Apstiprina elektronisko mediju konsultatīvo padomi

Edgaram Avotiņam par valsts parādiem: Vēsture rāda, ka valstu parādu krīzes gandrīz vienmēr beidzas ar lielas daļas parādu neatdošanu, saka Carmen M. Reinhart, Harvardas profesore un eksperte valstu parādu krīzēs. Vācija neatdeva llelāko tiesu savu 1., kā arī 2. pasaules kara parādus. Angliski par to var lasīt, nytimes.com, šodienas Business Day, autora Eduardo Porter rakstā “Germans Forget Postwar Lesson on Debt Relief in Greece Crisis.”

Uldis Bluķis, blukisu

Nu tad beidzot tai korī – “sit viņu (Grieķiju) krustā!,parādījies kāds citādi domājošs.

Jo, var jau lamāt grieķus – slaisti, zagļi, negrib zagto atdot. Neviens jau ar sajūsmu neatdod, bet grieķi to reāli nemaz izdarīt nevar.

Izskatās, ka ES šo situāciju atrisināt nevarēs, Jo ES pamatprincipi ir neelastīgi un nepatedz šāda veida situāciju iestāšanos. Tāpat kā bēgļu problēmu, stratēģiskā partnera Krievijas ambīcijas un citus “izaicinājumus”.

Protams, katru klupienu var izskaidrot – Dienvideiropas tautas jau nekad nerukās kā vācieši, jāatstāj laiks plezīram, ģimenei, dzīves baudīšanai.Tā kā ES arhitekti ir augsti skoloti tehnokrāti kam cilvēka dvēseliskā, emocionālā daļa ir pasveša, tad Dienvideiropas iekļaušana stingrās, vienotās valūtas sistēmā, kur ir centralizēta monetārā politika, ir superrisks.

autors laikam gan nespēj saprast atšķirību starp valsts parādu un privāto parādu. Tādu SVF parādu neatlaiž nekādā gadījumā – ja kāda valsts nevar atmaksāt … tagad …, tad atmaksās vēlāk ar procentiem. Tāpēc salīdzinājums ar ASV hipotēkām ir vienkārši muļķīgs.

Tāpat tas teikums ka vairums kredītu aizgājuši aizdevējiem … bet protams – savādāk nemaz nemēdz būt ar valsts parādiem. Gandrīz neviena valsts Pasaulē reāli neatdod savus parādus – tiek ņemti jauni kredīti ar ko atdod iepriekšējos parādus. Valstij mēra parāda apjomu pret IKP – tāpēc parāda mazināšana lielā vairumā gadījumu nozimē tikai to, ka valsts ekonomika ir augusi, tāpēc parāds pret IKP ir samazinājies (kautgan reālais parāds tai pat laikā nav mainijies vai pat ir nedaudz pieaudzis)

Teikt, ka Grieķija reāli nav guvusi kaut ko no šiem aizdevumiem … tas jau ir absolūta muļķība.

Bet nu jau sen (vismaz no 2009. gada) ir pilnībā skaidrs, ka Grieķijas parāds ir pārmērīgs – ne tikai Grieķija nekad nespēs atmaksāt kredītu, bet pat lāga nespēs tikt gala ar kredīta procentiem, jo/un attiecīgi pieauga kredītu procenti.

Pirms pāris gadiem tika norakstīta daļa privāto parādu – kopš tā laika neviens privātais Grieķijai vairs kredītu nedos – tāpēc Grieķija ir pilnībā atkarīga no SVF un Eiropas Savienības.

Bet es piekritīšu raksta kopējai noskaņai, ka principā jau ir labi, ka grieķi skaidri parāda ES funkcionāriem, ka esošais variants nerullē.

Tikai nevajag sacerēties, ka grieķiem tagad kautkāda haļava iestāsies un labāka dzīve – nebūt nē. Skaidrs, ka Griekija tās reformas ir jāturpina un valsts tēriņi jāmazina un ekonomika jāatdzīvina – tikai – līdzsinējā metode nestrādā – 30% bezdarbs!!! Kura ekonomika gan ko tādu var pavilkt?

Manā izpratnē – Grieķija pamazām būs spiesta sākt drukāt drahmas, jo tai vienkārši nepietiks eiras iekšējiem norēķiniem. Tākā eiras joprojam trūks (jo nepieciešamas importa apmaksai), tad drahmu vērtiba pret eirām kādā bridi vairs nebus 1:1, bet nokritīsies un tad Gtrieķijas iekšzemes uzpūstie tēriņi (pensijas, algas, nomas un īres maksas utml) automātiski nokritīs līdz reālam līmenim, savukārt importa preces kļūs mazākturīgajiem grieķiem nepieejamas – imports mazināsies, vienlaikus eksports varēs kļūt konkurētspejīgāks un rezultatā Grieķijas tekošā konta problemas izzudīs pašas par sevi, nodarbinatiba atjaunosies

Protams – problēmas ar to nebeigsies – grieķi skaidri redzēs, ka citās ES zemēs algas ir būtiski lielākas, būs emigracija … līdzīgi kā mums tagad. Bet vismaz ar krīzes akūto situāciju tiks gala vieglāk nekā ar līdzšinējo iekšējās devalvācijas metodi.

Nu un par ārējo parādu – kā jau teicu, tad valsts ārējo parādu pret SVF un ES reāli nenorakstīs – vienīgais ko tur var izdarīt – atlikt pamatsummas atmaksu uz ilgāku laiku, varbūt samazināt procentus …

Bijām jau mēs arī savienībā no kuras nevarēja tikt vaļā. Nupat ES (t.i. Vācija) izturas kā PSRS un uzbāžas Grieķijai ar savu kārtību. Tauta demokrātiski pateica OXI un to vajag respektēt. Grieķi tikai ģeogrāfiski atrodas Eiropā un mentāli ir Bizantijā. Attiecīgi ja viņi nav gatavi mainīties un ievērot noteikumus tad vajag šķirties pa labam un atrast mehānismu kā viņi var pārcelties uz Eiropas Savienības 2. apakšgrupu ar limitētiem labumiem un atbildību.

Tāds viedoklis, ka līdzatbildīgi ir arī aizdevēji noteikti nebūs populārs šeit, kur daļa tautas ir nozombēta ar neoliberālas informācijas dranķi, bet visādi vilki, rimšiki un daži EP bļauri ziliem ģīmjiem brēc pēc atriebības ! Parādu vilkšana līdzi paaudzēm nav kristietīga pašā būtībā, turklāt tā iznīcina pašu sistēmu kā tādu, jo nevar mūžīgi augt parāds, sevišķi tāds ko nekad nav iespējams samaksāt….Greiķijas referendums, lai gan tiešām populistu un spēlmaņu (jo jau primajās dienās bija jāsāk runāt par tā restrukturizāciju) ir īsta demokrātijas vērtību paraugstunda, sevišķi tādai valstij kā mums, kur viss tiek izlemts zem slepenības zieģeļiem aiz 10 durvīm un tikai dažādu interešu klubu, starp kuriem nav latviešu tauta, labā !

Domāju, ka 2015.gads ir plānprātīgās taupības beigu gads un visai drīz sekos kāda jauna tirgus / ekonomiskā sistēma, jo esošā ar savu nevienlīdzības, pārekspluatācijas un ekspansijas devu sevi ir izsmēlusi totāli un galīgi !