Dombrovskis: mājokļa nodokli varētu divkāršot

35

Komentāri (35)

lelde_rafelde 07.10.2010. 16.08

Varbūt man savu māju uzdāvināt Dombrovskim? Kungs ar vieglu roku gatavs visu divkāršot, lai tad pats arī maksā.

+2
-2
Atbildēt

0

rekinvedis 07.10.2010. 14.13

Visi te raksta – močīsim villas, bet patiesībā atkal močīs godīgos strādājošos. Villu īpašnieku piemetīs nedaudz klāt pie cenām, uztaisīs nelielu inflāciju un viss, bet turpināsim maksāt atkal mēs visi. varam paskatīties no otras puses – ja pensionāriem iedos atlaides, tad sāksies pilnīgs murgs. Nerunāsim par to, kā šos maksājumus centīsies apiet, bet gan par to, ka tas nozīmēs klasisku lietu – no reālā strādājošā centīsies noplēst vēl papildus ādu, jo tas, kurš nestrādā – nu nevarēs viņš samaksāt, bet likuma, ar kuru varētu no mājas izlikt, nav. Visa sistēma vienkārši smird un pat labais lācītis Dombrovskis tajā visā neko mainīt netaisās.

+2
-2
Atbildēt

0

rekinvedis 07.10.2010. 14.13

Jūsu stāsts par villām ir ļoti skaists, bet patiesībā tas nodoklis jau sitīs citus. Protams, ka kadastra institūcijas apgalvo, ka viņi ir neuzpērkami, bet es nebrīnīšos, ja villu novērtējums beigās būs labi ja 20-30 tūkstoši latu. Toties veselai kaudzei pensionāru, kas 70. – 90. gados strādāja, cīnījas, paši cēla un uzcēla privātmājas, tagad būs jāmaksā tādas summas. Es pārbaudīju savus tuvākos kaimiņus. Pie nodokļa 1,5 procenti, kādu plāno sasniegt, man būs jāatdod vismaz viena alga nodoklī, turklāt neviens jau neplāno samazināt kādu citu nodokli man. Diviem pensionāriem, kas dzīvo netālu, būs jāmaksā 150 – 200 lati. Nu, viena pensija būs jāatdod. Citai pensionārei, kas dzīvo pāri upei, būs jāsamaksā kopā ar zemi vismaz 800 latu – zeme viņai patiesībā ir neizmantojama, jo ir kalna nogāze, bet kadastra vērtība, kā jau upes krastam – milzīga.

+2
-1
Atbildēt

1

    astra_ozo > rekinvedis 07.10.2010. 16.34

    Manai mammai Jūrmalā pieder puse mājiņas, jau šogad nekustamā īpašuma un mājokļa nodoklis kopā 126 lati (gandrīz viena pensija). Ja nodokli vēl vairāk palielinās, kas to spēs samaksāt… nu nezinu… Varbūt mērķis ir atbrīvot Jūrmalu citiem cilvēkiem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

rozaa11 07.10.2010. 12.50

Problēma ka to nodokli ir grūti menedžēt jo jāatdala bagātie no trūcigajiem jo vidusslāņa jau nau tāka pagrūti

0
-4
Atbildēt

1

    rekinvedis > rozaa11 07.10.2010. 17.24

    Ne jau Latvijā. Un arī citās koruptīvās valstīs. Te vienmēr ir jāizdomā viss līdz galam, ar tukšu ideju par vienkāršu menedžmentu nepietiks.

    0
    0
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 07.10.2010. 12.44

Par NĪ nodokli (=tas ir nepieciešams un sociāli taisnīgs) bija ļoti labs Vjačeslava Dombrovska viedoklis Politika.lv. Sk. oriģinālo rakstu angliski ar tulkojumu un diskusiju Jāņa Iesalnieka izveidotajā forumā – http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=91&t=1706

+2
0
Atbildēt

0

zhaklin7 07.10.2010. 11.31

Taisnība Lanai. Kāpēc mims viss šķiet skaidri, bet valdība līdz tam negrib iet?
1.Paaugstināt mājokļu nodokli? Da pensionāram, kuram gandiz ar varu spieda privatizēt to dzīvokli, baidot, ka privatizēs cits, tam jau 7,70lati ir daudz, un ja vēl par domājamo daļi? Nu nemaksās tie. Ko darīs? Izliks? Lai kāds, bet privātīpašums ir svēts. Dos tiesā un piedzīs? nabadzība!
2. Progresīvais ienākumi nodoklis ir izeja. No iztikas minimuma neatskaita.S’akums ir 200 latu-25%, tad ik pa 100 viens procents klāt, līdz 35%. Tikai Saeimas deputātiem, 400 Saeimas darbiniekiem,valdībai, komisiju priekšsēdētājiem, ministriju speciālistiem būtu jāsaraujas! negrib vis, kā redzat!
3. Apveinot ministrijas. Gan jau būs kādi, kuru darbs nav tik nepieciešams…

0
-1
Atbildēt

2

    andrisskrastins > zhaklin7 07.10.2010. 11.37

    1. Pašvaldībai ir iespēja atlaist nodokli un ir ideja par nodokļa neaplikšanu vai ļoti minimālas likmes piemērošanu vienīgajam miteklim, kuru es pilnībā atbalstu;
    2. Progresīvais nodoklis ļoti sitīs par vidusslāni, kas ir ekonomiskās darbības veicinātāji. Bez viņiem nebūs nodokļu ieņemumu palielinājuma un nebūs naudas sociālajām vajadzībām;
    3. Apvienot ministrijas var, bet a) tas vismaz uz pusgadu apstādinās visu darbu b) ekonomiskais ieguvums visticamāk būs mērāms pāris miljonos, kuru noēdīs haosa rādītais negatīvais efekts uz ekonomiku;

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > zhaklin7 07.10.2010. 12.40

    @stabila
    Pensionāri ir salīdzinoši vēl turīga sabiedrības daļa. Man vecakiem tas nodoklis sanāca nepilni seši lati. 11 latus viņi samaksās bez problēmām. Es arī savus 60 samaksāšu, tikai Dombrovskim laikam Excelis sagājis šreijā, jo ar tādām vien summām nekas nebūs līdzēts. Ir beidzot jāsāk purināt uzblīdusī ierēdniecība.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

ieva_firere 07.10.2010. 11.08

Šķiet, ka arī tagad valdībai pietrūks radošu ideju, kā pilnveidot budžetu. Protam tikai vai nu nogriezt vai nu palielināt nodokļus pa labi, pa kreisi, reāli neizvērtējot, cik maksātspējīga būs lielākā daļa sabiedrības! Un beigās atkal attapsies, ka nekas no cerētā nav sasniegts, tikai pretī skatās miljons dusmīgu seju, kas kravā somas izceļošanai.

+2
-2
Atbildēt

1

    andrisskrastins > ieva_firere 07.10.2010. 11.34

    Lana, nodokļu ieņēmumi maģiski nepalielināsies tikai tāpēc, ka mēs to gribam. Turklāt ja vēl daļa nodokļu nemaksāšanu attaisno ar to, ka viņiem ir grūti un vispār lai kāds cits pirmais maksā – vai pirmajam nogriež – tad vienkārši viss apstājas.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

mary75 07.10.2010. 11.03

Manuprāt, jāsāk ar tēriņu mazināšanu, un nodokļu palielināšanu, kā pašu nevēlēmako scenāriju, jāatstāj uz beigām.
Jāsāk ar struktiralām reformām valsts aparātā, ne tikai ministrijās, katram redzams, ka tas vēl arvien stipri par lielu un izšķērdīgu, funkcijas tam pārāk daudzas, un tas ir kā astoņķājios – tikko ka vienu taustēkli norauj, tā izaug cits, un efekts – nulle.
Tur var ietaupīt 100 – 200 miļj.
Un nedrīkst uzticēt reformas valsts aparātā pašai birokrātijai,
neviens nekad pats sevi nereformēstā, lai paliktu zaudētājos.
Jāasicina kāda neatkarīga firma no ārzemēm, kas ar to nodarbojas, un tad jāpilda tas, ko tā rekomendē.
Redzēsim, uzticības kredīts ir dots, vai šī valdība spēs to attaisnot.

+4
-2
Atbildēt

4

    andrisskrastins > mary75 07.10.2010. 11.07

    Viss tas labi skan, tikai atceries – atlaižot un saīsinot no valsts pārvaldes, atkal liels bars būs bez darba (kompensācijas, bezdarbnieku pabalsti), iespējams cietīs valsts veiktspēja (jo jaunie modeļi uzreiz nespēs efektīvi strādāt), utt. T.i. pirmais fiskālais efekts varētu būt pat graujoši negatīvs, nevis pozitīvis.

    Turklāt VK teorētiski veica jau vienu auditu – taču ar apšaubāmiem rezultātiem.

    Īsāk sakot, vajag vēl vienu auditu, bet tad laikam pilnībā no malas. Jāaicina igauņi palīgā.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 07.10.2010. 11.43

    NU es jau taisni par to runāju – nedrīkst to uzticēt pašu birokrātiem, rezultāts būs tikpat murgains, kā pirmais.
    Nav pasaulē tāds precedents, ka birokrātija būtu sevi reformējusi uz saīsināšanas pusi, tas ir likums, kas tā var tikai augt un vairoties, vienā vietā nogriez, citā vietā ataug.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Juris Millers > mary75 07.10.2010. 12.26

    Plānot un shēmot var daudz un dikti, bet neko no tā nevar ieprojektēt budžetā.

    Var apsēsties ar papīru un kalkulātoru un aprēķināt cik naudas budzetā ienesīs nodokļa X palielināšana par Y% vai cik naudas budžetā ietaupīs tēriņa Z samazināšana par R%, bet nevar vienkārši ieplānot ‘smazināt ierēdņu tēriņus par T miljoniem latu’.

    Pievedot analoģiju ar auto – ir vieglāk un ātrak atrast vairāk naudas benzīnam vai arī izlemt uz kuram vietām vairs ar auto nebraukt nekā nomainīt auto motoru uz hibrīddzinēju (pie tam šo te auto neapstādinot).

    Savukārt vienkārši turpinot apgriezt ierēdņu algas mēs ātri vien panāksim to, ka gudrākie ieredņi aizies uz privāto sektoru, kur algas jau ir lielākas. Un tas nozīmē, ka ierēdņos paliks (un ar mūsu nodokļu naudu saimniekos) tie glupakie vai kūtrākie ierēdņi. Tas arī nav nekas labs.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 07.10.2010. 14.12

    Neiet runa par algu apgriešanu, bet, par funkciju pārskatīšanu.
    Daufzas funkcijass var nodod privātajiem, algas, kas tiešām strādā, tiem var arī pielikt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

disassociative 07.10.2010. 11.03

Un kāpēc ne ieviest progresīvo mājokļa nodokli? Sponsori neļauj?

+2
-1
Atbildēt

7

    andrisskrastins > disassociative 07.10.2010. 11.04

    Emmm, vai tad mājokļa nodoklim nav jau progresivitāte samazinātās likmes 0.1%, 0.2% un 0.3%, un pamatlikme 1.5%?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > disassociative 07.10.2010. 11.05

    Nekādas progresivitātes tur īsti nav. Kā vienmēr – LAtvijā ir lēti būt bagātam un dārgi tādam nebūt.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > disassociative 07.10.2010. 11.20

    Brrr, nu pag, cik sapratu, ka tās samazinātās likmes bija par platību, un 1.5 bija no vienas platības uz augšu. Tātad bagāto villu īpašnieki maksā 1.5%, bet dzīvokļa īpašnieki kā es 0.1 vai 0.2 (neatceros kura man bija).

    Problēma ir tāda, ka mums ir daudz pilsoņu ar ļoti maziem ienākumiem, bet lielām mājām un dzīvokļiem. Rezultātā Valdis pirms vēlēšanām vismaz 3 vietās ierosināja papildināt likumu ar nosacījumu par vienīgo dzīves vietu – kas šķiet vislabākais risinājums. Tiesa, tas diezvai ļaus vairāk ievākt nodokļos.

    Šim nodoklim vajadzēja būt treknajos gados. Šobrīd tas nekādus brīnumus budžetam nenesīs.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > disassociative 07.10.2010. 12.12

    Nodoklim par vienīgo dzīvokli vai māju vajadzētu būt vēl atkarīgam no bērnu skaita. Lielas mājas ir sabūvējušas ģimenes, lai bērniem būtu beidzot sava dzīves telpa un tas ir tikai normāli. Un lielas villas ir sabūvējuši, paši zinām, kas. Otra lieta – paaugstinātiem nodokļiem jābūt par papildus īpašumiem, it sevišķi tukšajiem. Piemēram, mīļotajai Swedbankai pieder veselas tukšas mājas, ko nelaiž tirgū, gaidot cenu kāpumu. Un ne tikai Swedbankai. Lai iekustētos tirgus, tas jāveicina ar nodokļu politiku. Man nav grūti samaksāt nodokli par savu dzīvokli šobrīd, nekāda milzu summa tur nav, mani neuztrauks arī dubultota šī summa. Bet neredzu jēgu maksāt par zemi zem ēkas nekontrolējamu summu, neredzu jēgu atņemt vienīgo no vecākiem mantoto māju Jūrmalas pensionāriem u.t.t.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > disassociative 07.10.2010. 21.08

    Par zemi maksā 1,5% jau sen, bet par mājokli (dzīvokli, ēku) līdz nesenam laikam VISPĀR neko nemaksāja. Tikai nesen ir ieviests mājokļa nodoklis – 0,1%, 0,2% un 0,3% no kadastrālās vērtības.

    Tāpēc sanāk, ka cilvēks, kuŗš paaudžu paaudzēs dzīvo Jūŗmalā, ir spiests maksāt milzīgu nodokli par zemi, jo apkārt dažādi kargini un sleseri ir sapirkuši zemi par milzīgu naudu. Savukārt kargini un sleseri, kuŗiem bija miljoni pirkt zemi, maksā gandrīz tikpat kā šie iedzimtie jūŗmalnieki.

    Viens dzīvo mazā mājiņā, cits – lielā pilī, bet nodokļa starpība ir neliela, jo lielu nodokļa daļu veido zemes kadastrālā vērtība.

    Tāpēc mājokļa nodoklis noteikti ir jāpalielina un jāpadara krietni progresīvāku, lai kargini un sleseri maksātu vairākkārt vairāk.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > disassociative 07.10.2010. 21.28

    P.S. Pieņemsim, ka mājokļa kadastrālā vērtība ir Ls 40’000. Pašlaik nodoklis ir 0,1%, tātad gadā cilvēks maksā Ls 40.
    Un kādam sleseram pils maksā Ls 500’000. Viņa nodoklis ir 0,3%, tātad gadā viņš maksā 40 + 70 + 1275 = Ls 1’385.

    Nekustamā īpašuma nodoklis ir nodoklis, no kuŗa ir visgŗūtāk izvairīties. Sleseri var apgrozīt miljonus un neko nemaksāt. Bet parastajam cilvēkam visu izrēķinās no viņa algas (ja darba devējs vispār maksā nodokli).

    Tā kā bez nodokļu celšanas neiztikt, tad mājokļa nodoklis ir īstākais, kas būtu jāceļ. Piemēram:
    par kad.vērtību līdz 50’000 – 0,5%
    par 50’000-100’000 – 1%
    par 100’000-150’000 – 1,5%
    par 150’000-200’000 – 2%
    virs 200’000 – 3%

    Tad sanāktu:
    kam māja (kad.vērtība) Ls 40’000, nodoklis – Ls 200 gadā
    kam pils Ls 500’000, nodoklis – 250 + 500 + 750 + 1000 + 9000 = Ls 11’500 gadā.

