Rosina stingrākas vērtējumu prasības skolu absolventiem
Saistītie raksti
Ārpolitika /
15. maijs
Ticot uzvarai.* Sirds aicinājums
Viedoklis /
10. maijs
Jauna ceļa atklāšana Latvijas tehnoloģiju izglītībā
Komentāri (43)
martins_spravniks 01.04.2011. 11.46
Ne gluži par tēmu, bet IZM metodiķiem būtu obligāti 1/2 slodze jāstrādā skolā, kā arī vajadzētu kādam no IZM programmu apstiprinātājiem “pamācīties”, ieskaitot visu testu un kontroldarbu kārtošanu vielas apjomā, kādā no klasēm, lai apjēgtu kas no mācītā varbūt tomēr nav aktuāls un būtisks.
Ir jauki zināt ziedu formulas bioloģijā un iegrimt mūzikas teorijā spēcīgāk par mūzikas skolas audzēkni, bet vai tik plaša programma veicinās tos zināšanu un eksāmenu līmeņus?
1
lindamarisfam > martins_spravniks 01.04.2011. 23.46
Njā! Tas mūzikas kurss ir iespaidīgs. Es ar lielu atvieglojumu konstatēju, ka mans sīkais tiek ar to vielu galā, jo pašam tikai no skata vien iestājās panika. Ja man būtu savā laikā kaut kas tāds jāaptver, tad es pasāktu mukt no skolas, baidos.
Mana sieva, kas ir beigusi savulaik mūziceni un arī tagad mēdz uz klavierēm kaut ko uzplinkšķināt, identificēja to kā vistīrāko mūzicenes kursu. (Teorētisko!)
Varbūt patiešām bija adekvātāk, kad to dēvēja par “Dziedāšanu” un ar to arī šajās nodarbībās nodarbojās. Tolaik gan tam bija zināma gandrīz vai nicinājuma pieskaņa; tas bija dziļi sekundārs priekšmets.
Tomēr, ja ir tik akūta vajadzība celt muzikalitātes līmeni un prestižu tautā caur skolu, tad tam jāmeklē adekvātāki ceļi.
0
kaps 31.03.2011. 12.56
Nu izmetīs vēl vairāk cilvēku no vidusskolas, neatradīs šeit darbu azibrauks uz UK un ko mēs te darīsim pēc 5 gadiem pie tādas dzimstības kas bija 90` gadu sākumā ? Par to jau neviens nedomā …
3
lindamarisfam > kaps 31.03.2011. 13.02
Vidusskola nav vienīgā alternatīva UK. Ir arī profenes utt.
Emigrācijas potenciāls nav attaisnojums nolaist kvalitāti. Prasību pazemināšana nenovēršami nolaiž kvalitāti. Savukārt prasību palielināšanai skolēni ātri pielāgojas.
Savā vidusskolas laikā iemanījos pabūt 4 vidusskolās. Katrā no tām es pilnībā izsmēlu kavējumu limitu. (Vienā tie bija praktiski aizliegti, citās bija vidējs normatīvs, vēl vienā ļoti brīvs režīms.) Līdzīga tendence bija ar sekmību. (Vienā skolā minimālā atzīme, lai netiktu atskaitīts, bija 6.)
0
modriss > kaps 31.03.2011. 13.09
Vai tad saskati risinājumu prasību samazināšanā? :)
Domāju, ka nekur tie nesekmīgie neaizbrauks. Drīzāk papildinās pabalstu saņēmēju rindas. Reta parādība, kad cilvēciņam galīg neiet kāda konkrēta joma, bet citās ir izcilnieks. Turklāt bieži vien minimālais sekmīgais vērtējums jau tā ir pietiekami devalvēts. Tā ka vēl iecietīgāka attieksme emigrācijas problēmu jau nu noteikti neatrisinās
0
Your1stMarathon > kaps 31.03.2011. 13.21
Tas, ka kāds nepabeidz vidusskolu nav nekāda problēma! Ir vakarskolas!!!
