Piebalgs: neesmu prezidenta tips

Pēc raksta spriežot Piebalgs ir atrauts no realitātes paēdušais,kas izsalkušo nesaprot un pieteikoši nenopietni raugas uz procesiem LV.

iesaku apskatit rakstu Diena:
http://diena.lv/lat/politics/hot/zakis-apsauba-zatlera-speju-ienemt-prezidenta-posteni-otro-terminu#comments
Zaķis apšauba Zatlera spēju ieņemt prezidenta posteni otro termiņu…
to Dzintars Zaķis saka pavisam nopietni un izskatas ka vinjam prata jau ir savs reals kandidats kas bidams uz sho posteni.

Es par somu izglītības sistēmas rezultātiem skaļi priecājos kopš 2006. vai 2007. Tagad, kad Piebalgs arī to pateicis, varbūt kāds 1 tūdaliņš no 100 ieklausīsies. Kgan varbūt ka nevajag cūkām apelsīnus…

Visu cieņu Piebalgam, tomēr demogrāfijas draudus viņš nenovērtē! Ja jau būtu tik vienkārši, ka šobrīd mazāk bērnu, bet vēlāk būs vairāk – tad jau viss būtu labi. Bet diemžēl latviešiem tūlīt būs 2 reiz mazāk jaunās potenciālās māmiņas – jo tikai tik maz viņu piedzima 90-jos gados. Demogrāfiskā bedre pēc 10 gadiem notiks lavīnveidīgi, un ja to neuzlabos tagad, tad pēc tam būs par vēlu. Ja pusmiljonam latviešu pēdējā paaudzē piedzima tikai 300 tūkstoši, tad nākamā paaudzē šiem 300 tūkstošiem nebūs iespējams radīt pusmiljonu, bet ja būtiski nepalielinās valsts atbalsts, tad nākāmā paaudze radīs tikai 170 tūkstošus latviešu, un vēl pēc vienas paaudzes tādu būs tikai 90 tūkstoši, utt.

nu cik laba vispār standartizēta izglītība var būt, tik mums arī iespējams ir…

Viņš gadījumā nav slēptais gejs? Cik ir redzēts Latvijā, gaita un kustības ejot ir ļoti nevīrišķīgas. Arī roku kustības.

.
Piebalgs nav personība, vārda plašā nozīmē. Un tieši to viņš labi ekspluatē. Prot netraucēt un ir paredzams. Šīs divas ir viņa spilgtākās īpašības. Gandrīz neticami, bet uzmanību komisārs pievērš tieši ar to, ka ir praktiski nepamanāms.
Vai viņš ir paveicis ko dižu? Nē. Bet ir pamanījies rīkoties tik “maigi”, ka dažas pamanāmākās kļūdas nu var pasniegt kā notikumus!

“Prezidents kaut kādā mērā ir nācijas morālās tīrības simbols” Paldies par šiem vārdiem!

Un vēl viena analoģija attiecībā uz bērna izvēles brīvību. Labi zināms, ka ļoti daudziem bērniem patīk grauzt čipšus ar kolu un saldumus. Tad Dieva dēļ, nedrīkst taču to prieku viņiem liegt, tā taču bērna izvēle. Cauri zobi, resna pēcpuse un vēlāk diabēts – tas taču neskaitās!

Vai kāds nevarētu dabūt datus par to, cik skolēnu vidēji Somijā sanāk uz vienu skolotāju. Tas ir interesanti, jo Somijā varētu būt līdzīgas problēmas kā Latvijā – tālas un mazskaitlīgas apdzīvotas vietas, ar tendenci jaunajiem vākties prom uz centriem.

Piebalga intervijā man stipri nepatika tā totālā problēmu esamības noliegšana (emigrācija – gan jau būs labi viss notiks pats no sevis, Krievija – nekas, gan jau, izglītība – lai jau 8 gadīgais veic savu izvēli (negribu mācīties rēķināt), gan jau pēc 12 gadiem kaut kādu darbu atradīs) .

Un teikums: “Skolotājam var būt relatīvi zema alga, bet ļoti laba tālākizglītošana, un viens atsver otru, jo nauda vien mūs neapmierina, būt skolotājam ir zināms aicinājums.” ir mazliet cinisks. Te uzreiz jautājums, kāpēc vārda “skolotājam” vietā nevar ievietot citu “mainīgo” : “Deputātam”, “ierēdnim”, “advokātam” vai pat…”eirokomisāram”. Jā, tiešām, kāpēc gan ne?

Vispārīgi ņemot, brīvība ir pamatnepieciešamība, par to neviens nestrīdas.
Bet, brīvība nevar būt bez atbildības, un, šinī konkrētā gadījumā, attiecībā uz skolas priekšmetu izvēli – vai šinī vecumā cilvēks jau ir tik atbildīgs, ka viņam pilnā mērā var piešķirt šo brīvību?

Intervija man likās interesanta. Piebalga kunga spriedumi ir saprātīgi un nosvērti. Divi graudi pēc pirmo komentāru pārlasīšanas…
Brīvība ir cilvēka gara, identitātes pamatnepieciešamība – nepieciešama realitāte, izvēles brīvība, kas īsti apelē pie šīs nepieciešamības, ir pieklājība pret šo realitāti.
Esmu dzirdējis par Somijas izglītības sistēmas pārākumu planētas Zeme kontekstā – tāpēc ticu, ka šim mītam nav nejaušs raksturs – der pārbaudīt, t.i., precīzi noteikt tā cēloņus.

vareja vel turpinat ka esmu TP ieliktenis un glumais tips.kurs ir paklausigs apsoluti visiem.jo iznemot ka savu karjeru man nekas neintresee un naudu es turu SEB bankaa.

