Valsts funkciju tēriņi būs jāsamazina līdz 33,3% no IKP
Saistītie raksti
Viedoklis /
19. janvāris
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana – ieguvēja būs sabiedrība
3
Aktuāli /
14. decembris 2023
Šķiltava nr. 196: Disciplinētā koalīcija. Solis pretī akustiskajai koncertzālei. Rēzeknes izsaimniekotāji
Analīze /
13. decembris 2023
Budžets bez drāmas
Radars /
13. decembris 2023
Radars Latvijā
Komentāri (19)
ilze_zagare 28.04.2011. 09.46
Labi, samazinam visu, bet mēŗkis tam visam kāds? Dzīties pēc procentiem?
Kārtējie ekonomistu slapjie murgi.
0
murnieks112233 28.04.2011. 01.42
Katrs uzņēmējs zina, ka administratīvie izdevumi nedrīkst būt lielāki par 5% no kopējiem ieņēmumiem, citādi bankrots garantēts. Muļķu zeme turpina rullēt uz elli.
Pēc Vācijas un Austrijas darbatirgus atvēršanas te paliks tikai deputāti, ministri un viņu radi un draugi ierēdņu beņķos, pārējie būs aizmukuši no šīs muļķu zemes.
1
mary75 > murnieks112233 28.04.2011. 13.53
Latvijā – 8%.
0
mary75 27.04.2011. 14.19
Vislielākie tēriņi ES valsts administrācijas uzturēšanai, un vismazākie medicīnai.
Jāmazina tas valsts sektors jau ir, bet, tās proporcijas, proporcijas…
0
putekliic 27.04.2011. 11.54
Ja IKP augs, tad realajos skaitļos tas nozīmēs nevis tēriņu samazinājumu bet kā minimums nepieaugšanu.
3
anita_meistere > putekliic 27.04.2011. 12.03
bet tomēr šis te sadalījums pa nozarēm ..tb IKP procenti, ir samērā universāls rādītājs. var ļoti veikli savilk statistiku par lidzīgu valstu vidējiem tēriņiem sājās pozīcijās…cik vidēji valstis tērē tam vai šim.
es tik ceru, ka tas pats rēķins būs arī valsts pārvaldes tēriņiem, kas pašlaik ir neadekvāti lieli.
0
putekliic > putekliic 27.04.2011. 13.31
Jo mazāka valsts iedzīvotāju ziņā, jo lielāks % sanāk valsts pārvaldē strādājošo – tas ir obejektīvi (izņemot varbūt tādas kvazivalstis kā Sanmarino, Monako vai Andora). Cita lieta, ka vēl ļoti daudz tiek zaudēts dēļ korupcijas un pieļauju arī funkciju dublēšanās.
0
anita_meistere > putekliic 27.04.2011. 17.51
ēm..vispār raksta minēts IKP procents kas tiek tērēts valsts funkcijām…nevis tikai valsts parvaldei…un nevis valsts parvaldē nodarbināto skaits.
0
Uldis Kaldre 27.04.2011. 10.43
Pabrika kungs, labāk aizveriet muti un sāciet beidzot godīgi strādāt, jūs vairs neesat tp partijā, ja neesat pamanijis.
0
Pēterītis 27.04.2011. 10.42
Sarēķināju:
vispārējiem sabiedriskiem pakalpojumiem – 4,5% uz 3,9%, samazinājums 18%
aizsardzībai – no 1,2% uz 0,7%, samazinājums 42%
sabiedriskā kārtība un drošība – no 2,1% uz 1,4%, samazinājums 33%
ekonomiskā darbība – no 7,3% uz 5,5%, samazinājums 25%
vides aizsardzība – no 0,9% uz 0,7%, samazinājums 22%
mājoklis un komunālā saimniecība – no 1,1% uz 0,8%, samazinājums 27%
veselība – no 4,7% uz 3,6%, samazinājums 23%
atpūta, kultūra un reliģija – no 1,7% uz 1,1%, samazinājums 35%
izglītība – no 6,6% uz 5%, samazinājums 24%
bet sociālā aizsardzība – no 14% uz 10,6%, samazinājums 24%
Kad sapratīsim likumsakarību?
Ar atbalstu izglītībai un veselībai mēs veidojam radošu un pārtikušu sabiedrību.
Ar atbalstu sociālai aizsardzībai (esam Baltijas rekordisti) producējam nabagus.
4
Una Grinberga > Pēterītis 27.04.2011. 11.30
@aldis
Strādā LM? Vai neaizmirsi, ka IKP apjoms ir mainīgs nevis fiksēts? Ja IKP aug par 4% katru gadu, tad 2014.gada beigās IKP pieaugums jau būs 12.5%. Vēl esošie procenti neietver strukturālās reformas, kuras jau ir procesa vidū – tādēļ grūti pateikt, cik liels katrai nozarei būs samazinājums, jo reālais cipars ir kaut kur jau pa vidu.
