Mūziķi kritizē valsts svētku koncerta programmu
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Radars /
20. novembris
Radars Latvijā
Radars /
13. novembris
Radars Latvijā
Afiša /
13. novembris
Kinojaunumi
Redaktores sleja /
13. novembris
Mūsu atbilde
Komentāri (31)
ivetao2007 28.11.2010. 22.32
Vai kāds atcerās kad pēdejo reizi Latvijas Nacionālājā opera uzveda latviešu komponista operu? Vai Reinas zelts nav visu aizskalojis? Pēdejo reizi Kalniņa Hamletu redzēju pirms vairākiem gadiem Bauskas pilsdrupās Mūzikas akadēmijas studentu uzvedumā. Skaītāju bija ļoti daudz.
0
Kristīne Ziediņa 28.11.2010. 15.37
Tas ir tiešām nožēlojami, ka nacionalitātes un tautiskās pašapziņas izpratne saistās tikai ar attiecīgas nacionālās mūzikas izpildījumu ,Tad jau liels paldies, ka Birmingemas orķestrim atļāva spēlēt Rahmaņinovu un Māleru.Ja šiem, vēstuli parakstījušajiem cilvēkiem, līdzšinējos gados ar 18.novembra koncertu māksliniecisko kvalitāti un repertuāra izvēli – viss ir bijis kārtībā,tad atļaujiet apšaubīt arī viņu tiesības, tā uztraukties ,tagad.
0
Goba 28.11.2010. 12.42
Biju koncertā kas tautai patika. Tiesa, tika atskaņota gan tikai viena vokāli simfoniskā kolāža “Pūt, vējiņi…”, ko komponējis Pēteris Butāns ar Ojāra Vācieša vārdiem. Novēlu katram to kādreiz dzirdēt. Varbūt ka svētku organizētāji varētu kādreiz iekļaut šo skaņdarbu kādā no svētku programmām.
0
Māris Bišofs 27.11.2010. 23.40
Tas, ko nekādi nevar saprast, kā protestētāju vēstulē nonākusi ziņa, ka tagad LU kaut kur ir arī pašai savs auls (аул, авул, авыл, айыл, агыл, аил, аал, йал, ял, аил – башк. ауыл, монг. айл, тюрк. авул, тув. аал, чуваш. йал – apdzīvota vieta pie tjurku tautām, Vidusāzijā un Kaukāzā), kurā noticis koncerts. Un nevis aula, kā tas bijis līdz šim.
0
Jānis Romanovskis 26.11.2010. 20.56
Судя по коментам, пора в водить требование 7525 к исполнителям. То есть-75% нацмузыка и 25% иносранное. И будИт аттасс и клёво…….
0
Tamāra Nolmane 26.11.2010. 17.57
Nav gan tirgus klaigas. Pēc pāris gadiem 18. novembri cilvēki sāks asociēt ar staro rīga.. Tas gan ir galīgi garām. Neviens no gaismas pasākumiem nevēstija par Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienu. Droši vien Live riga īpašnieks Šlesakovs saņēmis rīkojumu nacionālās lietas nedaudz pbalināt. Diez ko šie būs izdomājuši 9. maijā? Dorši vien būs nacionālie svētki – puķu paklājs pie falliskā objekta.
0
Jānis Romanovskis 26.11.2010. 17.29
Tirgus. Klaigas. Un kanlālmalas pīles. Nekas vairāk. Nudien kauns!
100% piekrītu
0
Uldis Šneiders 26.11.2010. 17.14
Jā! Kad nespēj komponēt, bet godu gribas, sāk skatīties uz koncertiem. Un pļāpāt.
Es neredzu ne kripatiņas patriotisma tīri latviskā koncertā un ne kripatiņas ne-patriotisma itāļu-spāņu koncertā. Ja nav dzirksteles, liesmas, publikas un romantikas.