Neviens, cerams, neatļausies Norvēģiju nosaukt par atpalikušu zemi, bet tur vidusskolu trijos valsts apmaksātajos gados valstī vidēji nepabeidz 30% audzēkņu… (parasti skolā vienlaicīgi arī arodus māca, tikai 2 gadus + divi gadi mācekļa statusā darba vietā) Alternatīva arī tur ir vakarskola!
0
Valdis Ādamsons 31.03.2011. 12.47
Štempel!
Ja pašam nebūs matemātiskās lietu izpratnes, Jūsu grāmatvedis gana labi mācēs Jūs “nomenedžēt”!
Bet vai tiešām arī savas ģimenes budžetu “medženēt” aicināsiet grāmatvedi?
0
Una Grinberga 31.03.2011. 12.14
Virsraksts pretrunā raksta būtībai – “vērtējuma minimālās prasības” ir paaugstinātas, bet vērtējumu prasības nav stingrākas, jo izmaiņas nekādā veidā nerosina stingrāk likt vērtējumus. Plus, šī ziņa ir gaužām veca!
0
Krista Vitena 31.03.2011. 12.09
Mēdz teikt, ka katrs ir “skolotājs”, jo visi jau ir skolā gājuši, tāpat kā “dakteris”, jo katrs vismaz vienu reizi ir slimojis…
Derētu godīgs pētījums par skolēnu kvalitāti šajā visu-smēķēšanas un visa-kā-lietošanas laikmetā, kur valda materiālo vērtību kults un vairumā nihilistiska attieksme pret skolotājiem, jo “ja jau esi tik gudrs/-a, ko skolā dari”? Sabiedrība pati to putru iejauca un valdības “zemās pierītes” pirms 20 gadiem sāka rūpīgi rūpēties, lai sevi cienošs un zinošs cilvēks meklētu visus ceļus prom no skolas. Un šķaudīt visiem, kas šobrīd vēl ir skolās, ir visa šī “projekta” nobeigums:(
0
Edgars Sējējs 31.03.2011. 11.36
Viss jau jauki-ierēdņi IZM rukā uz nebēdu,tikai derētu arī uz zemes nolaisties.
Joprojām dragājam ar administratīviem lēmumiem,nedomājot par sekām un gala rezultātu. Visiem bez izņēmuma nu ir jākārto eksāmens matemātikā.Saprotu fizmatus,kuru vadītās valdības mēs izbaudām jau kuro gadu. Viņiem cipariņi izskatās savādāki,nekā humanitārajiem.
Reāls piemērs – diviem vecākiem- sociālo zinātņu maģistriem,ir 3 bērni,kuriem no matemātikas metas zosāda(tāpat kā vecākiem). Ģimnāzijā bērni mācās t.s.”humanitārajā programmā”,kas ir visos kantoros apstiprināta,etc. Uzsvars uz valodām,u.tml. Pasakiet man,cilvēki,kāda (cenzēts) pēc viņiem jākārto centralizētais eksāmens matemātikā? Vai to laiku, kuru viņi pavada pie privātskolotājiem-matemātiķiem,viņi nevarētu izmantot svešvalodu un valsts valodas apguvei vēl augstākā līmenī,bet matemātikā rezultātus noteiktu pēc vienkāršas gala atzīmes? Ko jūs darāt? Priekš kam spīdzināt tos jauniešus?jēga kāda? ķeksi ievilkt,ka mums 100% kārtojuši eksāmenu?
15
Valdis Ādamsons > Edgars Sējējs 31.03.2011. 12.05
štempel!Ja nebūs pamatīgas zināšanas matemātikā, vai kā vecos laikos teica – rēķināšanā, pat savu ģimenes budžetu nākotnē nemācesiet saplānot!
Kur nu vēl valsts!
