"Vikipēdija" svin 10 gadu jubileju

Par valodām. Skaidrs, ka vairāku svešvalodu zināšana ir pluss. Taču nevajag iedomāties, ka svešvalodu var iemācīties (nedzīvojot tās vidē) 3-4 gados. Nē, nevar! Protams, ir izņēmumi, kam valodas padodas īpaši, taču normāls latviešu cilvēks pat latviešu valodu augstā līmenī apgūst daudz ilgākā līmenī vai neapgūst nekad. Biznesa vidē nepieciešama angļu valoda. Taču Latvijā šajā vidē jāzin arī krievu valoda, un man žēl to jauniešu, kuriem tā skolā nav mācīta un kuri tādus vārdus kā Dostojevskis, Gogolis, Jeseņins apgūst (ja apgūst) angliski vai neapgūst vispār.Jā, latviešu valoda ir jāsargā, un tā ir absolūta prioritāte. Taču pastiprināti jāmāca ABAS – angļu un krievu valodas. Arī biznesa vidē Eiropā, Āzijā, Tuvajos Austrumos tā būs tikai priekšrocība. Nerunājot par to, ka jau tagad Latvijā tā IR priekšrocība.

Autore ir interesants cilvēks ar daudziem uzvārdiem :)

1988.gada sākumā PSRS Kinematogrāfistu savienība nosūta vēstuli Latvijas kinosavienībai, paziņojot, ka 1988.gada kinoforuma Arsenāls rīkotājs ir Rīgas Videocentrs, un pieprasot jau 10.februārī nodot gaidāmā pasākuma tāmi. Tātad ir vajadzīgs kāds, kurš šo tāmi sastāda, un mēs ar Māri Gaili braucam uz Mellužiem, kur PSRS Komponistu un kinematogrāfistu jaunrades namā par galveno inženieri strādā Māra draugs Atis Amoliņš. Atkorķējam vīna pudeli, un Amoliņš piekrīt kļūt par kinoforuma direktoru.

Arsenāla viesus sagaidīja Maskavā, jo tolaik, kā zināms, visi ceļi veda caur PSRS galvaspilsētu, ne caur Romu. Lidostā Šeremetjevo 2 mums bija savs birojs, kuru vadīja Harita Kublinska-Tarvida, gādājot par viesu tālāko ceļu uz Rīgu.

http://www.diena.lv/izklaide/arsenals-kadas-keceribas-vesture-626521

1999. gada 10. novembris 00:00

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedri šā gada deviņos mēnešos kā azartspēļu nodokli samaksājuši 1,724 milj. Ls, kas ir par 231 tūkst. Ls vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par 832 tūkst. Ls vairāk nekā 1997. gada trijos ceturkšņos.

LSBA prezidente Harita Kublinska, kas pārstāv firmu Bāru spēles, uzsvēra: šis gads bijis ļoti grūts – finansiālā ziņā tas nepavisam neesot bijis izdevīgs, bet ieguldījumu ziņā tas bijis labs, jo uzņēmums visu laiku centies attīstīties, lai pārkārtotu darbību «ar skatu uz nākotni». Viņa pauda neapmierinātību ar nodokļu politiku valstī. Tās un vēl citu iemeslu dēļ Bāru spēlēm nācies samazināt iekārtu skaitu aptuveni par 30 %.

http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lsba-biedriem-nodoklu-del-samazinas-ienakumi-367927

2007. gada 5. oktobris

Pats fotografētājs pāris minūtes pirms atgadījuma gandrīz nokļuva tādā pašā situācijā kā „it kā” vainīgais šoferis. BMW markas auto ar valsts numuru LEBANESE novietots neatļautā vietā, turklāt tādā, kur tāpat jau pārredzamība ir apgrūtinoša, bet šis auto bija novietots tā, ka izbraukšana no otršķirīga ceļa kļuva par laimes spēli

http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/94979-vai_vienmer_vainigais_avare

Turpat komentāros:

uuu 2007. g. 5. oktobrī 14:20

bmw vada Harita Kublinska, bijusi Baru spelu ipasniece

http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/94979-vai_vienmer_vainigais_avare/comments/page/3

2009. gads

Trešā grupa – cilvēki, kas Latviju atstāj uz laiku. Tāda ir Harita Tohme, kas kopā ar diviem bērniem dodas līdzi savam vīram – libānietim Džonam – uz Beirūtu. Džons Latvijā dzīvo jau gadus desmit, ir iemācījies latviešu valodu un iedzīvojies latviskajā vidē. Vasarā Harita un Džonijs pie jūras atver libāniešu ēdienu krodziņu Al Tohme, taču ziema ir tik kluss periods, ka daudz lētāk sanāk šo krodziņu vienkārši aizslēgt un doties prom, sevišķi tagad, kad ziemu apzīmogo ne tikai aukstums, bet arī krīze.