0
anita_meistere > Pēterītis 27.04.2011. 12.01
kāda jega tiem procentiem. ja mums , par piemēru, ir 100 ls un plānojam tērēt 150…tad tik un tā iztērēsim 100.
var ja izlikties, ka nekas nav noticis…un piesolīt nozarēm virtuālu neesošu naudiņu? kas no tā mainīsies?? tas samazinājums skar šo te virtuālo naudu (deficīta) likvidēšanu. naudas..kas nekad nav bijusi..un ko notērēt tik un tā nevarēs.
pēdējos paris gadus mes ar aizdevumu varējām šo te caurumu aizlāpīt…bet tagad pašiem jācenšas sabalansēt savi ienākumi/izdevumi.
komentārs par mainīgu IKP ir vietā. ja pieņemt, ka IKP pieaugumu nenoēdis inflācija (absolūtos naudas ciparus)…tad tajos pašo absolūtos ciparos kritums var pat sanāk gaužām minimāls.
0
piziks > Pēterītis 27.04.2011. 13.47
Aldi, nabagus tagadējā LR ne tikai ražīgi producē, bet arī veiksmīgi eksportē, turklāt pietiekami rentabli eksportē!
0
Ieva > Pēterītis 27.04.2011. 16.48
hmm, vidējais samazinājums 27,3, tātad, vairāk par ceturtdaļu. Kaut kā neklapē kopā…
Es gan teiktu , ka atsevišķās nozarēs vajadzēt vairāk, citās mazāk.
Vislielākais bardaks ir medicīnā, mums ir visdārgākā bezmaksas medicīna pasaulē, tāpēc tieši te reorganizēties vajadzētu stimulēt visvairāk.
Iekšlietas arī prasās pēc riktīgas vētīšanas, tomēr te atšķirība no medicīnas apdrošināšanu un maksas pakalpojumus neieviesīsi. Tāpēc sistēmas uzlabošanai vajadzētu piesaistīt nevis psihologus, kā tagad, bet valsts dotācijas.
Sociālajā aizsardzībā visvairāk kaitina tie sliņķi vaidētāji, kas jau desmito gadu dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Tāpēc te būtu jāmaina izmaksu princips. T.i nemaksāt pabalstu tikai par vaidēšanu ,kā tagad, bet piemaksāt daļu no algas, ja bezdarbnieks kaut ko par pusvelti izdara vietējā uzņēmumā, vai pašvaldībā noslauka pagalmu. Ja šobrīd 40% no 100-latnieku programmas tiek atskaitīti par dažādiem pārkāpumiem, tad tas tomēr man liek aizdomāties, vai pareizi ir manu nodokļu naudu šādi tērēt tranu uzturēšanai.
Transportam nevajadzētu mazināt. Jo sabeigts rats ir laikā neapkalpots klients, papildus pašizmaksas sadārdzināšanās, jeb tas izraisa virkni blakus izmaksu, kas neiet zem transporta karoga..
Tas viss ir no sērijas par manu tanti, kura mīlēja teikt “ja man būtu teikšana”, un tad sekoja pamācības valdībai un ieteikumi visus salikt cietumos. Viņai bija 4 klašu izglītība. Man drusku vairāk, bet tantes sindroms pamācīt valdību laikam latviešos iedzimts. Visi zin, kas ir slikti, un ko nevajag. Mazāks skaits šķietami zin kā vajag. Bet profesionāļu Latvijā praktiski nav. Tikai tādas buzzwordus apguvušas tantes valdībā. Daina Robežniece, piemēram, nodokļu politikas nodaļas vadītāja finanšu ministrijā, izdomāja auto nodokli, kuru tā arī neviens nemācēja pielietot, un tā arī neiekasēja. Toties cik laika un līdzekļu tam iztērēja. Domājat tantukam kaut kas par to bija? Nekas! Amatā joprojām. Nepārstrukturēta. Profesionālism mūsu valsti nav vajadzīgs. Ķikuste cēlu mērķu vārdā 1.septembrī (tieši 1.!) gribēja visiem aizliegt tirgot alkoholu. Primitīvā līmenī viss puritāniski skaisti, kristīgai morālei atbilstoši. Par to ,kā tas darbotos reālā dzīvē gan smadzenes bija vajadzīgas. lai pārdomātu. Nu nav. LM prasa 11 miljonus no rezerves fonda, jo neesot citu iespēju šos 0,7% no LM budžeta atrast. Jurševska ir smuka, vai ar to nepietiek? Kristovkis kļūdās vienā gabalā, uztaisa tādu ārpolitikas atskaiti, ka korespondenti mediju ziņās nevar trīs teikumus par saturu savirknēt, bet kā Tu nepiedosi bijušam tautfrontietim? Kampars sabiedrības attieksmes uzlabošanas interesēs runā par nezināmiem sponsoriem un gurķu maizītēm pusdienās. Tiešām pārdomāta sabiedrības izglītošanas kampaņa, tāpat kā pasaciņa par rūpēm par tautu, izdomājot jaunos elektroenerģijas tarifus. Nu nav vienkārši latviešiem tie profesionāļi. Pārāk maz esam, lai rastos tik daudz, ka pietiktu arī valdībai. Tad nu jāiztiek ar to, kādi nu ir… un valdībai jāpacieš šie diletantu padomi, jo līmeņi jau atšķiras maz…
0
Una Grinberga 27.04.2011. 09.56
Valdības sektors arī 1/3 no IKP ir samērā augsts rādītājs priekš ilgtspējīgas attīstības. Sanāk, ka katrs privātais, kas rada vērtību 1 Ls vērtībā, atdod 33 sant. lai uzturētu valsts funkcijas. Ar šādu mērķi cerēt, ka investīcijas aktīvi ieplūdīs Latvijā, ir muļķīgi!
0