Samazināt nozīmētu likvidēt
Saistītie raksti
Viedoklis /
11. jūlijs
Proaktīvā sociālā aprūpe – risinājums veselības sistēmas izdegšanai
Viedoklis /
9. jūlijs
Inflācijai beigsies nauda
Eksperta viedoklis /
7. aprīlis
Latvieši ir makro dzejnieku tauta
Komentāri (76)
armandslogins 04.12.2010. 15.56
nu Rimševičs pareizi un godīgi visu pateica, raksta autore vienkarši šokē ar savu aprobežoto skatījumu un nespēju skatīties uz lietām reāli. nozēlojami.
0
jansemjo 03.12.2010. 16.19
Tagad pretstatīt skolotājus ar LB prezidentu ir pilnīgs murgs – laikam žurnālistiem ir pilnīgs ideju un tēmu trūkums.
Ja runājam par LB prezidenta un padomes/valdes locekļu algām – ir populistiski pielīdzināt LB darbinieku algas valsts sektorā strādājošo algām. Tas tāpēc, ka es nezinu nevienu no LB, kas būtu pārgājis strādāt kādā valsts institūcijā, bet zinu daudzus, kas no LB ir pārgājuši uz ļoti labi apmaksātiem darbiem komercbankās. Nu nevar LB visu laiku par valsts naudu ražot darbiniekus privātām struktūrām. Ok, arguments par 14 padomes/valdes locekļiem, iespējams, ir vietā – skaitu varētu samazināt, taču algu līmeni salīdzināt ar ministriju vai skolotāju algām ir glupi. Salīdziniet ar SEB Ozola vai Swed Mančinska vai Rietumu Kaļinovska algām.
0
Bulkujānis www.lasma 03.12.2010. 15.10
“..nebūs sarunu ar meļiem/melēm” ?
No kurienes šie stiprie vārdi? Kādu nosaukt par meli ir diezgan nopietns apvainojums. Pat šajos liberālajos laikos. Vai varat ilustrēt savus vārdu ar konkrētiem piemēriem? Lasot interviju, man radās pilnīgi pretējs iespaids. Rimšēvics minēja, ka Latvijas valstij piederošie uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus, jo algu samazināšanas dēļ no tiem aizgājuši spējīgie vadītāji. Aicināts nosaukt kādu piemēru, viņš no atbildes izvairījās. Varbūt Jūs varētu kādu piemēru nosaukt?
Tāpēc derētu labi pārdomāt, kur te ir kāds melis.
0
Reinis Druvietis 03.12.2010. 14.15
Rimševica kungs intervijas nobeigumā minēja, ka piesaiste Eiro nodrošinot kaut kādu tur stabilitāti un veicinot eksportu vai kaut kā tamlīdzīgi.
1.Ja lats nebūtu piesaistīts eiro, tad iespējams, ka šobrīd kurss būtu, piemeram, nevis 1 eiro = 0,70 lati, bet gan, piemēram, 1 eiro = 2 lati.
2.Kā esam dzirdējuši no ASV pārmetumiem Ķīnai par juaņas kursa mākslīgu noturēšanu zemā līmenī, kas veicina Ķīnas eksportu (kā redzam veikalos Latvijā – tiešām veicina), secinām, ka zemāks kurss veicina eksportu.
3.No Latvijas Bankas mājas lapas:
“Kas ir valūtas revalvācija?
Pretēja parādība devalvācijai ir revalvācija – kādas valsts naudas vērtības palielināšana attiecībā pret citu valstu valūtām. Revalvācija veicina importu un kavē eksportu, tāpēc attīstītās valstis cenšas izvairīties no valūtas revalvācijas.”
Secinājums:
Mums katru dienu nepārtraukti notiek tāda kā valūtas revalvācija (nodrošinot piesaisti Eiro), tad kā tas var kaut ko nebūt, it seviški, eksportā veicināt, par kādu stabilitāti ir runa? Un vai tad jebkura cita valsts, vai ari tie paši Latvijas uzņēmēji eksportējot uz ASV, piemēram, nerēķinās ar valūtas svārstībām?
Jautajums, kurš rodas no secinājuma;
Vai Rimševiča kungs, ja tā varētu izteikties, intervijas noslēgumā drusku neblefo, pieminēdams it kā stabilo un sagaidāmo ienākumu (piemērs par 100 000 eiro par kuriem mēs droši iegūstam 70 000 latu) pateicoties stingrajai piesaistei, pretēji citiem labumiem, ko varētu sagaidīt no peldoša kursa?
Secinājums no jautajuma:
Vai žurnālistiem, kuri intervē par ekonomikas jautājumiem politiķus un ekonomistus nevajadzētu būt ekonomista izglītībai? Piekrītu, ka žurnālists nevar iegūt arī mediķa, lauksaimnieka un citas izglītības, bet visvairāk jau tās intervijas notiek ar politiķiem un te nu tas noderētu.
Piedodiet, ka arī es atļāvos komentēt bez atbilstošas izglītības, līdz ar to manos secinājumos arī var gadīties kāda kļūda.
5
piziks > Reinis Druvietis 03.12.2010. 14.32
> Aija! Tieši šoreiz nav zināms, kur galvenais iemesls, kādēļ tik švaka tā runāšanās iznākusi tieši IR vajadzībām un tieši Anitai Braunai, kas ir šobrīd ekonomikas analīzē viena no visstiprākajām atlikušajām dvēselēm! Palasi, Aija, žurnālā iepriekš Anitas var RVR rakstīto, — gada spožākais analītiskais materiāls Latvijas drukātajos/kombinētajos medijos! Bet, kādēļ šoreiz iekšā bija, bet ārā nenāca, īsti nav saprotams: tik vien iznāca kā šovs ar abpusēju aizvainošanos un spītēšanos…
Ceru, ka turpmāk ar Braunu tā gadīsies reti, — paseko tam, ko viņa dara — kopumā noteikti ir vērts.
0
Valdemārs Valdemārs > Reinis Druvietis 03.12.2010. 14.47
Nominālais valūtas kurss tiešām kādu brīdi ietekmē eksportu. Deviņdesmito gadu sākumā, kad lats bija ļoti nenovērtēts, eksportēja visu, ko tikai iespējams noskrūvēt. Iekārtu un infrastruktūras noārdīšana, protams, samazināja ražošanas potenciālu un nodarīja lielu postu, bet īstermiņā krāsaino metālu u.c. eksports auga griezdamies. Ja jūs tagad apgalvojat (kāpēc ne?), ka brīvā tirgū lata kurss no 0.70Ls par eiro varētu pavājināties līdz 2 latiem par eiro, tad jūs paredzat importa cenu kāpumu par 186%!! Welcome back to sweet 90’s:)
0
Reinis Druvietis > Reinis Druvietis 03.12.2010. 14.59
Mana paredzēšana jau neizraisa notikumus un es nemaz negribētu “back to sweet 90’s”. Bet šāda mākslīga piesaiste to varētu manuprāt izraisīt. Jo galu galā valsts nevar mūžīgi tikai importēt un importēt.
0
Valdemārs Valdemārs > Reinis Druvietis 03.12.2010. 15.17
Ja valūtas kursu nosaka tirgus, tad zināmos gadījumos nevajag nenovērtēt savas “paredzēšanas” spēku. Latviešiem ir piešauta roka, spekulējot uz valūtas kursa devalvāciju, un mazai valūtai ar peldošu valūtas kursu brīvā kritiena potenciāls ir milzīgs.
Apgalvojums, ka valsts tikai importē un importē nav gluži patiess. Apciemo, piemēram, Delfus un apskaties LB informāciju par Latvijas maksājumu bilanci. Protams, mūsu sabiedrībā ir ieēdies noskaņojums “vara mums melo”, bet šāda ekonomikas dalībnieku nihilisma apstākļos daudzkārt piesauktajai monetārajai politikai (peldoša valūtas kursa apstākļos) ir grūti iegūt nepieciešamo uzticību.
0
Reinis Druvietis > Reinis Druvietis 03.12.2010. 15.26
Optiskajam Tēmeklim
Es negribēju kritizēt patiesībā konkrēto žurnālisti.
Vienkārši sarunā nedaudz paspīdot ar ekonomikas terminoloģiju, žurnālists varētu izvairīties no tā, ka intervējamais atbildē pasaka to, kas varbūt izklausās labi tautas ausīm, bet pavisam nav labi no zinātnes viedokļa, t.i., izvairīties no populisma vai demagoģijas, kas, manuprāt, ir izskanējusi Rimševica atbildē uz vienu no pēdējiem jautājumiem.
Pie tam, ja pareizi atceros, kādā citā intervijā TV kādu laiku atpakaļ Rimševics nemaz nebija tik pozitīvi noskaņots par lata piesaisti Eiro.
0
dro 03.12.2010. 12.21
Provokativs jautajums: Cik % no tiem, kurus uzskata par skolotajiem, atbilst sim godpilnajam pienakumam???? To pasu var attiecinat ari uz augstskolu macibspekiem:))
4
ievuliitis > dro 03.12.2010. 12.26
Mums laikam līdzīga ilggadīga pieredze šinī aspektā.
Es teiktu – procenti 10.
Un, ja apskata LIZDA personālijas? Tā ir milzīga laime, ka tādi “skolotāji” ir prom no bērniem.
0
piziks > dro 03.12.2010. 12.42
Tieši tā, Betij! Daļa no tām, kas nesā skolotāju diplomus iesildījušas LIZDA-ā un nu tēlo cunftes patriotes, bļaudamas, ka skolotājus sit. Tas arī viss šoreiz.
0
Rolands__ > dro 03.12.2010. 13.37
Visi jau nevar būt Dienvidu tilta vai Gaismas pils projektu vadītāji ar godpilnu atbilstību vadītāja nosaukumam.
0
ievuliitis > dro 03.12.2010. 14.54
Mr.Key! Lai cik šmugulētāju jūs man uzrādītu, tas ne par gramu nemazinās apdraudējumu bērniem, kas nāk no dažiem skolotājiem.
0
Valdis Zagorskis 03.12.2010. 10.37
Rimševica kungs it kā nepamana to, ka LB rīkojas un pelna ar valsts, resp. tautai piederošu kapitālu. Tur ir tā galvenā starpība. Tāpēc komercbanku pieminēšana nav īsti vietā. Pēc būtības Rimševics un CO. ir tādi paši valsts ierēdņi kā ministri, varbūt vienīgi ir pelnījuši “progresīvo” prēmiju par labu darbu.
0
piziks 03.12.2010. 10.32
Ņemot vērā/atsaucoties uz šā rudens pieredzi, no Rimševica beņķa es pakonsultētos ar LB preses un komunikāciju dienesta cilvēkiem un medijiem, kuri strādā provokatīvi dzelteni, aizvērtu duris! LB viedokli? Lūdzu, Mārtiņš Grāvītis vai Otersons, — kurš no viņiem bankā palicis? Nopietni gribat runāt? Jums nav pamata ticēt, — esat profesionāļu uzticību zaudējuši! Solāt vienu, darāt citu, — uz redzēšanos! Kad varam redzēties? Punkts 1 — pēc abonēšanas kampaņas beigām. Punkts 2, — profesionālas gidprātības nepietiekamības dēļ, — nebūs sarunu ar meļiem/melēm: profesionālisms jāprasa arī no medijiem! Vienreiz piemānījāt, — pienāciet pēc gada: pamēģināsim vēlreiz! Arī žurnālistiem, nevis dzelteniem “žurnaļugām” nav licences uz demagoģiju, ne indulgences da jebkādai muldēšanai, ko šefs marketinga dēļ pieprasa! Vismaz nedrīkstētu būt. Ja mēģina, — jādresē! Varbūt ne Anitas Braunas vaina, — varbūt kāds ar Anitu makšķerēja, izvēlējās par slieku uz āķa, ar ko Rimševicu apmuļķot?
0
Rolands__ 03.12.2010. 10.13
Latvijas Bankas prezidents televīzijā aicināja cilvēkus tad netērēt un taupīt (2006/7. gads, neviens neklausīja), tad netaupīt un tērēt (2008. gada sākums, arī neviens neklausīja).
Man, kas banku lietās neko nesaprot, ir jautājums. Vai Centrālās bankas prezidents šo patērētāju uzvedību nevarēja kontrolēt caur finanšu instrumentiem, nevis tikai aicinājumiem televīzijā? Vismaz tērēšanu un naudas apriti Latvijā, manuprāt, varēja iekurbulēt caur kursa brīvlaišanu un/vai devalvāciju, ne tā?
Es vēlreiz uzsvēršu, ka es banku lietās neko nesaprotu. Es tikai saprotu, ka ja lats ar katru dienu kļūst nevērtīgāks, es viņu tērēju tūlīt pat, kā saņemu, un tā darītu visi. Bet, ja latiņš ir stabils, es viņu turu skapī un gaidu, kas nu notiksies. (nekas nenotiek, jo visi tur savu latu skapī). Es arī nesaprotu tās bankas, kuras piedāvā jocīgus nosacījumus kredītu atmaksai – maksājot eirikos, tas procents ir smieklīgs, bet latos – oij oij oij.. Laikam arī banku analītiķi savos modelētajos scenārijos kaut ko nav sapratuši. Bet nu tā kā es banku lietās neko nesaprotu, pilnīgi neko, droši vien ka tur tās starpbanku likmes vai tamlīdzīgas spēlītes nosaka toni, ne jau acīmredzamas izmaiņas valūtas kursā…
Vēl ir tā, ka vienā darba vietā priekšnieks bija ārkārtīgi gudrs, un visu, kas šodien notiek, paredzēja jau 2005. gadā. Darbs nebija saistīts ar bankām, pie tam viņa scenārijs, kaut skarbs, tomēr bija maigāks, jo nebija iekļauta ASV finanšu katastrofa. Kad 2007. gada pavasarī divas lielas bankas (SEB un Parex) pārdeva savus īpašumus Vecrīgā, vai kādam bija vajadzīgs vēl skaidrāks signāls par to, kas sekos? Es nesaprotu, kā, būdams tik liels speciālists, kā te rakstīts, Centrālās bankas prezidents varēja paņemt lielu kredītu tādā neizdevīgā mirklī? Vai viņam, kas banku un ekonomikas lietās visu saprot (pilnīgi visu saprot, pēc viņa rindā stāvot citas bankas) ir kāds loģisks skaidrojums tik neveiksmīgam lēmumam?
Un vēl viena piezīmīte – vai tad Islande nav tā viena Eiropas valsts, kas tautas referenduma rezultātā vienkārši atteicās glābt bankas?
7
piziks > Rolands__ 03.12.2010. 10.37
Yess! Redz, vajadzēja Tevi blakus Anitai Meta kafe pie Rimševica, — tad būtu bijis interesanti materiālu lasīt! Būtu saistoši uzzināt, kā Rimševics vērtē, var skaļi vērtēt atļauties islandiešu recepti! To pašu tēmu — labi sagatavojoties sarunai, protams — izvērst par 2 smadzeņpodu bojekviku, a sanāca lumpendzeltens ziepju seriāls ar apvainošanos abās pusēs! Anita: viņš bija neiecietīgs! Ilmārs: Viņa man solīja par ekonomiku… Un katrs šņukst savā pusē, — a lasītājs negaidija te Duni papīra salvešu reklāmu, kura blakus būtu iederējusies.