Varbūt priekš Jums tas nav saprotams, ko uzrakstīju?
Vai Jums ir priekšstats kas ir naudas plūsma?
Tāpēc jau viens no faktoriem mūsu valsts esošajam ekonomiskajam stāvoklim arī ir ļoti daudzu “komentētētāju” neprasme matemātiski loģiski domāt!
Par velti Jūs pazemojiet mūsu Ministru prezidentu par to, ka viņš arī matemātiski, ne tikai cilvēciski, par valsti domā!
Tas pats attiecināms arī uz mūsu Finanšu ministru!
0
modriss > Edgars Sējējs 31.03.2011. 12.22
Matemātika pilnveido loģisko domāšanu. Arī humanitārās jomas studējošam vai strādājušam tā būs pietiekami noderīga
0
Edgars Sējējs > Edgars Sējējs 31.03.2011. 12.26
Stratēģi!
Es laikam sarežģīti rakstu,un fizmatiem grūti izlobīt pamatdomu. Es saku vienkāršu lietu – nodarbosimies katrs ar savu darbu.Par piemēru -neliksim maukt bikses pār galvu tiem,kuri bikses nevalkā.Varbūt fizmati nolems,ka visiem būs bikses valkāt un vēl kādā krāsā un cik platas?
Ja man vajadzēs finanšu plūsmas nomenedžēt,es vērsīšos pie profesionāla grāmatveža,kurš darīs savu darbu un nebūs nomocījies ar Kategorisko imperatīvu un Zviedru valodas niansēm.
0
Edgars Sējējs > Edgars Sējējs 31.03.2011. 12.29
Maxss!
Nekur neesmu teicis,ka matemātika nav jāmācās vispār. Es teicu tieši to,ka centr.eksāmens ir lieka greznība un vējā izmests laiks+nauda.
Būsim korekti.
0
lindamarisfam > Edgars Sējējs 31.03.2011. 12.31
@štempels
Varu Jums piekrist, ka šajos atsevišķajos gadījumos obligātais eksāmens nav produktīvs. Bet nevar dažiem izņēmumiem pakļaut visu sistēmu. Prakse pierāda, ka obligātais matemātikas eksāmens ir vienīgais veids, kā puslīdz motivēt pārējās masas mācīties. Un vienīgie jēgpilnie izņēmumi ir šo pašu elitāro humanitāro ģimnāziju skolēni.
Viena no ģimnāzijām, kurā mācījos vētrainojos vidusskolas gados, bija humanitāra (vēl cita bija eksakta). Pirmajā bija daži spoži humanitāri prāti, kuri pat kopīgo reizinātāju nespēja iznest pirms iekavām.
Bet lielākā daļa tomēr ar vidējo matemātisko kursu labāk vai sliktāk izvilka. Nedomāju, ka tiem pārējiem no tā kāda skāde radās. Tikai labums.
0
modriss > Edgars Sējējs 31.03.2011. 13.15
štempel, vai tad “humanitāri izglītoto” vecāku atvases nevar izpildīt minimālās prasības un centralizētajā eksāmenā iegūt E vai F līmeni? Ja jau tālākajās studijās matemātika nav vajadzīga, tad par ko vispār ir uztraukums?
0
austrisv > Edgars Sējējs 31.03.2011. 14.22
Štempels!
Nevaru Jums piekrist, jo matemātika tomēr noder it sevišķi pēc laiciņa tas humanitārais bērns var arī izvēlēties citu profesiju, un ko tad, ja viņš nebūs kārtojis matemātikas eksāmenu? Parasti jau ģimnāzijās liela daļa bērnu izvēlas to vieglāko ceļu( bez matemātikas, fizikas,) un tad vēlāk kož pirkstā, jo nevar studēt izvēlētajā studiju programmā.
