Aicinās samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm
Saistītie raksti
Instrumenti /
3. novembris
Digitālās cūciņas
Izziņa /
3. novembris
Savas naudas saimnieks
Viedoklis /
27. septembris
Izmaiņas nodokļu kontrolē: labprātīga risku novēršana vai bezierunu piekrišana VID izpratnei
Viedoklis /
12. septembris
Kad sāksim investēt cilvēkos, nevis ēkās?
Komentāri (21)
egfoto 23.11.2010. 08.44
Ļoti labs priekšlikums, lai kompensētu ieņēmumu kritumu nepieciešams siltumu, gāzi, grāmatas, teātrus, kino (faktiski ne pirmās nepieciešamības preces) aplikt ar pilno PVN. Tad varbūt cilvēki arī sāktu ekonomēt uz importētajiem resursiem.
0
eryx2 22.11.2010. 15.15
Jo vairāk izņēmumu, jo sarežģītāka nodokļa administrēšana un lielākas iespējas dažādām interpretācijām un korupcijai. Kurš šodien var novilkt kādam produktam robežu – ir vai nav pamata pārtikas prece?
2
Juris Millers > eryx2 22.11.2010. 15.30
Šitais mani arī uztrauc – daudz vienkāršāk būtu pilnībā atcelt samazināto PVN likmi visam un pacelt neapliekamo minimumu un vairāk naudas novirzīt maznodrošināto un bezdarbnieku atbalstam. Tā būtu daudz parskatāmak, vienkāršāk un nebadzīgie neciestu tik ļoti.
0
piziks > eryx2 23.11.2010. 00.37
Vienkāršāk… Jā, jā, Aigarius, — viens te rudenī jau teica, ka IMF esot grūti saprast mūsu nodokļus, tādēļ IMF brigadierim Grifitam patiktos, ja likme PVN būtu tikai viena. Tas likmes cipars ar tāds sarežģīts, vai vēl vienkāršak un Grifitam vieglāk saprotami nebūtu 30%?
0
daina_tabuna 22.11.2010. 11.46
@alias
Nezinu kas tā bija par Eiropu, kur Tu biji, bet Zviedrijā un Dānijā ir diezgan sarežģīti atrast vietējo maizi. Tā pamatā nāk no Vācijas. Dānijā viņu slavenie piena un gaļas produkti ir īpaši jāpameklē, ja iepērcies Spar (kas ir vāciešiem piederošs veikalu tīkls). Tāpēc ir tikai loģiski, ka arī Latvijā zviedru/holandiešu Rimi neplēšas lobēt vietējos tirgotājus. Par leišu Maxima un Iki nemaz nerunājot. Tas pats bija ar tirgu pametušo Selver, kur biezā slānī gūlās igauņu preces. Visiem šiem kopā pieder ~50% tirgus daļa ar koncentrāciju blīvāk apdzīvotos rajonos. Nespīd mums nekāda lobēšana, kamēr tirdzniecība nav pašu rokās. Labi, ka Lidl tā arī neienāca.
0
disassociative 22.11.2010. 10.42
Nezinu, kad pēdējo reizi pa Eiropu esi braukājis, es braukāju diezgan bieži. Un praktiski visās valstīs, izņemot Latviju, veikalu plauktos redzu, ka vietējā ražojuma preces ir vislabākajās plauktu vietās, imports visdziļākajā stūrī. Gribi meklēt, meklē un pērc. It kā protekcionisma nav, bet patiesībā ir un tas ir ļoti veselīgs protekcionisms.
0
Una Grinberga 22.11.2010. 10.38
Zemnieku saeima vai zemnieku slakteri? PVN samazināšana pavērs plašas durvis pārtikas importam no Lietuva, Polijas utt. Nav noslēpums, ka tur pašizmaksa pārtikas produktiem ir zemāka (dažādu iemeslu dēļ). Zemāks PVN veicinās importētāju apjomu un tirgus daļu pieaugumu + pašizmaksas starpība būs daudz vairāk jūtama veikalu plauktos piem. 2-3 sant. pie zemas cenas ir procentuāli nozīmīgāki nekā pie lielākas cenas.
2
Juris Millers > Una Grinberga 22.11.2010. 15.27
Ja tu gadījumā nezini, kā maksā PVN, tad zināšanai – ārpus LV ražotai precei ir jāmaksā tāds PVN kāds ir tās ražotājvalstī līdz tam brīdim, kamēr viņa tiek ievesta Latvijā. Līdz ar to Lietuvas siera ražotājs samaksās Lietuvas PVN par siera ražošanu un Latvijas PVN par siera pārdošanu, bet Latviešu siera ražotājs maksās Latvijas PVN par abām darbībām. Līdz ar to Latvijas razotāja produkcija sanāks par pāris sanīmiem lētāka.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 22.11.2010. 16.45
Tiešām? Un ko tu teiksi par 0% likmi eksporta pakalpojumiem/precēm ES direktīvas ietvaros? Piem. Rimi no Ļietuvos pienas iepērk ar 0% PVN pa tiešo un pieliek savus 21% klāt šeit. Tava shēma darbojas, ja pa vidu ir vietējais starpnieks, bet principā lielie pārtikas ražotāji piegādā preci pa tiešo mazumtirgotājam un vietējo PVN šādos gadījumos nepiemēro.
Katrā ziņā Lietuvas uzņēmums redzēs, ja gala cena precei Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā, tad Latvijā pirktspēja ir augstāka (pie nemainīgiem ienākumiem) un ir vērts agresīvāk ieguldīt ar mārketingu un pārdošanas aktivitātēm, lai iekarotu lielāku tirgus daļu tieši Latvijā. Un protams lietuviešiem tas labāk izdosies, jo preces pašizmaksa ir zemāka.
0
andrisskrastins 22.11.2010. 10.35
Heisā, varbūt izlasi, ka importētajai pārtikai tad arī būtu PVN, jo protekcionisms Eiropā ir aizliegts.
0
andrisskrastins 22.11.2010. 10.34
Kopumā jā, citur Eiropā PVN pārtikai ir samazināts, taču tur PVN no citām nozarēm ir vairāk samaksāti, kā arī cilvēki nepukst par zemes nodokļiem.
Paši vien esam gadu laikā izveidojuši tādu sistēmu, ka valsts praktiski tikai PVN normāli iekasēt var – un tad ne vienmēr veiksmīgi.
0
LAURIS 22.11.2010. 10.32
Alum arī, vai vismaz olu vietā alum
0
daina_tabuna 22.11.2010. 10.32
Doma pati par sevi ir o.k. Pārtikai IR jābūt pieejamai. Tikai mehānismam ir jābūt pavisam citam. Ir atšķirība starp 31% cibliešu- trūkumcietēju un smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru. Ja klausa Zamnieku saeimu, tad Lembergs ir tikpat pelnījis lētu kefīru, kam es absolūti nepiekrītu. Ir jābūt sistēmai, kas dod iespēju saņemt palīdzību tiem, kam tā patiešām ir nepieciešama.
1
Iveta Ķelle > daina_tabuna 22.11.2010. 13.18
Jāieraksta likumā, ka tas ir visiem, izņemot Lembergu.
0
andrisskrastins 22.11.2010. 10.26
Ja jau ir piedāvājums samazināt PVN likmi, tad jau ir piedāvājums ko vietā niegūtās naudas vietā sakasīt. Sabiedrisko transportu moš? Slimnīcas? Skolas? Ko?
2
0
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@oktaavs > andrisskrastins 22.11.2010. 19.29
Cik reizes var kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem? Ne vienmēr nodokļu paaugstināšana dod proporcionālu pieaugumu budžetā.Biežāk gan rodas pamatīgi, neloģiski miljonu zaudējumi(alkohols, cigaretes).
Kam būtu apņēmība samazināt PVN līdz 18 % un pēc tam sarēķināt ieguvumu ? Par peļnu, pieaugot apgrozījumam, šajā valstī vispār kāds ir dzirdējis ? Vai arī visu darām mandrāžās iespaidā, bailēs no aizdevēju “ietekumiem “, ignorējot veselo saprātu ?
0
andrisskrastins > andrisskrastins 22.11.2010. 20.20
Lai dzēstu budžeta deficītu, mums vajag aizdevēju naudu. Tas ir, tā mums ir vajadzīga lai samaksātu pensijas, algas un pabalstus. Ja viņi saka, ka vajag arī pašiem rast veidu, kā iegūt naudu, tad vajag. Un nevis pēc pāris gadiem, bet tagad. Kur to ņemt – griezt ko tieši? Atņēmsim padomniekiem lielās algas…ok. Cik tur sakasīsim? Kādus 10 tūkstošus? 20 tūkstošus? Nu pieņemsim 50 tūkstošus. Ministri paši visu skrien, dara pa roku galam, visi laimīgi…Bet ar to nepietiek, lai dzēstu mīnusus. Ko vēl varētu? Ok, pametam gaismas pils celtniecību, norakstam visu iztērēto naudu mīnusos…LNB turpina dzīvot ēkās ar sapuvušiem pamatiem…Bet neviens taču vēl neslīst vai ne?
Tā varu turpināt tālāk bezgalīgi.
Ir jāsaprot, ka saīsināt šo to valsts štatos var – ne velti ir doma ap 60 miljoniem to darīt. Bet nu nav tādu funkciju, kur pēkšņi visus 280 miljonus izvilkt. Nav.
0