Cilvēki ir pārstrādājušies un nepārzina savas tiesības

Komentāri (22)

disassociative 18.03.2011. 14.46

Nu, ja runājam par to, kam ir vairāk tiesību – darba devējam vai darba ņēmējam, tad pietiks ar vienu piemēru – darba ņēmējs jebkurā brīdī var uzteikt darbu pēc paša vēlēšanās, bet darba devējam jāmeklē visādi varianti, lai tiktu vaļā no slaistiem un ilgstošajiem “slimotājiem”. Patiesībā Darba likumā sen laiks iestrādāt vienlīdzības principu šajā jautājumā. Arī darba devējam ir jābūt tiesībām atlaist darbinieku bez kaut kādiem papildus iemesliem noteiktā laika periodā, piemēram, dodot laiku 1 mēnesi cita darba atrašanai. Kad bija steidzami jāsamazina štati krīzes sākumā, bija ne viena vien situācija, kad darba devējiem bija jāspēlē nevienam nevajadzīgas spēles, lai to varētu izdarīt. Un otra lieta. Ja darba ņēmējs iet projām no darba, nekādas kompensācijas darba devējam viņš nemaksā. Kāpēc darba devējam jāmaksā kaut kādas mistiskas kompensācijas, ja viņš atlaiž darbinieku? Darba likumā šīs lietas ir jāmaina. Šobrīd Darba likums ir vienos vārtos par labu darba ņēmējam un darba devējs ir praktiski beztiesīgs.

-1

Atbildēt

mxblack > disassociative 18.03.2011. 18.44

Vai tur ir vainīgi likumi? Es domāju ka visos šajos gadījumos likumi ir kārtībā, bet darba devējs netiek galā ne ar sevi, ne ar savu uzņēmumu. Diemžēl pie mums daudzi sevi iedomajas par varenien biznesmeņiem, kaut faktiski nav nemaz tam piemēroti, bet vēl mazāk paši grib strādāt. Tad nu ir tā ka zeķes ir par īsām, skapis gāžas virsū un vēl sieva ir pārsālījusi zupu. Visi ir vainīgi “varenā saimnieka” neveiksmēs. Ne velti visi Talsu čigāni sevi sauc par biznesmeņiem, sevišķi kad sapīpējas zāli, he-hē. Cirks, nekas vairāk.

Atbildēt

Aivars Krauklis > disassociative 18.03.2011. 20.15

opis – “…iedomājas… par biznesmeņiem…” Ui, kur daiļi, ja ar iedomāšanos vien var kļūt par uzņēmēju. Strādāt negrib, piemēroti nav, sapīpējušies – kāpēc gan pašam reiz neparādīt tiem nejēgām, kā īsti vīri tās lietas dara? Izkonkurētu, kā mazos, bet pagaidām divi briesmoņi – namīpašnieks un darba devējs vienkāršo (nez, kāda būtu tā divkāršā)tautu spaida un māc. Ja piebeigtu to asinssūcēju šķiru, tad gan darba tauta varētu laimē diet.

Atbildēt

Aivars Krauklis 17.03.2011. 17.16

Atkal nabaga darba ņēmēji, nu taisi vai jāraud. Cēlā sašutumā, protams, aizmirstas, ka to maitu darba devēju likumi neaizsargā ne tik, cik te pieminētos ierēdņus un visādus slaistus.
Bet kas liedz tam “vienkāršajam” un gudrajam pašam kļūt par darba devēju un parādīt tie tiem citiem neprašām, viendienīšiem, mantraušiem, ekspluatatoriem, kas ir pareizs menedžments un kā īsti uzņēmums jāvada???

-1

Atbildēt

mxblack > Aivars Krauklis 18.03.2011. 18.38

Es gan gribētu redzēt kā jūsu uzņēmums darbotos bez laba elektriķa vai atslēdznieka, ja jebko tajā ražojat, tāpat kā bez strādnieka pie darbgalda. Te nu jūs galīgi iebraucāt auzās. Katram ir sava vieta un savi pienākumi un tie nekādi viens bez otra nevar iztikt, ja uzņēmums neražo parastu gaisu par lielu naudu un nedzīvo ārpus likuma.