0
witinja > Rolands__ 03.12.2010. 10.41
Jā, patiešām, tad kad man ir kredītsaistības vai kādam skolotājam tās ir manas un viņa problēmas, jo redziet muļķiem bija taču jāsaprot ka tā turpināties nevarēs un ka būs krīze. Bet ko tad šie pārgudrie, neaizvietojamie gaišie prāti to nezināja? Saņēmās ārprāta kredītus uz ārprāta termiņiem it kā būtu nemirstīgi! Tāds bija arī Hipoteku bankā un redziet var iztikt bez viņa!
0
Rolands__ > Rolands__ 03.12.2010. 11.26
Esmu lasījis, ka vienā no pirmajām prese konferencēm, ko sniedza Zatlers pēc stāšanās amatā, dažas sievietes esot izkliegušas savu sašutumu vai pat demonstratīvi izskrējušas no zāles. Par ko žurnālistiem esot bijis viedoklis, ka neesot dēļ tā varējuši normāli strādāt.
0
Valdemārs Valdemārs > Rolands__ 03.12.2010. 12.14
Mr.Key, regulēt ekonomiku ar monetārajiem instrumentiem – tas skan lepni. Diemžēl ceļš līdz situācijai, kad tas viss efektīvi darbojas, ir vienlīdz riskants kā ekspedīcija uz K2, ja ne vēl riskantāks:).
Ekonomikas mācību grāmatas apraksta situāciju, kad ir nostabilizējusies uzticība peldoša valūtas kursa režīmam un centrālās bankas apņemībai īstenot monetāro politiku cenu stabilitātes nodrošināšanai. Jā, tieši cenu stabilitātes nodrošināšanai, nevis ekonomikas stimulēšanai, kā atskan saucieni no malas, aicinot atteikties no fiksēta kursa. Pāreja no viena valūtas kursa režīma uz citu ir nelīdzsvarots process, un par to mācību grāmatas klusē. Tas, ko var palasīt, ir ļoti dažādā citu valstu pieredzes buķete.
Atteikšanās no fiksēta kursa vienmēr ir saistīta ar uzticības zaudēšanu, un jaunajai politikai ir jāatgūst uzticība, kas jebkuros apstākļos nav viegla pastaiga. Aplēšot politikas maiņas sekas, vairāk kā jebkad ir jāatceras, ka ekonomika ir sociāla zinātne. Ekonomiskajā nozīmē nauda ir tas, ko cilvēki izmanto par naudu, un valūtas politikas maiņa būtībā ir referendums, ko turpmāk izmantosim. Rezultāti nebūt nav paredzami. Mūsu sabiedrībai vēsturiskā atmiņā joprojām ir cieši iesēdušies PSRS laika monetārie satricinājumi (naudas reforma, hiperinflācija), un piedevām ir dziļi ieēdies nihilisms pret jebkādu varu un tās lēmumiem.
Pat, ja pārejot uz peldoša valūtas kursa režīmu, lats nezaudē savas pozīcijas kā nauda, pastāv risks, ka tik un tā ievērojami pieaugs nenoteiktība tautsaimniecībā. Peldoša valūtas kursa apstākļos ekonomikas neticība monetārās varasiestādes paziņojumiem un lēmumiem nozīmē, ka ir neiespējami precīzi noprognozēt monetārās politikas ietekmi un attiecīgi atbilstoši lietot šos instrumentus. Nav prātīgi attiekties no mazāk elastīgas, bet stabilas sistēmas, lai ieviestu sistēmu, kuras elastību nevar izmantot savā labā, turklāt pastāv risks paceļam pazaudēt savu naudu.
0
Rolands__ > Rolands__ 03.12.2010. 12.30
Ivar, es atvainojos par savu nekrietno vēlmi saistīt divas lietas.. vēlreiz atkārtošu, es no smalkajām banku lietām neko nezinu, neko. Arī ekonomikas procesus studēju, nevis no gudru vīru mācību grāmatām, bet ikdienā vērojot notiekošo.. Tad nu man jautājums, vai nav tā, ka tā uzticība, kas tiek noturēta ar uzticamo lata politiku no vienas puses, tiek brutāli sadragāta ar valsts absolūti neuzticamo nodokļu politiku, lēmumiem un ekonomisko praksi no otras puses? Vai nesanāk tā, ka šeit darbojas līdzsvara likums, t.i., lai noturētu uzticību latam, tiek upurēta uzticība visam pārējam? Vai nesanāk tā, ka izvirzot stabilo latu un eiro par galveno mērķi, mēs ziedojam tam uzticamus lēmumus, uzticamu attīstību, uzticamu vietējo ražošanu utml.?
Vai mēs varam apsēsties pie galda un paanalizēt, ko Latvija ir ieguvusi ar savu stabilo latu, un ko ir ieguvušas valstis, kuras pa laikam devalvē savu valūtu?
Vai nav tā, ka ASV (Amerika, iedomājies!) šobrīd piedrukā dolārus? Kādu riskantu soli viņi pieļauj, vai ne? Bet varbūt ir tā, ka mēs un ne tikai mēs esam tādā, es atvainojos, pakaļā, ka riskantākais solis tieši ir nedarīt neko (saglabāt stabilitāti)?
P.S. Paradoksāli pēc tavas teorijas sanāk, bet ASV dolāra kurss pieaug, nevis samazinās. Pieaug kāpēc? Mans banku lietās neko nesaprotošais viedoklis sliecas piekrist domai, ka tāpēc, ka palielinās uzticība ASV ekonomikai.
0
Valdemārs Valdemārs > Rolands__ 03.12.2010. 13.16
Iznīcinām vietējo ražošanu? Kādu ražošanas nozari pārstāvi?
Kāds vel līdzsvara likums? Ja viena kāja ir slima, tad iešaujot sev otrā kājā, pirmā nekļūs vesela.
ASV nepiedrukā dolārus – FEDs atpērk un sola turpināt atpirkt no bankām vērtspapīrus, bet tam, vai šī nauda nonāks tālāk apritē, nav garantijas. Nauda rodas aizņemoties/aizdodot, bet tu vari pievest zirgu pie akas, bet nevari piespiest viņu dzert.
Eiro-dolāra kursu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Ja, salīdzinot ar ASV vājāk integrētā un organizētā reģionā kā ES, tirgus dalībnieku ieskatā pieaug stabilitātes riski, tad dolārs kļūst pieprasītāka valūta (līdz pienāk jaunas ziņas). Tāpat, ja pieaug ģeopolitiskā spriedze, tad pieaug uzticība tās valsts valūtai, kura joprojām ir spēlētājs #1.
0
Rolands__ > Rolands__ 03.12.2010. 13.52
Apskatījos http://www.bank.lv
“Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.”
Es gribētu zināt, kas tā par ekonomikas teoriju, kas māca, ka cenu stabilitāte ir labs pašmērķis. Es no pieredzes, darbojoties sīkajā biznesā, zinu, ka cenas mainās.. Tās nevar būt stabilas! Ja es gribu konkurēt, es variēju ar cenu. Konkurences apstākļos preču un pakalpojumu cenu attīstības modeļi ir neskaitāmi.
Bet Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.
Es atvainojos, WTF?
0
Life Quality Managem 03.12.2010. 09.16
Man jau šķiet, ka tā lietai ir jābūt gauži vienkāršai:) Proti, ja jau nav Latvijā, vai kaut kur citur uz šīs planētas, cilvēki, kuri būtu gatavi tik pat labi par zemāku algu darīt to, ko dara LB pārvaldītāji, tad neko darīt. Mēs varam vien apelēt pie godaprāta un patriotisma un saukāt viņus par amorāliem, ja gribam.
