Par 600 vietām varētu samazināt augstskolu budžeta vietas
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (32)
modriss 24.02.2011. 22.42
Pag, Sedzac, cik man zināms, tad ir tikai budžeta vietas gan LMA, gan LMA LF…
Nevar noliegt LR mūziķu un mākslinieku sasniegumus, bet tai pat laikā gribas apšaubīt vienīgi augstākā izglītības posma nozīmību, ignorējot šo nozaru ievirzes un vidējās izglītības iestāžu lomu. Kā reiz tās jau skar dažādas reformas un nez vai kopējais līmenis nākotnē nepazemināsies, kas ir pamatā vēlākajam panākumu fenomenam
6
shefere > modriss 24.02.2011. 23.14
Nezinu par citām augstskolām, zinu par Mākslas akadēmiju, tur tiešām nav nebudžeta.
Kas attiecas uz vidējo izglītibu, nu ne jau visi mākslas vidusskolu absolventi studē tālāk to pašu, katrā ziņā konkurence uz tām dažām vietām augstskolā ir gana sīva.
0
modriss > modriss 24.02.2011. 23.55
Tieši MA un tās filiāli arī pieminēju:)
Būtībā tā mākslas vidusskolu beidzēju daļa, kas mērķtiecīgi vai inerces pēc dodas studēt MA, arī rada to “masu”, kas nodrošina iespēju izvēlēties spējīgākos. Atliek vien likvidēt vai apjomos samazināt zemāko posmu un pietiekami ātri būs jūtamas sekas. Tā ka līdz šim pastāvējusī šīs nozares sistēma nav pietiekami novērtēta
0
shefere > modriss 25.02.2011. 01.05
Kā tieši nav novērtēta? Vai tad Rozīšus un lietišķos arī taisās “konsolidēt”? Ko nepaveica krievu tanki, to tagad izdarīs latvju pank… oi, valdība?
0
modriss > modriss 25.02.2011. 09.08
Njā… Diez vai Rozentāļu un RDMV apvienošana būtu tā lielākā katastrofa šai izglītības nozarē…
0
shefere > modriss 25.02.2011. 11.46
Nu Maxsi, vari neironizēt, es tiešām nezinu, kas tur notiek, nav man nekādas saistības ar vidējo mākslas izglītību, neesmu interesējusies.
Es te vairāk sacepos par to, ka viss notiek atkal slepenības plīvurā tīts, presei tiek pazinots, ka likvidēs tās budžeta vietas, kas dublējas un neviena vārda par to, ka arī mākslas augstskolas griezīs, kaut tur nu nekas nedublējas. Mākslas akadēmijai, starp citu jau nogrieza 53%, kas dzīvē izpaužas kā 0 iepirkumu, 0 remontu, 0 vieslektoru, 0 attīstības, tikai plika izdzīvošana. Nu ja tagad vēl noņems…Nav jau vairs kur taupīt. Phe, un es tā sapriecājos, ka Ēlerte, kultūras cilvēks, tagad ministre, viņa jau nu gan…
Bet studenti pirmdien iešot piketēt pie Saeimas, jātur īkšķi, lai laiks nav pārāk bargs:)
0
modriss > modriss 25.02.2011. 13.11
Nav jau obligāti jābūt sasaistei ar to vai citu izglītības iestādi, bet ja jau interesējies par šo nozari, tad gan jau būsi dzirdējusi par dažādām norisēm un tendencēm:)
Piemēram, ievirzes izglītības programmas sadala talantīgajiem un pārējiem. Pietiekami interesanti kā un kas veiks šo šķirošanu. Diez vai sākumskolā var 100% pateikt, ka šis pēc padsmit gadiem būs pasaules līmeņa izcilnieks, bet šis ne. Savukārt vidusskolu posmam diez vai ies secen reformēšanas tendences profesionālajā izglītībā. Turklāt periodiski pavīd arī doma, ka “progresīvajās” valstīs vidējā līmeņa mākslinieciskās izglītības kā tādas nav. Tā ka ir visas iespējas sagaidīt strukturālās reformas arī šai posmā.
