Aknu transplantācija Latvijā
Saistītie raksti
Viedoklis /
26. aprīlis
Misija – sagatavot nākotnes tehnoloģiju biznesa līderus
Viedoklis /
26. aprīlis
Kur ir Latvijas vienradži?
Aktuāli /
25. aprīlis
Šķiltava nr.213: Stadions vai mazdārziņi? Konkursu vājās vietas. “Vienotība” krustugunīs
Aktuāli /
25. aprīlis
Žurnāls: Kāpēc Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā Futbola federācijai?
Viedoklis /
25. aprīlis
Ko par mani un tevi pastāsta attieksme pret ilgtspēju?
Komentāri (65)
Zasulaux 16.02.2017. 17.04
Labi vien ir, ka eksistē tāds leftistu trollis, kas te gānās, tas ir kā dzīvs piemērs rakstā skartajiem zombijiem.
Tādi nu viņi ir. Liberālleftisms ir smaga garīga saslimšana.
0
Anonīms 14.02.2017. 18.51
Vēl viens kvekšķis Nikomelis, nebūdams spējīgs ne ar vienu vārdu aizstāvēt savus melus, aizvēra pats sevi, lai gan iespēju komentēt šim melīgajam kvekšķim neviens nav atslēdzis.
0
Anonīms 13.02.2017. 15.46
Kad Nikomeļa tipa ekstrēmisti nav spējīgi ne atbildēt uz kritiku, ne aizvērties, viņi ieslēdz bļaujamo uz maksimālu skaļumu un sāk operēt ar šādiem ”argumentiem”.
1. Smilšu kastes asprātības ”Divreiz divi ir kaķis.” Pēc tam seko graujošs paziņojums, ka nekāda diskusija ar kritķiem nav iespējama, tikai ne paša Nikomeļa garīgas atpalicības dēļ, bet tāpēc, ka šiem kritiķiem neesot ko teikt.
2. Paša izdomāti saukājamie vārdiņi ar pašam vien zināmu nozīmi, šajā gadījumā ”leftists”.
3. Iespējami izmisīgāka strīdēšanās pašam ar sevi par paša izdomātām problēmām, lai piesegtu paša nespēju komentēt tēmu. Piemēram, tā kā nav iespējams aizstāvēt rasismu, sākas ķīvēšanās pašam ar sevi, ar ko būtu jāsalīdzina galvenais rasists – Hitleru, Evu Braunu, Hitlera suni, stāvlampu uz Hitlera galda utt.
4. Tikai slimiem Kremļa troļļiem raksturīgi murgi, šajā gadījumā par armijas rīkota valsts apvērsuma iespēju ASV.
5. Nacistiem raksturīga naida runa – pretēju uzskatu pārstāvji esot ”sērga”.
Diezgan nožēlojami ”argumenti”, kas atstāj pavisam atbaidošu iespaidu, bet ļoti labi iedarbojas uz lidzīgi domājošiem.
0
Anonīms 13.02.2017. 15.15
Un, Nikomelim kā jau tēmu kom,entēt nespējīgam bļaurim vienīgais arguments ir ”leftisms”. Varbūt paskaidro šo terminu, meli un trolli? Ja esi spējīgs, protams.
Es domāju, ka neesi spējīgs un gļēvi klusēsi, kā klusēji pagājušajā reizē, saņemot iznīcinošu kritiku. Klusē tālāk, meli, gļēvuli un trolli.
2
Ēriks > Anonīms 15.02.2017. 12.45
Nevis iznīcinošu kritiku,bet gan iznīcinošu muldēšanu :D
0
Anonīms > Anonīms 15.02.2017. 13.20
Iznīcinošu muldēšanu šajā tēmā dod divi ekstrēmisma ideologi – Nikomelis tukšvārdis un Ēriks, kuram tēmu par komentāru – 0, komentārs ar tukšvārdīgu kašķēšanos – 1.
0
Anonīms 13.02.2017. 15.13
ASV prezidenti vienmēr ir kritizēti un visvairāk to dara paši amerikāņi. Ja Nikomelis histēriska rakstura, cietpaurības vai neiecietības dēļ nav spējīgs lasīt pretējus viedokļus, viņš drīkst tos nelasīt. Ja nav spējīgs atbildēt – sdrīkst neatbildēt.
Salīdzinājums ”melo kā Gebelss” tiek lietos bieži. Kāpēc tagad pēkšņi histērija par šo vienu salīdzinājumu?
0
Anonīms 13.02.2017. 15.10
Kad viens rasists tiek salīdzināts ar citiem rasistiem, tas ir normāli. Es ceru, ka dižbļāvējs Nikomelis nav iedomājies, ka vārda brīvība ir tikai viņam, bet citiem nav?
0
Nikomeds 12.02.2017. 06.34
Arī pie mums šādu Walking Dead netrūkst. Viena no skaļākajām rīklēm ir bēdīgi slavenā Veinberga. Piem., viņas nesenais raksts: https://sandraveinberga.com/2017/02/07/vai-tiesam-ar-liberalismu-un-demokratiju-ir-cauri/ – īsts leftisma stils. Komentēšana TVnetā atslēgta – ironiski rezonē ar raksta nosaukumu “Vai tiešām ar liberālismu un demokrātiju ir cauri?”.
Nesen uzradies leftists tviterbļauris @DemokratijaLV , bet tas ir pārāk primitīvs, lai tam pievērstu uzmanību.
2
aivarsk > Nikomeds 12.02.2017. 09.09
Tas @DemokratijaLV ir vecais labais pikaso, abc, brauns…
0
Anonīms > Nikomeds 13.02.2017. 15.52
Nikomeli,sajā portālā tu vismaz divas reizes saņēmi kritiku par totāliem meliem Gebelsa stilā, bet klusēji, lai gan komentēšanas iespēja tev nebija atslēgta :D Kāpēc neliki leftistu sērgai pretī savu spīdošo loģiku un enciklopēdiskās zināšanas? Tāpēc, ka esi garīgi atpalicis akestrēmists blāvējtrollis, vai citi varianti?
