tas būtu visām Eirozonas valstīm, lai eiro nesabruktu. Kā nekā reprezentatīvās funkcijas jāpilda. Tieši Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā, kas balstās uz algu deflācijas iespējamību (vienošanās par algām notiek firmas līmenī), tā vietā neveicot devalvāciju, tie citi gribēs dzirdēt.

Nedrīkst laist pie lemšanas vai lēmumu ietekmēšanas cilvēkus, kas nesparot, ko dara un vēl klāt nesaprot, ka nesaprot, tā ir bīstamākā kombinācija.

Kādus padomus prezidentam dos Egle?
_______________________________________
lasīs priekšā Čapeka Dārzkuopja gadu?

Nu, ar tiem privātajiem pensiju fondiem, naudas iemaksu pensiju līmeņos ir kā ir. Pirmkārt, šajos fondos iemaksātā nauda mēdz nest nevis peļņu, bet zaudējumus. Vismaz otro līmeni nevajadzēja atdot komercbankām. Otrkārt, valūtu nestabilitāte. Šobrīd stabils ir varbūt Šveices franks. Arī eiro var nobrukt kuru katru mirkli, nu un par dolāru vispār nav jēgas runāt. Kā pieredze rāda, naudas maiņas mēdz būt bieži un sāpīgas.

Tas, ka šobrīd strādājošiem nebūs normālu pensiju, ir puslīdz skaidrs jau tagad. Pensionēšanās vecuma celšana, nabadzības pabalsti – tie ir tikai instrumenti, ar kuru palīdzību samazināt pensijās izmaksājamās naudas apjomu. Naudas labām pensijām visiem vienkārši nepietiks! Manuprāt šobrīd svarīgākais būtu veicināt uzņēmējdarbību, popularizēt privātos pensiju fondus u.c. lai cilvēki laikus sāktu domāt par nodrošinājumu vecumdienām. Mikrouzņēmuma nodoklis, mazkapitāla uzņēmumi ir dažas no lietām, kas jau ir izdarītas, bet ar to, protams, ir daudz par maz!

Nupat apskatīju VID paziņojumu par algas nodokli2010.g.. Arī tur ir tikai aprēķināti 11% sociālā nodokļa no manis kā darba ņēmēja. Nav ne vārda,cik daudz darba devējs samaksājis sociālo nodokli par mani.

Strauji paaugstinot pensionēšanās vecumu faktiski nozīmē pensiju likvidāciju kā tādu. Jo vidējais dzīves ilgums ir nedaudz pāri 70. Es gribu zināt,kāpēc aprēķinot pensijas, netiek ņemtas vērā darba dēvēja sociālā nodokļa samaksa. darba devējs maksā 11% no algas, darba devējs 24.09%. Un kur tas viss paliek? Un kāpēc,nosakot algu, pat minimālo algu, tajā ir iekļauta darba ņēmēja sociālais nodoklis, bet darba devēja ne?

Ja atkal Saeimā izveidosises tāda situācija kad ZZS faktiski diktē visu valsts darbību ekonomikā, tad mēs nekad nevarēsim normāli saimniekot, bet visu laiku notiks politiskās andeles. To sekas, piemēram, ir joprojām uzpūstais ierēdņu aparāts valstī, kā arī pašvaldībās. Egle runā ļoti loģiski, jo tiešam ir sekojusi līdzi visam un arī domājusi ko darīt. Viņa noteikti varētu daudz darīt lai valsti sakārtotu. Ļoti sāpīgs ir tas teksts par pensijas vecuma paaugstināšanu jau nākošgad, bet ir jāpiekrīt ka cita ceļa jau nav. Mēs varam atļauties tikai tik cik mums ir. Tāpēc ir steidzīgi jālikvidē visas uzpūstās un nevajadzīgās štatu vietas budžeta iestādēs.