Mazas kļūdas, lielas kļūdas…
Saistītie raksti
Ārpolitika /
20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Viedoklis /
27. septembris
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari
Viedoklis /
8. augusts
Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai
Viedoklis /
6. augusts
Trīs soļi, lai izvēlētos piemērotāko advokātu biroju ārvalstīs
Redaktora sleja /
4. augusts
Sveika un sveiks!
Komentāri (57)
koleegjis 20.10.2010. 19.54
Par prognozēm. Arī LB kļūdās un to arī rakstā minu, bet attiecībā uz dramatiskām prognozēm, diemžēl efekts pamatā ir pretējs, tās provocē tā saucamo prociklisko uzvedību, krītot ieņēmumiem, mēs straujāk ierobežojām tēriņus, veidojot piesardzības uzkrājumus. Jo drūmāka mums šķiet bilde, jo krasāk mazinām izdevumus, ekonomikas kritumu pastiprinot. Nevar pārmest taupīšanu, ja tā tiešām nepieciešama un iepriekšēju uzkrājumu nav bijis, bet tā jau kļuva gandrīz par modes lietu, taupot arī tiem, kas varēja atļauties tēriņus.
0
koleegjis 20.10.2010. 19.52
Vispirms atļaušos izteikt komplimentu par žilbinošo smaidu. Pazīstu kādu Ģirtu (draugi sauc par Ģirtiņu jebšu Līcīti), kuram zobs zobā šāds pat smaids. To es kā vēsturniece . tfu.. kā stomatoloģe. Neesat pazīstami, ne?
Par tēmu. Par bezdarba līmeni jau Oļegs ir nokomentējis, ir dažādi rādītāji, bet tamdēļ jau minēts faktiskais. Papildus vien varētu piebilst vēl kādu faktu ārpus cipariem. Krīzes laikā bija aktuāls arī pretējs process, daudzi it kā atlaida darbiniekus, lai tie saņemtu bezdarbnieku pabalstu, turpinot nodarbināt un piemaksājot klāt kādu daļu arī aploksnē, bet vienojoties par šādu situāciju “uz laiku”. Bet es CIETI uzstāju, ka manā rakstā nav lietots “tikai 20%”, gluži pretēji – es rakstu (tagad lēnām un ar lieliem burtiem): “pārliekam optimismam par strauju atveseļošanos pagaidām vēl nav pietiekama pamata…1) Bezdarba līmenis mazinās, bet joprojām ir augsts.”
0
Reinis Hofmanis 20.10.2010. 08.35
Heh, ar to ka autore ir no Latvijas bankas, varētu rakstu sākt.
1
agata_zarina > Reinis Hofmanis 20.10.2010. 11.15
Vai tas mainītu lietas būtību? Tie joprojām būtu apkārtējiem kaitīgi slima suņa murgi…
0
simpsons 19.10.2010. 21.40
Tikai 1 jautājums, kāpēc Smirnovs joprojām nav izmests no Ventspils augstskolas? Katedras vadītājs nevar paprasīt, lai Smirnovs parāda kaut vienu ekonomisko modeli, kuru izmanto prognozēšanā?
0
rafiks119 19.10.2010. 16.47
(Ra) Paldies! Tu esi gudra meitene.
1
koleegjis > rafiks119 20.10.2010. 21.43
Sveiciens:)
0
kristineavota 19.10.2010. 12.42
Mjaa, izskatās ka prognozētā apokalipse nenotika…
0
gundega_heiberga 19.10.2010. 00.02
Rūpīgs darbs sniedz estētisku baudījumu.
0
alisesenberga 18.10.2010. 21.41
Agnese Bičevska ir arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska sieva.
4
Andris Pirvics > alisesenberga 19.10.2010. 08.36
Ja viņa ir FM valsts sekretāra sieva, vai viņa nevar būt ļoti labs makroekonomikas eksperts? Vai tas viens otru izslēdz?
0
piziks > alisesenberga 19.10.2010. 09.44
Karlens! Vai Tev grūti iedomāties, kas notiktu, ja FM makroekonomikas ekspertēšanai darbā pieņemtu Agnesi Bičevsku, kamēr Mārtiņš Bičevskis ir FM valsts sekretārs?! Delna, Providus, KNAB… — ja tie paši nemestos virsū vai jebkurai līdzīgai ģimenei, tad visdzeltenākie dzelteno mediju pārstāvji to darītu noteikti, agresīvi cenšoties radīt kārtējo — Smirnova tipa! — sensāciju. Latvijā no vienas ģimenes aktīvā darba vecumā gudrs un atbildīgā amatā drīkst būt tikai viens, otram jābūt klusam pamuļķim, kurš nevienu neinteresē, lai trešās personas netaisītu biznesu un publicitāti tikai no statusiem nevis pierādītiem faktiem.
Kādi pretargumenti šim pieņēmumam, varbūt vērojumam?
0
alisesenberga > alisesenberga 20.10.2010. 07.54
Aļļo! Kurā vietā es saku, ka nevar būt labs speciālists!?
Cita lieta – ja viena ģimene ir bijusi TP draudzene un labuma guvēja ilgu gadu laikā, tad vismaz es vēlos to neaizmirst.
Tam nav sakara ar zināšanām, tam ir sakars ar kontekstu.
0
koleegjis > alisesenberga 20.10.2010. 21.41
jā, patiesi, esmu Mārtiņa Bičevska sieva, nu jau vairāk nekā 17 gadus. Dziļi atvainojos!
0
Andis Cēsnieks 18.10.2010. 19.01
Girt, tie 19.4% ir faktiskais bezdarbs nevis reģistrētais. Es piekrītu, ka darba meklētājiem bieži vien trūkst motivācija reģistrēties Nodarbinātības Valsts Aģentūrā, tieši tāpēc rakstā neviens nepiemin reģistrēto bezdarbu kas patlaban ir 14.5%. 19.4% ir skaitlis kas iegūts CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas metodoloģiju, kas ietver cilvēkus kuri 1)ir bez darba 2) meklē darbu.
0
Bulkujānis www.lasma 18.10.2010. 18.21
Negribot samaitāt komentāros valdošo vispārējo “svētku noskaņojumu” – arī man nav simpātisks kritizējamais viedoklis- tomēr varētu palūgt autori izskaidrot dažus skaitļus vienkāršajiem mirstīgajiem, kuri tomēr puslīdz māk rēķināt.
Citāts (attiecas uz 10 mēnešu periodu Sept-2009-jūn2010):
“Ņemot vērā, ka Latvijai ir ne vien saistības pret citiem, bet arī ieguldījumi ārvalstīs, Latvijas neto ārējā parāda apmērs minētajos periodos bija attiecīgi 16,9 un 12,6 mljrd. ASV dolāru.”.
Tas dod ap 2000US$ “peļņu” uz katru Latvijas iedzīvotāju, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot, nepilna gada laikā. No kurienes tā nauda? Tad jau 3 gados vairs “neto” nebūsim neko parādā? Kaut kā pārāk skaisti, lai būtu īstenība. Komentāri?
0
janka 18.10.2010. 18.01
Lielisks raksts un analīze. Visu cieņu un paldies Agnesei!
0
DiS 18.10.2010. 17.44
Es domāju, ka diezin vai LB prognozes ir daudz labākas, vēljovairāk ņemot vērā kādi resursi ir pieejami LB un kādi Smirnovam. Otrkārt Smirnovs, iespējams, ka domā reālo situāciju, kamēr LB strikti pieturas pie cipariem, piem. ka bezdarbs ir “tikai” ap 20%. Es šeit gribētu oponēt, ka daudzi bezdarbnieki vairs nepiesakas bezdarbniekos, līdz ar ko statistika ir labāka nekā faktiksi. Daudzi kompāniju īpašnieki ir bez darba de facto, bet juridiski viņi nevar pieteikties bezdarbniekos, līdz ar ko reālais bezdarba līmenis varētu būt ap 40%.