    Tas taču jau būtu daudz godīgāk. Ja ir nauda pirkt īpašumus par miljoniem, tad lai atrod arī naudu lieliem nodokļiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > disassociative 07.10.2010. 21.42

    P.P.S. un attiecīgi mājokļa īpašniekam (ja viņš ir deklarējis savu dzīves vietu mājoklī) un viņa ģimenes locekļiem (ja viņi ir deklarējuši savu dzīves vietu mājoklī) varētu būt, piemēram, Ls 40 atlaide katram cilvēkam.

    Tad par māju, kuŗas kadastrālā vērtība ir Ls 40’000, un kuŗā deklarēti 4 cilvēki, būtu jāmaksā: 200 – 160 = Ls 40 gadā.

    Bet par pili, kuŗas kadastrālā vērtība ir 500’000, un kuŗā deklarēti 4 cilvēki, būtu jāmaksā: 11’500 – 160 = Ls 11’340 gadā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 07.10.2010. 11.03

Nu ar progresīvo ir diezgan skaidra problēma – lai tam būtu jēga, tam būtu jāsākas no 300 Ls, kas ir totāli garām. Ir skaidrs, ka Latvijas ienākumu vidējais līmenis ir par zemu, lai to ieviestu.

Starp citu, atzīšos, ka esmu saputrojies, lūdzu apgaismojiet – nesaprotu, kādi ir tie nekustamā īpašuma nodokļi. Cik atceros, ir zemes nodoklis, un ir mājokļa nodoklis. Par kuru bija diezgan liela raudāšana un protesti (un lielie cipari kā tūkstoš pāri Ls par zemi Jūrmalā)?

+1
0
Atbildēt

1

    disassociative > andrisskrastins 07.10.2010. 11.04

    Ir mājokļa nodoklis, ko jāmaksā par dzīvokli, piemēram. Un ir zemes nodoklis. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā, dzīvojot parastā dzīvoklī, ir jāmaksā mazāk par dzīvokli, vairāk par kaut kādām zemes domājamajām daļām, kuras neviens no dzīvokļu īpašniekiem pat acīs nav redzējis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dro 07.10.2010. 11.02

Ceru, ka Vienotībai pietiks prāta un drosmes NĪ nodokli villām paaugstināt 5 kārtīgi?

+8
-1
Atbildēt

0

daina_tabuna > daina_tabuna 07.10.2010. 12.46

@clash_clash
Nav taisnība. Valsts NEDEVA neko, lai tas burbulis nepūstos un bankas nedabūtu tādus mīnusus. Par kredītreģistru runāja jau kopš 2004. gada, bet reāli tas sāka darboties tikai tad, kad krīze jau bija sākusies. Līdz ar to bankas nevarēja zināt, ka konkrētais kredītņēmējs jau ir sagrābies hipotekāros vēl piecās bankās. Un otrkārt, valsts nelika bankām pieprasīt no kredītņēmēja tikai oficiāli apstiprinātas izziņas par algu no VID un/vai VSAA. Rezultātā es varēju iet uz banku un stastīt, ka oficiāli man ir 200 lati, bet aploksnē vēl 800. Un darīt es to varēju visās bankās pēc kārtas. Kad beidzot to likumu pieņēma, krīze jau nebija aiz kalniem. Partijas barojās no NĪ spekulantiem un nebija ieinteresētas šīs lietas sakārtošanai.

+1
0
Atbildēt

0

daina_tabuna > daina_tabuna 07.10.2010. 13.52

Nu jā, bet tad jau bankas nevar vainot. Tās vienkārši darbojās esošās likumdošanas ietvaros un nekā neprātīga tur nav. Agri vai vēlu plīsīs arī mobilo sakaru burbulis, kur arī šobrīd ir likumiskā brīvlaišana. Vai nu kādam no operatoriem būs jābankrotē vai arī valstij ar steigu jāizsola 4G frekvences, tad operatori būs spiesti tur iegrūst naudu un tirgus uz gadiem pieciem atdzisīs.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam