Kāpēc Igaunijā nav oligarhu?

Prieks lasīt – lasāms, baudāms – garam un prātam. Paldies IR! Maza, analītiskās žurnālistikas un objektīvas informēšanas deva. :-)

Ir skairds, ka Igauniem ir veicies daudz labak un raksts ljoti labi paskaidro, ka tas notika tãpec, ka vesturiski situcija bija tada, kada vina bija. Bet vesture ir vesture, ta nelaimiga privatizacija ir pabeigta un sobrid latviesiem tapat ka igauniem ik pa cetriem gadiem jaiet pie urnam velet un pedejas velesanas paradija, cik ljoti veletajs var ietekmet situaciju. Piemeram, Skele vairs nav oligarhs, jo vinam vienkarsi vairs nav politiskas varas. Bet Lembergs joprojam ir oligars, vispirms jau pateicoties veletajiem, nevis kaut kadai mistiskai privatizacijai 90to gadu beigas. IKapec pie mums veletaji izdara sadu izveli, bet Igaunija ne – tas ari ir interesants jautajums.

sis ir paraugraksts!!!

Jā, mums jau ar gāja uz to pusi un tika sasaukts Pilsoņu Kongress, iespējas bija, taču postsarkanie pseidopatrioti no “Pleskavas Šosejas” šo kustību nogemdēja un paši uzurpēja varu ar visām padomju vadības un saimniekošanas metodēm zem cepures. Rezultātus šodien redzam un jo ātrāk sapratīsim kas un kā, jo ātrāk nonāksim uz pareizā ceļa, jo pašlaik maldamies – labi ka neesam nekur ļoti tālu taču uz īstā ceļa rādās vēl arī ne.

Ļoti labs raksts! Aptveroši, analītiski un ar labu pamatojumu aprakstīta situācija Igaunijā un viņu panākumu cēloņi. Paldies autoram!

jaa specigi argumenteti un parliecinosi..bet “ko darit.”.ka teica cernisevskis.