Es nesaku, ka Smirnovs ir Guru, bet ja mēs jau iepriekš būtu rēķinājušies ar sliktāko scenāriju, tad pašlaik būtu labāka situācija.
Visubeidzot, droši vien, ka ir arī daudzas prognozes, kuras arī piepildījās, piem. Rīga pašvaldība nebankrotēja, bet paskataties uz Ādažu pašvaldību. LB atkal strikti skatās tikai uz cipariem, neapzinoties, ka zem šiem cipariem apakšā ir cilvēki.
0
LAURIS 18.10.2010. 16.31
Smirnovs ir kļuvis par vienu no lilākajiem Latvijas izsmiekliem (neskaitot Šlesru un ko.)
Kaut gan sakumā es personīgi nedaudz ieklausījos viņa teiktajā
0
Inesis Lūkins 18.10.2010. 16.20
tiešām uz valūtas maiņu pagājušogad nopelnīti 156 mio? Jeb tas ir kopā ar darboņu spekulācijām Forexā? Ar pēdējo, starp citu, labi pelna pašu komercbanku darbinieki.
0
jansemjo 18.10.2010. 15.57
LB mājas lapā http://www.bank.lv ir diezgan daudz datu, prognožu, utt. Atliek tik 2 min. pameklēt ;)
0
Aivars Krauklis 18.10.2010. 15.11
Ekonomists no… Nibiru, informāciju saņem pa torsionu laukiem, aprēķini balstīti Lobačevska aritmētikā… Ja fakti neatbilst prognozēm, jo sliktāk faktiem. Tipiska situācija sirdsgudras tautas apdzīvotā zemē.
Cik ļaužu izlasīs šo analīzi un cik, to skaitā žurnālisti, turpinās bļaut, atsaucoties uz izcilo “mācību (ne)spēku”? Atbilde bēdīga.
2
daina_tabuna > Aivars Krauklis 18.10.2010. 15.22
Tieši tā. Karote darvas sabojās mucu medus. Un Agnese var liet medu mucā klāt cik vien vēlas- tas vēl arvien būs sabojāts.
0
Valdis Ādamsons > Aivars Krauklis 19.10.2010. 00.38
Medus būs tik ilgi sabojāts, kamēr Smirnoffs neatbildēs tikpat profesionāli, kā Aiga Bičevska to paveikusi!
Protams, ka nē! Tas vienkārši nav iespējams!
Atliktu Smirnoffam atzīt kļūdīšanos savos “aprēķinos”! Bet tas tāpat nav iespējams!
Super! Aigas Bičevskas raksts taču ir veselas mācību grāmatas vērtība ekonomistiem iesācējiem – amatieriem – vienkārši vēlētājiem!
0
kalvis_b 18.10.2010. 14.42
Paldies par šo lielisko materiālu! Es labi atceros šo Smirnova prognožu rakstu, kas ceļoja no rokas rokā, no mutes mutē, vēl ar krietnu devu izpušķojumu.Krīze bija sākusies, cilvēki panikā, šis it kā kompetentā un izglītotā cilvēka sacerējums bija patiešām noziegums- tagad es to tā saprotu, atceroties nomācošo bezcerības sajūtu, izmisumu un paniku, kas mani pārņēma pēc ši murga izlasīšanas.Paldies autorei!
0
Andris Pirvics 18.10.2010. 14.39
Pēc šādas preparācijas tiešām gribētos dzirdēt “eksperta” Smirnova komentārus…..
0
Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 14.33
Mācība ir tā, ka šādos gadījumos katrai amatpersonai ir jāzin ko drīkst teikt, ko nedrīkst. Un policijai, ko drīkst, ko nedrīkst. Domāju, ka ažiotāžā kads bija ļoti ieinteresēts un no aprēķiniem redzam, ka par desmitiem miljonu latu. Valūtas spekulantiem troksni vienmēr ir izdevīgs. Un kas to palīdzēja radīt?
5
LR Aizsardzības mini > Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 14.52
Bet, ja tā nopietni, Smirnova prognozes varēja arī piepildīties, ja vien nebūt mērķtiecīgas valdības rīcības un aktīvas darbības. Protams, šis “apokalipses jāklis” nedaudz sabiezināja krāsas, bet ko lai dara, ja cilvēks vēlas kļūt slavens. :)
0
LR Aizsardzības mini > Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 14.52
Piedod, viņš nav amatpersona viņš ir “pasniedzējs”. :)
0
LR Aizsardzības mini > Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 14.53
Ui, nevis “jāklis” bet “jātnieks”
0
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 18.56
Jā, viņš nav amatpersona – “Ir” uzkārās un nepievienoja iepriekšējo viedokli, kurā paudu, ka valstij ir vajadzīgs precīzs krīzes menedžementa plāns, kā rīkoties situācijas, kad dažādu iemeslu dēļ destabilizēta vai apzināti tiek destabilizēta situācija. Tiesībsargātājiem ir rūpīgi jāskatās, lai nedotu lieku publicitāti apšaubām ekspertiem. Tādiem ka Smirnovs. Pirms apcietināšanās viņš bija kaut kāds kaktu muldoņa, kuri neviens lāgā nezināja. Pēc apcietināšanas viņs ieguva ievērību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Protams, komplektā ar savu murgu teoriju. Pats redzēju ārzemēs filmu TV, kur šis Smirnovs uzstājās ar savu iznīcinošo prognozi Latvijas ekonomikai. Tas bija “prime time” vadošā TV kanālā un materiāls tika vairākkārt atkārtots. Tas pavisam noteikti nesa pamatīgus reputācijas un finanšu zaudējumus valstij. Nebūtu policijas nepārdomātā rīcība, rietumu žurnālisti nekad viņu nelaistu pie vārda.
0
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 18.10.2010. 18.56
Tas pats par Slakteri. Ne jau viņa “nothing special” izraisīja lielākās problēmas. Viņa mulsinošie neskaidrie izteikumi par lata stabilitāti izprovocēja milzīgu nerovoziāti finanšu tirgus un LB atkal izmaksāja desmitus un simtu latu zaudejumus. Tādēļ runāju, ka amatpersonām ir skaidri jāzin ko un kā darīt krīžu situācijās. Policija un Slaketeris rīkojās pilnīgi nepareizi.
0
mary75 18.10.2010. 14.32
Lielisks raksts.
Kas ir Smirnovs, manuprāt, skaidrs, narcisisms, nekompetence un vēlme pazīmēties un izcelties ir mazākais, ko par viņu var pateikt.
Rodas jautājums, kādi mācību spēki strādā Ventspils augstskolā, kam un ko viņi tur iemāca, un kāpēc tādi Smirnovi sen no turienes nav patriekti?
Vai arī nekompetence nav pietiekams iemesls?
Ja tā ir tikai nekompetence, bet, pārējo pierādīt tāpat nevar.
6
ievuliitis > mary75 18.10.2010. 15.33
Dzeri, tu labāk atcerēsies, vai Smirnovs nebija no kādas partijas nominēts ekonomikas ministra postenim?
0
mary75 > mary75 18.10.2010. 15.55
Neatceros,bet, spriežot pēc tavas intonācijas – SC vai PLL ?
Nu tak nebūs no ZZS, vai tiešām ar viņiem tik ļauni?
0
ievuliitis > mary75 18.10.2010. 16.11
Neesmu pārliecināta, bet tad, kad SC stādīja priekšā savus ministru kandidātus, vai tur nebija arī sis pasniedzējs iekļauts?
