Konkurētspējas kompass
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. augusts
Kā motivēt talantus palikt un attīstīt idejas Latvijā?
Viedoklis /
6. augusts
Trīs soļi, lai izvēlētos piemērotāko advokātu biroju ārvalstīs
Jauns bizness /
4. augusts
Raidieraksti ir nākotne!
Mentors /
4. augusts
Dalos pieredzē: kā atvērt kafejnīcu?
Redaktora sleja /
4. augusts
Sveika un sveiks!
Komentāri (23)
calson04 24.06.2021. 06.05
Afro-Birds Farm, African Grey Parrot for Sale. We offer Parrots to many families, Healthy male and female African Grey for Sale. Awesome companions and playmates. Home raised, not captive bred. Vaccinated, tamed.
0
tetrapack 08.11.2010. 10.37
Man patika Kampara izteikums par investēšanu, nevis apgūšanu. Līdzekļu apgūšana ir kaut kāds pretīgs dubultrunas netermins.
0
Driimeris 08.11.2010. 09.43
Kad es PSRS laikā mācījos Poligrāfijas Arodvidusskolā atsevišķi vidusskolas priekšmeti bija augstākā līmenī nekā vidusskolās (dēļ specializācijas), plus speciālie priekšmeti. Kā rezultātā skolu beidza augsti kvalificēti speciālisti, kas bija gatavi tūlīt sākt darbu dažādās armijas poligrāfijas struktūrās (ja negāja studēt, bija jāiet ‘krievos’). Vervēšanas virsnieki pat speciāli kukuļoja iesaukuma komisijas lai iegūtu tieši 5. arodskolas absolventus.
Savukārt, kas notika ar arodskolu pēc 1992. gada? Tās tehniskais nodrošinājums tika izpārdots, telpas denacionalizētas, un pēdējo naglu zārkā iedzina Izglītības ministrija liekot speciālo priekšmetu pasniedzējiem papildus apgūt arī pedagoģisko izglītību- tā rezultātā pēdējie patrioti, kas par to kapeiku algu vēl strādāja aizgāja strādāt pēc profesijas un atpakaļ vairs nenāks. Savukārt palika tie, kas dažādu iemeslu dēļ nederēja darbam ražošanā… Kā to visu tagad atjaunot, par kādu naudu, nezinu… :/
2
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Marija > Driimeris 08.11.2010. 12.23
nudien negribu neargumentēti noliegt labas izglītības iespēju 5. arodskolā PSRS laikos, taču zinot poligrāfijas produktu kvalitāti, runājot tieši par 90 gadiem, uz augšu to pacēla tikai un vienīgi datortehnoloģijas-imagesetters un dārgas ofseta drukas mašīnas(sia Premo kā augstākā kvalitāte ap 95 gadu).
0
Ieva > Driimeris 10.11.2010. 18.00
Pilnīgi piekrītu. IZM ir tikai grāvusi izglītības sistēmu, saucot tās par reformām. Kloķei ļoti nepatika DnB Nord Latvijas barometra aptaujas rezultāti, kurā tas tā arī uzrādās – vairāk par 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka IZM izglītības sitēmu grauj, nevis uzlabo vai vada.
Tāpēc jebkura reforma ir jāsāk ar IZM reformu, nevis otrādi kā bija līdz šim.
Ko, piemēram, IZM dara Politikas plānošanas nodaļa (!) vai Staptautisko finanšu instrumentu nodaļa. Gan jau, ka mani tūlīt nogāzis ar informācijas gūzmu, cik tādas vajadzīgas, bet vai tiešām tur tādas ir nepieciešamas? Vai to vietā tomēr nevajadzētu taisīt eksāmenu uzdevumus bez kļūdām un pieskaņojot tos mācību programmām?
0