Trešdaļa neapmierināti ar izvēli pagājušajās vēlēšanās

Arī balsoju par JL. Mani absolūti neiespaido reklāmas kampaņas un programmas, tāpēc iepr pozitīvisma kampaņa nekādi nespēja ietekmēt. Uzskatu, ka galvenais, lai politikā ir cilvēki, kuriem es, vairāk vai mazāk, esmu gatavs uz laiku :) uzticēt savas mašīnas atslēgas. Tāpēc kopumā ar viņu darbību esmu apmierināts.
Bet šogad balsošu par TB. Nepatīk man signāli, kurus mēs regulāri saņemam, par to, ka jeņķi spiež uz sadarbību ar krieviem. Kaut kādu obligātu vairākumu, 60% balsu… Drīz tādu vairākumu bez migrantiem vispār vairs nevarēs izveidot.
Uzskatu, ka pagaidām ir jāaptur naturalizācija, jāpastiprina valsts valodas likums, Tas stingri jāievēro.

2002.g. balsoju par JL, savukārt 2006.g. par ZZS – mani tolaik pārliecināja dīvainie pret Lembergu vērstie tiesas procesi un domāju, ka ZZS vismaz nepieļaus politisku izrēķināšanos ar Ventspils mēru. Manas cerības pamatos attaisnojās, turklāt ZZS ir allaž konstruktīvi piedalījusies valdību darbā – un izvēli nenožēloju. Tomēr dažas nesenas epizodes (t.sk. ZZS ļoti nekonsekventais balsojums par grozījumiem Imigrācijas likumā 2010.g. 22.aprīlī – t.s. pastāvīgās uzturēšanās atļauju tirgošana “investoriem”) liek domāt, ka šai partijai arī vienkāršos jautājumos nupat sāk pietrūkt skaidras nostājas. Sk. http://bit.ly/cMu1Lj

Šoreiz domāju atbalstīt Nacionālo apvienību vai varbūt Vienotību. Man žēl, ka vienas tehniskas nianses dēļ (eks-tautpartijietim A.Štokenbergam bijuši iebildumi par to, ka “Visu Latvijai” vasaras sākumā vēl nebija publiskojuši detalizētu programmu) šīm idejiski visnotaļ tuvajām partijām neizdevās apvienot spēkus kopīgā sarakstā.

Es balsoju par JL, un kopumā, lai arī gāja augšā un lejā, kā partija viņi izturēja un sāk lēnām pārveidoties partijā, kurai es vairāk vai mazāk uzticos – protams, ar regulāri pārbaudi, jo neviens nav ideāls un tas ir katra vēlētāja pienākums uzraudzīt savus kalpus Saeimā.

Iepriekšējā Saeima protams bija šoka terapija, jo tas parādīja, cik maz cilvēkiem reāli interesē taisnīgums un godīgums, un cik daudz – materiālie labumi šeit un tagad. Tas ir cilvēcīgi, taču tagad šie cilvēki arī redz, ka ne viss ir acumirklīgā labuma iespaidā vērtējams.

No politiskās pieredzes vērtējot man šķiet šī bija vislabākā Saeima, jo šeit mēs redzējām savu varēšanu un nevarēšanu, plusus un mīnusus mūsu partiju sistēmai, mūsu izpratnei par politiku, utt. Kā lakmusa papīrs šī bija lieliska pieredze. Rezultāts gan protams reti draņķīgs. Bet tāda ir dzīves skola. Te viss notiek pa īstam.

Es balsoju par JL. Vai biju vīlies? Reizēm jā, jo arī viņi deva lielas cerības, bet pēc tam izrādījās diezgan nevarīgi. Pietrūka balsu daudziem labiem nodomiem. Tomēr visvairāk iekšēji es dusmojos uz TP atbalstītājiem, jo tādu nihilismu un cinismu pret sevi, pret savu valsti, man bija ļoti grūti izturēt. Arī tas referendums par Saeimas gāšanu naizdevās un tas tiešām radīja bezcerības sajūtu. Tomēr tā logu dauzīšana neiederējās pat šinī kopainā. Logi jau nebija vainīgi pie cilvēku īsā prātiņa, kuru pēc tam nožēlot bija par vēlu. Es vēl šodien nesaprotu, kā visos masu mēdijos peltā TP varēja nonakt 9. Saeimā ar tik daudz balsīm? Vai tā bija mistika? Tam es neticu. Tur bija kas cits.