0
kedo > mary75 18.10.2010. 16.28
Smirnovs startēja no ZZS saraksta. Kā reiz gadījās redzēt vienu pirmsvēlēšanu diskusiju, kur viņš izpaudās apmēram tādā pašā garā.
0
Vaira Tempele > mary75 18.10.2010. 17.36
VeA paarsvaraa straadaa Lembergam paklausiigi pasniedzeeji, kas sliigst pashapmierinaatiibaa un narcismaa (mums krutaakaa augstskola, krutaakaa pilseeta un krutaakais meers). To darot, protams, nav laika papildinaat profesionaalaas zinaashanas un nodot taas taalaak studentiem. Rezultaataa taadi eksperti kaa Smirnovs vien sanaak.
0
ievuliitis > mary75 18.10.2010. 17.39
Paldies par precizējumu. Mjāāāāā:(
0
LR Aizsardzības mini 18.10.2010. 14.18
Paldies, tiešām lielisks raksts! Aptuveni pirms divām nedēļām tieši atcerējos Smirnovu, domāju par viņa “prognozēm”.. :)
0
Andis Cēsnieks 18.10.2010. 14.06
Paldies Agnesei par izsmeļošo rakstu. Nekompetentas prognozes pašas par sevi ir pusbēda. Bēda ir, ka nekompetentas prognozes ar lielāku varbūtību parādas mediju virsrakstos. Bet to atlaulāšana visbiežak ir salīdzinoši klusa un līdz krievu medijiem, piemēram, vispār neaiztiek.
0
daira24 18.10.2010. 13.57
Ar nepacietību gaidīšu Smirnova kunga atbildi uz faktiem un jaunas prognozes!
0
jansemjo 18.10.2010. 13.55
Holi š*it – kad būs vairāk laika, palasīšu.
Šis jau pēc kārtīga darba papīra izskatās :)
2
jansemjo > jansemjo 18.10.2010. 14.37
Izlasīju. Iepriekš Smirnova “apokaliptiskos pravietojumus” nebiju cītīgi studējis – nu īsts klauns, es jums teikšu… :D
0
Valdis Ādamsons > jansemjo 19.10.2010. 00.27
Vai nu “īsts” klauns, vai apzināta sabiedrības lētticīgās – negribēt zinošās, t.i. nezinošās par ko balsot vēlētāju daļas maldināšana!
Slēpta organizēšana uz iekšējām nekārtībām. Iespējams, ka “teltis” skvērā iepretim LR Ministru kabinetam tāda iesildīšanās arī bija…
Izklausās gan pēc kārtējās sazvērestības teorijas attīstīšanas, bet ej nu sazini…
0
daira24 > daira24 19.10.2010. 09.27
imula17, te runa ir par tīro starpību, t.i. aktīvi mīnus pasīvi. Par kādu “peļņu” Jūs runājat?
0
Bulkujānis www.lasma > Bulkujānis www.lasma 19.10.2010. 14.34
Es domāju, ka būtu ļoti draudzīgi, ja Jūs kā ekonomikas speciālists, vai autore izskaidrotu, kā tieši ir radusies šī vairāk kā 4 miljardus lielā ārējā parāda samazināšanās. Kā jau minēju, tas ir ap 2000 $ uz katru Latvijas iedzīvotāju, kas Latvijas apstākļos galīgi nav maz. Es par to milzīgi priecātos, jo galu galā – Latvijas valsts esam mēs paši, un ja Latvija ir par 4e9 US$ mazāk parādā, tad līdz ar to arī es un mana ģimene arī esam proporcionāli mazāk parādā. Tāpēc arī nosacīti apzīmēju to kā “peļņu”.
Jautājumu uzdevu tāpēc, ka ekonomikas un banku sektorā ir iegājies sliktas lietas nesaukt īstajos vārdos, lai atceramies kaut vai bēdīgi slaveno apzīmējumu “subprime loans” latv.val= “ne gluži pirmšķirīgie aizdevumi” (īstenībā – atkritumi). Tāpēc arī šeit gribētu zināt, vai tā starpība nav daļēji iegūta tīri formālu darbību rezultātā, parādus pārrakstot no vienas grāmatas otrā.
0
koleegjis > koleegjis 20.10.2010. 21.17
tas ir ļoti labs jautājums, kur es pat gribētu, lai uzraksta garāku atbildi kāds kolēģis, kurš specializējas ārējā sektorā. Mana primitīvā izpratne par šo jautājumu ir aptuveni tāda, ka to nosaka vairāki faktori. Maksājumu bilancē tas pamatā parādīsies kā MFI ilgtermiņa saistību mazināšanās, kad meitas atmaksā mātēm parādus, šis tas tiek ātmaksāts sindicētajiem kredīt., bet pēc būtības tas resurss veidosies no tā ka iedzīvotāji un uzņēmēji atmaksā pakāpeniski savus parādus un tā kā kreditēšana, tātad jaunu saistību uzņemšanās, ir minimāla, tad parāds pakāpeniski dzēšās. Vēl arī jautājums par pašu banku iespējām atmaksāt parādus arī uzlabojoties depozītu statistikai, t.i., nav noslēpums ka finanšu satricinājumu laikā daudzi izņēma savus uzkrājumus glabājot naudu zeķē, vai pārskaitīja uz kādiem Šveices kontiem, situācijā kad uzlabojušies rādītāji finanšu sektorā, ir arī lielākas iespējas bankām parādus dzēst.
0
koleegjis > koleegjis 20.10.2010. 21.34
Bet ja runā par mājsaimniecību&uzņēmumu spējām dzēst parādu, tad to nenosaka tikai kāds peļņas kāpums, var parādus arī atmaksāt pie esošiem ienākumiem, samazinot citus tēriņus. Un šajā ziņā ir zināms, ka tēriņiem kritums bija krietni straujāks nekā rīcībā esošajiem ienākumiem, tā veidojās paradoksālā situācija, ka pie ienākumu krituma uzkrājumi tika palielināti. Vēl tad jādomā par parādu norakstīšanām.. brr, varbūt piektdien tikšu līdz cipariem un kolēģiem, tad varēšu korektāk atbildēt. Tiešām nespecializējos šajā jautājumā. tieši tādēļ atšķirībā no Smirnova negribētu startēt ar kategoriskiem un viszinošiem apgalvojumiem.
0
koleegjis > koleegjis 20.10.2010. 21.34
p.s. ar pārrēķiniem per capita gan ir visai mulsinoši, ja paņem vispār radīto pievienoto vērtību uz galviņu, tad arī tā šķiet kosmiska. Bet, ja skatās uz konkrētu uzņēmumu bilancēm, tad tik var saprast, ka tas nav kosmoss, bet ir realitāte. Tāpēc arī analizē šos relatīvos rādītājus pret IKP, lai nemulsinātu ar daudzskaitlīgām nullēm, kuras dzīvē maz kas redzējis&salīdzinātu ar attiecīgiem ienākumus raksturojošiem radītājiem, vienlaikus jau radot nojausmu, kādā periodā varētu teorētiski atpelnīt parādus.
0
daira24 > daira24 21.10.2010. 09.21
imula17, tagad uzmanīgāk izlasot Jūsu teikto redzu, ka sākotnēji nepereizi esmu saprati Jūsu domu, jo jautājums bija nevis par to, kas ir tīrais ārējais parāds, bet par samazinājumu. Šeit varu papildināt Agneses komentāru uzsvērot, ka šeit tiešām viens no noteicošajiem faktoriem ir pārmaiņas banku sektorā – mazinās meitas banku saistības pret mātesbankām uz esošā kredītprotfeļa amortizācijas rēķina.
0