0
anita_berzina 11.02.2011. 01.24
Manuprāt, tas ir apsveicams solis, ka Latvijā tika veikta aknu transplantācija.
Kāpēc Latvijā, piemēram, aknu transplantācijai trūkst naudas? Manuprāt, mēs daudzās vietās un medicīnā tai skaitā valsts naudu tērējam nelietderīgi gan neapzināti, gan, diemžēl,arī apzināti. Ceru, ka turpmāk valsts naudas “izshēmošana” mazināsies un līdz ar to pavērsies plašākas iespējas dažādiem sirdzējiem.
0
Jānis Students 05.02.2011. 16.51
Gribu atgādināt, ka vēl dažus gadus atpakaļ ar skaļām urravām tika sapirkta aparatūra, ar saukli – viss pacienta labā!- kur tad mēs esam? Viens no naudas trūkuma iemesliem šobrīd ir kredītu atmaksa par nenoslogoto aparatūru! Katra lauku slimnīca uzskatīja par vajadzīgu ekipēties pēc pilnas programmas. Aknu transplantācija ir valstiska lieta un tai jābūt medicīnas aprūpes startēģijas sastāvdaļai. Nevis pamēģinmājām un tad redzēs, kā tālāk. Vienā slimnīcas galā stāda nieres, otrā sirdis, trešā aknas. Kurš kuru pārspļaus. Tur tā dilemma. Veselības ministrijai par to nekas nav sakāms? Valsts slimnīca tomēr.
0
Jānis Students 05.02.2011. 16.34
Man pret aknu transplantaciju ir dalītas jūtas. Es 100% saprotu raksta autoru šaubas, jo Latvijā bieži vien vadošais motīvs kaut ko darīt ir savu ambīciju apmierināšana. Esmu pietiekami labi informēta par transplantāciju lai spriestu. Iestādīt ir viens, pacients pēc tam jāuztur, jo pēc transplantācijas pacients nav vesels, viņš joprojām ir smagi slims, jo visu mūžu lietos imūnsupresantus. Nevar noliegt, ka aktivitātes jāpielāgo iespējām un valsts budžetam. Vai nebūs tā, ka atsevišķi guru turpinās savas izklaides ar nepamatoti dārgiem stentiem un nepamatoti dārgām procedūru izmaksām, kamēr nauda viņu izklaidēm tiks ņemta no pacientu makiem, kas būs spiesti vairāk piemaksāt par zālēm, nesaņems visprimitīvāko medicīnisko palīdzību. Tās ir raksta autoru šaubas, kas pilnīgi sakrīt ar manējām. Lai Dievs dod, ka mūsu šaubas neapstiprinās! Tikai atbildīgajiem naudas dalītājiem būtu jābūt apveltītiem ar veselo saprātu to visu kontrolēt! nekas nav vieglāk kā apelēt pie civlēku veselības.
0
agnesedzirne 04.02.2011. 15.58
Šodien kārtējo reizi “izgāju cauri” dažādiem ziņu portāliem un bēdīgi padomāju, ar ko gan tie var viens no otra atšķirties. Doma bija, ka ar vairāk vai mazāk kvalitatīviem/interesantiem/pārdomas radošiem komentāriem. Nu lai cik arī polarizēti un par savu taisnību pārliecināti komentāri ir šim rakstam, tomēr IR labāk nekā citos latviskajos portālos. Tomēr man gribas piebilst, ka tiem no jums, kas nav dakteri un/ vai medicīnas jomas pārzinātāji, ir septiņreiz jāpadomā pirms ļoti nikni jāuzstāj uz savu dikti radikālo viedokli.
0
martins_spravniks 04.02.2011. 10.58
Līdzšinējā diskusija atkal ir stipri polarizējusies – visu daram paši vai visu pērkam. Loģiskāk būtu iet mums tik grūto un pretīgo kooperācijas ceļu – noskaidrot, cik lielam iedzīvotāju skaitam šada centra izveide atmaksājas un meklēt sabiedrotos kaimiņvalstīs. Arī veikt darba dalīšanu. Bet nespēja vienoties par par Lietuvas AES un mūsu piena ražotāju vēlā apjausma rāda, ka vēl neesam nonākuši tik tālu, lai spētu pārvarēt ambīcijas kopēja labuma vārdā.
0
vzlotnikovs 04.02.2011. 00.06
Ārsti malači, cepuri nost! Bet…diez vai būs viņu pūlēm turpinājums. Kaut nu tas nepaliktu tikai ieraksts medicīnas vēsturē. Lai kā negribētos pieļaut, taču, visticamāk, LV nebūs naudas, lai attīstītu aknu transplantācijas. Neoficiāls avots man minēja, ka nav naudas tam. Nu nav. Slimnīcas tiek apgrieztas.
Ja Baltijā būtu viens labs centrs aknu transplantācijai, tas būtu daudz. Nu, cik tad mums tie km līdz Tallinai vai Viļņai un viņiem līdz mums.
Jāatcerās, ka aknu transplantācija nav nieru transplantācija, arī ne sirds. Aknas – tas ir ļoti smagi un sarežģīti.
Visi labākie vēlējumi pirmajam pacientam un – veselību! Nepieminēšu, cik aizkuņģa dziedzeru transplantācijas LV nav izdevušās, jo neizdošanās arī pieder pie medicīnas. Nevajag riet priekšlaicīgi. Kungs malacis, ka uzticējās ārstiem. Jo ko gan viņš varēja zaudēt – neko.
Lai LV aknu transplantācijas aizietu rūkdamas, vajag ļooooooti daudz naudas.
Pēdējo gadu laikā esmu rakstījusi vairākus stāstus par aknu transplantācijam – visas ārzemēs, par daļēji saziedotu naudu un daļēji valsts apmaksātas. Abu mazo latviešu operācijas Beļģijā un Hamburgā lielākoties sedza LV valsts. Ja mēs varam nopirkt ārzemēs to, kas mums pašiem nav tik labs, tad pērkam. Ja mums pašiem ir kvalitāte – darām paši. Tikai, lai mums sanāktu, vajag milzu sistēmu un naudu, apmaksātus ārstus nevis entuziastus, kuri raujas uz vairākām slodzēm.
3
Tā arī sauc - Rein > vzlotnikovs 04.02.2011. 00.29
es domaju ka pareizakais solis ir neveidot un nestimulet atkal jaunas komunas-Baltijas centra – izveidi , bet nekavejoshi un bez bailem iesaistities EuroTransplant sistema.Aknas var gaidit leduu ap 10-15 stundam, mes Seattla sanemam tas no Hawaii ar lidmashinu un cels ir daudz garaks neka Eiropa.Euro-Transplants dos iespeju gan macities, gan piedalities, gan lemt.
0
vzlotnikovs > vzlotnikovs 04.02.2011. 09.42
Tieši tā.
0
Maija > vzlotnikovs 04.02.2011. 15.13
Piekrītu, ka kooperēties ir izdevīgāk, arī savu auto labāk dot labot speciālistam utm, bet drusku jau kaut kas pašam arī jāprot un jāsaprot. Statistika skaidri parāda, ka tie, kuri neko nesaprot no auto remontiem, vidēji par sava auto labošanu mehāniķim maksā vairāk nekā tie kuri šo to sajēdz paši ;)
tas pats attiecas uz jebkuru sfēru. Ja vācietis zinās, ka mēs paši šādu oprāciju varam veikt par Ls 40 000, tad viņš par to mums neprasīs vairāk, ja zinās, ka mums tas ir kosmoss, tad maksāsim tā ka maz neliekas, kā kosmiskie tūristi :)
turklāt, ja pareizi sapratu, tad šai transplantācijai izmantoja dārgu aparatūru, kas bija iepirkta ļoti sarežģītām cita veida operācijām. Tātad tie izdevumi nesa augļus – mums pašiem bija ārsti, kas prot ar šādu aparatūru strādāt un bija pats darba instruments. Ja aknu centrā tiks ieguldīta liela nauda jauniem dzelžiem, tad visticamāk, ka pēc laika mūsu ārsti iemācīsies tos izmantot arī veicot citas ne mazāk sarežģītas manipulācijas
0
zanejurjane7 03.02.2011. 21.19
Savelkot visu kopā iegūstam šādas aksiomas
1. Cilvēkus ārstet vajag
2. ārstiem labāk sanāk, ja viņi dara
tad kā būs iespējams cilvēkus ārstēt, ja nesāks taisīt tās operācijas ? Vienreiz ir jāizkāpj no tā apburtā loka un vienkārši jāsāk darīt !
Un tiesības kritizēt ir tikai tiem, kuri prot izdarīt labāk
0
affa_ 03.02.2011. 19.54
Latvieši izmirs, jo vienmēr dirsīs uz galvas savējiem un citus vienmēr stādīs augstāk par savējiem.
0
Tā arī sauc - Rein 03.02.2011. 19.08
Katra veiksme ir apsveicama, ari noteikti aknu parstadishana.Latvijai vesturiski ir pieredze aknu slimibas. A.Blugers un vina hepatologijas centrs- ir zinatniska un biokimiska platforma;agrinie M.Margula, R.Rozentala, A.Sondores darbi cuku aknu aizvietoshans terapija slimniekiem bija uzskati 1 sl-cas reanimacija jau 70 gadu vidu.Stradinu sl-ca Nieru transplantacijas centrs notetikti piedava savu pieredze donoru atlase, organu konservacija.Moderna, dinamiska, pareizi struktureta Sirds kirurgijas centra anestezija un kristiskas medicinas specialisti ir absoluti nepiecieshami shaja vienota pakete.Pats izdarot Washingtonas Universitate(Seattle) ap 126 aknu transplantaciju, zinu cik smags un mokosh ir shis darbs.No otras puses, pasaules pieredze liecina ka sii vairs nav kada unikala operacija, tomer veiksmi nosaka ne kirurgi tikai bet komplekss darbs ar savstarpeju mijiedarbibu.Hepatita C sl-ki ir loti vaargi un smagi vedami visa peri-operativaja posma, tamdel LV butu noteikti janem vera izoleto aknu audzeju slimnieki, kuri varetu but atsperes punkts.Raksta autori ir izdarijushi lielu darbu, analizejot salidzinoshos datus.Shis raksts noteikti ir jauznem ka kritiski stimulejosh, pozitivs un masivs signals turpamakiem logiskiem soliem.Velu veiksmi un uzdroshinashanos.
2
Maija > Tā arī sauc - Rein 03.02.2011. 19.20
beidzot viens normāls viedoklis un nevis mūžigā pašapkakāšanās!
0
autovuksia > Tā arī sauc - Rein 05.02.2011. 20.21
Jāsāk ar mazumiņu. Piekrītam par izolētajiem aknu audzējiem. Lai turpmāk izdodas!
0
Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.24
Man tomēr operēt šeit liekas labāk nekā nedarīt neko – kā līdz šim, kad smaga aknu slimnieka vienīgā perspektīva ir nomirt.