0
shefere 24.02.2011. 20.33
Arī šai valdībai patīk slepenība. Ai, nu ko tur… Izlasiet šo jaukumu
http://www.lma.lv/index.php?parent=1529
3
ilze_zagare > shefere 24.02.2011. 21.19
Jā, ok. Bet vai ar studiju maksu,kas sastāda 2kLs/g neavar nosegt izmaksas?
Arī tas 7 cilvēku skaits vienā kursā ir vairāk kā interesants.
0
shefere > shefere 24.02.2011. 21.38
Nu zini, mākslas augstskolās jau tā budžeta vietu ir ļoti maz, un vispār vietu ir maz, faktiski tur jau vairs nav ko īsināt. Dzīvē tas nozīmē LMA likvidāciju no 2012.gada. Var jau būt, ka nevajag arī tos profesionālos māksliniekus, kas ļoti gribēs, tie aizbrauks uz ārzemēm, bet pārējie lai meklē kādu cienījamāku nodarbošanos. Tāpat jau lielākajai daļai vajag tikai tv šovus, šlāgermūziku nu un mākslu var baudīt, reizi gadā muzejā pielūdzot tās dažas Purvīša bildes. Who cares…
0
bekijja > shefere 24.02.2011. 22.21
Ja tā tiešām ir, tad gan skumji. Lasot šodienas IR žurnālu par igauņiem mēģināju piemest, kas ir tās unikālās lietas Latvijā un māksla, mūzika un kultūras nozares viennozīmīgi mums ir spožākas! No otras puses – varbūt visas trīs augstskolas var salikt prātus kopā – varbūt tos līdzekļus var ietaupīt kādā citā jomā? Administrācija? Nekustamais īpašums? Nezinot reālo situāciju grūti komentēt, protams. Bet ir skaidrs, ka ir un būs jātaupa visiem, un ne rīt, ne parīt, diemžēl, vieglāk nepaliks…
0
ilze_zagare 24.02.2011. 12.08
Piekrītu Pecisk, ka nav skaidrības par darba iespējām pēc studiju beigšanas.
Vai studentam, bez pieredzes un skatījuma, līdzekļiem uzreiz jākļūst par uzņēmēju?
Bet vietu samazinājuma skaits neliedz pašai augstskolai piedāvāt šīs budžeta vietas no saviem resursiem. Tāpat arī diezvai to studējošo kļūst vairāk, līdz ar ko nebūtu “kristīgi”, ka uz mazāku skaitu ir vairāk budžeta vietu.
0
andrisskrastins 24.02.2011. 11.20
Tā kā savos 30 gados cenšos atkal mācīties un pabeigt bakalauru, izjūtas ir dažādas. Ir savijušās dažādas emocijas, dažādas domas par to visu – tāpēc vispirms ir jāatšķetina un jātiek skaidrībā.
Vispirms par valstij prioritārām nozarēm – manuprāt tur viss ir kārtībā (ar finansējumu). Problēmas ir divas a) parasti mācības šajās nozarēs prasa ļoti daudz laika un enerģijas un b) kā lai students nodrošina sev pietiekamu dzīves līmeni, kamēr viņš mācās.
Lielākā problēma studijās ir fakts, ka students, nespēdams izšķirties, darbs vai mācības, aiziet prom no otrā vai trešā kursa. Nauda, kas tērēta viņa mācīšanai, ir ierakstāma skurstenī. Kā lai no šādas situācijas izvairās? Studentam nav pārliecības, ka pēc 4 gadiem viņš dabūs visu to, no kā ir atsacījies. Nav stabilitātes sajūtas. Turklāt bieži vien studijas nepārliecina ar savu saturu, tāpēc darbs bieži vien sākas kā “otrā universitāte” un beigās salīdzinot cilvēks arvien kļūst nepārliecinātāks, ka augstskola viņam dod to, ko viņam vajag.
Protams, nekas nav melnbalts, un fakts, ka pietrūkst iekšējās konkurences, arī šad tad parauj slinkuma velniņu aiz kājas, arī šad tad uzpeld.
Katrā ziņā drusku ar skaudību skatos uz studentiem, kas vēl dzīvo vecāku maizē un var veltīt visu laiku mācībām.
8
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 14.55
Dažreiz jau pēc tiem četriem gadiem beidzējiem mēdz būt neadekvātas vēlmes pēc iegūstamajiem labumiem…
Būtībā diez vai esi zaudētājs salīdzinot ar vecāku aizgādībā dzīvojošiem studentiem, jo ir savādāks skatījums un pieeja lietām :)
0
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 15.26
Piekrītu, labs komentārs, bet lielākoties jau tā arī ir, ka nestrādā savā specialitātē vai pavisam ko citu un nesaistītu. Nestrādā arī retais students, kas diemžēl ļoti tieši ietekmē mācību kvalitāti. Ir jāskatās pēc budžeta vietu skaita un attiecīgās iestādes un fakultātes studentu veikuma. Piemēram RTU, pēc pieredzes zinu, ka ir budžeta vietas, kas praktiski neaizpildās un, ja aizpildās tad ar ļoti lielu D līmeņu īpašnieku īpatsvaru, kas piesakās, jo atsevišķā programmā ir garantēta ”tikšana budžetā” – tā nav pareiza situācija, jo ir pamats šaubām, ka vispār šie jaunuzceptie iženieri ko dos nākotnē. Starp citu neaizpildītās budžeta vietas tās pašas augstskolas arī izdala reizēm pa citām programmām. Kāpēc Latvijas valstij tērēt naudu, lai, piemēram, bankām būtu klerki ar augstāko, vienalga kādu ? Arī LU kvalitāte ir apšaubāma daudzās programmās.
Es absolūti nepiekrītu bļāvējiem, kas visu samazinājumu grib uzgrūst sociālām zinātnēm, jo jāņem vērā, ka no šīm zinātnēm, sevišķi mūzikas jomā, mums ir vairāk atzīstamu cilvēku nekā no inženierzinātnēm, vismaz Latvijas līmenī. Veiksmīgam darba tirgum ir vajadzīga arī industrija, kas šos cilvēkus nodarbina. Veiksmīgs piemērs šeit ir farmācija, kas atbalsta jauno speciālistu rašanos.
Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta prof. tehniskai izglītībai, jo arī labu amatnieku ir maz, līdz ar to ir arī mazāk mazu firmu un tas tiešām ir slikti !
0
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 15.28
Maxi, kādas tad būtu pieticīgas vēlmes – gadiem pa minimālo aldziņu rukāt ?! Tas ko darba devēji nesaprot, ka cilvēkresursi arī ir prece par ko attiecīgi jāmaksā – gribi labu darbinieku, veicini izaugsmi prasmē vai arī gatavojies maksāt, vienkārš fiziskās nezudamības likums darbībā!
Pēc tam rodās tādi brīnumi, ka gateru īpašniekiem dzērāji vajadzīgi, jo tos stipri lētāk nodarbināt !
0
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 15.38
Krix, domā, ka tiko augstskolu beigušo uzreiz sagaidīs darba vieta ar vismaz četrciparu skaitli algā?
No pietiekami daudziem ir dzirdēts, ka par 200-300 Ls uz rokas jau nu šie neies strādāt, bet labāk uzreiz bezdarbniekos. Vai tad tās ir adekvātas prasības?
0
lebronj2356 > andrisskrastins 24.02.2011. 17.20
4 ciparu algu pēc augstskolas prasīt ir nereāli, tas tiesa. Iesākumam šie 200-300 ir labi, bet reti esmu dzirdējis, ka pie mums līdz ar pieredzes un darbinieka lietderības pieaugumu palielinātos samaksa, tā kā tie 200-300 pēc daudzu darba devēju domām ir uz daudziem gadiem un tā pie esošajām cenām ir smieklīga samaksa, sevišķi, ja vēl maksā aploksnē…
0
modriss > andrisskrastins 24.02.2011. 22.47
Tad jau uzskati, ka pareizāk pēc augstskolas beigšanas vajag turpināt atrasties vecāku aizgādībā un izmantot NVA pasākumus nevis iegūt praktiskā darba pieredzi un pēc zināma līmeņa sasniegšanas vienkārši nomainīt darba devēju, ja reiz netiec pienācīgi novērtēts. Vai tad tā nebūtu prātīgāka taktika?