Pašai man gan mazliet labāks piemērs, bet meita beidza humanitāro klasi ģimnāzijā, bet studē tagad ekonometriju ārzemēs. ja zini, kas ir ekonometrija, tad zināsi, ka tas viss uz matemātikas aprēķiniem, un viņa pati to izvēlējās, jo matemātika iepatikās, bet vēlāk gan pec ģimnāzijas humanitārās klases beigšanas. taču matemātiku tur tomēr mācīja, un paldies Dievam, ka tā, jo tad būtu stop un beigas sapnim par ekonometriju.Tātad centralizētais matemātikas eksāmens ir vajadzīgs, jo to prasa uzrādīt arī ārzemēs, ja vēlies studēt attiecīgajā programmā.
0
lindamarisfam > Edgars Sējējs 31.03.2011. 14.43
BET minētais piemērs ir ļoti raksturīgs. Skolēni sāk reālistiski domāt par profesijas izvēli tikai pēc vidusskolas beigšanas, kad jau ir par vēlu. Esmu savā un jaunākā paaudzē šādus stāstus (tikai bez happy end) dzirdējis ļoti daudz.
0
austrisv > Edgars Sējējs 31.03.2011. 14.50
Kaspar!
Tāpēc arī jābūt tam centralizētajam matemātikas eksāmenam. Iedomājies, mans puika matemātikā pamatskolu beidza ar 3 nieku. Vidusskolā matemātikā centralizētajā eksāmenā dabūja neatceros īsti, ka tik ne D līmeni vai pat E, bet pabeidza IT un tagad gan programmē gan ir labs dizainers IT. Tā kā nevajag pārspīlēt ar tiem stingrākiem kritērijiem, jo kam mums vajag neizglītotus bērnus un tādi būs. Paldies Dievam, ka tas mani vairs neskar, jo tā cīņa par izglītību nav viegla, jo daži jaunie to nesaprot, līdz atjēdzas un tad ir studijas par naudu neklātienē- tas ir nesamērīgi dārgi.
0
modriss > Edgars Sējējs 31.03.2011. 15.04
Bet!
Gribi pateikt, ka mazdēlam mācoties programmētājos matemātika nebij vajadzīga un arī tagad nav vajadzīga? :))
0
austrisv > Edgars Sējējs 31.03.2011. 22.12
MaXS
Nē, es runāju par to, ka manam dēlam labi, ka viss beidzās labi, jo viņš dabūja to pamatskolas atestātu, lai turpinātu izglītību ne ģimnāzijā , bet vismaz vispārējā viduskolas klasē ar visām matemātikām un fizikām. Dievs nedod, ja viņš to centralizēto matemātikas eksi nebūtu kārtojis, tad arī IT gar degunu būtu aizgājis un viens bezdarbnieks – neizglītots valstij būtu vairāk. Es pret tiem stingrākajiem kritērijiem pamatskolā.
0
modriss > Edgars Sējējs 31.03.2011. 22.49
Bet
Sorry,ka nosaucu dēlu par mazdēlu. Jau nokaunējos :)
Īsti nepiekrītu – prasību vēl lielāka samazināšana neko prātīgu nedos. Visas problēmas uzpeldēs vēlākā posmā. Viens paziņa vidusskolā – strādājošs matemātiķis – stāstīja, ka normāla prakse ir atnākušajiem audzēkņiem (skolas specifika – audzēkņi no dažādām pamatskolām) sākt mācīt nevis 10.klases vielu, bet gan pamatus (kāda 5.~6.klase). Tādā veidā strādājot centralizētajā eksāmenā spēj “izvilkt” kādu E-C līmeni. Vai tad to var uzskatīt par normālu mācīšanos? Kālab tad visai bieži tiek pieminēta zemā izglītības kvalitāte un kritizēti skolotāji, ja jau sabiedrībā parādās pieprasījums vēl pēc zemākām prasībām? Vai tad vajadzīgi tikai lielāki cipariņi atestātā nevis reālas zināšanas?