0
dro 03.12.2010. 04.48
Man nepatika intervija un tas turpinajums portala. Piekritu Rimsevicam, ka specialistiem jamaksa konkuretspejigas algas. Vai kadam butu ipass gandarijums, ja Rimsevics nespetu kartot kreditsaistibas? Manuprat Rimsevics viegli atrastu vietu komercbanku sistema, un tad atbrivotos kresls kartejam sofera delam ar videjo izglitibu:)
Iepriecina, ka Rimsevics beidzot sapratis, ka Igaunija lietas kartotas pareizak: pirms krizes vins apgalvoja, ka Igaunija ir sliktaka situacija ka Latvija:)
4
P_Dancis > dro 03.12.2010. 07.40
Vai kādam ir īpašs gandarijums, kad skolotāji nespēj atļauties kredītsaistības?
0
piziks > dro 03.12.2010. 12.11
Kas tas par Skolotāju, kas uzņemas kredītsaistības, ko nespēj pildīt?! Tādam skolotājam nav kvalifikācijas, viņš nav tiesīgs svešus bērnus mācīt, jo — ko viņš iemācīs? Nekristisku patēriņu? Nepārdomātas saistības? Kas tas par skolotāju, kam blakus jāalgo LB Rimševics, lai pateiktu, ka jātērē tik, cik var nopelnīt?
0
dro > dro 03.12.2010. 12.15
Atgadinasu Repses valdibas iesnieto likumprojektu, kurs paredzeja skolotajiem maksat pec kvalifikacijas, tad varetu ari uznemties kreditsaistibas /saprata robezas/. Ja Tev ir kads cits Rimsevica vieta, kurs piekrit stradat par zemaku atalgojumu, uz prieksu. Soferu delus nepiedavat:)
0
Bulkujānis www.lasma > dro 03.12.2010. 14.55
” ..Vai kadam butu ipass gandarijums, ja Rimsevics nespetu kartot kreditsaistibas?”
Nekāda īpaša gandarījuma nebūtu, bet pats fakts, ka viņš savas kredītsaistības uzņēmās, cik zināms, pašā burbuļa augstākajā punktā, neliecina pat par viduvēju kompetenci ekonomikā. Pretstatā viņam, un būdams tikai “eksaktais”, nevis ekonomists, es tieši tai pašā laikā neņēmu nekādu kredītu, kaut arī banka neatlaidīgi bombardēja ar piedāvājumiem. Jo bija skaidrs, ka pēkšņais uzplaukums (“Baltijas tīģeris – ha!”) ir vienkārši “uz krīta”. Es nekādi nespēju sev atbildēt uz jautājumu – kā Latvijas publika kopumā to visu spēs atdot? Bija skaidrs, ka tas ir pamatīgs burbulis, bet kur tad bija mūsu “speciālisti”? Ņēma kredītus sev!
0
zigis 03.12.2010. 01.19
Rimšēvičam jāpaskatās uz Poliju, lai redzētu, cik veiksmīgi attīstās ekonomika pēc zlota vērtības pazemināšanas.
Pirms kara Latvijas Bankas direktori (valde) saņēma ministru algas (tagad tas būtu ap 1700 lv).
Islandes parlaments savus Centrālās bankas klaunus, kuri bija atbildīgi par ekonomikas sabrukumu, patrieca, bet ārzemju valūtās ņemtos kredītus pirms devalvācijas pārlika kronās.
LB un Rimšēviča monetārās politikas vienīgais “sasniegums” – pilnīga iekšējā tirgus sagraušana un lielākais bezdarbs ES.
1
dro > zigis 03.12.2010. 04.49
…LB un Rimšēviča monetārās politikas vienīgais “sasniegums” – pilnīga iekšējā tirgus sagraušana un lielākais bezdarbs ES. ________________ Kartejais bulsits, Kirsteina kungs:)
0
nils_josts 03.12.2010. 01.16
Par to 74 mil peļņu un 50 mil ieskaitījumu budžetā: LB pārvalda likvīdas valūtu rezerves (4 ar kapeikām miljardus latu). Iegulda dažādos likvīdos finanšu instrumentos ārvalstu tirgos. Ar 2% ienesīgumu viņi no rezervēm nopelna 80 mil.
Normatīvie akti komercbankām liek glabāt LB rezervju normu (noteiktu naudas dauzumu mēnesī). Tās komercbankas, kuras nevar izpildīt rezervju normu ar saviem līdzekļiem ir spiestas papildus līdzekļus meklēt tirgū vai aizņemties no LB lombardu kredītu veidā par salīdzinoši augstiem procenitem.
Šādā situācijā apgalvot, ka LB ir pelnošākais “uzņēmums” Latvijā ir maigi sakot nekorekti. LB ir valsts pārvaldes iestāde, kurai uzticēta ārējo rezervju pārvaldīšana un finanšu tirgus regulēšana.
0
egfoto 03.12.2010. 00.29
Un par to salīdzinājumu ar ASV arī nav īsti korekti. Tur cilvēki tādos amatos neiet naudu pelnīt, bet apliecināt savu statusu t.i. cik viņš daudz savā dzīvē ir sasniedzis, ka var atļauties ko valstij dot pretī.
A pie mums ir pa daļai žurnālistu uzpūsts mīts, ka visi, kam miljons kontā ir uz elektriskā krēsla jāsēdina. Pie mums vēl gadiem 50 jāpaiet, lai kkas līdzīgs iedibinātos. Tā kā šobrīd, ja valsts grib saglabāt konkurētspēju un izsisties pasaulē ir tiem cilvēkiem daudz jāmaksā. Protams, ka pretī arī jāprasa rezultāti. Labs salīdzinājums manuprāt būtu Singapūra, tur premjers pelna 2,5 milj. USD gadā. Arī rezultāti neliek vilties.
1
piziks > egfoto 03.12.2010. 10.46
Hei! Veselīga pieeja. Ir jābūt atšķirībā, kā un ar kadām smadzenēm pārvaldīt stabilas valstis, kas ilgi attīstījušās un jaunattīstības provinces, kas knapi un klibi par labi iesākt nav iemanījušās: bet, bāleliņiem lepnajiem jau kauns teikt, ka vajadzētu tiekties pēc tā, ko Simgapūra jau sasniegusi, — mēs jau dvēselē eiropeīdi! Mums nav jāstrādā, — mums pēc statusa pienākas.
Padkomunistu funktieris turpina rullēt. Ja skolotājas algu valdība dod tik mazu, tad tieši to Ministru Kabinets arī grib pateikt! Tad ir jātinas, jo Vilkam taču naudu vajag un tā skolotāja, viesnīcas palagus purinot, no Skotijas sūtīs savai mammai un bērniem vairāk, bet Valdiņš un Andris priecāsies, Obama zvanīs, Merkele samīļos. EK u.c. svepstētāji par ilgtspējību?! Eu, beidz, — da lai muld! Eu, pāķi, nesprāgsti nost, vispirms samaksā Ls sotaku Vienotības Vil-ciņam!
0
Nellija Ločmele 03.12.2010. 00.00
Ja tas nebija no raksta saprotams, tad es neaģitēju visiem tagad maksāt 200 Ls algu. Augstām valsts amatpersonām ir jāsaņem pietiekami augsts atalgojums, taču publiskais sektors arī nav domāts tam, lai tajā strādājošajiem nodrošinātu ekskluzīvu dzīvesveidu. Ja tas ir mērķis, tad jāiet biznesā vai vienalga kur. Līdz ar to es šajā stāstā redzu divas problēmas:
1. Latvijā ir acīmredzama nesamērība starp Latvijas Bankas vadības un pārējā publiskā sektora algām. Ar ko viena LB padomes locekļa kompetence un atbildība ir tik pārāka par, piemēram, prezidenta vai premjerministra atbildību? Un kāpēc Latvijas Bankā prezidentam jāsaņem vairāk nekā ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājam?