13
Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.30
Būtu jābūt iespējai par valsts naudu veikt pārstādīšanu pieredzes bagātos centros. Tā vietā, protams, būtu jāsamazina kāda cia izdevumu pozīcija medicīnā. et to var darīt, ja vienojas, ka aknu slimniekiem valsts palīdz.
0
Maija > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.53
ja pareizi saprotu, tad stradiņos Ir transplantācijas centrs. Tajā gadā tiek veiktas daudzas un dažādas transplantācijas. Tātad, nav jau gluži tā, ka visa infrastruktūra aknu tarnsplantācijām tiek radīta no nulles. Tāpat arī ķirurgi, anestezologi un daudzi citi speciālisti jau ir un katrs ar pamatīgu pieredzes bagāžu savā jomā. jūs pati teicāt, ka metodoloģija jau ir sen izstrādāta, atliekot tikai nokopēt! tad kur problēma? Vai tiešām tikai latviešiem ierastajā zemajā pašnovērtējumā vai vēlmē būt par lielāku katoli kā Romas pāvests?
0
disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 16.58
Protams, būtu ideāli veidot vienu nopietnu transplantāciju centru Baltijā. Ja trīs valstis saliktu kopā savus resursus, dakteru un zinātnieku prātus, pietiktu arī pacientu un būtu operāciju prakse. Un kāpēc šāds centrs nevarētu būt Rīgā un kāpēc šis nevarētu būt sākums? Šobrīd veikt aknu pārstādīšanu var, bet pa milzu naudām dārgās Eiropas klīnikās. Cilvēki pat ar ziedojumiem pie šīm naudām netiek un nekas cits neatliek kā nomirt. Nu, varbūt skumji skanēs, bet, iespējams, ja šādas operācijas tiktu veiktas biežāk, varbūt, piemēram, Grodums šobrīd atveseļotos no transplantācijas nevis būtu tur, kur ir.
0
Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 17.07
Katram transplantēšanam veidam ir savi centri. Un tie visi, katrs atsevišķi, izveides un uzturēšanas procesā prasa neiedomājamus naudas līdzekļus. Stradiņos aknu transplantēšanas centra nav. Ir, lūk, pirmā operācija. Speciālisi ir ļoti labi, jā, bet līdz šim viņi nav strādājuši transplantācijas jomā. Ārstēt aknas un transplantēt tās ir divas pavisam dažādas lietas.
Jautājums ir tikai par to, ka ar 15 – 30 pacientiem gadā nav saprātīgi un efektīvi attīstīt valstī šo ārkārtīgi dārgo jomu. Jo ar tik mazu operāciju skaitu ārstiem nav iespējams uztrenēties, lai operāciju iznākums būtu lielisks. Līdz ar to, iegādāties superdārgās iekārtas un uzturēt centru par valsts naudu ir no valstiskā viedokļa un pacienta labas veselības viedokļa vieglprātīgi.
0
Maija > Nellija Ločmele 03.02.2011. 17.37
man šķiet, ka jums, cienītā, galvā ir izveidojies ķīselis, bet tas nav nekas neparasts starp žurnālistiem, diemžēl.
jūs sakāt katram orgānam savs centrs ar ļoti dārgu aparatūru, vai no tā jāsecina, ka stradiņos jau šāds aknu centrs ir radīts? jeb tomēr to aknu pārstādīja jau esošā operāciju zālē ar visu nepieciešamo infrastruktūru?
Ja tāds centrs jau ir izveidots, tad loģiski, ka tas jāizmanto! Ja šo operāciju varēja tomēr paveikt jau citām vajadzībām iekārtotā operāciju zālē, tad kāpēc to nedarīt vēlreiz? Kur ir tās mistiskās piesauktās nenormālās izmaksas, kuras vēl tikai būšot?
turklāt man no TV pārraidītā sižeta nelikās, ka stradiņos būtu atsevišķi tarnsplantācijas centri katram orgānam!
Turklāt medicīna attīstās ļoti strauji, pirms desmit gadiem bija normāli, ka tad kad pacients dabūja infarktu, viņu aizveda uz stradiņiem, pārgrieza uz pusēm, nošuntēja nosprostoto artēriju, tad aizšuva, tad dažas dienas turēja reanimācijā, tad gaidīja kamēr pacients var sākt kustēties un tikai tad domaja par izrakstīšanu. Tagad negaidot infarktu no rīta ierodies klīnikā, pusdienā tev ieliek stenu, vakarā jau vari staigāt, nākošā rītā vari iet mājās! Jā piekrītu, ka šie steni un to ielikšana nav lēts prieks, ka vajag propogandēt veselīgu dzīves veidu utt, utm, bet tas nākamajām paaudzēm. šodienas kardioloģijas pacienti savus holesterīnus jau uzkrājuši vakar un aizvakar! Kopumā ielikt stenu droši vien ir krietni lētāk nekā likt šuntu jau infarktu saķērušajam.
Droši vien pēc laiciņa arī aknu nozarē būs jaunas lētākas tehnoloģijas un tad mums jau būs speciālisti, kas nebūs jāapmāca no nulles.
0
piziks > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.28
Vareni! Nabaga latvieši =/IR vislabākie citu produktu pircēji un citva;stu ražotāju atbalstītāji ar savas naudas paliekām. Spoži, Anda! :(
0
Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.30
Centrs nenozīmē operzāli ar četrām sienām, nedz arī atsevišķu savrupmāju. Centrs šajā gadījumā nozīmē – tehnoloģiski un profesionāli nodrošinātu kompleksu. Zālē jau droši vien operē tajā pašā, bet pirms operācijas tur iestumj aparatūru pa tik un tik miljoniem latu, kas paredzēta tieši aknu transplantācijai, un vēl tūkstots instrumentu, zāļu utt vienības, arī attiecīgi par tik un tik miljoniem latu. Par lielu naudu ir arī ilgstoši apmācīta komanda. Tas tā, ļoti vienkāršoti izsakoties.