“Mēs Beirūtā strādāsim, nevis atpūtīsimies,” teic Harita. Viņas nodoms ir tālredzīgs un apsveicams: atvest latviešu uzņēmējus uz Libānas galvaspilsētu, kurā iespējams sakārtot biznesa kontaktus. Viņa pat nesaprot, kāpēc neviens latvietis vēl nav aizbraucis uz Libānu, lai uzsāktu tur savu biznesu. Libānā šobrīd ieplūst milzu kapitāls, visa Beirūta ir viens liels būvlaukums, libānieši, kas bija pametuši valsti, tagad brauc atpakaļ, un visiem vajadzīgi mājokļi. Harita un Džons ieguldījuši naudu naktskluba izveidē, un tagad, septembrī, Džona ģimene dosies uz Libānu, lai pārlaistu krīzes ziemu. Harita ir pārliecināta, ka Beirūtā būtu darbs celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, mēbeļu ražotājiem, linu apģērbu darinātājiem. Sevišķi liela piekrišana būtu piena rūpniekiem: libāniešiem nekas tik ļoti negaršo kā mūsu saldējums, saldie sieriņi, biezpiens… To nu Harita zina pavisam droši.

http://nra.lv/latvija/2075-mes-aizlidojam-otrdien.htm

2015. gads

Organizācija Miera vēstnieki Irākai tikušies ar Latvijas prezidentu

http://www.focus.lv/latvija/politika/organizacija-miera-vestnieki-irakai-tikusies-ar-latvijas-prezidentu

Interesanti, cik samaksā ” uzņēmējai” par parakstu zem šī “raksta”, un cik “Ir” par kārtējo multikulti reklāmu.

http://vuongquoctom.com/lau-vit-nau-chao-thanh-giao.html

http://vuongquoctom.com/nha-hang-noi-tieng-o-sai-gon.html

http://vuongquoctom.com/nha-hang-dai-loan.html

http://vuongquoctom.com/am-thuc-dai-loan.html

“Angļu valoda kā tehniskās saziņas valoda” – fakta konstatācija. Bet perfekta tehniskās saziņas valoda būtu esperanto. Īpaši, ja salīdzina darba apjomu abu šo valodu apguvei līdz praktiskajam līmenim.

Kāpēc spečuki to neredz?

1) neinformētība. Neticami, bet tā nu ir. Lai saprastu esperanto trumpjus, to jāapgūst vismaz strukturālas izpratnes līmenī. Tam nav laika, spečukiem tāpat vērtējums gatavs.

2) Nenovīdība. “Esmu milzu darba ieguldījis un beidzot pietuvojies elitei. Un tagad lai turpat tiktu arī tie, kas tikai trīs mēnešus mācījušies? Ne par ko!”

3) Esperanto entuziastu impotence. Nedzird un neredz šos intelektuālos snobus. Pat Brexit šos nav sakustinājis.

Latvijā tiek valstiski kultivēta tumsonība – nezināt ne valodas, ne izpratni par valodu zināšanu priekšrocībām.

Sāksim ar to, ka ieviesīsim Latvijas TV kanālos filmas orģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā. Šausmīgi ir klausīties ” uzskrūvētos ” balss tulkojumus. Skaidri ir zināms, ka divi aktieri ir saņēmuši gadiem ilgu valsts apmaksātu darbu ( pēc tam pensiju) Latvijas TV, dzenot izmisumā un riebumā gan tos, kas prot valodas, gan tos kas vēlas apgūt valodas. Pieminēšu arī to – kādā katasrofālā izrunā skan daudzas reklāmas angļu valodā LR TV.

Toties, visur kur vien skaties izkārtnes ir angļu valodā, tā it kā nebūtu mums pašiem sava valoda.

Tieši uz rakstā minēto attiecas pētījums par pasaules valodu izmantošanu globālo sakaru tīkla 3 konkrētos pielietojuma laukos: tulkojumos, Vikipēdijā un tviterī. Diemžēl dominējošo valodu starpā latviešu valoda neparādās, bet tādas ir angļu, spāņu, vācu, franču, krievu, portugaļu un ķīniešu valodas. No visām tām vislielākais iespaids ir angļu valodai. (Links that speak: the global language network and its association with global fame). http://www.pnas.org/cgi/doi/1073/pnas.1410931111

Tikai nevajag sajaukt tirgu ar mīlestību.

Vai tad vēl ātrāk mēs nevarētu sasniegt to attīstītāko valstu pārticības līmeni un multikulturālismu,ja mēs visi uzreiz pārceltos uz Angliju?