0
lindamarisfam > Edgars Sējējs 01.04.2011. 01.43
@Maxss
Domāju, Tu aizskāri vienu no sāpīgākajām notīm, un tas ir sabiedrības pieprasījums. Galu galā visi šajā bordelī piedalās – skolniekus interesē tikai slinkošana, vecāki šīs viņu “intereses” lobē, mācības nekontrolē, daudzi iepotē necieņu pret skolotājiem, dažreiz šajā riņķa dancī piedalās arī skolotāji, bet viņi šajā ķēdē jebkurā gadījumā ir pēdējie.
Tas pats ar pērkamajiem diplomiem, tā dēvēto maksas augstāko izglītību. Visas puses taču tas apmierina – augstskola dabū naudu, students savu papīru, ierēdņi var piesaukt augsto studentu īpatsvaru. Kaut kādā mērā arī darba devējs to netieši atbalsta.
Savā ziņā visa mūsu gaušanās par izglītības slikto kvalitāti ir absurda. Izglītība ir tieši tik kvalitatīva, kāds ir sabiedrības pieprasījums / spēja to uzturēt (un es te nedomāju primāri naudu).
…bet tas tumsonības Dance Macabre tāpat man stindzinas asinis!
0
austrisv > Edgars Sējējs 01.04.2011. 09.23
Maxs!
Acīmredzot , Tev nav bērni, ja tā raksti, vai arī Tev viņi ir priekšzīmīgi un ar to apsveicu. Toties man ir daudz piemēru, ka tieši pusaudži vienkārši negrib mācīties, jo vienaudžos lielākā vairumā pastāv nihilistiska attieksme pret mācībām. Ko lai dara, bet tad vecākiem ir pamatīgi jācīnās , lai atvases tomēr iegūtu izglītību, kamēr rodas saprāts, lai nav par vēlu!
0
modriss > Edgars Sējējs 01.04.2011. 10.13
Bet!
Es vienkārši “neiebāžu galvu smiltiņās” un neizliekos neredzam īstenās problēmas, jo iespējams Tavējais dēls ir kļuvis par to kas viņš ir tikai pateicoties pamatskolas beigšanai izvirzītajām prasībām. Ja būtu palaists pašplūsmā, tad pastāv vēl lielāka iespēja, ka tik tiešām būtu bezdarbnieks un iespējams vēl arvien nāktos izsniegt kabatasnaudu no savas pensijas.
Apraksti reālas lietas un pusaudžu attieksmes, bet tās nav risināmas samazinot izglītības posmos izvirzāmās prasības. Vēlreiz atļaušos atkārtoties – kālab tad LR sabiedrība tik ļoti šausminās par slikto izglītības kvalitāti salīdzinot ar daudzām citām Eiropas, Āzijas valstīm, ja vēlas vēl vairāk pazemināt prasības?
0
lebronj2356 31.03.2011. 10.32
Vai būs mehānisms, kas palīdzēs nesekmīgajiem tomēr beigt ? Un mans personīgs novērtējums ir, ka bieži izplatīts ir skolotāju brāķis !
14
+4
-2
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@modriss > lebronj2356 31.03.2011. 12.13
Un vēl izplatītāka ir vecāku nevērība un nevēlme iedziļināties, ko viņa atvase dara un kāpēc ir nesekmīga. Ja pietiekami interesētos, tad arī skolotājiem būtu mazāka iespēja “halturēt” mācību procesā
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 12.56
Skolotāju brāķi vēl arvien ir izņēmums. Savukārt skolēnu un vecāku attieksmes problēmas jau ir kļuvušas sistēmiskas.
Ja runā specifiski par eksakto bloku, tad tur skolotāju deficīts, protams, ir asāks. Bet tad jāsaliek kopā vairākas lietas.
1) Izglītības vēl tālāka “humanitarizācija” izveidos apburto apli, jo eksaktajiem (arī skolotājiem) nebūs kur rasties.