2. Vairāk par Rimšēviča algas lielumu mani nošokēja piemērā minētās skolotājas algas mazums. Krīze viņai nozīmēja 50% algas samazinājumu un mīnus visas piemaksas un sociālās garantijas (veselības apdrošināšana un kas nu tur vēl bija). Ja valsts šobrīd vienam bērnunama skolotājam nespēj samaksāt vairāk par 200 Ls, tad es uzskatu, ka LB padomes loceklim maksāt 6700 Ls ir, atvainojos, amorāli. 200 Ls alga, manā uztverē, ir ārkārtas stāvokļa alga, un ja ārkārtas stāvoklī šobrīd jādzīvo skolotājam, tad šo pašu principu jāpiemēro pārējam publiskajam sektoram un atkal – ne jau burtiski tagad visiem sākot maksāt grašus, bet rēķinoties, ka šis nav tas brīdis, kad Latvijā var atļauties maksāt tādas algas, kādas mēs te visi gribētu un normālā situācijā būtu pelnījuši, kur nu vēl pārmērības.
Kas attiecas uz brīnišķīgo padomu skolotājai iet prom no darba, ja nepatīk alga. Jā, viņai individuāli ir tāda izvēle. Bet ko jūs ar to gribat pateikt – ka Latvijas bērnunamos tikai lūzeriem vieta? Lai tur aug neizglītoti otrās šķiras cilvēki?
5
egfoto > Nellija Ločmele 03.12.2010. 00.15
Manā skatījumā 200 Ls alga ir sekas tam, ka valstī pa lielam ir 2x vairāk skolotāji nekā vajadzīgs.
Kad bija jāveic reorganizācija, tad IZM un visi pārējie brīnumi izdomāja, ka labāk mazāk samaksāt, bet saglabāt darba vietas. Tā nu mēs te tagad sēžam un spriežam, kapēc tik mazas algas. Kamēr nenotiks būtiska skolotāju skaita korekcija nav ko cerēt uz lielām algām.
Manuprāt tur ir jāpieņem radikāli lēmumi, visi, lai cik arī labi būtu, ja sasnieguši pensijas vecumu, lai iet pensijā un jaunie, lai ieņem viņu vietu.
0
Ieva > Nellija Ločmele 03.12.2010. 09.40
Uz Anitu Braunu >Kas attiecas uz brīnišķīgo padomu skolotājai iet prom no darba, ja nepatīk alga. Jā, viņai individuāli ir tāda izvēle. Bet ko jūs ar to gribat pateikt – ka Latvijas bērnunamos tikai lūzeriem vieta? Lai tur aug neizglītoti otrās šķiras cilvēki?
Anita, kāpēc neesat Latgales rajona laikraksta žurnāiste? Vai tad Latgeles iedzīvotāji nav pelnījuši labu žurnālistiku?
Sociālo taisnīgumu solīja nodrošināt komunisms. Nekur dzīvē tā nav un nebūs. Viens piedzims labā ģimenē, otrs sliktā, viens būs apdāvināts un izcīnīs sev vietu dzīvē, otrs ne. Viens nodzersies, otrs ne. Bet, kā jau rakstīju, sociālisma idejas ir dzīvas. Ļoti. Mūsu prātos. A par Rimševiča lagu, vidējo ciparu un ASV federālā rezervju vadītāja algu. Varbūt vajag mazāku, varbūt nevajag. Pienesums bankai ir ļoti liels, bet varbūt var būt vēl lielāks. Es nenāku to pateikt. Lats ir stabils, bet varbūt tas nav labi. Nezinu. Federālo rezervju vadītājam funkcijas varbūt ir ierobežotākas, situācija valstī stabilāka, darbs ir gādāt tikai par rezervēm, . Nezinu. Es to nezinu. Tāpēc neņemos spriest. Jo visvieglāk ir knābt. To mše mākam ļoti labi. Visi.
0
Nellija Ločmele > Nellija Ločmele 03.12.2010. 10.36
Tā ir ļoti ticama iespēja, ka es kādreiz dzīvošu Latgalē, starp citu. Taču es ceru, ka jūs nesludināt viduslaikus, kur katram pienākas dzīvot tajā sētā, kur piedzimis, un darīt to darbu, ko dara vecāki.
0
piziks > Nellija Ločmele 03.12.2010. 10.56
Anita, kas par greizumu, sklerozi vai demagoģiju?! Dzīvot Latgalē nav stulbi! Pirms cik gadiem Elvins Toflers ieviesa terminu “elektroniskā kotedža”? Toflera kotedža ir mūsdienu latviskā savrupsēta, ko par hutoru turpina lamāt atsaldēti delfi.rus komentētāji, kas saklausījušies vecus WWII zampoļitus. Pati taču saproti, ka var uzbūvēt, izremontēt Latgalē māju, aprīkot ar satelītiem un bezvadu uzpariktēm un virtuāli — net-ā — tādu sarunu ar Rimševicu uztaisīt, ka priekš būtu lasīt! Tādēļ piezīmes otrā daļa ir vai nu pārsteidzība vai demagoģija, — nav, Latgalē sēžot, jādara tas, ko Ōmīte darīja! Aizbrauc Balvu apruiņķī pie lielsaimnieka Ločmeļa, — tas no sava 4 kvadrātu zemniekofisa caur satelītu skatās, cik bunkurā iebirst, tur ar John Deere pēc polša nebrauc, jo priekšnieks visu redz.
0
Rolands__ > Nellija Ločmele 03.12.2010. 13.25
> Absints. Sociālo taisnīgumu solīja nodrošināt komunisms. Nekur dzīvē tā nav un nebūs
Nezinu, kāds tieši sociālais taisnīgums te ir domāts – vai Skandināvijas modelis? Sociālisma paraugzemes. Somijā miljonārs par ātruma pārsniegšanu samaksā tikpat % no saviem ienākumiem, kā vidusmēra cilvēks, t.i., izjūt to vienādi. Tas tik viens piemērs. Par algu salīdzinājumu pat nevēlos runāt. Džini indekss ir elementārs cipariņš, kas parāda sabiedrības vienotības pakāpi.
Vai nevarētu būt tā, ka nevēlamies iezdiļināties tematā un mētājamies ar tukšām klišejām? Sociālisms – slikti, kapitālisms – labi, utml. Jums, kā, visticamāk, vidusmēra cilvēkam, patiesībā ir otrādi – sociālisms priekš jums ir daudz, daudz labāk, nekā mežonīgais kapitālisms. Ja vien neesat no nedaudzajiem Latvijas miljonāriem..
0
Anda Burve-Rozīte 02.12.2010. 20.38
Dons13, esiet tik laipns un nosauciet man vienu skolotāju, kas saņem tūkstošus. Kādam tie LV bērni ir jāmāca, un jūsu pieminētie spējīgie un zinošie vidusskolu absolventi tie, cerams, nebūs, tāpat kā viņus neviens nelaidīs tuvumā slimniekiem. Es arī esmu pret PSRS sistēmu, bet par domāšanu pirms runāšanas.
3
egfoto > Anda Burve-Rozīte 02.12.2010. 21.02
Neiet runa, ka skolotājs pelnītu tūkstošus, kut gan labākie mācībspēki, piemēram, SSE saņem un arī tos bērnus uztaisa par augstas klases speciālistiem. Tā teikt atbilstoši ieguldītajam darbam.
Cik esmu dzirdējis Rīgas ģimnāziju skolotāji, kas klasē māca pāri par 30 bērniem saņem ļoti pieklājīgus 400-700 latus uz rokas, kuri pilnīgi pietiek normālai cilvēka cienīgai dzīvei. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja tā Jūsu paziņa ir pietiekoši spējīga no bērniem olimipāžu laureātus uztaisīt, tad viņai nebūs problēmas tik kādā no labajām skolām un attiecīgi pelnīt.
0
Anda Burve-Rozīte > Anda Burve-Rozīte 02.12.2010. 22.25
Pirms tādām augstskolām kā SSE ir vidusskolas un pamatskolas, un pirmsskolas. Turklāt ir galvaspilsētas skolas, lauku skolas un skolas bērniem ar īpašām vajadzībām. Tur nenotiek olimpiādes, kam ir īpašākas vajadzības, un valsts noteiktā alga par likmi visiem pedagogiem ir vienāda, nepavisam ne atkarīga no tā, vai viņš audzina olimpieti vai nesekmīgo. Skolotāju vide prasās pēc konkurences un pienācīgas samaksas jau sen, bet ir jāsaprot, ka ir atsevišķas profesijas, kurās cilvēki strādā aicinājuma dēļ, un tāpēc nav pelnījuši nievas, ka var aizbraukt uz Sitiju, izmācīties par finanšu analītiķiem un sakapāt kādu štuku plus strādājot vietā, kur viņiem riebjas tas, ko dara.
0
piziks > Anda Burve-Rozīte 03.12.2010. 12.14
Sanita, ja tik uz 1 galda nolikti visas Latvijas skolotāju, mācībpārziņu, un — jo vairāk! — skolu direktoru kopējie algu un ieņēmumu reālie saraksti, vai pirms ieskatīšanās spēsi prognozēt atalgojuma šķēres — no mazākajām līdz lielākajām?
0
egfoto 02.12.2010. 19.25
#1 mūsu sabiedrība un politiķi pa lielam ir STULBI un SKAUĢI. Viņiem vienmēr būs slikti kamēr kādam labāk ies;
#2 demotivēt cilvēkus, kas tev ražo zelta olas = stulbi. Labākajā gadījumā, tas atsitīsies pēc 5gadiem, sliktākajā jau nākamajā gadā, ja neaizies prom sāks savas rebes bīdīt.
#3 Tas ka šobrīd Latvenergo nav zaudējumi pie tajām algām ir tikai nozares specifikas dēļ. Tur nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un šitā visa taupīšana tur atspēlēsies pēc 10 gadiem, kad atjēgsies, ka visa nozare ir kraha priekšā – nepareizi pieņemtu lēmumu dēļ. Un gada laikā tur vairs nevarēs neko izlabot.
#4 Latvenergo daudz konkurenti uz amatiem = protams, liela nauda takš visam apakšā. Un tur iespējams, kas paspīd. Esi vēl slavens.
#5 skolotāja ar 2 augstākajām izglītībām pelna 200 Ls. Nekā savādāk kā par slinku govi viņu nevar nosaukt. Zinu cilvēkus ar vidējo izglītību, kas strādā par uzņēmumu vadītājiem un pelna tūkstošus. Ne jau izglītība ir tā, kas nosaka cik cilvēks ir pelnījis. Viņa zināšanas un spējas to nosaka.
Esmu pret PSRS sistēmu, kas šobrīd sāk atdzimt te LV, ka visiem vienu algu, visi solidarizējas ar sliņķiem un stulbeņiem. Esmu par to, ka katram jāsaņem pēc sava ieguldījuma, jo vairāk nopelni jo vairāk saņem. Ja nemāki strādāt, tad nav svarīgi 2 augstākās vai doktora grāds, sēdi uz minimālās algas.
0
kdaljajev 02.12.2010. 18.18
LB nav veicinājusi nekādu tautsaimniecības izaugsmi.Vēl nav beigusies tiesvedība par Baltiju,pie kuras bankrota ir vainojama.Tas ka lata kurss tiek mākslīgi uzturēts uz iekšējās devalvācijas rēķina arī nav nekāds sasniegums.Kaut kā negrib mūsu galvgalis savilkt ciešāk jostas.Kā var bankrotējošā valstī būt tik liela algu atšķirība.Ja cieš tad jācieš visiem bez izņēmuma.
1
witinja > kdaljajev 03.12.2010. 10.19
pareizi
0
Ainārs Daugavietis 02.12.2010. 17.57
Zināmā mērā atbalstu I.R. viedokli, taču ir viens liels BET (aktuāls visām ar valsti saistītajām iestādēm), proti, mums nav kritēriju sistēma, lai noteiktu, cik labi/slikti strādā kāds uzņēmums, lai tad atkarībā no paveiktā arī varētu maksāt algas. Man neko neizsaka 50 miljonu budžetā, jo jautājums ir par to, kāda ir bijusi atdeve uz pārvaldītajiem aktīviem (te arī Anita Brauna varēja izdarīt mājasdarbu, paskatoties, piem., EE un LT CB atdevi uz pārvaldītajiem aktīviem). Ja valsts grib 3.5% atdevi, bet LB prāti nopelna 5.5%, tad laipni lūgti – 1% maksājam prēmijās! Tas pats attiecas uz Latvenergo, LVM utt. “Cieto algu” – saprātīgi zemu, bet prēmijas par labu performanci -dāsnas. Elementāri.
4
P_Dancis > Ainārs Daugavietis 02.12.2010. 18.45
Žēl tikai, ka skolotāju atdevi nevar izmērīt ciparos.
0
simpsons > Ainārs Daugavietis 02.12.2010. 21.06
Centrālās bankas prioritāte pārvaldot aktīvus ir nevis ienesīgums, bet drošums. Tāpēc CB algām jābūt mazākām nekā komercbankās.
Vēl CB rūpējas par norēķinu sistēmu. Citu funkciju, kas tieši konkurētu ar komercbankām viņiem nav. Tāpēc godīgi būtu teikt, ka dažiem speciālistiem jāmaksā līdzīgas algas kā komercbankās, pārējie ir klerki. Viņu VIDĒJĀ alga, 1550 Ls ir krietni lielāka nekā varētu sagaidīt.
0
Ainārs Daugavietis > Ainārs Daugavietis 02.12.2010. 21.21
Ieguldīt drošos vērtspapīros var ļoti dažādi, attiecīgi mainoties arī atdevei. Neredzu iemeslu nenoteikt atdeves kritērijus (vienlaikus nosakot kontroli arī riskam, lai neradītu greizas incentives bankas darbiniekiem). Ja kritērijs ir tikai un vienīgi drošība, tad var ieguldīt iekš ASV Treasury bills un nenākt uz darbu līdz laikam, kad portfeli nepieciešams reinvestēt. Vēl labāk – turēt visu skaidrā naudā, jo tai vispār beta ir nulle. Arī ar ieguldījumiem obligācijās var solīdi pelnīt (kaut vai, piem., ar konverģences treidiem). Ja LB darbinieki to spēj, tad savas prēmijas ir godam nopelnījuši.
0
nils_josts > Ainārs Daugavietis 03.12.2010. 01.27
Ar rezervju pārvaldīšanu nodarbojas viena pārvalde ~15 cilv. Tiem cilvēkiem, kas pieņem lēmumus par 4bn latu protfeļa pārvaldīšanu atbilstoši likviditātes un ienesīguma mērķiem, pienākas labs atalgojums, jo viņu lēmumi var ietekmēt bankas peļņu par miljoniem latu.
0
arturs 02.12.2010. 16.40
ja rimšēvičs būtu tik ļoti pārliecināts par savas kompetences un algas pamatotību tad sen jau būtu citā amatā, vietā, valstī. bet nekā.
0
anete_raugule 02.12.2010. 15.52
Izskatās, ka te daļai problēmas ar matemātiku – starp Rimševiča vai cik tur tūkstošu algu un 100 latiem pa vidu ir vēl daudz citu ciparu. Neviens netaisās viņu nolikt uz iztikas minimuma.