0
lebronj2356 > andrisskrastins 25.02.2011. 09.53
Nu ja kādam patīk no vēcākiem slaukt naudu, lai slauc, es neuzskatu, ka tā ir pareizi darīt ! Ko es saku ir, ka speci maksā naudu, darbs maksā naudu, jo nepaēdis un neizgulējis cilvēks nedod pienesumu, secinājumus vari izdarīt pats !
0
modriss > andrisskrastins 25.02.2011. 12.56
Negrasos par šo apgalvojumu strīdēties. Vienīgi dziļi šaubos vai uzreiz no augstskolas sola iznāk “super puper” speciālists, ja nav bijusi praktiskā darba pieredze.
Normāli ir, ja uzrādot pietiekamu kompetenci, notiek vairāk vai mazāk strauja izaugsme, kas sasaistās ar atalgojuma līmeni. Bet ja tā nenotiek, tad jāsāk runāt par uzņēmumu iekšējo kultūru un darbinieku novērtējumu vienīgi kā funkciju veikšanas līdzekli nevis uzņēmuma vērtību, vai arī jāsāk izvērtēt vai nav vaina pašā darbiniekā. Jebkurā gadījumā neviens uz mūžu nav piesaistīts vienam un tam pašam uzņēmumam
0
Una Grinberga 24.02.2011. 11.05
Kā IZM patīk linearitāte! Atvainojiet, ierēdņu bars:
1) paņemiet vidēja termiņa darba spēka prognozes modeli un mēģiniet kaut ko dabūt ārā (kā nekā šis projekts izmaksāja pāris miljonus). Var izrādīties, ka kādas noteiktas programmas nav jāfinansē, jo tādas profesijas nevajag un nevajadzēs – lētāk ir aizsūtīt pāris studentus uz ārzemēm par valsts naudu;
2) paskatieties, cik jābūt lielai konkurencei kādā no programmām, lai studentiem būtu normāla motivācija. Nu, nevar ar naudu aicināt uz nepopulārām programmām studentus. Nedomāju, ka budžeta vietām būtu jābūt vairāk par 80% katrā programmām, jo tad trūkst motivācijas mācīties, ja kāds aiz muguras negaida uz stipendiju
3) paskatieties demogrāfisko līkni un mēģiniet izprast, kāds procentuāli ir valsts atbalsts uz visu studentu apjomu, vai ir sliktāk nekā 2000.gadā vai tomēr nav!
4) vēl var atteikties no tāda arhaisma kā stipendijas bāreņiem – ja cilvēks ir spējīgs dabūt stipendiju, tad viņš to ir pelnījis. Bāreņi ir jānodrošina ar normālu dzīves vidi, bet ja viņš nav pietiekami spējīgs uz augstāko izglītību, tad, acīmredzot, ir jāapgūst profesionālās programmas
4
daina_tabuna > Una Grinberga 24.02.2011. 11.22
Ja viņi vispār kaut ko modelētu, nevis izzīstu no pirksta, tad mums būtu spēcīgs profesionālo skolu tīkls, kurās apmāca tehniķus, metinātājus un citus speciālistus, kuri šobrīd tik ļoti trūkst eksporta celšanai. Jā, protams, vajag arī eksakto zinātnu speciālistus ar augstāko izglītību, bet šobrīd trūkst tieši zilās apkaklītes. Un zināms tas bija vēl 2005. gadā, kad rūpnīcas bija spiestas ievest darbaspēku no Ukrainas, Krievijas u.tml. Jau 2009. gadā mums varēja būt pirmais izlaidums speciālistiem, kas aizvietotu šos viesstrādniekus. Tā vietā mums turpina slēgt profesionālās skolas.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 11.38
Ko Tu gribēji no mūsu Izglītības sistēmas kūrētājiem (60-70.gadu profesoriem-beidzējiem), kuri brauc “pieredzes apmaiņā” uz ārvalstīm, lai pasēdētu banketos un jaukās viesnīcās, tajā pašā laikā nespējot komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem, jo nepārvalda valodu un nav īsti intereses uzzināt, kā viss notiek citur (iz pieredzes!!!). Plus, “ir labi kā ir, jo sistēma taču darbojas vairākus gadu desmitus”
0
bekijja > Una Grinberga 24.02.2011. 14.43
Te viens video par to, kapec kaut ko progronzet ir diezgan bezjedzigi. Izglitibas sistemai ir japarorientejas uz iemanam. Ka saka Skandinavu izglitibas specialisti: musdieniga izglitiba ir atklasmes (izzinas), inovacijas un radisanas process. Tam nepieciesamas analitiskas, sadarbibas, komunikacijas un moderno tehnologiju iemanas, un valodu zinasanas. Profesijas mainas (skatit zemak). Linearais (vienas nozares) skatijums uz lietam izzud atdodot vietu holistiskajam (starpnozaru) – jamacas saskatit un saprast lietu kopsakaribu.
http://www.youtube.com/watch?v=TZjRJeWfVtY
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 15.02
@sleepwalker
Absolūti pievienojos. Latvijas izglītība varbūt ir nevis kvalitātes ziņā, bet tīri morāli novecojusi – tā nodrošina labas faktoloģiskās zināšanas, bet fantastiski vājas un neefektīvas prasmes. Piem., tas, ka agrāk ģeogrāfisko vietu zināšana bija augsti novērtēta, tagad ir nulle, jo ieguglējot var atrast visu, ko vajag daudz ātrāk nekā atcerēties! Jauniešiem netiek iemācīts: PATSTĀVĪGI PILNVEIDOTIES, RADOŠI DOMĀT un EFEKTĪVI KOMUNICĒT (SOCIALIZĒTIES)! Viss pārējais ir sekundārs – guglē var atrast visu, ja ir motivācija un spēja pareizi atrast. Un tas nav tikai par baltajā apkaklītēm, bet arī par zilajām un melnajām! Vienkārši viņiem ir mazāk jāprot metodikas veidošana un kritiskā analītika, ko apgūst akadēmiķi.
0
daina_tabuna 24.02.2011. 11.04
Kopumā, protams, lēmums pareizs. Pietiek cept skolotājus, kuriem drīzumā tāpat nebūs darba. Pietiek visu to žurnālistu, komunikāciju speciālistu, mārketinga speciālistu u.tt., kuri tāpat nestrādā savā profesijā. Pietiek optometristu, jo cilvēku skaits valstī krītas, bet optikas saloni uz katra stūra. Kam viņu brilles pa 100 latiem vajadzīgas? Omei, kam pensija 120 lati?
0
daina_tabuna 24.02.2011. 11.01
Kur nu vēl precizāk pateikt :-)
…Augstskolām tas nozīmē ieņēmumu samazināšanos uz “valsts pasūtīto studentu” skaita rēķina…
Valsts vienkārši pasūtīs 600 studentus.
1
+2
0
Atbildēt
@aivarstraidass > daina_tabuna 24.02.2011. 15.56
Šāds samazinājums ir neizbēgams. Demogrāfiskā bedre beidzot nonākusi līdz augstskolām: drīz vien augstskolās stāsies 1992.g. un vēlāk dzimušie. Šīs paaudzes jauniešu katru gadu būs gandrīz par pusi mazāk nekā vēl nesen – kad vidusskolas beidza vēl 80-tajos gados dzimušie. Tādēļ – grieziens par 10% ir tikai šī depopulācijas procesa pats sākums.
Protams, varētu saglabāt budžeta vietas – tādējādi padarot augstāko izglītību pieejamāku. Līdz zināmai robežai tas darbojas, bet ja vidusskolas ir vājas, tad diezgan ātri atdursimies pret to, ka valstī vienkārši nav piemērotu cilvēkresursu. Datorikas specialitātēs jau tagad gandrīz visi mācās budžeta grupās. Šīs studijas jau tagad ir viegli pieejamas ikvienam. Bet, tāpat kā agrāk, šajā specialitātē ir liels atbirums – tātad ne jau studiju maksa traucē topošajiem datoriķiem mācīties, bet kaut kas cits.
Augstskolām ir divas izdzīvošanas taktikas – plašāk piedāvāt mūžizglītības (profesionālo studiju) programmas vecāku paaudžu cilvēkiem, varbūt arī piesaistīt ārvalstu studentus, kuriem laikam gan budžeta vietas nedos.
0