2) Ja vecāki negrib maksāt par privātskolotāju (skolotāja brāķa dēļ), tad viņiem jāspiež uz politiķiem reformēt izglītība/maksāt vairāk (pēc reformas) atlikušajiem skolotājiem. Bet Latvijas iedzīvotāji jau tikai brēkā, nevis analizē reformu piedāvājumu.
3) Skolotāja brāķis nav nekas tāds, ko laicīgi nevar pamanīt un rīkoties. Gan strādājot ar skolēnu, gan risinot problēmu ar skolas direktoru.
0
lebronj2356 > lebronj2356 31.03.2011. 13.25
Zini Maxi, vecākiem pēc 8-9 un vairāk stundu darba dienām reizēm vienkārši vairāk nav spēka cīnīties ar haltūristiem skolotājiem vai dažādiem psihopātiem, kas tajās skolās strādā. Skolotājam viela ir jāiemāca nevis jāatstāsta un tad jālamā skolēni par idiotiem. Latvijas brīvvalsts laika skolotāju ar mūdienu daudziem ”kolēģiem” salīdzināt nevar kvalitātes ziņā un diemžēl ir no padomju laikiem pārmantojies fakts, ka liela daļa skolotāju ir tie, kuri nekur citur īsti nevar darbu dabūt t.i. neder citām profesijām.
Gasūnam – laikam arī esi no tiem, kas uzskata, ka matemātika un fizika ir brīnuma līdzeklis, kas visu atrisina gan valstī gan arī skolā. Mums eksaktos priekšmetu apjoms ir krietni vien lielāks pār analogo Rietumu valstīs, slikta ir kvalitāte un nav jau arī Latvijā ko darīt eksaktā jomā, jo zinātne un rūpniecība ir sliktā līmenī, kā arī netiek atbalstīta. Savukārt humanitārā joma attīsta cilvēcisko faktoru, kas mums neskatoties uz to, ka nepārtraukti notiek bļaušana par humanizāciju, ir ļoti slikts !
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 13.44
@Krix
Par tiem brāķiem un pārslogotajiem vecākiem. Ziniet, es strādāju dienā vismaz 10 stundas, nereti arī 12. Tas man netraucē regulāri pārbaudīt, vai mans skolēns izprot sava līmeņa vielu. Bet mums, piemēram, nav mājās televizora, un tam laiks netiek izšķiests.
Jebkurš cilvēks, kuram ir mājās TV, bet trūkstot laika, vienkārši ir laika šķērdētājs.
Pats ļoti augsti vērtēju (kvalitatīvu) humanitāro izglītību. Un man tāda (Latvijas iespēju robežās) arī ir. Un es pat iekļaujos tajā visur propagandētajā shēmā, ka izglītots cilvēks var piemācīties specializāciju vēlāk.
Tomēr:
1) Ir jāievēro samērība.
2) Arī tas princips par specializācijas piemācīšanos atbilstoši dzīves vajadzībām izklausās labi tikai uz papīra. Ir tāda lieta kā specialitāte. (Profesionāla darba pamats!) Savukārt tie, kas pat vienu nav spējuši/piespiesti kārtīgi apgūt, arī citā nevarēs iedziļināties.
3) Attiecīgi ar “humanitarizāciju” nereti tiek piesegta degradācija, jo humanitārās zināšanas ir vieglāk simulēt un grūtāk pārbaudīt. Galu galā mums ir milzīga skolu/augstskolu masa, kur audzēkņi izkopj darba simulāciju, jo reāla studiju darba tur nav. Un tas gan ir ļoti padomiski!