Vai jūs tiešām uzskatāt, ka viņam būtu jāsaņem tikpat, cik ASV līdzīgā amatā strādājošajam? Ekonomikas apjoms, naudas masa un ietekme taču nav salīdzināma!
1
piziks > anete_raugule 03.12.2010. 00.36
Pat Amērikā Lehmans uzradās, a te Kargins nemaz nebija vienīgais, — pārējais fons arī jāņem vērā, Raudeni, oi, Oregano… :)
0
Ieva 02.12.2010. 15.41
Strukturālās reformas būtu jāveic tur , kur ir vislieliskākais ķīsēlis. Veselībā, augstākajā izglītībā, ceļu būvē. Lai piespiestu optimizēties , sakārtoties, strādāt, efektīvāk. Labs iemesla tam tak ir tagad, vajag izmantot. Vidējā izglītība tak tas tika izdarīts, un nauda nu seko skolniekam. Daudzi cieta. Jā, Bet augoni bez sāpēm neizgriezīsi. Līdzekļu konsolidāciju neveikt, bet drīzāk otrādi- stimulēt tās nozares, kas dod lielāku pievienoto vērtību. Rūpniecības/ eksporta attīstība , piemēram. Kaut vai piešķirot neatmaksājamu investīciju attīstībai. Tie, pirmkārt, uzņēmumi, kas sevi jau pierādījuši. Raidījums “Latvija var”, piemēram, var nosaukt šos vārdus. Tas būtu daudz tiešāk, vienkāršāk un gudrāk, kā rīkot birokrātiskus konkursus un dabūt Kombuļu lāzeršovu.
Vai labāk ir, ja nauda medicīnai aiziet ķirurgam valsts apmaksātai aparatūrai, lai varēt veikt operāciju un iekasēt privātu honorāru? Vai tam dārgajam ceļam, kuram bedres parādās pēc pirmā lietus? Kāpēc izdot naudu tur, kur labuma maz, bet ne tur ,kur katrs lats dod vairākus vietā? Atkal pārprasta sociālā taisnīguma vārdā?
Kāpēc neinvestēt tajā lauku uzņēmumā , kas veiksmīgi ražo un tirgo kokogles, lai tas, piemēram, izdomātu, ka pievadceļš jāsaremontē un jānoasfaltē. Tad tur asfaltā polimērs BŪS īstais. Noteikti!
0
bekijja 02.12.2010. 11.53
Ja gribam gudru valsti, tai vajadzīgi gudri vadītāji un speciālisti. Ja paskatās uz Bankas bilanci no efektivitātes viedokļa, vai par 50 miljonu pienesumu budžetam cilvēkiem tiešām nepienākas laba alga? Tie gudrie prāti pašlaik ir uz izķeršanu visā plašajā pasaulē, ne tikai Latvijā. Vai tiešām gribam, lai gudri cilvēki brauc projām? Nez, uz kādu valsts attīstību varam cerēt, sadistiski pakļaujot visus Latvijas publiskajā sektorā strādājošos vienādām ciešanām?
6
Una Grinberga > bekijja 02.12.2010. 12.07
Neviens jau nesaka, ka Rimševičam būtu jāsaņem 200Ls un jāstrādā 80 stundas nedēļā – nebūt nē! Jautājums ir par to, vai Rimševičam būtu jābūt lielākai algai kā piem. ASV Federālās bankas vadītājam vai, ka LB vadība saņem kopā 1.14 milj.? Tāpat arī nav skaidrs, ko tik daudz darbinieki dara bankā? Vai LB, FM, EM un vēl citām ministrijām būtu jābūt katrai savam makroekonomikas analīzes un prognozešanas departamentam, kur rezultāti beigās tāpat +/- sakrīt? Vai nevar uztaisīt vienu ekonomikas analīzes iestādi ar pāris labi pelnošiem un izciliem pētniekiem? Es uzskatu, ka LB ļoti labi veiktu savas funkcijas, pat ja samazinātu darbinieku skaitu līdz 50 un kopējo algas fondu 3 reizes.
Tas ko LB parāda – visiem citiem ir jāekonomē, bet mums tas nav jādara, jo mēs pelnām uz valsts naudas rēķina! To es sauktu par legālo nihilismu, jo neviens LB neko nevar izdarīt!
0
bekijja > bekijja 02.12.2010. 12.16
Arī tiesa. Bet tā kā pubiskajā pārvaldē ir divu veidu iestādes – tādas, kas pašas pelna naudu, un tādas, kas sniedz pakalpojumus par nodokļu ieņēmumiem, tad atalgojuma sistēmai kaut kā to vajadzētu atspoguļot. Varbūt LB un līdzīgu organizāciju administrēšanas izdevumus var noteikt kā proporciju no apgrozījuma? Principā prasās kaut kāds sistēmisks skatījums uz lietām kopā. Kaut kur noteikti ir piemēri, kā to darīt strukturēti. Vācijā? Zviedrijā?
0
Una Grinberga > bekijja 02.12.2010. 12.48
Nu, sistemātisku skatījumu uz valsts pārvaldi vispār nav vērts meklēt. Tas, kas bija jāievieš Valsts kancelejai jau savus gadus 10 atpakaļ – uz rezulātiem vērsta valsts pārvaldes atlīdzības sistēma, kas balstās uz:
1) valstisko uzdevumu izpildi (piem. 40%);
2) iestādes uzdevumu izpildi (piem. 30%);
3) personisko uzdevumu izpildi (piem. 20%).
Ja pamatalga ir līdzvērtīga ar salīdzināmu amatu privātajā sektorā un papildus +20% no amatalgas nosaka augstākminēti kvalitatīvie rādītāji, tad sistēma ir konkurētspējīga, caurskatāma un mērķtiecīga. Un tad nav jāškiro, kas pelna un kas tērē. Mērķus un uzdevumus valstiskā un iestādes līmenī nosaka valdība un ministrijas! Gaužām vienkārši!
0
Ieva > bekijja 02.12.2010. 15.25
Atkal jābrīnās par komentētāju kompetenci. Visi zin cik LB vadītājam jāsaņem par cik jāsamazina darbinieku skaits. Es viens- muļķis nezinu un domāju, ka vadītājiem ir jābūt nozares zinošākiem cilvēkiem, kas var nodrošināt pienesumu. Un jāmaksā atkarībā no tā. Jo lielāka pelņa “baros” vairāk cilvēku..
Rimševics manuprāt tāds ir. Cita lieta, ka viņā ne vienmēr ieklausās..
Es joprojām uzskatu, ka krīzies laikā atdzimusī sociālisma pamat ideja – uravņilovka ir nepareiza. Būtu, jau būtu sociāli taisnīgi, ja banku vadītu bomzis ar 100 ls algu, bet vai viņš spētu nodrošināt bankas peļņu? Atbildi ziniet paši. Es, muļķis, domāju, ka boļševiku pēc revolūcijas ieviestā ierēdņu kateterizācija bija nivelējoša un progresu neveicinoša. Mēs nezkāpēc ejam to pašu ceļu. Es, muļķis, domāju, ka skatīties cita makā ir vismaz neētiski, un, ka nevajadzētu domāt kā vairāk atņemt otram, bet vairāk nopelnīt pašam.
Komentāri tikai apstiprina labi zināmo teicienu:
Labākais ēdiens latvietim ir….