Nu Piebalgs gan butu VVF limena prezidents, ta ka vins ir parak pieticigs sava vertejuma. Vina pozitivais skats drizak ir saistits ar to, ka vins ikdiena redz un apmekle loti nabadzigas valstis, vai valstis, kuras norit karadarbiba. Uz so valstu fona Latvija tiesam ir miera un stabilitates osta.

Patīk Piebalga pozitīvisms:)

“Labāk aktīva uzņēmējdarbība notiktu šeit. Jo citādi Latvija paliek tāda miera osta pensionāriem, bērniem, ierēdņiem, bet pietrūkst dinamikas. No otras puses, pozitīvais ir absolūta stabilitāte Latvijā…”.
————————————————————————-
Nu šo te var apšaubīt.
Nebūs uzņēmējdarbība, no kā tad iztiks tie pensionāri, bērni, ierēdņi?
Kas radīs pievienoto vērtību un maksās nodokļus?
šīs kategorijas jau tikai tērē.
Par to absolūto stabilitāti arī apšaubāms apgalvojums, kāda stabilitāte pie tādas situācijas, ka valsts gandrīz vai tika novesta līdz bankrotam un daudzi zaudēja darbu, ienākumus, pat mājas?
Vēl nepiekrītu par to, ka brīvība svarīgāka par zināšanām, un tāpēc skolēni drīkst izvēlētis, kurus priekšmetus mācīties, kurus nē.
Nav viņi vēl tik nobriedušas personības, lai paši zinātu, ko viņi grib, un kas viņiem noderēs, bieži vien nemācās tikai tāpēc, ka drīkst nemācīties.
Vēl mani satriec tas fakts, ka mums, izrādās, valsts finansētu augstkolu proporcionāli iedz. skaitam vairāk, kā bagātā Danijā vai Zviedrijā.
Tāpēc nav ko brīnīties, ka, pie tāda “augstskolu” skaita zinātnisko publikāciju vismazāk.
Vispār, manuprāt, intervijā Piebalgs visu redz pārāk rožainās krāsās, gan Latvijas, gan pasaules situāciju, bet citādi interesanta intervija.

Tā dīvaini, ka Piebalgs nespēj atbildēt uz būtisku pamatjautājumu: kāpēc to augstskolu Latvijā ir tik daudz?

Kopš laika, kad minstrēt sāka Piebalgs ir pagājuši vairāk kā 20 gadi!!! Drīz skolā ies tie bērni, kuru vecāki piedzima viņa ministrēšanas laikā, bet reformas kā neizdodas tā neizdodas…

Skumji! Skumji! Skumji! Skumji! Skumji!

Somijas izglītības sistēmu nepārzinu, bet Norvēģijas gan. Tad nu es ar nepacietību gaidu, kad to pārņems LV, jo Norvēģijas skolotāji (lai arī saņem krietni VIRS VIDĒJĀS ALGAS VALSTĪ nevis gandrīz minimālo ka LV) atzīst, ka Somijas skolotājiem maksā vairāk… bet strādā viņi mazāk!!!

Norvēģijā slodze skolotājam ir 21 kontaktstunda un vēl 7 stundas, kad jābūt skolā (lai aizstātu kolēģus vai citiem darbiem, piemēram, apmeklētu sapulces, konsultētu, labotu darbus, gatavotos…) un šīs 28 stundas (nevis 40 kā plāno IZM) ir 4 DARBA DIENĀS – t.i. visiem skolotājiem ir papildus brīva no skolas diena!!!! Nākošā atšķirība ir tā, ka skolotājam maksā pilnu algu – neatkarīgi no stundu skaita!!! bet par katru kontaktstundu virs 21 – kā par virsstundām – DUBULTĀ (tas vienalga vadībai sanāk izdevīgāk kā ņemt otru skolotāju, piemēram, 2 pāri palikušajām matemātikām un otram skolotājam maksāt pilno algu!)

Jā, skolas ir lielas, ar sociālajiem jautājumiem (brīvpusdienas, braukšana uz skolu, kopmītnes…) nenodarbojas – tas ir pašvaldību soc.dienestu darbs!

Arī tad, ja skolas burtiski atrodas katra savā futbola laukuma pusē – tās neapvieno! Uz ~800 vidusskolēniem (arodskola, kurā pamatspecializācija ir mūzika, māksla, drāma, dejas – un Aleksandrs Ribaks ir šīs skolas absolvents) ir 240 darbinieki… Man nekādi nesanāk vairāk par 3,33 skolēniem uz skolotāju!!!!!

Varbūt uz IZM vajadzētu izsaukt kādu citas ES valsts izglītības ierēdni, lai tas pats sarēķina, cik tad LV ir to skolotāju pēc viņu valstī pieņemtās metodikas!!! UN TAD SKAITĻUS ARĪ SALĪDZINĀTU. Tad nebūtu jautājumu par bibliotekāru, logopēdu, psihologu u.c. skolā strādājošo skaitīšanu vai nē. Tas pats par burtnīcām, konsultācijām…

Laimīgu Jauno gadu!