LA izlasīju vēstuli un nokaunējos. Man nav saprotama tās doma un jēga. Man ir kauns par manis cienītiem un talantīgiem cilvēkiem, kas atļaujas rakstīt šādas vēstules tieši tagad. Kur viņi bija vakar, 2008. un 2007. gadā?
Tirgus. Klaigas. Un kanlālmalas pīles. Nekas vairāk. Nudien kauns!
2
vismantsk > Uldis Šneiders 26.11.2010. 17.40
Galīgi nepiekrītu! Ir ļoti labi, ka cilvēki pievērš sabiedrības uzmanību šādām absurdām nejēdzībām! Salīdzinājums ar spāņu publiku bija labs, ņemot vērā, ka nekāda citāda reakcija uz šo “valsts svētku” koncertu nav bijusi.
Kā jau uzsver vēstules autori, “katrā zemē tās valsts svētkos goda vietā tiek celti nacionālie simboli un vērtības”, valsts svētku koncertā ir jāskan mūsu pašu nacionālajai mūzikai, jāuzstājas mūsu mūziķiem. Koncerta programmas sastādītājus, manuprāt, vajadzētu vismaz atlaist!
0
Uldis Šneiders > Uldis Šneiders 29.11.2010. 13.32
Nestrīdēšos par gaumi. Labu noskaņojumu spēj radīt ikviens pārdomāts un sirsnīgi spēlēts/dziedāts utt. koncerts un mākslas darbs. Vienīgais – es spāņu un itāļu mūziku nesauktu par nejēdzību… :):):):):):):)
Ja nopietni – šādu koncertu programmu sastādītājiem kopā ar diriģentu būtu jau tagad jāsēž pie nošu kalniem un jāizvēlas 2011., 2012. un 2013. gada repertuāri, rezervējot vietu jauniem darbiem.
Pārspīlēts (un lēts) patriotisms pieder pie tiem labajiem darbiem, ar kuriem ceļš uz elli bruģēts.
0
lauradumerane 26.11.2010. 13.34
LNSO 18.novembri bija sada svetku programma:
Programma:
I daļa
Trīs spāņu pasodobles:
PASKVALS MARKVINJA „Čigānu Spānija”
SANTJAGO LOPE „Herona”
MANUELS PENELLA „Lūsis”
PABLO DE SARASATE „Karmenas fantāzija” vijolei
MORISS RAVELS „Bolero”
II daļa
DŽUZEPE VERDI Uvertīra operai „Likteņa vara”
DŽUZEPE VERDI Libera me no „Rekviēma”
DŽUZEPE VERDI 2. cēliena fināls no operas „Aīda”
LAtviešu komponisti bija Nacionala teatra koncerta, kur uzstajas Liepajas Simfoniskais orkestris :(
Visdivainaka skiet solistu atlase – vienigais latvietis ir Krisjanis Norvelis…
2
koleegjis > lauradumerane 26.11.2010. 14.40
minētā programma skanēja 17.novembrī. Melanholiskais valsis – pēc aplausiem. 18.novembrī (ja vien šajā dienā nebija divi koncerti), bija cita programma: bez Ravela Bolero arī Ešenvalds un Dārziņš. Biju klāt abos šajos koncertos
0
Sanšains > lauradumerane 26.11.2010. 16.32
Ir vērts lasīt arī tādu presi, kas sniedz vairāk informācijas – tad arī nebūs jāputrojas par tiem koncertu datumiem.:)
“Latvijas avīze” ir publicējusi šo atklāto vēstuli PILNĪBĀ, ne tikai fragmentāri.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=89515
0
Marta 26.11.2010. 13.18
Savādi gan… Kur gan bija šie sabiedrības indivīdi (vai tiešām konjaka pauzē?!), kad skanēja Dārziņa un Kalniņa gabali?!
0
Kristīne Rudzīte-Stejskala 26.11.2010. 13.10
Hmm, Imanta Kalniņa 4.simfonija Nacionālajā teātrī, domājam, bija gana latvisks skaņdarbs.
0
Edmunds Dukulis 26.11.2010. 12.56
Vai koncerts nesākās ar Ērika Ešenvalda gabalu un nebeidzās ar E. Dārziņu? Vai arī man atmiņa klibo? (Skatījos pāraidi televīzija reizē ar citiem darbiem). Šķiet ka vēstulē citētais teikums ka latviešu mūzika neskanēja līdz pat koncerta beigām neatbilst patiesībai. (Pēc stila, tāds iespaids ka vēstuli sacerējusi Zālīte, kura varētu arī neaptvert, ka Ešenvalds ir latviešu komponists – viņa jau atzīst tikai Raimonda Paulu un Lūsena tipa komponistus….)
1
koleegjis > Edmunds Dukulis 26.11.2010. 13.26
Bija divi koncerti. 17.nov. bija svētku koncerts, kas tie pieminēts vēstulē, kur Melanholiskais valsis atskanēja koncerta beigās, un sākās ar 3 pasodoblēm. Savukārt 18.novembra končērtā atkārtojās Bolero, bet galvenais akcents bija uz Melanholisko valsi.
principā varu saprast nostāju par Latvijas mūziku, tomēr gribu teikt, ka Bolero izpildījums bija tik izcils, ka jutos neizsakāmi priecīga, ka varēju noklausīties vēlreiz un pati mūzika radīja svētku sajūtu.
0
businesscoachcourse 26.11.2010. 12.22
Pirms gada programma arī nebija diez ko patriotiska. Tika spēlēti Ādolfa Skultes, Morisa Ravela, Riharda Štrausa, Pētera Čaikovska un Johana Štrausa simfoniskie valši.
0
businesscoachcourse 26.11.2010. 12.17
Un kurš tad bija tas, kas atbildēja par svētku programmu? Ēlerte?
0
gstrazds 26.11.2010. 12.14
Tev ir gadījies kaut ko vairāk par Kiviča tralināšanu savā mūžā dzirdēt? Šisons varētu būt labākais diriģents pie Nacionālā pults, kopš Sinaiska laikiem.
Bet iebildumi par 18. novembra programmu ir ļoti pamatoti.
1
Sanšains > gstrazds 26.11.2010. 12.43
Tev ir gadījies kaut ko vairāk par Kiviča tralināšanu savā mūžā dzirdēt?
==========================
Ir gan gadījies. Man ļoti patīk Jenny May un, protams, arī Aigars Grauba.
0
Sanšains 26.11.2010. 12.07
Nu, spītīgi lecīgais Nacionālais simfoniskais orķestris ir pamatīgi iekritis ar šo pašu izvēlēto Karelu Marku Šišonu.:( Un līdz ar orķestri arī mēs, pārējie.
Kā lai tiek vaļā no Šišona? Varbūt ar šādu “kultūristu” spiedienu beidzot kaut kas izdosies.
2
Arcijs > Sanšains 26.11.2010. 14.59
Rokas nost no Šišona! :)
0
Sanšains > Sanšains 26.11.2010. 16.59
Un no viņa “10 gadu jubilejas” pienācīgas atzīmēšanas!:)
0
lelde_rafelde 26.11.2010. 11.49
Kur tie brēcēji bija ja ne 17. novembrī, tad vismaz kādu laiku iepriekš? Koncertu gatavoja slepenībā?
0
jjercens 26.11.2010. 11.31
Ušakovs&Co…?
0
viestarts_vidins 26.11.2010. 11.26
Visus padomju okupācijas gadus muziķi bija tie, kuri uzturēja latvietības uguntiņu katrā, kura 80to beigās pārvērtās ugunskuros, taču tagadējā muziķu paaudze izskatās ir pazaudējusi latvisko dzirksti un pūš vienalga ko un kā – ka tik nauda ripo!
P.S.
Priecē tas, ka beidzot modusies vecā gvarde – cerams arī šai jomā sāksies labāki laiki!
0