0
Una Grinberga > bekijja 02.12.2010. 15.44
Absint, valsts iestādes vienīgais raksturlielums ir izmaksu efektivitāte. Man nav žēl, ka kāds saņem vairāk, bet lai saņemtu vairāk ir arī vairāk jāstrādā vai vairāk jādomā! Ja man ir jāpadara savs darbs, jānošķurē sniegs no valsts ceļa, jāatbalsta kāda nabadzīga ģimene, jāapmāca kaimiņu bērni matemātikā, tad laikam kaut kas tomēr nav kārtībā. Ja Rimševiča vienīgā atbildība ir pateikt “mēs jau teicām, bet viņi neklausījās!”, tad domāju, ka es to pašu varētu pateikt, bet man pietiktu arī ar 3000Ls nevis 6000Ls.
P.S. Lai kāds man pamēģina pārmest par kritizēšanu – pats nopelnu, pats maksāju lielas summas nodokļos un tādēļ arī vēlos redzēt uzlabojumus! Jo vairāk valsts no manis prasīs – jo vairāk no valsts prasīšu iestāžu darba kvalitāti, efektivitāti un dzīves kvalitāti!
0
mary75 > bekijja 02.12.2010. 15.53
Manuprāt, ar uravnilovku un socialismu tam nav nekāda sakara, un par 100 ls. te neviens nerunā, ar visu vienoto sistēmu sanāk tīri pieklājīgi, ne mazāk kā citās Baltijass valstīs, te iet runa par samērīguma principu valsts iestādēs.
0
mxblack 02.12.2010. 11.37
Lasot šo rakstu, man rodas sajūta ka es nedzīvoju vienā monolītā valstī ar nosaukumu Latvija, bet dažu atsevišķu, neatkarīgu uzņēmumu savienotājās valstīs. LB ir valstī, bet nav valstī, Latvenergo ir valstī, bet tāpat stāv tai pāri, tāpat LG, Lattelecom, tapat airBaltic, tāpat LC un visi citi lielie uzņēmumi. Tos visus dotē valsts, tie dzīvo no mūsu dažādiem maksājumiem, pat maksā nodokļus valstij, bet viņu iekšējā struktūra un uzbūve, kā arī personu atalgojums uz valsti neattiecas. Pat Amerikas štatos valstij ir lielāka teikšana kā mūsu šajos atsevišķajos štatos. Droši vien tā bilde ir vēl daudz nesmukāka. Mans priekšstats par tiem ir veidojies no rakstiem presē, bet presei jau arī visu nesaka. Faktiski tas ir pamatīgs bardaks, caur kuru mēs tiekam nekaunīgi aplaupīti. Bet kur tad galu gala tā nauda no Parex un Citadeles palika? Ja man beidzas nauda, es paskatos atliktajos čekos un redzu kur to iztērēju. Vai banka neatliek čekus? Bet varbūt ka kāds bija ieinteresēts lai to nebūtu? Bet tie visi ir reāli cilvēki kas nodarīja šos reālos zaudejumus mums. Vai tad viniem to nav jaatmaksā? Droši vien normalā pasaulē būtu visa pilnībā, tikai ne šeit, kur korupcija visur iet pa priekšu. Ak valsts pieņemot banku ļava sevi “apčakarēt”? kas tam piekrita, lai arī nokārto savus parādus, kapēc man ir jamaksā ar saviem nodokļiem cita parādi, cita nozagtais?
0
faithy 02.12.2010. 10.35
par personīgo maku protams ir grūti runāt, bet zināma taisnība Rimšēvičam ir par tiem speciālistiem. Bez tiem LB noteikti nebūtu tā kas ir, tas ka Rimšēvičam ir tik vārga balss, ka viņu valdība neviens neklausās, tas ir cits stāsts.
LB komunikācija trūkums un maniere ir tās lielākā problēma.
0
Una Grinberga 02.12.2010. 09.30
Žetons autorei par “karaļa izģērbšanu”. Rimševičs atklāja savu izpratni par valstī notiekošo ļoti skaidri (iepriekš no preses to varēja aptuveni nojausti):
1) Rimševičs par valsts pārvaldi spēj spriest tikai un vienīgi teorētiski, pat nepārzinot vispārzināmus procesus piem. veselības un izglītības jomā;
2) Jau vidusskolā skolēniem māca, ka centrālā banka NAV komercbanka, un tik pat aplami ir salīdzināt darbieniekus un atalgojumu starp šīm finanšu iestādēm.
3) Latvijas Banka ir uzņēmums tīri juridiski – visa peļņa ir nodokļu maksātāju nauda – līdz ar to faktiski valsts budžeta iestāde, kurai būtu jāpārskata izmaksu efektivitāti!
4) Rimševiča vienīgais valsts attīstības mērķis ir eiro – nekas cits nav svarīgs – tikai eiro! Un tas ir pats traģiskākais, ka centrālās bankas vadītājs nespēj pat kritiski paskatīties uz eiro ieviešanu!
4
piziks > Una Grinberga 02.12.2010. 17.49
Nasing S., klau, bet kas vainas LB tagadējai izmaksu efektivitātei? Kurš no valstiskajiem kantoriem šogad ienesis pa taisno budžetā Ls 50 miljonus un cik vēl tādu būs? Mani vairāk uztrauc, ka LB ienesīs, bet ko MK ar tiem izdarīs, — jo MK pat EK neklausa, kur nu vēl te kādus vietējos baurus un aborigēnus?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 02.12.2010. 18.31
Administratīvie izdevumi 23.3 milj. LVL, 620 darbinieki. Vai kāds man var pateikt ko viņi visi dara? “10 naudas skaitītāji un uz katru vēl 10 skatītāji, kas pārbauda skaitītājus”.
Salīdzinājumam:
Igaunija – 11.5 milj LVL, ??? darb.
Lietuva – 16.3 milj LVL, 830 darb.
Zviedrija – 53 milj LVL, 350 darb.
Pārējos valstu rādītājus nelikšu, bet nojausmai par ekonomikas lielumu varētu būt!
0
bekijja > Una Grinberga 02.12.2010. 20.59
Paldies, Naisng! Šī tiešām ir vērtīga informācija. Un arī tā par savulaik iecerētajām, bet nerealizētajām reformām. Un pēdējās ziņas rāda, ka vismaz no Saeimas puses ir sākusies arī kaut kāda rosība
0
simpsons > Una Grinberga 02.12.2010. 21.17
Interesantāk, ka Igaunijas CB strādā 254 cilvēki, kas saņem 5 milj. Ls, kamēr LB 634, saņem 15 milj. Ls.
Fakts, ka no LB aizgājuši 8-9 cilvēki jeb 1,5% kadru mainība norāda nevis uz zemām, bet gan pārāk augstām algām. Audita kompānijās mainās virs 20% darbinieku gadā.
0
mary75 02.12.2010. 09.17
Par tām strukturalām reformām Rimševicam pilnīga taisnība, tur valdība nedara, praktiski, neko, it sevišķi valsts aparātā, medicīnā, izglītībā.
Man arī nav saprotams, priekš kam Latvijā tik daudz valsts finansētu zemas kvalitātes augstskolu, kas dublē viena otru,
kaut arī daudz lielāku vērību būtu jāpiegriež taisni profesionālajai izglītībai, kurai atkal taisās noņemt 1,5 miļjonus.
Par medicīnu un valsts birokrātisko aparātu pat nav vērts runāt.
Par tām algām – diezin vai tas ir adekvāti, ka Latvijas bankas vadītājam alga lielā ka nekā ASV att. bankas vadītājam, un vēl stipri dīvaini, ka mums svarīgi tikai piesaistīt kvalificētus baņķierus, kvalificētus ārstus, skolotājus, utt., tos mums galīgi nevajag, kaut arī piem. tādā valstī kā DĀnija vislielākās algas un vislielākais konkurss un atlase ir taisni pirmsskolas iestādēs, jo dāņi saprot, ka taisni tur tiek veidota personība un pamats visam, un taisni cilvēks ir tas, kas nosaka, kāda būs šī valsts, nevis banka, kura ir tikai sekundārs veidojums.
0