Pasaulē visu laiku par milzīgu naudu tiek attīstītas medicīnas tehnoloģijas. Jautājums, cik katra konkrētā valsts (vai pacients apdrošināšanas polises veidā) var spēt šīs jaunās tehnoloģijas apmaksāt.
Jāsaprot, ja kaut ko ekskluzīvu gribam, tad jānoņem kaut kam citam. Visam valstij nesanāk. Tāpat kā man un Jums alga neaug kokos, arī valstij tā neaug kokos. Ja gribam krutu transplantēšanas centru, tas mums radīs jaunu izmaksu caurumu citā vietā.
Ja Jūs vēlaties, lai visiem pēc kārtas par valsts naudu šuntē sirdis (tā vietā nemeklējot lētākas, bet ne mazāk derīgas metodes), tad kādiem citiem pacientiem par savu slimību būs jāmaksā vairāk. Jo viņiem nesanāks.
0
Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 18.35
Medicīna, godātais, nav ražošana, bet tikai izmaksas, izmaksas, izmaksas valstij. Kā labi saprotat, uzsākot ekskluzīvu pakalpojumu mazā valstī, nauda nepaliek mūsu ārstu, vai valsts maciņā kā te naivi mēģināja apgalvot kāda komentētāja. Visas tehnoloģijas, tajā skaitā zināšanu (šajā gad. – ārstu apmācība transplantešanā), Latvijas medicīna dabū pirkt no lielajām valstīm. Jo pati tā medicīnas aparatūru, instrumentus un lielu daļu specifisko medikamentu neražo. Līdz ar to, mēs nevaram šajā gadījumā runāt par ”patriotismu” vai ”naudas palikšanu mūsu ražotājiem”. Nekā tamlīdzīga!
0
affa_ > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.53
īstermiņa domāšana. Šodien apmācīs ārstus, šodien nopirks aparatūru, daudzus gadus varēs strādāt, paši apmācīs jaunos – gan mūsējos, gan ārzemju Stradiņu studentus.
Zāles – arī ārzemēs mūsējos ārstējot tās būtu jāapmaksā mums.
Toties ārstu atalgojums paliks šeit un kāda daļa tiks tērēta par LV ražotām lietām.
Ir tāda lieta kā http://www.bank.lv/lat/main/all/statistika/galmr/
0
disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.53
Ja mūsējos pacientus operē Vācijā, priekš viņiem tas ir eksports, mums imports. Ja Latvijā transplantē aknas visam Baltijas reģionam, mums tas ir lielisks eksports. Protams, ir jāiegulda līdzekļi, bet, ja tas jau ir izdarīts, tad kāpēc neeksportēt šo pakalpojumu? Pie tam ne Viļņā, ne Tallinā aknu transplantāciju neveic.
0
disassociative > Nellija Ločmele 03.02.2011. 19.57
Ja gribam krutu transplantēšanas centru, tas mums radīs jaunu izmaksu caurumu citā vietā.
_________
Gaismas pils finansējumu ieguldot transplantāciju centra izveidei būtu pat ļoti lietderīgi. Kaut gan par to milzu naudu, kas tur tiek ielikta, varētu uzcelt izcilu bibliotēku un vēl transplantācijas centru.
0
Dace Smildziņa > Nellija Ločmele 03.02.2011. 21.55
Tieši, ilgtermiņā un valstiski domājot, nekad šādi nepamatoti izdevumi netiktu pieļauti. Nelaime ir tā, ka latvieši par medicīnu spriež nevis racionāli, bet emocionāli. Arī Jūs argumentējiet emocionāli. Nav runa par, Jūsu vārdiem izsakoties, diršanu uz galvas savējiem, bet par racionālu, valstisku pieeju. Latvija nekad nekļūs par aknu transplantēšanas lielvalsti, un šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar ”nacionālo pašapziņu”, ”savējo noniecināšanu” vai ko tamlīdzīgu. Tam ir sakars tikai ar reālu valsts iespēju apzināšanos un vislabākā vidusceļa izvēli. Un šī izvēle nav superdārga klīnika ar 20 pacientiem gadā, kuriem valsts tā vietā var apmaksāt operāciju lielajās, pieredzējušajās klīnikās (kas gala rezultātā sanāk arī lētāk). Bet latviešiem nevajag racionalitāti. Viņiem vajag dzeju, grābstīšanos pa mākoņiem – kaut ko, kaut kāpēc, tāpēc, ka skaisti izklausās. Tāpēc arī latvieši visu laiku dabū populistiskus un gļēvus veselības ministrus, kuri nespēj mainīt bezsakarīgo sistēmu, jo par katru saprātīgu, tālredzīgu lēmumu tauta kliedz un brēc. Ja arī kādi tālredzīgi lēmumi tiek izvirzīti, tie ātri noplok vispārīgā klaigāšanā un politiķu bailēs, ka tiks padzīti. Līdz ar to, nākotnē nevaram ne uz ko cerēt. Būs mums spožas daudzmiljonu klīnikas, par ko priecāties, dzīvosim pa mākoņiem, nespējot tikt galā ar pamatlietām, un grimsim aizvien dziļāk ārvalstu parādos. Jo tautai tā patīk.
0
disassociative > Nellija Ločmele 04.02.2011. 08.43
Ja Latvijā aknu transplantācija izmaksā 30 līdz 40 tūkstošus, bet Vācijā 200 un vairāk tūkstošus, bet operācijas kvalitāte ir līdzvērtīga, tad kur pacients izvēlēsies veikt šo operāciju? Latvijā ir ļoti, ļoti gudri ārsti ar milzīgu pieredzi ļoti sarežģītās lietās, ārsti, no kuriem mācās dakteri visā Eiropā. Latvieši, lai arī drusku kalpa dvēselītes, ir ļoti gudri un ļoti erudīti cilvēki. Kāpēc mums neeksportēt savas smadzenes, ja to varam?