-1

Atbildēt

Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 18.03.2011. 20.08

Protams, katram savs DARBS, (vārds “pienākumi”citur novazāts). Tomēr šaubos, vai par darbu var uzskatīt žēlabaino ņaudēšanu par grūto dzīvi un briesmīgajiem darba devējiem. Ja tie tik nejauki, arī elektriķis un atslēdznieks (ļoti cienījami amati, ja strādā, nevis vaid)var no darba ņēmēja pārvērsties par devēju vai vismaz pašnodarbināto. Zinu tādus, satiekot sveicinu. Tad gan nāksies reizēm strādāt (nevis – ierasties darbā)pavisam citas stundas, kā darba likumā ierakstīts un atklāsies, ka ne no viena nekas nepienākas, kā tikai paša nopelnītais. Un neveiksmēs varēs vainot tikai sevi, nevis to mantrausi tur augšā, kurš nekā nejēdz, bet nez kā gadījies, ka kaut kur ņem naudu, ar ko algu maksāt.

Atbildēt

mxblack 16.03.2011. 13.25

Man personīgi vislielāko stresu izraisa valdības diskriminējošā attieksme pret vienkāršajiem darba darītājiem-nodokļu maksātājiem. Nepārtraukti ar pieņemtiem likumiem un darba devēju lobēšanu vienkāršais darba cilvēks reāli šeit ir nonācis ļoti beztiesiskā situācijā, bet par jebkādu tiesāšanos pat nevar būt runa, ja viņš negrib nonākt milzīgajā bezdarbnieku rindā. Nevajaga aizmirst, ka vienkāršo strādnieku šeit neaizsargā tādi likumi kā ierēdņus, tāpat viņam nav nedz laika nedz spēka, nedz līdzekļu, lai vēl arī vazātos pa tiesām. Labi ka ārpus darba pietiek laika sev sagādāt pārtiku un kautko uz ātro pagatavot ēdamu, lai atkal skrietu uz darbu. Bet par to visu nevar un nedrīkst spriest visādi zinātnieki no malas, kuri pat ne tuvu nevar iedomāties reālo strādājošā situāciju šajā absurdajā un galīgi izkropļotajā kapitālismā. Par to drīkst spriest tikai tie, kuri to izjūt uz savas ādas. Citādi visa tā viņu muldēšana vairāk izklausās pēc šīs valsts sistēmas glorificēšanu, ne pēc nodokļu maksātāja aizsardzības.

-2

Atbildēt

pwc_riga 16.03.2011. 12.22

Jā – un papildus jāņem vērā arī apstākli, ka darba devējs lielai sabiedrības daļai ir valsts un valsts vispār neuzskata par vajadzību motivēt savus darbiniekus…

Atbildēt

lebronj2356 16.03.2011. 08.35

Man sevišķi patika pēdējā rindkopa, pilnībā var piekrist. Latvijā neskatoties uz daudzām mācību programmām ir liels kvalitatīvu menedžeru un vadītāju trūkums, kas savu nespēju uzveļ padotajiem. Savukārt darbaspēka pārmērīgā ekspluatācija ir sekas uzņēmējiem – viendienīšiem, kam par visu ir primitīvs skopums un mantkārība nedomājot uz priekšu. Retos uzņēmumos Latvijā darbinieki tiek motivēti gūt papildus zināšanas un attīstīties, tādējādi ceļot savu produktivitāti un vērtību uzņēmumam – OK, vainot tikai uzņēmējus pie situācijas, kad nodokļi tiek celti 1-2 reizes gadā arī nebūtu pareizi ! Un te mēs nonākam atkal pie vīzijas trūkuma !
Es domāju, ka arī liela problēma firmām ir aplokšņu algas, kuru plašā izplatība kropļo godīgumu un konkurences iespējas !

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam