Tam jāsatrauc mūs visus

42

Komentāri (42)

silpurene2 28.12.2010. 17.01

Es arī uzskatu ka MRB ir labs stimuls, bet ne bieds, valstiskās, nu jau par klasiku kļuvušās, e-veselības sistēmai. Sliktākā gadījumā viņi drusku sapelnīs naudiņas par savām baltajām kartiņām un nozudīs, bet tas nebūs lielākais ļaunums.
1,5m varbūt ir iemesls kapēc no e-veselības nekas nav sanācis, paši zinām cik maksā normāli IT speciālisti. Ja tie būtu 15m tad rastos nopietns jautājums.
Otrs, vai mums vajag būvēt savu velosipēdu? Vai nebūtu labāk nopirkt gatavu programmu no kādas veiksmīgas Prof.Gruntmaņa pieminētās valsts????
Un tie pašbūvētie velosipēdi Latvijā jau ir. pastāstīšu par vienu – Ārstu Biroju (meditec.lv). Programma ko jau izmanto daudzos stacionāros un ambulatorās iestādēs. Programma ko vēsturiski izveidoja priekš slimnīcas grāmatvežiem, statistiķiem un vadības lai tie spētu atskaitīties absolūti murgainajai valsts norēķinu kārtībai. Tad izdomāja ka šo “grāmatvežu” programmu var tā vienkārši pārtaisīt par programmu ar ko strādās ārsti. Laikam pāris IT zēni, pēc savas sapratnes pār to kāds ir ārsta darbs un vajadzības, papildināja ar moduļiem, logiem, nosūtījumiem u.c. elektroniskajiem darba rīkiem. Izveidoja produktu kam nu tagad vajadzētu atvieglot darbu. Jā, atvieglo tiem ārstiem, kam pašiem ir ikdienā jāatskaitās debīlajai valsts norēķinu sistēmai, bet tur nav ne smakas no palīdzības āstam un māsai āstēt pacientu!!! Protams šai programmai nav ne tuvu tas piedāvājums ko augstākminētā rakstā Gruntmanis min kā “labās” programmas prasībām.

0
0
Atbildēt

0

modriss 28.12.2010. 11.02

Šķiet, ka Jūs uztraucaties bišķi ne pa tēmu, proti, daudz bīstamāka ir šādas privātās sistēmas lobēšana no valsts iestāžu puses. Nemaz neizbrīnīs, ja pēc kāda brīža parādīsies VM ideja padarīt šo sistēmu par obligāti lietojamu…

0
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 22.11.2010. 20.46

Ir tomēr viena nelaime – tie kritizētāji neko nepiedāvā vietā.
Medicīniskie dati pēc savas struktūras sarežģītības un daudzveidības (kaut vai dažādo slimību un zāļu taksonomijām, skaitliskiem datiem, mērvienībām, dažādiem autorizācijas un privātuma slāņiem – ko kuram drīkst rādīt, smagām sekām, ko varētu radīt kļūdas utml.) ir vieni no visgrūtāk apstrādājamiem. Zinot kā valsts iestādes (tas pats Latvijas Pasts) muļļājās ar e-paraksta izstrādi, kas ir salīdzinoši vienkārša lieta – man nav nekādas pārliecības, ka ar medicīniskiem datiem veiksies labāk.

Ir labi, ka valsts līdzekļu izsaimniekotājiem ir parādījusies privāta konkurence. Ja nevienam neuzspiež lietot šo privāto risinājumu, tas var būt kaut kas labs un interesants – uzlabot mediķiem pieejamo datu kvalitāti, lai vienas un tās pašas analīzes bez vajadzības nav jātaisa atkal un atkal no jauna. Būdams pazīstams ar IT nozari un tās iepirkumu konkursiem, neticu, ka tik sarežģītu jautājumu Latvijas birokrāti var normāli atrisināt – beigsies tāpat kā ar Dienvidu tiltu.

Manuprāt, jāuzklausa mūsu paziņas un draugi – ārsti; kā šis privātais pakalpojums iespaidos viņu darbu. Ja ārstam tā ir labāk un ja varam atļauties – tad uz priekšu!

+5
-7
Atbildēt

3

    vērtīgs relikts > aivarstraidass 22.11.2010. 21.31

    Cik saprotu, Kalvi Apsīti, runa jau nav par privātas firmas piesaisti programmatūras izstrādē vai aizliegšanu.
    Protams, ka labāk ja to izstrādā privāta firma, nodrošinot vajadzīgo kvalitāti, bet tai nav jābūt ārzonās reģistrētai nezināmai kabatas firmai.
    Šādos pasūtījumos tomēr vajadzīgs caurspīdīgums- un ne jau slimnieku datu caurspīdīgums un pieejamība.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 22.11.2010. 21.50

    Kamēr viņi ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumu – kādēļ gan nē? Ja nebūs strādātāji, bet blēži, tad ilgi šādu biznesu viņi vienalga nenoturēs. (“Pēterburgas avīzes” arī iznāca nevis Latvijā, bet Pēterburgā; savukārt lietuvieši savas lūgšanu grāmatas un ābeces drukas aizlieguma gados esot iespieduši Prūsijā – arī tā bija sava veida “ārzona”. Viss, kas ir jauns, pirmajā brīdī šķiet neparasts.)

    >>> KarmenaB: Šādos pasūtījumos tomēr vajadzīgs caurspīdīgums- un ne jau slimnieku datu caurspīdīgums un pieejamība.
    ======
    Taisni otrādi. Priekš manis svarīgākais datu drošības nosacījums – vai visiem saviem medicīniskiem datiem es kā pacients varu uz sava datora saglabāt rezerves kopiju ATVĒRTĀ formātā – kā normālus teksta dokumentus. Ja tas izpildās, tad neviens nevar man šos datus “nozagt” – jo pat ja firma vienā jaukā dienā pazūd ar visiem datiem, es dažās minūtēs varu atkal visu izdrukāt uz papīra, vai pārkopēt kādā citā elektroniskā sistēmā. (Protams, citi manu datu lietotāji varētu redzēt ierobežotākus skatus no tā; nevajag jau uzreiz visiem visu rādīt.)

    Man toties būtu bail uzticēt savus datus absolūti necaurskatāmai valsts saprogrammētai sistēmai, kur viss ir centralizēts, slepens un neviens nesaprot, kas notiek – kamēr ir jau par vēlu. Epopeju par Neo un VIDa slaveno sistēmu EDS taču atceraties?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > aivarstraidass 23.11.2010. 09.32

    Kalvi, nav nekāda konkurence. Ar viņu cenu politiku tur nekas ievērības cienīgs nesanāks. Tad jau varētu teikt, ka kaut kādas privātās plastiskās ķirurģijas klīnikas konkurē ar Stradiņiem vai Traumām lūzumu ārstēšanā.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

SZFbiblioteka 22.11.2010. 16.15

Paldies Uģim Gruntmanim, kas argumentēti izklāstīja šīs it kā pašsaprotamās lietas. Šie argumenti lieti noderēs ja ne nozares amatpersonām, tad sabiedrībai un žurnālistiem, lai nepieļautu privātu kantoru spēles un peļņu ar sensitīviem pacientu datiem. Ceru, ka Uģis arī turpmāk dalīsies ar savu viedokli, ļoti interesanti un atsvaidzinoši to lasīt!

+19
-2
Atbildēt

0

daina_tabuna 22.11.2010. 16.15

…informāciju par pacienta veselību, izmeklējumiem un demogrāfiskiem datiem NEDRĪKST nodot ārzonu kompānijai, tas nav pieļaujams!…

KĀPĒC tieši tas nav pieļaujams? Manis pēc tā vispār var būt publiska informācija. Ja ir kāds, kam interesē manas urīna analīzes- es pats viņam varu aiziet un pastkastītē iečurāt cik vien vajag. Cilvēkiem pēdējā laikā parādās slimīga reakcija uz privātuma aizskārumu. Paranoja rullē!

0
-16
Atbildēt

7

    Batman > daina_tabuna 22.11.2010. 16.22

    tajā brīdī, kad nevarēsi apdrošināt savu veselību, jo apdrošinātājs tevi uzskatīs par norakstāmu, sapratīsi veselības datu konfidencialitāti.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    SZFbiblioteka > daina_tabuna 22.11.2010. 16.27

    Tavuprāt būtu OK, ja publiski visiem būtu pieejama info par cilvēku HIV analīžu rezultātiem, abortiem, prostatas operācijām, seksuāli transmisīvo slimību vēsturi, grūtniecības komplikācijām, infarktiem, iedzimtām slimībām, zobu protēzēm un tamlīdzīgām lietām? Tā, lai katrs (piemēram žurnālists vai darba devējs vai politiskais konkurents vai vienkārši nelabvēlis) tos var uzzināt un pēc tam izmantot pēc sirds patikas? Vai arī, ka šī info taptu pieejama visādu uztura bagātinātāju ražotājiem, kas sāktu cilvēkiem sūtīt reklāmu kaudzes par pseido-zālēm, kas tiem nemaz nav vajadzīgas? Vai veselības apdrošinātājiem, kas atbilstoši uzskrūvētu polišu cenas konkrētiem cilvēkiem? Tu vispār apjaut, par ko te ir runa? Dati par personas veselību ir konfidenciāli un privāti un tos aizsargā likums, līdzīgi kā korespondences privātumu, tikai vēl nopietnākā līmenī.

    +16
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > daina_tabuna 22.11.2010. 16.31

    @edgars
    Es to tāpat nevaru. Tikai ne jau tāpēc, ka esmu norakstāms, bet tāpēc, ka strādāju uzņēmumā ar 3 darbiniekiem un uz mums neattiecas privātpersonu apdrošināšana.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > daina_tabuna 22.11.2010. 16.40

    @Krista_Baumane
    1) cik mums cilvēku vispār ir ar HIV, abortiem, prostatas operācijām, seksuāli transmisīvo slimību vēsturi, grūtniecības komplikācijām, infarktiem, iedzimtām slimībām?
    2) žurnālists vai darba devējs vai politiskais konkurents vai vienkārši nelabvēlis… ko viņi no tā iegūs, ja uzzinās, ka man bērnībā bija lauzts rokas pirksts vai skolas ēdnīcā trīsreiz noķerta caureja? Slims ir nevis tas, par kuru interesējas, bet kurš interesējas.
    3) par nesankcionētu reklāmu sūtīšanu pienākas sods, lai tik pamēģina,
    4) veselības apdrošinātājiem… cik ir cilvēki, kam tāds pakalpojums vispār ir pieejams? 5%? 10%?

    Es ļoti labi apjaušu par ko te ir runa. Ir runa par to, ka ir idioti, kam jābāž savs deguns ne tur kur vajag. Attiecīgi- ir likumi, kas viņus par to soda. Vai man mājās logiem būtu jāliek tonētie logi, lai neviens nelūr iekšā? Ja reiz cilvēkam ir slimīga interese- viņš atradīs iespēju šo interesi piepildīt. Bet ne jau tāpēc man būtu slimīgi jāreaģē.

    +2
    -14
    Atbildēt

    0

    SZFbiblioteka > daina_tabuna 22.11.2010. 17.10

    Dolār, Tu tiešām nesaproti, par ko te ir runa. Kāda tam ir nozīme, CIK cilvēkiem ir konkrētā slimība – arī ja tas ir viens cilvēks, viņa dati ir viņa privāta lieta un nevis kāda cita darīšana. Neviens nevar būt absolūti pasargāts no kādas no šīm slimībām, tajā skaitā HIV vīrusu var iegūt, piemēram, pie manikīra, vai asinsanalīžu nodošanā, vai seksuālo kontaktu ceļā (heteroseksuālu un homoseksuālu), tāpēc tas skar visu sabiedrību. Slimo visi cilvēki, ja Tev ir milzu interese, noteikti vari uzzināt jaunāku statistiku, bet lūk Tev viela pārdomām, ko atradu i-netā pāris minūšu laikā:

    – Prostatas vēzis skar katru 10 vīrieti
    – Pēc Latvijas Infektoloģijas centra sniegtajiem datiem, 2009. gada 31. oktobrī Latvijā kopumā reģistrēti 4517 HIV infekcijas gadījumi (1341 sievietei un 3176 vīriešiem), tai skaitā 798 pacientiem konstatēts AIDS.
    – Par LV veiktajiem abortiem: 1990.g. – 49,000 aborti, 2007.g. – 11,800 aborti.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    elina_rozulapa > daina_tabuna 22.11.2010. 20.29

    Dolāram neko nevajag argumentēt – viņiem arī domāta šāda apšaubāmas uzņēmējdarbības formas veidotas datu bankas – liek ko grib un tad … viss kā parasti pie mums notiek – nejauši Lato L nosapņos un publicēs :)

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > daina_tabuna 23.11.2010. 09.29

    @Krista_Baumane
    Man nav milzu interese. Tur jau tā lieta. Ja kāds ir tik slims ar galvu, ka viņam ir šāda interese, tad priekš tam ir likumdošanā punkti, kas paredz atbildību par privātuma pārkāpšanu. Tāpēc jau nav jāvaino kāda datu bāze. Situācija pēc būtības ir tāda pati kā ar VID un Neo. Nozagtā informācija arī ITKĀ ir sensitīva, bet tajā pašā laikā pieejama tiem, kam ir slimīga interese par to. Vai tāpēc VID būtu jāvaino, ka šādu informāciju apkopo?

    @vzinis
    Apšaubāms nav nekas, kas ir likuma ietvaros. Parādi likumu, kas aizliedz šādas datu bāzes vai uzņēmumu reģistrāciju ārzonās. Tā ir viena no tiesiskā nihilisma formām- apšaubīt kaut ko likumīgu vēl pirms tas vispār ir sācis darboties. Tas pirmkārt. Otrkārt, neticu, ka viņiem tas bizness aizies, jo cenas ir vienkārši graujošas. Cik tūkstoši ir jāpelna, lai to vispār varētu atļauties? Sekojoši- viņu datu bāzē nonāks tikai Latvijas krējuma dati un attiecīgi- vidusmēra cilvēkam par to vispār nav ko satraukties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

JanisErts 22.11.2010. 14.10

Tikpat labi visus vajadzētu satraukt iepriekšējā rakstā (http://www.ir.lv/2010/11/17/pieteikums-veselibas-datu-monopolam) minētajam, ka kopš 2007. gada valsts e-medicīnas projektam ir veltījusi ap 1.5m latu bez publiski REDZAMA rezultāta.

Dati ārzonās tas, protams, ir slikti, bet ja valsts nespēj kaut ko paveikt, bet privātie spēj, vai tas ir slikti? Ja nekas cits, tad vismaz kādam valsts projektā iesaistītajam varbūt sāks parādīties iedvesma beidzot uzrādīt kādus rezultātus.

+4
-7
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam