Aizkraukles deputāti vēl nav nolēmuši izstāties no TP
Saistītie raksti
Viedoklis /
1. augusts
17 vai 70 eiro stundā vienā profesijā – kā aprēķināt reālo stundas samaksu?
Dzīve /
31. jūlijs
Atgriešanās
Komentāri (12)
watteva 29.10.2014. 09.56
Iebilstu pret ziemas laiku visu gadu. To “izbaudījām” 2000. gada vasarā, kad pulksten 22: vakarā jau bija tumšs, turpretī 3: no rīta jau svīda gaisma. Pilnīgi pretdabiski, manuprāt.
1
Kalvis Apsītis > watteva 29.10.2014. 12.41
Cilvēki, kam jādara lauku darbi, vasarā tāpat ceļas agrāk. Protams, visiem tā rīkoties ir sarežģītāk – jo skolas un bērnudārzi sāk darbu visu gadu vienā laikā. Tādēļ Jums varētu būt taisnība attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri vienmēr liek modinātāju noteiktu brīdi pirms skolas sākuma – jo viņi “noguļ” gaišās diennakts stundas no rīta. Bet ja vasarā kādam šķiet dabiski sākt darbus agrāk, tad to taču var darīt arī negrozot pulksteņus; ir redzēti pat bērni, kuri no rīta pieceļas mazliet agrāk, lai izpildītu mājasdarbus. Visā visumā – pieskaņot SAVU dienas režīmu gadalaiku maiņām nav nekāds negods.
Manuprāt, rakstā paustās šaubas bija par to, vai visai nācijai tas jādara vienā un tajā pašā veidā (t.i. ceļoties par 1h agrāk vasaras mēnešos). Un vai par galveno ieguvumu jāuzskata elektroenerģijas ietaupīšana. Ķīna ir līdzīgos platuma grādos kā ASV – abās valstīs ir aktuāla elektrības taupīšana, bet ASV pulksteņus groza (tiesa, viņi pāries uz ziemas laiku mazliet vēlāk nekā ES), toties Ķīnā pulksteņus negroza.
0
Kalvis Apsītis 27.10.2014. 13.49
Man šī paraža šķiet diezgan nekaitīga – kaut arī bērniem mēdz būt grūtāk adaptēties, ja viņiem ir izveidojies dienas režīms ar celšanos noteiktā laikā.
Ir reizēm tāds apsvērums – labāk kļūdīties kopā ar citiem nevis palikt vienam pie taisnības. Salīdzinājumam minēšu piemēru no citas jomas – kādēļ Latvijā atzīmē Ziemassvētku brīvdienas 24.-26.decembrī? Daži cilvēki teiks, ka neopagānu kalendārā Ziemassvētki jeb Ziemas saulgrieži ir 21. vai 22. decembrī – atbilstoši astronomiskajam kalendāram. Savukārt pareizticīgajiem un vecticībniekiem Ziemassvētki atzīmējami 7.janvārī. Un Latvijā valsts vispār ir šķirta no baznīcas – tādēļ it kā nebūtu pamata īpaši atzīmēt vienas konfesijas svētkus (turklāt gadu mijā brīvdienu jau tāpat pietiek).
Bet arī citās ES valstīs Ziemassvētku brīvdienas iekrīt tieši šajos pašos datumos (24.12-26.12) – tādēļ globalizētā ekonomikā ir labāk, ja visi ņem brīvdienas vienlaikus. Gluži tāpat arī ar laika joslu starpību – ja noteiktā laikā ir telekonferences, kur priekšnieki atrodas, teiksim, Anglijā vai Vācijā, bet izpildītāji – Latvijā, tad varētu rasties zināmas neērtības, ja reizi pusgadā telekonferenču laiki būtu jāmaina. Mazu bērnu vecāki nevarētu laikus izņemt bērnus no bērnudārza – jo pārējā pasaule pulksteņus pagrieztu tik un tā. Manuprāt, ja atsakāmies no pulksteņu grozīšanas, tad tas būtu jādara ievērojamai daļai ES valstu.
5
Odo > Kalvis Apsītis 27.10.2014. 17.27
Pulksteņu grozīšanu “tradīcijas” nevajag pārvērtēt. To arī tagad dara mazākums valstu, un kā vispārpieņemta rietumvalstu “tradīcija” tā pastāv dažus gadu desmitus. Pirms tam “tradīcija” bija pulksteņus negrozīt.
Varu piekrist, ka vairumam pulksteņa grozīšana nekādas īpašas grūtības nesagādā (patiesībā arī man, jo es, pēdējos gadus lielākoties strādāju brīvā darba režīmā). Pieņemu, ka daži “laika maiņu” pat varētu gaidīt, līdzīgi kā citus gadskārtu svētkus. Bet šādam subjektīvismam nav nekādas saistības ar “ekonomisko pamatojumu”, uz kuru atsaucas šīs tradīcijas aizstāvji. Pulksteņu grozīšanai ir reālas izmaksas plānošanā un saskaņošanā, vēsturisko notikumu izsekošanā un nodrošināšanā (pat, ja to dara automātiski, automātisms ir jāieprogrammē). Savukārt ieguvumus pat ar lupu grūti atrast.
Kā rāda cita “labsajūtas tradīcija” — Zemes stunda marta pēdējās sestdienas vakarā — pat diezgan masveidīga elektriskā apgaismojuma izslēgšana elektroenerģijas patēriņā rada knapi pamanāmu robiņu. Skat., piem., http://www.wattclarity.com.au/2009/04/earth-hour-2009-impact-on-australias-national-electricity-market/
Tāpēc salīdzinājums ar Ziemassvētkiem ir vietā. Pulksteņu grozīšana drīzāk ir (stulba) tradīcija, nekā resursu taupīšana.
0
aivarsk > Kalvis Apsītis 28.10.2014. 00.05
Kalvi, tādēļ it kā nebūtu pamata īpaši atzīmēt vienas konfesijas svētkus
————————————
Nu ja! Kur tad nu vienas!? Kādu sešu tradicionālo vismaz… :)
Ja nemaldos, tad daudzviet pasaulē arī pareizticīgo baznīcas ir sen pārgājušas uz “jauno stilu”, tikai Latvijas pareizticīgie par daudz skatās maskavijai mutē.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 28.10.2014. 00.30
>>> AivarsK: Nu ja! Kur tad nu vienas!? Kādu sešu tradicionālo vismaz… :) Ja nemaldos, tad daudzviet pasaulē arī pareizticīgo baznīcas ir sen pārgājušas uz “jauno stilu”, tikai Latvijas pareizticīgie par daudz skatās maskavijai mutē.
========
Tieši tā. Man nav nekas pret privāti atzīmētiem kristīgiem svētkiem un pats arī esmu kristīgs. Un piekrītu Jums, ka kļūdainam kalendāram nav nekāda obligāta sakara ar pareizticīgās ticības doktrīnu (un Somijā, Igaunijā, Grieķijā un citur ir pareizticīgie, kuri kļūdu kalendārā ir novērsuši un atzīmē ziemassvētkus tāpat kā citas konfesijas). Man vienkārši šķiet, ka valstij neklājas pieskaņot izejamās dienas reliģiskiem svētkiem – jo Latvija ir sekulāra valsts. Ir tikai likumsakarīgi, ka Ziemassvētki (kā valsts vai laicīgās sabiedrības notikums) pilnīgi zaudē kristīgo saturu – kļūst par komerciālu rosīšanos ar universālveikalu santaklausiem un dziesmiņu “Rudolph, the Red-Nosed Reindeer” (Rūdolfs – sarkandegunainais ziemeļbriedis).
Valsts līmenī notiek dažādi mērkaķismi – bet, manuprāt, visi nav vienlīdz kaitīgi. Ziemassvētki kā brīvdienas (vai arī pulksteņa grozīšana divreiz gadā) ir vieni no nekaitīgākajiem. Šinī jautājumā V.Vītoliņš un es domājam atšķirīgi. Ja ir vēlēšanās, te var saskatīt arī dziļākas pasaules uzskata atšķirības – tāpat kā starp modernistiem un postmodernistiem, vai arī individuālistiem un “satīklotajiem cilvēkiem”. Pats apgalvojums – “Es (kā indivīds) uzskatu pulksteņu grozīšanu par nejēdzību; bet mums (kā sabiedrībai) to tomēr vajag” – pēc veciem standartiem ir garīga slimība – personības dalīšanās. Bet mūsdienām šāds pasaules uzskats ir diezgan tipisks.
0
aivarsk > Kalvis Apsītis 28.10.2014. 09.00
Kalvi, protams, ka gadījumā ar pulksteņgriešanu mēs (Latvija) to nevaram (nedrīkstam neērtību dēļ) darīt vieni paši, bez ES lielākās daļas atbalsta un tādas pat rīcības, jo būtu idiotiski, ja EST vai LT būtu cita laika josla, te jābūt konsensusam.
Tomēr to izdarīt var un pulksteņu grozīšanai bezjēgā īsti pamatojama nav…
Daudz grūtāk būtu atcelt Ziemassvētkus. Un tie nebūt vairs nav tikai reliģiskas konfesijas/ju svētki, kā Tu pareizi atzīmē, Rūdolfs ir sekulārs, kopā ar savu saimnieku CocaCola&Co sarkano vecīti…
Tas, cik un ko nozīmē Ziemassvētki katram no mums, nosakām mēs paši – vieniem tie ir reliģiski svarīgākie Kristus dzimšanas svētki, citiem dāvināšanas, citiem darba un peļņas laiks, cits varbūt spēj to visu apvienot, vai viņam liekas, ka spēj. Tradīcija ir izveidojusies ne tikai reliģiska, bet arī nereliģiska – brīvdienām jābūt. Ziemassvētki, arī nereliģiskie, ir rets kristīgo pasauli vienojošs elements :)
0
Absints > Kalvis Apsītis 29.10.2014. 15.48
piekrītu:
1) Pulksteņa grozīšana ir muļķīga un pat kaitīga
2) Mums tas jādara, jo to dara citas valstis
0
austrisv 30.11.2010. 11.05
“Tas liek pārdomāt dažas lietas, – kur un kas ir kļūdījies. Mēs neuzskatām, ka būtu ko salaiduši dēlī,” sacījis Plūme.”
Tipiski TP biedru garā: izliekas neko nesaprotam! Dēlī salaiduši citi, bet TP ir kā tīri enģelīši!
0
Līgucis 29.11.2010. 20.29
Uzsvars ir uz “vēl nav nolēmuši”. Nekas, kas lēni nāk, tas labi nāk.
0