Sola rosināt diskusiju par progresīvo ienākuma nodokli

Pirms tam ir jāatrisina divas lietas – pirmais, nodokļus maksā visi, nevis, kā tagad tikai ~75%. Otrais, nodokļu sadalei jābūt taisnīgai un pēc mērķdotācijas principa. Nevis ar maksu par auto finansēsim budžeta caurumus. Kad šie jautājumi būs atrisināti un sasniegta kaut cik Eiropas standartiem atbilstoša vidējā alga un tie nav ~500 EUR/mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad varēsim to darīt. Plus vēl tam visam, būtu vēlams, ka ap to laiku jau arī abās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā būtu ieviesta līdzīga sistēma, lai atvēsinātu šeftmaņu ekonomiskos bēgļus !

Nu un kā ar tiem banku darījumiem? Vai tad tos nodokļus ieviesa? Mēs dzīvojam dīvainā sistēmā. Visi vecie politiķi ir kļuvuši par turīgiem cilvēkiem, cits pat “sakrājis” milijardus. Tajā pašā laikā neviens no šiem miljonāriem nav uzcēlis nevienu varenu koncernu, nav absolūti neko saražojis, nav neko izgudrojis, arī neko citu tādu nav paveicis, kas varētu izskaidrot šos viņu “veiksmes stāstus”. Tajā pat laikā no labi attīstītas industriālas valstiņas padomijā, mēs esam pārvērtušies par absolūtu banānu republiku ar milzīgu bezdarbu un visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Naudas reformas laikā mistiski pazuda vesels vagons naudas, kuru tad vēl varēja samainīt pret repšiem. Tā arī izmeklēšana nekādus rezultātus nedeva. Viss noklusa. Bet kur tad pēkšņi uzradās tie lielie bagātnieki, kuri varēja prihvatizēt vērtīgāko nekustamo īpašumu, veidot visādas apšaubāmas firmas un pat veidot savu bruņotu apsargu armiju, kad visi nācām no vienas sistēmas, kurā lielas naudas sakrāt vienkārši nevarēja. Es domāju ka tieši šis pazudušais vagons tika veiksmīgi sadalīts un izlietots pirmajai prihvatizācijai. Tāpēc arī netika meklēts.

Apnikusi šī proletāriskā uzmācība. Kamēr nav izveidojies pietiekoši plašs izglītotu un labi pelnošu tautiešu vidusslānis, par PIN nav ko runāt.

1. Cilvēciski saprotama ir vēlme vairāk valsts labā atņemt nodokļu veidā tiem, kam ir vairāk, — arī tādēļ, ka ir pamatotas aizdomas, daudzi, kam IR vairāk, vairāk IR arī nopelnījuši, ne tikai izkombinējuši un dabūjuši. Tad nu nodokļu progresivitāte būtu daļa no cīņas par taisnīgumu. Atlikušais jautājums: ko ar progresivitāti var vinnēt, ko — zaudēt?
2. Ja atceramies, ka nodokļi pilsoņiem ir obligāti, tiem pat esot jābūt neizbēgamiem, tad der arī atcerēties, ka valsts un pilsoņu attiecībās ir jābūt kādam līdzsvaram. Kamēr premjers — vienalga, kurš, šobrīd vispirms Dombrovskis — uzskata un neslēpj, ka melot ir normāli, tad jārēķinās, ka neprofesionāli, līdz ar to netaisnīgi nodokļi provocē pilsoņus uz tiesībām nemaksāt un, ja nav izdevības nemaksāt un nav iespēju/rezervju maksāt visu, tiek izmantota iespēja aizbraukt pašam un/vai kopā ar savu uzņēmumu un darbiniekiem arī.

ASV miljonāru iniciatīva: http://fiscalstrength.com/
Latvijas miljonāriem grūti pateikt ‘jā, mēs esam gatavi maksāt lielākus nodokļus savai valstij’?

Esmu par progresīvo IIN, bet galvenās prioritātes nodokļu politikā, manuprāt, ir:
1) nodokļu nomaksas neizbēgamība;
2) nodokļu izlietojuma caurspīdība un saprotamība.
Ja, kā līdz šim, būs iespējams šmaukties ar nodokļiem un tos nenomaksāt, tad progresīvais IIN tikai palielinās “aplokšņu algu” un ēnu ekonomikas īpatsvaru, pret ko cīnīties valdība ir solījusi.
Savukārt, ja visiem būs skaidrs, kā nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota un ka tā tiek izlietota atbilstoši sabiedrības interesēm, cilvēkiem būs lielāka motivācija maksāt nodokļus.

Cik es esmu uzzinājis no rakstiem netā un no tv, tad šādu nodokli jau praktizē vairākās attīstītās Eiropas valstīs. Nu padomājiet loģiski, ka dzīvot grib visi. Kāda jēga ir šeit strādāt, ja pusi algas, tāpat kā Dānijā, ir jāatdod nodokļos uzreiz, bet PVN, visādus namu apsaimniekotāju un citus papildus uzliktos maksājumus tūliņ pēc tam. Pie kam tieši no maznodrošinātājiem šeit noplēš tās deviņas ādas, jo viņš ir visneaizsargātākais. Protams ka cilvēki brauc strādāt uz turieni, kur viņiem par to pašu un vēl vieglāku darbu maksā daudz vairāk un izturas pret viņu kā pret līdzvērtīgu cilvēku. Šeit diemžēl vienkāršā strādnieka smago, garas stundas darīto darbu novērtē kā neko. Šeit vērtība ir tikai ierēdnim, kaut viņš vispār savā darbā neko nedara, ne par ko faktiski neatbild, bet prot pļumpēt spaiņiem kafiju un gudri spriedelēt. Kamēr būs tāda atstarpe starp strādnieku un iteliģenci, cilvēki muks no šejienes.