Man patīk Wikipedia! Tas tiešām ir labs palīgs daudzās lietās, ja ātri vajadzīga informācija. Pie tam ja uztraucas par uzticamību, tad jau jebko uz šīs pasaules var apstrīdēt. Es lieku 5 acis :)

Ja daudzi (tāpat kā es) studentiem liek pelnīt kredītpunktus rakstot/papildinot vikipēdijas rakstus, nav brīnums, ka daudzi no tiem ir “tas ir viss ko zinu” līmenī ;-)

Vikipēdijā precizitāte atkarīga no tēmas – par nosacīti tehniskām lietām kļūdu maz, jo tuvāk politikai, jo vairāk. Lasīju, ka vidējais aplamību procents sanākot tāds pats, kā „resnajās” enciklopēdijās. Vismaz Websteros esmu uzgājis ne tikai kļūdas tēmās, kurās pats iedomājos mazliet zinot, bet pat savstarpēji izslēdzošus tekstus vienā sējumā. Vikipēdijā – ne tik, izņemot tēmas, kur iespējams izvērsties „progresīvajiem” – kreilīšiem, zaļajiem, mistiķiem un līdzīgiem.
Tā vai citādi, vikipēdiju, tas ir – brīvprātīgu, neapmaksātu kolektīvu darbu pēc individuālas iniciatīvas (nu gandrīz vai komunisms, tikai nez kā uzradies pūstošajā kapitālismā) – skaitu par šī gadu tūkstoša pirmā gadu desmita izcilu jaunumu.

Vikipēdija domāta izglītotam, spriest spējīgam cilvēkam , Piemēram es ievadu kādu vārdu , atrodu vikipēdijā izlasu , bet saprotu ,ka varbūt patiesība tur kādi 10 % . Un tad ja intrese var meklēt nopietnākus informācijas resursus . Starpcitu visādi National geografi u t t reizēm ļoti līdzigi informācijas patiesumā . Nu palasiet kautvai par Herbertu Cukuru Latviski , RU . Par Bermondu dažādās valodās .

P.S.Tiko pa ntional geografic noskatījos par nacistu medniekiem , šoreiz par H Cukuru , nezinu ka citos raidījumos sauc nacistus …proti vai tikai vārdā , bet šeit visu laiku LATVIEŠU NACISTS

Vikipēdija (pagaidām “inkubators” nevis atsevišķs pilnvērtīgs domēnvārds) ir arī latgaliešu valodā – šobrīd tur ir ap 400 šķirkļu. Sk. http://bit.ly/eJuhD0 . Pagaidām tur ir ļoti maz derīga satura, bet ar laiku tā var kļūt par dabisku vietu, kur apmainīties ar uzziņas materiāliem – gan par Latgales kultūrvēstures tēmām, gan arī dokumentēt dažādu nozaru terminoloģiju latgaliešu literārajā valodā.

Sk. arī diskusiju par latgaliešu Vikipēdijas pievienošanu “nopietnajām” Vikipēdijām – http://bit.ly/hmCv7r . Latgaliešu valodai tagad ir ISO kods (LTG) – tādēļ formāliem šķēršļiem nevajadzētu rasties: jaunais domēns visdrīzāk būs “ltg.wikipedia.org”. Žemaišu/samogitu valodai patstāvīgu Vikipēdiju izveidoja jau pirms dažiem gadiem – sk. http://bat-smg.wikipedia.org/wiki/P%C4%97rms_poslapis . Patstāvīga Vikipēdija ir arī vienai Igaunijas reģionālajai valodai – Võro. Sk. http://fiu-vro.wikipedia.org/wiki/P%C3%A4%C3%A4leht .

Saliktie kodi “bat-smg” un “fiu-vro” gan nozīmē, ka žemaišu valoda Vikipēdijas pasaulē tiek uzskatīta par “baltu valodas” dialektu; un võro – par “somugru valodas” dialektu (patstāvīgus kodus tām neiedeva, lai nerastos konflikti ar kaut kādām citām valodām, kuras var saņemt šos kodus nākotnē). Latgaliešu valodas ISO kods ir liels sasniegums, jo tas ļaus Internetā pareizi marķēt šajā valodā sarakstītos tekstus, kā arī pilnvērtīgāk izmantot dažāda veida programmatūras lokalizācijas iespējas. Nupat apritējusi šī koda (t.i. latgaliešu valodas “starptautiskās atzīšanas”) viena gada jubileja – sk. http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg .

vērtīgs resurss. tik diezgam maz informācija par Latviju, tās vēsturi, slaveniem cilvēkiem utt. Un protams informācija latviešu valodā!!! Atgādināšu, ka ikviens var piedalīties Wiki tapšanā.