Iebilst pret valsts budžeta vietu samazināšanu augstskolās
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (15)
Una Grinberga 30.03.2011. 17.44
Visu cieņu SAK. Tā, manuprāt, ir viena no lielākajām pievienotajām vērtībām, ko Zatlers savā laikā ir iniciējis. Ir arī savas kļūdas Ķīlis pielaidis, bet katrā ziņā viņš skatās ilgtermiņā un attiecībā uz izglītību mums cits modelis neder, jo cilvēkiem ir jānes atbildība par saviem lēmumiem. Nu, nav ja grūti arī izstrādāt kaut kādus papildus noteikumus, ka, ja valsts kļūdās ar prognozēto pieprasījumu, tad to “kredītņēmēju” atbrīvo un ļauj strādāt citā nozarē vai ārvalstīs, bet tam noteikti nevajadzētu būt par pašmērķi – iegūt izglītību par brīvu un pazust uz kādu labi apmaksātu darbu ārvalstīs uz visiem laikiem!
Suns sev pats asti nenokodīs – tā arī rīkojas rektori!
0
lebronj2356 30.03.2011. 16.50
Nebūs jau kas mācās tajās vietās, un kamdēļ gan mācīties, ja pēc tam nevarēs šie cilvēki darbu atrast un tāpat aizbrauks prom, kā nereti arī notiek pie mums ! Un nav arī tā, ka visiem jauniešiem obligāti jāstudē – tad arī ir kaudze ar bezdarbnieku profesijām, bet amata cilvēku nav !
0
ingus 30.03.2011. 16.47
Manuprāt vismaz medicīnā šāda sistēma būtu ļoti efektīga, jo savādāk izveidojas situācija, ka cilvēks izskolojas šeit par valsts līdzekļiem par mediķi un tad aizbrauc strādāt ārzemēs. Tikai šai kredītu sistēmai vajadzētu iet roku rokā ar kredītu dzēšanas mehānismu (kas cik saprotu ir piedāvāts Ķīļa piedāvājumā), kā arī ar stipendiju sistēmu izcilībām.
Un otra lieta, es tiešām nesaprotu, kāda velna pēc 3-4 valsts augstākās izglītības iestādēm ir savā starpā jāsacenšās ar juristu bakalaura programmām? Man jau pārmērība šķiet, ka mediķus sagatavo gan LU, gan RSU, bet šīm reformām jau Broks ir par mīkstu, un jebkura šāda veida reforma ir Latvijas nākotnes apdraudējums par ko bazūnē rektori.
3
lama > ingus 30.03.2011. 21.04
Medicīna ir labs piemērs. Parēķini, cik gadus cilvēkam būtu jāstrādā, lai viņš ar LV ārsta algu atdotu 6 + 5 gadu ilgas, dārgas medicīnas studijas. Ar nepacietību gaidu SAKa piedāvājumu.
0
lindamarisfam > ingus 30.03.2011. 23.42
@JanisBernats
1) Neviens neliek strādāt valsts sistēmā. Skan varbūt skarbi. Bet man izskatās, ka valsts pati virzās uz savas medicīnas sistēmas sagraušanu; attiecīgi medicīna aizvien vairāk privatizēsies. Un principā tur nekā nenormāla nav. Savukārt privātajā tirgū mediķi saņems šī tirgus kapacitātei atbilstošu atalgojumu.
Nekur pasaulē (izņemot Kubu) laba medicīna nav par velti, un tai arī nav jābūt! Un mediķim jābūt prestižai un labi atalgotai profesijai (pie attiecīga profesionālisma, protams). Tas ir lietu dabā.
Tāpat kā ir lietu dabā, ka medicīna var arī nebūt viegli pieejama (kas ir tās dārdzības blakne). Latvijā cilvēki šajā ziņā ir izlaisti.
2) Daudziem mediķiem Latvijā ir neadekvāti zems atalgojums. Tā ir problēma, bet nedrīkst uz šīs vienas problēmas rēķina nerisināt citas. Iespēju robežās, protams, jārīkojas kompleksi, bet izglītības sistēma var piecreiz nogrimt, pirms medicīnas sistēma sakārtosies. Savukārt šis būtu pozitīvs impulss.
3) Zobārsts kā reizi ir labs piemērs. Visa nozare privāta! Starp citu, nav arī dzirdēts, ka zobārsti pēc studijām īpaši izbrauktu.
Tad vēl visa epopeja ar zobārstu kabinetu aprīkošanu. Visā pasaulē tā ir viņu lielākā galvassāpe uz visu atlikušo mūžu, jo viņi atdod kredītu par kabineta aprīkojumu.
Izglītība šajā gadījumā ne ar ko principiālu neatšķiras no kabineta aprīkojuma – tā ir investīcija.
4) Pasaulē ir daudzas valstis, kurās vispār nav bezmaksas augstākās izglītības. Un vai tādēļ tajās nav universitāšu, mediķu, tehnisko speciālistu… Vienkārši tad ir a) reālistiski jāizvērtē savi nākotnes plāni, b) atbildīgāk jāattiecas pret studijām, c) vajadzīgs bagāts tētuks (ja ir c, a un b var nebūt). Ne velti studijas “uzreiz pēc vidusskolas” nebūt nav universāli izplatīta parādība.
Skan varbūt krietni skarbāk, kā es to pats redzu. To visu var mīkstināt ar dažādiem izņēmumiem un bonusiem. Bet pamatparadigmai jābūt tieši šādai. Šī sabiedrība (ieskaitot rektoru un studentu padomes) grib naudu, bet negrib strādāt. Attiecīgi viņus pie vietas var nolikt tikai tirgus.
Ja rektori saka, ka cilvēki neņems kredītu dārgajiem kursiem, tas nozīmē, ka:
1) mācību iestāde nenodrošina pietiekami kvalitatīvu izglītību, lai to varētu atpelnīt;
2) cilvēks nav piemērots šīm studijām vai neredz savas/šīs profesijas perspektīvas;
3) šī mācību iestāde/kurss Latvijā ir lieks;
4) kurss ir nevajadzīgi sadārdzināts, un to ir iespējams pārdot arī par zemāku cenu.
utt.
Lieliski! Tātad mēs esam atbrīvojušies no veselas rindas problēmu, vienkārši konfrontējot visas puses ar realitāti.
0
Zaiga > ingus 31.03.2011. 00.56
Parakstos zem katra vārda!
0
austrisv 30.03.2011. 16.38
Bet, ko gan citu, lai viņi iebilstu: mazāk naudas no budžeta un mazāk budžeta vietu, un mazāk šiem augstskolu un mazāk rektoru! kurš tad sev kapu pats raks. Skaidrs, ka iebilst un iebildīs un organizēs protestus, jo neba jau sev paši to roku cirtīs, kas baro viņus.
0