“Latvijas brīvvalsts laika skolotāju ar mūdienu daudziem ”kolēģiem” salīdzināt nevar kvalitātes ziņā un diemžēl ir no padomju laikiem pārmantojies fakts..”
a) Esat mācījies (pirmās) brīvvalsts laikā?
b) Visi pārējie gan šeit, šķiet, atsaucas tieši uz Padomju izglītības kvalitāti kā etalonu pašreizējai. Protams, ne jau vēstures kursu utt. Un tieši skolotāju prestižs un tiesības bija neizmērojami augstāks. Relatīvā samaksa gan nav augusi, varbūt pat kritusi.
Vai tik neesat par daudz aizrāvies ar visa padomiskā un pirmspadomiskā pretstatīšanu. Ar to nevar izskaidrot pilnīgi visu.
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 13.45
@Krix
Starp citu, komentēšana arī ir laika izšķiešana! ;)
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 13.50
@Krix
Pastāv jau arī risks, ka psihopāts ir tieši tas, kurš šo trūkumu projicē uz skolotāju.
Un ar skolotājiem principā nevajag cīnīties, bet gan sadarboties. Cīņa par skolotāja nomaiņu ir ārkārtas gadījums.
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 14.00
@Krix
Rūpniecība un zinātne nevar rasties tukšā vietā, ja nav attiecīgi izglītotu cilvēku. Visa esošā rūpniecība uz tā paša Padomju resursa (tā atliekām) arī ir uzbūvēta. Turklāt lielākoties no jauna. Un valsts atbalsts (vismaz tiešā veidā) tur ir dziļi sekundārs.
Jau ir izveidojies universāls konsensuss, ka Latvijas akūtākais šķērlis uzņēmējdarbības attīstībai ir tieši vājā cilvēkresursu kvalitāte. Attiecīgi, ja vēlaties rūpniecību (ja patiešām to vēlaties), tad tie ir eksaktie.
P.S. Jūs gānāt Padomju iekārtu, bet pats veiksmīgai uzņēmējdarbībai priekšplānā izvirzāt valsts atbalstu. Vai tik tajā nav pretrunas?
0
austrisv > lebronj2356 31.03.2011. 14.10
Krix! Piekrītu šajā jomā Tavam teiktajam, jo tiešām nav ko ražot cilvēkbērnus, kuri nepabeidz pat pamatskolu. Varbūt stingrākus kritērijus var ieviest vidusskolās, jo tā nav obligātā izglītība.
Kā zināms, tad ļoti daudz puišu iekrīt tajā saucamajā bedrē no 7- 8 klasei. Grūti gan skolotājiem, gan pašiem pusaudžiem.
Pamatskolā gan nevajadzētu ar tien kritērijiem pārspīlēt un nobremzēt tos razbainiekus.
Mans puika arīpamatskolā beidza to nu švaki, bet tagad ir IT spečuks un pats nopelna sev maizi. Nedomāju, ka vajag tā nobremzēt to pusaudžu ceļu uz izglītību, jo prāts dažiem rodas pamazām, bet rodas.
0
austrisv > lebronj2356 31.03.2011. 14.15
Vai tiešām vēl jākontrolē liela pusaudža sagatavotie mājas darbi?
Manuprāt, tajā vecumā tikai draugi ir autoritātes ne vairs vecāki
Prāts rodas tomēr vēlāk par pusaudža gadiem, kuros gribas visu noliegt, ne jau visiem , bet ir arī tādi bērni.
0
modriss > lebronj2356 31.03.2011. 14.52
Krix, bet atļaušos uzdot pretjautājumu – cik kompetentu, zinošu un motivētu cilvēku var vēlēties par ~240 Ls pirms nodokļu nomaksas par slodzi?