0
Maija 03.02.2011. 16.10
kāpēc autori domā, ka Stradiņu ārsti nav iepazinušies ar šiem amerikāņu svētajiem rakstiem? Vai tiešām autori iedomājas, ka Latvijas ārsti vakarā nolemj transplantēt aknas un no rīta kopā sanākuši sāk darīt, paļaujoties tikai uz seno teicienu “darba dara darītāju”?
No otras puses var jau būt, ka lētāk sanāktu “autsorcējot” šo darbu pieredzējušajiem vāciešiem, bet tad katra šāda operācija palielinātu Latvijas budžeta deficītu par apmēram Ls 40000, neatstājot nekādu “sauso atlikumu” vietējo ārstu pieredzē un izglītībā. Tā jau beigās varētu sanākt, ka Latvijas ārstu kompetence būs tikai izrakstīt pacientiem tabletes, kuras ražotas Vācijas un citu attīstīto valstu rūpnīcās.
2
Dace Smildziņa > Maija 03.02.2011. 16.22
Patlaban arī lielās, bagātās Eiropas valstis domā par starptautisku centru izveidi šādu smagu, ļoti dārgu operāciju veikšanai. Nav runa par to, ka Latvijā ārsti nebūtu gudri vai izcili – tādi viņi ir, bet gan par spēju raudzīties sistēmiska kontekstā, atbildīgi, tērējot valsts naudu. Nevis apmierinot savas personīgās ambīcijas un naudaskāri uz valsts plikā budžeta rēķina. Darbs ķirurģijā ir ļoti praktisks, ir absolūti nozīmīgi, CIK daudz attiecīgā profila operācijas ķirurgs gadā veic. Tas nosaka rezultātu. Latvijas ķiurgi var būt ģeniāli, bet, ja veiks mazu skaitu attiecīgo operāciju gadā, izcilus rezultātus ilgtermiņā gaidīt nav iespējams. Nemaz nerunājot par to, ka uzturēt tehnoloģisko un prasmju sistēmu maza operāciju skaita gadījumā ir totāla valsts naudas šķērdēšana.
0
affa_ > Maija 03.02.2011. 17.55
Redzi, man liekas, ka ir liela starpība – tos 30-40 000 no valsts budžeta samaksāt par sava pacienta ārstēšanu ārzemēs jebšu samaksāt tos mūsu valsts ārstiem. Jo tad šī nauda paliek mūsu valstī, tiek ieguldīta lielākoties mūsu ekonomikā.
Ar jūsu tipa domāšanu mēs esam tur, kur esam – LV ir maza, ražot neko nav jēgas, ārzemēs saražo lētāk, da i nafig, pirksim no ārzemēm. Un beigās brīnās – kāpēc mums ir krīze un tik milzīgs ārējais parāds.
Protams, ja Jūs piedāvājat variantu – neārstējam ārzemēs, neārstējam arī pie sevis, kāpēc tērēt naudu, lai mirst nost, ja jau saslimis un agrāk nav domājis par profilaksi, tad cita runa.
Pasakiet to acīs tiem, kas jau ir slimi. Un tiem, kuriem slimi ir bērni, kas nekādu profilaksi veikt i nepaspēja.
0
Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.07
Paldies, kungi, ka cenšaties ieviest skaidrību šajos smagajos jautājumos, kas Latvijā nav skaidri ne iedzīvotājiem, ne arī (bieži vien) žurnālistiem. Ir tikai emocionālas nostādnes par tēmu ”dosim visiem visu!”, neizprotot valsts situāciju un iespējas, ne arī globālo kontekstu šāda veida jautājumiem un problēmām medicīnā. Neapšaubāmi, Latvijā mediķi ļoti labi saprot visu to, ko rakstāt, un domāju, ka klusībā jūsu abu paustajam viedoklim pievienojas.Diemžēl, skaļi par to runāt neuzdrošinās, līdzīgi kā par kardioloģiju. Iemeslus, kāpēc mazā, nabadzīgā valstī pēkšņi ir vēlēšanās veikt tik ārkārtīgi komplicētas un dārgas operācijas, ieraudzīt nav grūti – neiedomājamas ambīcijas un iespējas lietot valsts naudu. Lielu.
16
+8
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.22
1) Redz, Burve-Rozīt, to operāciju veica ne par valsts, bet gan slimnīcas zinātniskajiem pētījumiem paredzētajiem līdzekļiem
2) tam pacientam nebija NEKĀDAS reālas iespējas tikt izārstētam pie “lētajiem” vācu ārstiem, jo Latvijas valsts NAUDU ŠĀDĀM OPERĀCIJĀM NETĒRĒ (šobrīd)
3) Ja tiešam rūpējaties par valsts naudu, tad būtu jālobē nevis vācu klīnikas, bet gan paritātes princips, proti, jūs vācieši “pa lēto” transplantējat mūsējiem aknas, bet mūsējie kardiologi, “pa lēto” labos jūsējo sirdis – un to mēs tiešām darām labi,(vai zobus vai da vienalga ko citu) tādā pat apjomā. Tas tiešām būtu tikai godīgi un taisnīgi.
4) un ārstu ambīcijām sasniegt profesionalitātes virsotnes savā darbā nav nekādas vainas! kaut nu visiem Latvijas žurnālistiem tādas būtu savā profesijā! citādi reizēm, jūsu brālības biedru skribelējumus lasot, pārņem gauži skumjas domas par to kāpēc konkrētais kadrs vispār bija par valsts naudu jāmāca rakstīt ;)
0
Māris Bišofs > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.25
Ja vien pareizi saprotu, Latvija vismaz pagaidām nepavisam nav vieta, kur būtu vēlams veikt šādas operācijas. Viena operācija gadā ir krietni “mazāk par 20”, līdz ar to nekāda spožā statistika tur var arī nesanākt. Lai gan, protams, ceru, ka viss būs labi, un varēs teikt, ka neveiksmīga(s) operācijas Latvijā ir 0%.
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.26
1. No kurienes slimnīcai nauda zinātniskajiem pētījumiem? 2. Kādā veidā aknu transplantācijas operācija, kas pasaulē sen aprobēta kā metode un vienkārši jāpārņem, ja tiek atzīts, ka tas ir valstiski pamatoti, iekļaujas sadaļā ”zinātniskie pētījumi”?, 3. Šis, Jūsuprāt, tad bija tāds kā eksperiments? Ar kādu mērķi? Lai pierādītu, ka ir pamats šādi tērēt valsts naudu, vai ne?
0
Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.39
Bankovska kungs, un kad Latvija par šādu vietu kļūs? kādi ir nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi?
Pirms 20 gadiem man zobārsts valsts poliklīnikā “pa blatam” priekšzobā ieķimerēja čehu balto plombi. pēc gada vai diviem tā izkusa. krievu plombes kusa iespējams drusku ātrāk :)
Toreiz kā brīnums likās P. Ugrjumova intervijā sacītais, ka itāļu zobārsts šim teicis, ka zobus tomēr nevajadzētu labot pašam :)
Vispār jau, Bankovska kungs, gribētos manu jautājumu vispārināt, vai Latvija ir vieta, kur nodarboties ar jebkādu zinātni? Varbūt labāk aizklapēt savas universitātes un savus bērnus izglītot Eiropā un Amerikā? Nu vismaz dažus katru gadu, bet par valsts naudu. Vai nebūtu varens ietaupījums budžetā, ko?
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.39
Par paritātes principu laba doma! Tas, turklāt, liktu beidzot arī pārskatīt slavenās, dārgās sirds labošanas lietas par valsts naudu, un to vietā ieviest – kā tas būtu valstiski tālredzīgi un godīgi – spēcīgas profilakses programmas, kā arī pāriet uz lētākām, bet ne mazāk kvalitatīvām ārstēsanās metodēm (kas tagad netiek darīts, jo pa dārgo labot sirdis par valsts naudu visiem pēc kārtas ir taču ārkārtīgi izdevīgi).
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.42
Nesalīdziniet ar zobārstniecību, kas ir 100% privātās medicīnas rokās Latvijā! Jūs taču neteiksiet, ka LV jāattīsta aknu transplantācija, ieviešot to kā maksas pakalpojumu.
0
Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 16.45
Burves-Rozītes kundze, es nezinu no kurienes slimnīcai nauda zinātnei, bet man šķiet tikai loģiski, ka klīniskai slimnīcai tāda ir. Kā jūs domājat?
no otras puses, tas būtu riktīgs irsiešu semats pētnieciskajai žurnālistikai – noskaidrot no kurienes klīniskajai slimnīcai ir nauda zinātniskajiem pētījumiem un kā to tērē :) Uz priekš sabiedrības interešu un valsts līdzekļu sargsuņi! Meklējiet!
0
Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 17.06
redz, esmu 100% pārliecināts, ka vācieši ne kādā gadījumā neļaus savu nodokļu maksātāju naudu tērēt citās valstīs par to, ko var izdarīt paši kaut arī drusku dārgāk :) tas ziniet viņiem tāds netikums, ko mēdz dēvēt par patriotismu vai protekcionismu, bet tas ļauj vāciešiem būt pasaules lielākajiem eksportētājiem.
Mēs esam trūcīgi, mēs nevaram atļauties pirkt no bagātajiem visu, ko šie piedāvā, ja varam to izdarīt paši.
šāda līmeņa operācijas klīnikas prestižam ir tas pats, kas valstij spēja palaist kosmisko pavadoni. ja to nemākam darīt paši, tad jāmaksā tik cik paprasa citi vai godīgi jāsaka savas valsts konkrētam iedzīvotājam: “tev nepaveicās, mēs varam tevi izārstēt, bet tas ir dārgi un tāpēc tev jāmirst!”
Pirmais solis vienmēr ir visdārgākais. pēc tam var un vajag domāt par izmaksu samazināšanu. Nav objektīvu iemeslu, tam lai šāda veida operācijas Latvijā būtu dārgākas kā vācijā, ja to organizācija kļūs regulāra.
0
Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 17.14
zobārstniecība arī kādreiz bija par velti tieša un pārnestā nozīmē! :)
jebkurš medicīniskais pakalpojums Latvijā ir maksas pakalpojums! visa sāls ir tajā kas par to maksā – valsts jeb visi nodokļu maksātāji vai pats konkrētais pacients. No šī viedokļa neredzu nekādus šķēršļus, izņemot mentālos, tam lai visas sarežģītās manipulācijas veiktu arī privātās medicīnas iestādes. Tad būtu normāls medicīnisko pakalpojumu tirgus, kurā nodokļu maksātāju pārstāvis – valsts aģentūra, varētu izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Piemēram, bērniem zobu labošanu valsts apmaksā un to dara tie paši privātie zobārsti – nekādu problēmu!
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 03.02.2011. 17.22
Jā, bet nevar salīdzināt ikdienas pakalpojumu ar transplantēšanu. Privātais sektors to nekad neuzņemsies, jo tie ir fantastiski izdevumi bez finansiālas atdeves. Bet privātā medicīna ir bizness, tai jādomā, kā izdzīvot, jo valsts naudas pumpja nav.
0
janisholsteins > Dace Smildziņa 03.02.2011. 17.30
Par sirdīm ir OK – stradiņu ārsti labi publicējas starptautiskajos zinātniskajos žurnālos par šīm tēmām. Kas nozīmē – ir starptautiski konkurētspējīgi. Savukārt ir pareizi, ka valstīm jāspecializējas arī medicīnā. It sevišķi mazām. Ne velti Ķīna un Indija nepiedāvā kā pakalpojumus dārgās/sarežģītās operācijas. Savukārt pēc vienkāršākām un rehabilitācijas uz turieni brauc ‘medicīnas tūristi’ no visas pasaules. Un viņu apdrošinātāji to atbalsta.
Bet tas jau ir kontekstā ar to vai Latvijai ir fokusēta zinātnes politika.
Mācos ASV Sc,Tech&Innov.Policy PhD un izskatās, ka pēc pāris mēnešiem mums būs kaut kāds novērtējums par LV zinātni. Keep in touch!
0
Māris Bišofs > Dace Smildziņa 03.02.2011. 17.39
Jūs mani būsit pārpratis. Man nav nekas iebilstams pret to, ka ārsti mācās, pēta un vingrinās. Taču, raugoties no pacienta viedokļa, ir būtiska atšķirība, vai ārstēties vietā, kur izredzes ir 50/50, vai vietā, kur ir 20/80, vai tad ne?
0
Maija > Dace Smildziņa 03.02.2011. 18.39
Atvainojos par alošanos, žurnalist Bankovski, bet līdz šim domāju, ka neesat tik prasts demagogs! No kura pirksta jūs izzīdāt tās pacienta izredzes izdzīvot? Ja jums ir tādi avoti, kas apgalvo, ka stradiņu pacientam letāls iznākums ir ar varbūtību 80% pirmā gada laikā, tad dariet to zināmu visiem!
Abu amerikas tautiešu rakstā bija minēti pavisam citi skaitļi – mirstība ir vidēji zem 30% mazajās klīnikās, sliktākajās ap 40%, kas ne tuvu nav jūsu minētie 80%. Turklāt pat labākās klīnikas spēj nodrošināt tikai nedaudz zem 20%.
Runājot par pacienta izvēli, jūs rupji sagrozījāt faktus, jo patiesībā bija 1. izvēle – nedarīt neko un gandrīz ar 100% varbūtību nomirt gada laikā, 2. izvēle – riskēt un iespējams būtiski samazināt šo varbūtību. Jūsu spriedelējumi būtu vietā, ja būtu vēl trešā iespēja – kādā citā slimnīcā šo varbūtību nodzīt līdz ASV standarta 18%, bet par to varētu runāt, ja minētajam pacientam pašam būtu tie $125 000 + vēl ceļam un dzīvošanai svešumā.
0
Dace Smildziņa > Dace Smildziņa 03.02.2011. 19.00
Ķīnā medicīna ir ļoti augstā līmenī. Skaidrs, ka tā neeksportē augstas sarezģītības pakāpes medicīnu. Tai pietiek ar savu pacientu pusotru miljardiņu, lai sarežģītās medicīnas nozarēs uztrenētos izcilā līmenī. Savukārt, mazas un nabadzīgas valstis nevar (nav valstiski tālredzīgi) specializēties augstu izmaksu med. pakalpojumos, jo tiem nav atdeves. 15 vai 30 pacienti gadā nav atdeve nekādā aspektā. Lai uztrenētu izcilu līmeni, vajag daudz prakses. Neviens no R-Eiropas t.s. medicīnas tūristiem, pats par sevi saprotams, nebrauks operēties uz mazu valsti, kur tas ir drusku lētāk, bet dakterim pieredze – 20 pacienti gadā. Tā vietā viņš piemetīs avio biļetei un aizbrauks uz Honkongu vai Singapūru, kur tas pats ārsts ir ar pieredzi 1000 pacienti gadā. Ceru, ka Stradiņu kardioloģija, uztrenējusies neaptveramos daudzumos par valsts naudu, ar laiku ies med. tūristu apkalpošanas virzienā. Pat ir sajūta, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ top jaunais megaprojekts. Un tad atnesīs valstij naudu atpakaļ (no med. tūristu apkalpošanas ienākumiem).
0
Māris Bišofs > Dace Smildziņa 03.02.2011. 21.07
Atkal Jūs pārpratāt. 80% izdzīvot (un nevis otrādi) bija aptuvens cipars no lielajām klīnikām, kur šādas operācijas veic bieži. Pārējo, ņemot vērā šādu pacientu skaitu Stradiņa slimnīcā vai visā Latvijā kopumā, varat izrēķināt pats. Piebildīšu, ka neko neesmu sagrozījis, jo par konkrētā pacienta izvēli neko nezinu, ļoti ceru, ka viss viņam būs labi, un mēs varēsim teikt, ka šādas operācijas pie mums (vai konkrētajā slimnīcā) ir 100% veiksmīgas.
0
Tā arī sauc - Rein > Dace Smildziņa 06.02.2011. 04.15
tas isti nav pareizs definejums- gan Kina gan Indija ir izcili attistita sirds kirurgija un organu transplantacija.Kina varbut nedaudz mazak,tur donoru organu sagadashanu,diemzel, ir/ bija saistita ar ieslodzito ekzekucijam un melno tirgu, kas pastaveja starp medicinu un iekshlietu dienestiem. “Labakie” potencialie donori netika noshauti lai izslegtu asinosanu, bet tika pielietotas citas letalas formulas.Ka zinams , pasaules slavena celojosha izstade “Bodies” ,liela dala ir tapusi no manis mineta mehanisma.Es nezinu par medicinisko turismu Kina un Indija, bet Thaizeme piedava izcilus un augstas kvaliates plastiskas operacijas, ka ari dzimuma mainas proceduras.
0