Ja jau vistuvākie cilvēki – vecāki nespēj atrast laiku priekš sava bērna, tad ko var vēlēties no pilnīg svešiem cilvēkiem? Visi pamati tomēr tiek ielikti ģimenē nevis skolā
0
modriss > lebronj2356 31.03.2011. 15.11
Bet
“Lieliem pusaudžiem” jau bieži vien visvairāk interesē ballītes, cigaretes, alkohols utt. Nez kas šīs intereses sponsorē skola vai vecāki? Ja jau vecākam ir vienkāršāk tikai materiāli apgādāt savu atvasi un nelikties ne zinis par viņa attīstību, tad jau nevajag par varītēm atrast vainīgos… Tas nebūt nenozīmē, ka idealizēju LR skolas un skolotājus, bet uzskatu, ka problēma ir pietiekami kompleksa un nav atrisināma, ja kāda no iesaistītajām pusēm tikai ieņem kritiķa pozīciju
0
lebronj2356 > lebronj2356 31.03.2011. 15.15
Maxi, aprakstītā problēma ir patiesa – tomēr ir jau vēl skolotāji pēc aicinājuma, maz, bet ir !
Gasūn, valsts atbalsts un valsts kontrolēta ekonomika ir divas dažādas lietas – to cerams saprotat. Padomju laikā no jauna tika radītas bezjēdzīgas rūpniecības nozares, Latvijas pārkrievošanas caur cilvēkresursu importu. Nu nav racionāli ievest resursus un izvest produkciju, kā arī nepārtraukti dzīvot deficītā. Es padomju ļoti vispārīgo izglītību nekādā mērā neliktu par pamatu, jo tā bija domāta citai valstij un mūsdienu Latvijai pretēji pirmajai brīvvalstij nav izdevies atrast savu formulu izglītības jomā un arī saimnieciski nesaprot, ka ir jākoncentrējas uz to, kas ir šajā gadījumā zeme, jūra un meži nevis jāatīsta bezjēdzīgas nozares, jātaisa Baltijas Šveice vai mazā Lasvegasa !
0
modriss > lebronj2356 31.03.2011. 17.03
Krix, piekrītu, ka ir fanātiķi, kas strādā ar sirdi un dvēseli. Bet dažreiz klausieties viena otra publiskajos izteikumos rodas izbrīns – kā var idealizēt sistēmu, kas pamatā balstās uz pliku entuziasmu un akliem aizguvumiem no rietumu pasaules. Šķiet, ka LR izglītības sistēma 20 gadu laikā pārāk nekritiski daudz ko pārņēma un cerēto labumu vietā sāk arvien vairāk saskarties ar rietumiem raksturīgajām problēmām. Tai pat laikā daudzi arvien vēl turpina vainu meklēt kādreizējā padomju izglītībā. Vai tad viss bija tik slikti?
0
lindamarisfam > lebronj2356 31.03.2011. 17.05
@Krix
Ok, man vienkārši ir saasināta reakcija uz apgalvojumiem, ka veiksmīgs bizness nav iespējams bez valsts atbalsta utt. Ar papildu skaidrojumu Jūsu izteikums jau vairs tā negriež ausīs.
Jūs, baidos, idealizējat pirmo brīvvalsti. Ja runā par vidusskolas līmeņa atbilsmēm tās sistēmas ietvaros, tad specializācija sākās ļoti agri. Reālskolas, amatu skolas, klasiskās ģimnāzijas. (Pēdējo bija ļoti nedaudz!!! Nez kādēļ.) Savukārt par izglītības minimumu tika uzskatītas 4 klases.
Man pašam šis modelis, starp citu, pat ļoti patīk – tāpat lielais vairums gan atlikušo pamatskolas, gan vidusskolas laiku pēc 4. klašu vielas apgūšanas pavada nelietderīgi. Savukārt, piemēram, klasisko ģimnāziju tais laikos pabeidza jau ar stabilām seno valodu zināšanām (laicīga specializācija un pamats tālākām studijām). Bet nu pašreizējā sistēma ir kardināli citāda; ar tās reālijām arī jārēķinās.
Zeme, jūra, mežs – kura no šiem resursiem izstrādē nav vajadzīga tehniskās/eksaktās zināšānas un specialitāte, bet gan cilvēciskās kvalitātes/apvāršņa plašums utt.?
0